uzpotēt
uzpotēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpotēju | uzpotējam | uzpotēju | uzpotējām | uzpotēšu | uzpotēsim |
| 2. pers. | uzpotē | uzpotējat | uzpotēji | uzpotējāt | uzpotēsi | uzpotēsiet, uzpotēsit |
| 3. pers. | uzpotē | uzpotēja | uzpotēs | |||
Pavēles izteiksme: uzpotē (vsk. 2. pers.), uzpotējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpotējot (tag.), uzpotēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpotētu
Vajadzības izteiksme: jāuzpotē
1.Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat cilvēkiem kādu laiku tika uzpotēts tāds seksa un lielpilsētas kults.
- no tiem iegūti potzari un uzpotēti šajā sēklu plantācijā.
- Un tad ir ievākti šo izcilo koku potzari, uzpotēti, izaudzēti potējumi,
- Skolas laikā gāju fasēt uzpotētās rozes pie kaimiņa.
- Selekciju daudzi nesaprot, viņi domā, ka vienu uzpotē otram virsū un būs gatava jauna šķirne.