nolīkāt
nolīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolīkāju | nolīkājam | nolīkāju | nolīkājām | nolīkāšu | nolīkāsim |
| 2. pers. | nolīkā | nolīkājat | nolīkāji | nolīkājāt | nolīkāsi | nolīkāsiet, nolīkāsit |
| 3. pers. | nolīkā | nolīkāja | nolīkās | |||
Pavēles izteiksme: nolīkā (vsk. 2. pers.), nolīkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolīkājot (tag.), nolīkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolīkātu
Vajadzības izteiksme: jānolīkā
Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt; nolīkņāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad viņš nolīkās , atvāza spainīti un pacēla to uz augšu
- Jānis domāja , nolīkās lādē un salasīja izkaisīto naudu , to salikdams mutes lakatiņā
- Kājauts nolīkās uz zemi , nomauca zeķi un aptaustīja kāju
- Pēteris nolīkās , pacēla lakatiņu , nopurināja zemes , piecēlās un pasniedza to Ieviņai
- Bērtulis nolīkās un pacēla kaut ko no galda apakšas