Paplašinātā meklēšana
Meklējam int..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks.
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- alternanthera Aalternantera - amarantu dzimtas ģints.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga.
- ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes.
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints.
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
- ASN 1 abstraktās sintakses notācija 1.
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- pterolichus Ādasērču dzimtas ģints.
- asterias Adatādaiņu tipa ģints.
- vēršmēlene adate;nu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon").
- hydnum Adateņu dzimtas ģints.
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon").
- brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum").
- bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera").
- baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon").
- sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia").
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum").
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium").
- klimakodone adateņu sēņu ģints ("Climacodon").
- gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon").
- parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum").
- syngnathus Adatzivju dzimtas ģints.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- hypoderma Ādspindeļu dzimtas ģints.
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints.
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis").
- onnija afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Onnia").
- syncerus Āfrikas jeb kaferu bifeļu ģints.
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints.
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Cotoneaster praceox agrā klintene.
- fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
- pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints.
- Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca").
- košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea").
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints.
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- daubentonia Aijaiju dzimtas ģints.
- lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints.
- Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints.
- faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon").
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints.
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms.
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints.
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
- āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija.
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints.
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra").
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia").
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis").
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes").
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia").
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys").
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone").
- sarcoptes Akarīdērču grupas ģints.
- atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
- Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga.
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
- Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga.
- psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints.
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints.
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
- dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints.
- micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints.
- micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints.
- microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints.
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints.
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine.
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
- caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm.
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints.
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
- eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- Amelanchier alnifolia alkšņlapu korinte.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- fratercula Alku dzimtas ģints.
- Alces alces alnis, šīs ģints suga.
- agromyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints.
- ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints.
- phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints.
- Alosa alosa aloza, šīs ģints suga.
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus").
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia").
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia).
- valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina").
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints.
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
- jodamēba Amēbu ģints.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
- ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- ruminococcus Anaerobu baktēriju ģints.
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
- sarcina Anaerobu koku baktēriju ģints.
- veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints.
- butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints.
- succinivibrio Anaerobu vibrionu ģints.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
- anacardium Anakardiju dzimtas ģints.
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
- anfelcijas Ānfeltijas - jūras sārtaļģu ģints.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem.
- mangifera Ankardiju dzimtas ģints.
- coccomyxa Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- elakatothrix Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- hyaloraphidium Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- kirchneriella Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- nephrochlamys Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- raphidonema Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m.
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints.
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae".
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- gastrogrāfs Aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
- Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Stēģi Apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Vīnakalns apdzīvota vieta (viensēta) Klintaines pagastā.
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Ādema apdzīvota vieta Omānā (_Ādam_), Dāhilījas mintakā.
- Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā.
- Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā.
- Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā.
- Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
- internetizēts apgādāts ar internetu.
- ģedavāties Apjautāties, interesēties.
- iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt.
- dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva").
- zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana").
- apvērstā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista inversa").
- smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum").
- raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola").
- kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda").
- divkrāsainā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista personata").
- līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa").
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
- čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
- dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
- integrēt Aprēķināt integrāli.
- armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- terrināt Apstādināt zirgu (ar interjekciju tprū!).
- rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
- prātošana Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.
- aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus").
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
- grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group").
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
- AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action").
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā.
- fotoautogrāfija Ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā.
- zītarains Ar dzintaru izrotāts, izdaiļots.
- ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi.
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds).
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- garai Ar lieliem intervāliem (ieelpot, izelpot, krākt).
- galvu galvām ar lielu intensitāti; steigā.
- kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
- ar aizturētu elpu ar lielu interesi, uzmanību, saspringti.
- ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi.
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē.
- acis iepletis ar nepacietību, ieinteresētību, izbrīnu.
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
- graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca").
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta.
- oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta.
- panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta.
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
- šeflēra Arāliju dzimtas ģints ("Schefflera").
- tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus").
- aralia Arāliju dzimtas ģints.
- kalopanax Arāliju dzimtas ģints.
- lachnobolus Arcīriju dzimtas ģints.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens").
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- citrulinūrija Arginīnsukcināta sintetāzes deficīts.
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
- interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints.
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hiperfrēnija Ārkārtīga intelektuālā aktivitāte; uzbudinājums.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga.
- armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints.
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā.
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.
- autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
- dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
- interns ārsts, kas stažējas internatūrā.
- arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints.
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- epipremna Ārumu dzimtas ģints ("Epipremnum").
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām.
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- scindapsis Ārumu dzimtas ģints ("Scindapsus").
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
- gymnocephalus Asaru dzimtas ģints.
- perca Asaru dzimtas ģints.
- stizostedion Asaru dzimtas ģints.
- dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija.
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos.
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Xiphiidae"), 1 ģints, 1 suga.
- naucrates Asarveidīgo kārtas ģints.
- perccottus Asarveidīgo kārtas ģints.
- pomatomus Asarveidīgo kārtas ģints.
- thunnus Asarveidīgo kārtas ģints.
- trachinus Asarveidīgo kārtas ģints.
- trachurus Asarveidīgo kārtas ģints.
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā.
- asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis.
- cimex Asinsblakšu dzimtas ģints.
- oeciacus Asinsblakšu dzimtas ģints.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- trombangīts Asinsvadu intīmas iekaisums ar trombozi.
- garcinia Asinszāļu dzimtas ģints.
- mesua Asinszāļu dzimtas ģints.
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- arterioversija Asiņošanas apturēšana, izvēršot artērijas sienu ar intīm u uz āru.
- asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints.
- hoija Asklēpiju dzimtas ģints ("Hoya").
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hoya Asklēpiju dzimtas ģints.
- periploca Asklēpiju dzimtas ģints.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints.
- lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints.
- gyalidea Asku ķērpju grafīdiju rindas dzimtas "Asterothyriaceae" ģints.
- melaspilea Asku ķērpju ģints.
- sagiolechia Asku ķērpju ģints.
- sphaerophorus Asku ķērpju ģints.
- acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
- biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
- maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
- sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
- strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
- arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints.
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints.
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
- arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints.
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- porina Asku ķērpju klases ģints.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
- placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints.
- nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints.
- mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus").
- arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints.
- ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti.
- plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas.
- telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- polyblastiopsis Asku ķērpju klases pleosporu dzimtas ģints.
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
- dermatina Asku ķērpju pleosporu dzimtas ģints.
- acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints.
- giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas.
- calonectria Asku sēņu ģints, vairāku fuzāriju sugu teleomorfas.
- holwaya Asku sēņu ģints.
- hypomyces Asku sēņu ģints.
- sphaerulina Asku sēņu ģints.
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
- micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania").
- sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha").
- sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma").
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula").
- sarcoscypha Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints.
- sarcosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints.
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints.
- beloniella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases demateju dzimtas ģints.
- lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
- trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- albotrichia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ģints.
- belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums.
- aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria").
- zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis").
- anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas.
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
- telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
- ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella").
- orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints.
- bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces").
- zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu.
- purpurlāsene asku sēņu nodalījuma ģints ("Ascocoryne").
- inermīzija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria").
- sklerotīnija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria").
- dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha").
- hlorociborija asku sēņu nodalījuma ģints ("Chlorociboria").
- holveja asku sēņu nodalījuma ģints ("Holwaya").
- agrenīte asku sēņu nodalījuma ģints ("Microstoma").
- spožkausene asku sēņu nodalījuma ģints ("Pseudoplectania").
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia").
- agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
- saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
- dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- anthostoma Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases diatripu dzimtas ģints.
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
- anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints.
- nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints.
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
- milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
- bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis.
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria").
- ciborija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Ciboria").
- daldīnija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Daldinia").
- kauslāčpurns asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Disciotis").
- graudaine asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Encoelia").
- zemesactiņa asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Geopora").
- koksnene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Hypoxylon").
- hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
- amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas.
- hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces").
- herpotrichia Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- schizostoma Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints.
- preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia").
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina").
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- diplocarpon Askusēņu ģints.
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- nemosoma Asmaļu dzimtas ģints.
- ostoma Asmaļu dzimtas ģints.
- zimioma Asmaļu dzimtas ģints.
- liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
- asparagus Asparāgi - liliju dzimtas ģints.
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu).
- hymenelia Aspicīliju dzimtas ģints.
- radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
- thecla Astainīšu apakšdzimtas ģints.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus").
- asterionella Asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- astilbe Astilbes - akmeņlauzīšu dzimtas ģints.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
- astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
- bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- īsais centners ASV lietota masas vienība - 45,4 kg; kvintāls.
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam.
- Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā.
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- mirgojošā gaisma atkārtota gaismas iedegšanās pēc neliela laika intervāla.
- Acipenser sturio Atlantijas store, šīs ģints suga.
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
- agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints.
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- tīruma atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus arvensis").
- cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus").
- Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii").
- dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello.
- pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis").
- lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester").
- sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus").
- smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis").
- sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius").
- vīnsarkanā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus semotus").
- meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus").
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola").
- milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius").
- dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus").
- indīgā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus xanthodermus").
- liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
- balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- riekstenīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Naucoria").
- skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia").
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
- atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
- kodoltermiskais reaktors atomreaktoru tips, kurā siltumu iegūst, izmantojot kodolsintēzi.
- kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba).
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- atragene Atragēnes - gundegu dzimtas ģints.
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
- piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
- rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā.
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
- Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju ("Saint George's Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
- elektroniskā mazumtirdzniecība atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
- kazuistika Atsevišķu slimības gadījumu pētīšana un aprakstīšana, kuri rada interesi retuma dēļ.
- insaits Atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesa, jaunas idejas rašanās; intuitīvas domāšanas rezultāts.
- deinebriācija Atskurbšana; atbrīvošana no alkohola intoksikācijas stāvokļa.
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- piekleksēt Atstāt tintes traipus (vairākās vietās).
- grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus.
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus.
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas.
- hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
- idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- vestibulotomija Atveres izveidošana labirinta priekštelpā.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
- protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu.
- atsarauties Atvirzīt uzmanību no kā interesanta.
- bubalornis Audējputnu dzimtas ģints.
- dinemellia Audējputnu dzimtas ģints.
- euplectes Audējputnu dzimtas ģints.
- philetairus Audējputnu dzimtas ģints.
- quelea Audējputnu dzimtas ģints.
- vidua Audējputnu dzimtas ģints.
- perilabirints Audi ap auss labirintu.
- raidieraksts audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē.
- perilabirintīts Audu iekaisums ap labirintu.
- konvikts Audzēkņu internāts pie katoļu ģimnāzijām un teoloģiskām fakultātēm.
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas.
- nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība.
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- drosophila Augļmušu dzimtas ģints.
- pteropus Augļsikspārnu dzimtas ģints.
- litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2.
- prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG.
- programmēšanas valoda PROLOG augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās.
- komandvaloda Augsta līmeņa specializēta valoda ar ierobežotu komandu skaitu, ko tālāk apstrādā komandu interpretators.
- lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri.
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m.
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā.
- Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- mērījuma rezultāta ticamības robežas augšējā un apakšējā robeža intervālam, kas ar uzdoto varbūtību ietver mērīšanas kļūdu.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
- nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- dzeltenājs Augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle.
- orhis Augu ģints orhideju dzimtā ar sēkliniekam līdzīgiem diviem bumbuļiem.
- genonīms Augu ģints, dzimtas, sugas vai šķirnes (taksona) nosaukums.
- lampsana Augu ģints, lapsana.
- laktūka Augu ģints, salāti.
- fotonastija Augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē).
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
- fuzarioze Augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- apakšģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos.
- triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - taksons starp ģinti un apakšdzimtu, radniecīgu ģinšu grupa.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem.
- acyrthosiphon Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
- aphrastasia Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
- Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi.
- parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica").
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare").
- zaķu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea leporina").
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- coereba Austrumķauķu dzimtas ģints.
- geothlypis Austrumķauķu dzimtas ģints.
- mniotilta Austrumķauķu dzimtas ģints.
- parula Austrumķauķu dzimtas ģints.
- protonotaria Austrumķauķu dzimtas ģints.
- seiurus Austrumķauķu dzimtas ģints.
- setophaga Austrumķauķu dzimtas ģints.
- vermivora Austrumķauķu dzimtas ģints.
- Hyacinthus orientalis austrumu hiacinte.
- Cotoneaster orientalis austrumu klintene.
- Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms.
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi.
- austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis").
- agelaius Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- dolichonyx Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- euphangus Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- icterus Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- molothrus Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- psarocolius Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- quoscalus Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- scaphidura Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- sturnella Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- xanthocephalus Austrumvālodžu dzimtas ģints.
- paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
- bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus.
- hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas.
- pašsaindēšanās Autointoksikācija.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- autoklubs Automobilistu interešu klubs.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- hemotrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko savienojumu enerģiju.
- fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
- schreckensteinia Aveņkožu dzimtas ģints.
- byturus Aveņvaboļu dzimtas ģints.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints.
- bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints.
- volāns badmintons.
- badžiks Badmintons.
- bedmingtons Badmintons.
- bedmintons Badmintons.
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
- urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties.
- Erwinia uredovara baktērija, kas sintezē karotīnu.
- hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
- campylobacter Baktēriju dzimtas "Spirillaceae" ģints.
- bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas.
- mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
- asterokoki Baktēriju ģints, kuras iet cauri baktēriju filtriem.
- heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
- agrobacterium Baktēriju ģints.
- erwinia Baktēriju ģints.
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
- aquaspirillum Baktēriju nodalījuma ģints.
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
- sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium").
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
- baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- bolabosis Baldriānu ģints augs.
- b Balle (intensitātes, vērtējuma mērvienība).
- atriplex Balodenes - balandu dzimtas ģints.
- ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga.
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā.
- ectopistes Baložu dzimtas ģints.
- klinšu balodis baložu ģints suga ("Columba livia").
- meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama.
- lauka balodis baložu ģints suga ("Columba palumbus").
- columba Baložu ģints.
- infleksija Balss modulācija, intonācija.
- Antrodia sinuosa baltā ēku piepe, šīs ģints suga.
- Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
- Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
- levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
- žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints.
- trialeurodes Baltblusiņu apakškārtas ģints.
- abies Baltegles - priežu dzimtas ģints.
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
- purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm.
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- gonopteryx Balteņu dzimtas ģints.
- pieris Balteņu dzimtas ģints.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms.
- amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
- kopaugošā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon confluens").
- melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus").
- melnā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon niger").
- tūbainā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon tomentosus").
- Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
- steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji.
- balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
- metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas.
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
- pleioblasts Bambusu grupas ģints ("Pleioblastus"), dekoratīvi, blīvi, zemi augi.
- sasaela Bambusu ģints ("Sasaella").
- helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia").
- pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
- porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints.
- kyliniella Bangiju klases ģints.
- sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba").
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- Coprinus micaceus bara tintene.
- berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints.
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
- epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina").
- barbus Barbes - karpu dzimtas ģints.
- barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
- barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints.
- panurus Bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints.
- blastodacna Bārkstkožu dzimtas ģints.
- chrysoclista Bārkstkožu dzimtas ģints.
- parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme").
- kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum").
- brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum").
- sakņkāta bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma radicosum").
- sinepju bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma sinapizans").
- nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum").
- bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints.
- bassia Basijas - balandu dzimtas ģints.
- batrachospermum Batrahospermas - sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints.
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
- kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera").
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis").
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena").
- laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes.
- aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- klimakodona Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon").
- kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum").
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- castor Bebru dzimtas ģints.
- bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints.
- boletus Bekas - beku dzimtas ģints.
- beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints.
- vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
- baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes.
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama.
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
- lāču beka beku dzimtas samtbeku ģints suga ("Xerocomus badius").
- priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
- icmadophila Beomicēšu dzimtas ģints.
- bergenia Bergēnijas – akmeņlauzīšu dzimtas ģints.
- apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- berula Berulas – čemurziežu dzimtas ģints.
- ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina").
- divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor").
- sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata").
- lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima").
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
- vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
- bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
- saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
- parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
- veselā bērzlape bērzlapju suga ("Russula integra").
- lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli").
- rūgtenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula pseudointegra").
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms.
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
- paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas.
- ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas.
- ostrya Bērzu dzimtas ģints.
- bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu.
- brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus").
- cloeon Betīdu dzimtas ģints.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- pristicephalus Bezčaulvēžu kārtas ģints.
- Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga.
- artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints.
- tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints.
- kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta.
- ceropis Bezdelīgu dzimtas ģints.
- hirundo Bezdelīgu dzimtas ģints.
- petrochelion Bezdelīgu dzimtas ģints.
- ptyonoprogne Bezdelīgu dzimtas ģints.
- tachycineta Bezdelīgu dzimtas ģints.
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
- hroniski murgi bezjēdzīga, neinteresanta runāšana.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints.
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints.
- kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
- etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- pipa Bezmēļu dzimtas ģints.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus").
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- politikānis bezprincipu politiķis, politisks spekulants, intrigants.
- adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
- anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints.
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
- catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
- ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā.
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- aclypea Biešvaboles - līķvaboļu dzimtas ģints.
- inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm.
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
- hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus").
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu).
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids.
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
- Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer").
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
- pirostēgija Binjonu dzimtas ģints ("Pyrostegia").
- rademahera Binjonu dzimtas ģints ("Rademachera").
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus.
- arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis.
- vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna.
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
- dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas").
- rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa").
- apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora").
- braula Bišmušu dzimtas ģints.
- parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas.
- apis Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtas ģints.
- mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
- bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints.
- aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli.
- B2G Bizness - valdībai (B2B (bizness - biznesam)) veids, kur uzņēmumi un valdības institūcijas apmainās ar informāciju un savstarpēji sadarbojas, izmantojot internetu.
- pirrhocoris Blakšu kārtas ģints.
- aradus Blakšu kārtas mizasblakšu dzimtas ģints.
- holcocera Blastobazīdu dzimtas ģints.
- catenaria Blastoklādiju rindas ģints.
- amara Blāvuļi - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
- blysmus Blizmes - grīšļu dzmtas ģints.
- bans Bloķējums (interneta saitēm).
- blonģinka Blondīne; meitene ar zemu intelekta līmeni.
- ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem.
- ceratophyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē uz putniem un putnu ligzdās.
- ctenocephalides Blusu kārtas ģints.
- ctenophtalmus Blusu kārtas ģints.
- paraceras Blusu kārtas ģints.
- pulex Blusu kārtas ģints.
- platypsyllus Blusvaboļu dzimtas ģints.
- alouatta Bļauri - tinējastpērtiķu dzimtas ģints.
- bojfrends Boifrends - vīrietis, ar kuru ir romantiskas vai intīmas attiecības.
- brachinus Bombardiervaboļu apakšdzimtas ģints.
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
- botrydium Botrīdiju dzimtas aļģu ģints.
- bothriocephalus Botriocefali - lenteņu klases ģints.
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
- elaphomyces Briežtrifeļu dzimtas ģints.
- skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus").
- parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus").
- raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus").
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
- capreolus Briežu dzimtas ģints.
- cervus Briežu dzimtas ģints.
- rangifer Briežu dzimtas ģints.
- rucervus Briežu dzimtas ģints.
- alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- lucanus Briežvaboļu dzimtas ģints.
- platycerus Briežvaboļu dzimtas ģints.
- velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis").
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
- brīvais Brīvais mandāts - vispārējs, aizstāv visas valsts intereses, brīvs no piespiešanas.
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- ehmeja Bromēliju dzimtas ģints ("Aechmea").
- bilbergija Bromēliju dzimtas ģints ("Billbergia").
- kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne.
- gusmanija Bromēliju dzimtas ģints ("Guzmania").
- neoregēlija Bromēliju dzimtas ģints ("Neoregelia").
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- bromelia Bromēliju dzimtas ģints.
- bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes.
- bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne.
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
- fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- fukuss Brūnaļģu ģints.
- sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes.
- laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
- lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
- neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
- pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
- pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints.
- zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
- zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea").
- oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum").
- zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum").
- kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens").
- rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum").
- Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii").
- grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum").
- smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens").
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
- chionaspis Bruņutu apakškārtas ģints.
- coccus Bruņutu apakškārtas ģints.
- lepidosaphes Bruņutu apakškārtas ģints.
- parthenolecanium Bruņutu apakškārtas ģints.
- pseudococcus Bruņutu apakškārtas ģints.
- noctiluca Bruņvicaiņu ģints.
- hypsipetes Bubulu dzimtas ģints.
- pycnonotus Bubulu dzimtas ģints.
- dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai.
- Tibetas budisms budisma, tantrisma un Tibetas senās bona reliģijas sintēze; vadžrajāna; lamaisms.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- buxbaumia Buksbaumiju dzimtas ģints.
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
- buxus Bukšu dzimtas ģints.
- pachysandra Bukšu dzimtas ģints.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā.
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora.
- mola Bumbzivjveidīgo kārtas ģints.
- abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365.
- oceanodroma Burātāju dzimtas ģints.
- psila Burkānmušu dzimtas ģints.
- pāšļot Burt, zintēt, blēņoties.
- bāšļot Burt, zintēt.
- bāšļoties Burt, zintēt.
- pāšļoties Burties, zintēt, blēņoties.
- pāšļinieks Burvis, zintnieks.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem.
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
- altingia Burvjlazdu dzimtas ģints.
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- vidējā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis intermedia").
- Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
- bāšļi Burvju līdzekļi, zintes.
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- būt pasistam (uz ko) būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt paķertam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
- kommas vilkt būt intīmās attiecībās
- salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
- dzīvot Būt intīmās attiecībās.
- brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
- tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
- viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties.
- līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
- nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko).
- pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- kopenieties Būt tuvās, intīmās attiecībās.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- ģeosintētika Būvniecībā un ģeotehnikā izmantojams sintētisks materiāls - ģeotekstils; ģeotekstila sieti, ģeotekstila tīkli, ģeorežģi un ģeomembrānas.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
- vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei.
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes.
- triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
- metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- liksoze C~5~H~10~O~5~, sintētiska pentoze, arabinozes, ribozes un ksilozes izomērs.
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
- pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
- nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
- mezatons C~9~Hl~4~ClNO~2~, sintētisks preparāts, darbības ziņā tuvs adrenalīnam.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
- piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus.
- trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
- pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā.
- varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
- okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā.
- netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
- puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
- minociklīns C23H27N3O7, pussintētisks tetraciklīnu grupas plaša spektra antibiotiskais līdzeklis.
- rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela.
- zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds.
- uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju.
- psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos.
- tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
- metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi.
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
- ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
- protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem.
- ortoftalskābe C6H4(COOH)2, benzildikarbonskābe, ko lieto organiskajā sintēzē.
- salicilaldehīds C6H4(OH)CHO, eļļa ar patīkamu smaržu, atrodama spirejās, izgatavo arī sintētiski.
- stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem.
- ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis.
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
- oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams.
- martes Caunas - plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints.
- Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
- ajuga Cekuliņi - lūpziežu dzimts ģints.
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
- plutella Cekulkožu dzimtas ģints.
- prays Cekulkožu dzimtas ģints.
- roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints.
- ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints.
- armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
- armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
- leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
- strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
- helone Ceļteku dzimtas ģints ("Chelone"), dekoratīvi augi, ko audzē gk. griezto ziedu ieguvei.
- hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas.
- krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
- rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos.
- dūkstu ceļteka ceļteku suga ("Plantago uliginosa", arī "Plantago intermedia").
- Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs.
- cembe Cemme, dzintele, kāsis 1(1).
- spīne Cemme, dzintele.
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- thryothorus Ceplīši - paceplīšu dzimtas ģints.
- callithamnnion Cerāmiju dzimtas ģints.
- ceramium Cerāmiju dzimtas ģints.
- polysiphonia Cerāmiju dzimtas ģints.
- rhodomela Cerāmiju dzimtas ģints.
- parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints.
- neoascaris Cērmju apakškārtas ģints.
- porrocaecum Cērmju apakškārtas ģints.
- toxascaris Cērmju apakškārtas ģints.
- toxocara Cērmju apakškārtas ģints.
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
- caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints.
- ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints.
- perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
- margarīnskābe CH3(CH2)15COOH, sintētiska taukskābe.
- etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
- spurdžu ciborija ciboriju ģints sēņu suga ("Ciboria amentacea").
- īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga").
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
- dendronanthus Cielavu dzimtas ģints.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
- Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama.
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem.
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
- cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
- cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
- ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
- pterophyllum Cihlidzivju dzimtas ģints.
- ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
- cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās.
- athysanus Cikādīšu dzimtas ģints.
- chlorita Cikādīšu dzimtas ģints.
- cicadella Cikādīšu dzimtas ģints.
- diplocolenus Cikādīšu dzimtas ģints.
- elymana Cikādīšu dzimtas ģints.
- limotettix Cikādīšu dzimtas ģints.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
- bioloģiskie ritmi cikliskas bioloģisku procesu intensitātes un rakstura svārstības.
- cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
- ergasilus Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
- eucyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
- macrocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
- mesocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
- oithona Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
- cyclops Ciklopoīdu āpakškārtas ģints.
- cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā.
- columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
- ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
- ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
- garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- fasciolopsidoze Cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses.
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām.
- kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
- bariencefālis Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
- bariencefāls Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
- interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
- domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
- nagotājs Cilvēks, kas enerģiski, intensīvi strādā; enerģisks strādnieks.
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
- hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
- pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- nekama Cilvēks, kas internetā izliekas par pretējā dzimuma pārstāvi.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- internētais Cilvēks, kas ir internēts.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
- maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
- jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
- jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
- miroņpirdinātājs Cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem.
- intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
- heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā.
- sekotājs Cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko).
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
- sērfists Cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērferis; sērfotājs.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
- psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
- mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze.
- himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
- dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku.
- cinstiņa Cintiņa.
- cintractia Cintrakcijas.
- Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
- kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku.
- tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks.
- calocedrus Ciprešu dzimtas ģints.
- microbiota Ciprešu dzimtas ģints.
- gryllus Circeņu dzimtas ģints.
- neomys Ciršļu dzimtas ģints.
- sorex Ciršļu dzimtas ģints.
- suncus Ciršļu dzimtas ģints.
- vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- lullula Cīruļi (viena no 4 cīruļu ģintīm).
- skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon").
- tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes").
- krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra").
- alaemon Cīruļu dzimtas ģints.
- cekulcīrulis Cīruļu dzimtas ģints.
- chersophilus Cīruļu dzimtas ģints.
- eremophila Cīruļu dzimtas ģints.
- galerida Cīruļu dzimtas ģints.
- mirafra Cīruļu dzimtas ģints.
- alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints.
- baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
- bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
- citronaugs Citruss - divdīgļlapju augu ģints rūtu dzimtā.
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē.
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
- Civettictis civetta civeta jeb civetkaķis, šīs ģints suga.
- čigānlaulība Civillaulība; gadījuma rakstura intīmas attiecības.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus").
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
- cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos.
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
- rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
- dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
- torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia").
- deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
- strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- baltā cūktrifele cūktrifeļu ģints sēņu suga ("Choiromyces meandriformis").
- phacochoerus Cūku dzimtas ģints.
- potamochoerus Cūku dzimtas ģints.
- sus Cūku dzimtas ģints.
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
- gaļas marmorējums cūku un liellopu gaļas struktūra, kas parādās gaļā, ja intramuskulāro tauku saturs ir ap 5%.
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- krūmčakste Čakstu dzimtas ģints ("Telophorus").
- corvinella Čakstu dzimtas ģints.
- pityriasis Čakstu dzimtas ģints.
- telophorus Čakstu dzimtas ģints.
- rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus").
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
- rudā čakste čakstu ģints suga ("Lanius cristatus").
- lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti.
- rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti.
- Ziemeļamerikas čakste čakstu ģints suga ("Lanius ludovicianus").
- melnpieres čakste čakstu ģints suga ("Lanius minor"), Latvijā sastapta reti.
- maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus").
- garastainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius schach").
- sarkangalvas čakste čakstu ģints suga ("Lanius senator").
- ķīļastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius sphenocercus").
- svītrainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius tigrinus").
- Dienvidāzijas čakste čakstu ģints suga ("Lanius vittatus").
- nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela").
- trinema Čaulamēbu kārtas ģints.
- epermenia Čemurkožu dzimtas ģints.
- baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum").
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum").
- biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium").
- Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum").
- dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum").
- gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium").
- salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
- ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints.
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
- anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
- suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām.
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga.
- latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem.
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bifora Čemurziežu dzimtas ģints.
- anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
- ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
- ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās.
- eriophyes Četrkājērču kohortas ģints.
- oxypleurites Četrkājērču kohortas ģints.
- phyllocoptes Četrkājērču kohortas ģints.
- DX kods četru veidu kods uz kasetes un fotofilmas, no kuriem fotoaparāta, filmu procesora un fotoattēlu printeris automātiski nolasa gaismjutīgā materiāla parametrus.
- peļastes čiekurene čiekureņu ģints suga ("Baeospora myosura").
- egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus").
- pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis").
- priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus").
- cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata").
- anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints.
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
- natrix Čūsku dzimtas ģints.
- čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
- Nerophis ophidion čūskzivs, šīs ģints suga.
- dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms.
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- tekstrade Dabīgās valodas teksta ģenerēšana un sintēze.
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
- vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
- usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ceriodaphnia Dafniju dzimtas ģints.
- scapholeberis Dafniju dzimtas ģints.
- simocephalus Dafniju dzimtas ģints.
- Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- daiks Daika, intrūzija.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
- zaraine dakrimicēšu dzimtas sēņu ģints ("Calocera").
- pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica").
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
- Cotoneaster dammeri Dammera klintene.
- dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību.
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
- drukdarbi darbi, ko dators nosūta printerim izdrukāšanai.
- maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
- internacionalizācija Darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt.
- stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
- galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums.
- aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās.
- darīšana Darbības vai interešu joma
- vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
- nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs.
- lauks darbības, interešu u. tml. joma, nozare.
- darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
- maut Darīt (ko) ļoti intensīvi.
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā.
- tiešsaistes dati dati datora atmiņā, kas pieejami interaktīvajā režīmā.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas).
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
- lejupielāde datnes pārsūtīšana internetā no attāla datora uz lietotāja datoru vai uz citu digitālu ierīci
- hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji.
- datortrauksme datora aizsardzības sistēmas reakcija uz nesankcionētām darbībām interneta tīklā.
- tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
- flops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - peldošā komata operācijas sekundē (angļu "floating point operation per second").
- CTI datora un telefona integrācija (angļu "Computer Telephone Integration").
- datortehnika Datori un to perifērās iekārtas (printeri, skeneri, u. c.).
- datu bāzes izdevniecība datorizdevniecības vai interneta tehnoloģijas izmantošana, lai izveidotu dokumentus, kuros ir apkopota no datu bāzes iegūtā informācija.
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
- tīkla dators dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši internetā.
- domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs.
- transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti.
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
- datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces.
- dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma.
- kibertelpa Datoru tīklā (arī interneta tīklā) veidotais diskrētais pasaules modelis (virtuālā realitāte).
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
- pakešu atstarpe datoru tīklos laika intervāls starp vienas paketes nosūtīšanas (saņemšanas) beigām un nākošās paketes nosūtīšanas (saņemšanas) sākumu.
- metatīkls datoru tīkls, kas izveidots kā citu datoru tīklu kompozīcija, piemēram, interneta tīkls.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri.
- caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā.
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
- sinhronā pārraide datu pārraides veids, kas atšķiras no asinhronās pārraides ar to, ka dati un vadības signāli tiek pārsūtīti regulāros laika intervālos.
- augšupielāde datu pārsūtīšana internetā no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālinātu datoru
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
- baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda.
- primārā stacija datu stacija, kas realizē datu posma vadību, formē pārraidāmās komandas un nodod tās sekundārai stacijai, kā arī interpretē saņemtās atbildes.
- sekundārā stacija datu stacija, kura saskaņā ar primārās stacijas instrukcijām veic datu posma vadības funkcijas, interpretē un izpilda saņemtās komandas, kā arī formulē pārraidāmās atbildes.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- hipervide Datu, teksta, grafikas un audioinformācijas elementu integrācija hipertekstu sistēmā.
- demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- izkustināt smadzenes daudz, intensīvi domāt.
- mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas.
- vitronektīns Daudzfunkcionāls adhezīvs seruma glikoproteīns, kas spēj saistīt integrīnu, kolagēnu, heparīnu, komplementa komponentus un perforīnu.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
- hermathoe Daudzsartārpu klases ģints.
- pygospio Daudzsartārpu klases ģints.
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā.
- gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida").
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Cotoneaster multiflora daudzziedu klintene.
- Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km.
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana.
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei.
- grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
- gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa.
- atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices.
- kola Dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns.
- gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
- enācijs Dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
- sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte.
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- nasalis Degunpērtiķu ģints.
- ceratotherium Degunradžu dzimtas ģints.
- diceros Degunradžu dzimtas ģints.
- rhinoceros Degunradžu dzimtas ģints.
- buceros Degunragputnu dzimtas ģints.
- cephenemyia Degunspindeļu dzimtas ģints.
- oestrus Degunspindeļu dzimtas ģints.
- miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju.
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
- pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem.
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus").
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
- aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
- delphinus Delfīnu dzimtas ģints.
- orcinus Delfīnu dzimtas ģints.
- phocoena Delfīnu dzimtas ģints.
- tintnīciņa Dem. --> tintnīca.
- fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- dicoccum Demāciju dzimtas ģints.
- hormiscium Demāciju dzimtas ģints.
- monatospora Demāciju dzimtas ģints.
- nigrospora Demāciju dzimtas ģints.
- stachybotrys Demāciju dzimtas ģints.
- stigmina Demāciju dzimtas ģints.
- botryotrichum Demāciju dzimtas sēņu ģints.
- makrodemogrāfija demogrāfijas teorētiskā daļa, sintezē mikrodemogrāfisko pētījumu galvenos rezultātus.
- iedzīvotāju atražošanās modeļi demogrāfiskie modeļi mijiedarbības raksturošanai starp iedzīvotāju skaitu un sastāvu, no vienas puses, un atražošanas procesa intensitāti, no otras puses.
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas.
- demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu.
- valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- dermea Dermateju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- dermatea Dermateju dzimtas ģints.
- fabraea Dermateju dzimtas ģints.
- mollisia Dermateju dzimtas ģints.
- niptera Dermateju dzimtas ģints.
- pezicula Dermateju dzimtas ģints.
- ploetnera Dermateju dzimtas ģints.
- pseudopeziza Dermateju dzimtas ģints.
- pseudorhytisma Dermateju dzimtas ģints.
- pyrenopeziza Dermateju dzimtas ģints.
- tapesia Dermateju dzimtas ģints.
- trichobelonium Dermateju dzimtas ģints.
- cosmoastrum Desmīdiju dzimtas ģints.
- cosmocladium Desmīdiju dzimtas ģints.
- desmidium Desmīdiju dzimtas ģints.
- docidium Desmīdiju dzimtas ģints.
- gymnozyga Desmīdiju dzimtas ģints.
- hyalotheca Desmīdiju dzimtas ģints.
- oocardium Desmīdiju dzimtas ģints.
- raphidiastrum Desmīdiju dzimtas ģints.
- sphaerozosma Desmīdiju dzimtas ģints.
- spondylosium Desmīdiju dzimtas ģints.
- staurodesmus Desmīdiju dzimtas ģints.
- tetmemorus Desmīdiju dzimtas ģints.
- sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_).
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
- pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni.
- gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
- akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu.
- cirkumflekss Diakritiska zīme (\~ vai \^), ar ko parasti apzīmē zilbes intonāciju.
- sintaktiskais dialektisms dialektisms, kuram ir no literārās valodas atšķirīga sintaktiskā konstrukcija vai pārvaldījums.
- dialektometrija Dialektoloģijas datu sintēze, izmantojot statistikas metodes.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- cryptospora Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cryptosporella Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas.
- diaporthe Diaportu dzimtas ģints.
- glomerella Diaportu dzimtas ģints.
- hercospora Diaportu dzimtas ģints.
- melanconis Diaportu dzimtas ģints.
- melanconium Diaportu dzimtas ģints.
- pseudovalsa Diaportu dzimtas ģints.
- sydowiella Diaportu dzimtas ģints.
- diatrype Diatripu dzimtas ģints.
- diatrypella Diatripu dzimtas ģints.
- eutypella Diatripu dzimtas ģints.
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- dirofilārijas Diegveida nematodu ģints.
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties.
- elektrokaloriskais efekts dielektriķa temperatūras izmaiņa ārējā elektriskā lauka ietekmē; piroelektriķos temperatūras izmaiņa ir proporcionāla elektriskā lauka intensitātes izmaiņai.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji.
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ricinus Dievkrēsliņu dzimtas ģints.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line").
- ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
- galba Dīķgliemežu dzimtas ģints.
- lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints.
- radix Dīķgliemežu dzimtas ģints.
- limnephilus Dīķmaksteņu dzimtas ģints.
- potamophylax Dīķmaksteņu dzimtas ģints.
- Cotoneaster dielsianus Dīlsa klintene.
- Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
- dinobryon Dinobriju dzimtas ģints.
- hyalobryon Dinobriju dzimtas ģints.
- dinophysis Dinofītaļģu ģints.
- cerācija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Ceratium").
- gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- exuviella Dinofītaļģu nodalījuma ģints.
- gonyaulax Dinofītaļģu nodalījuma ģints.
- hemidinium Dinofītaļģu nodalījuma ģints.
- woloszynskia Dinofītaļģu nodalījuma ģints.
- dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- chantransia Diploidāls batrahospermu pirmdīglis jeb attīstības stadija, ko vairāki autori uzskata par patstāvīgu ģinti.
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- dipsacus Dipsaku dzimtas ģints.
- koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- RFD Diskusijas pieprasījums, pirmais solis interneta interešgrupas formālajā veidošanas procesā.
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode.
- ekrāna izmete displeja ekrāna attēla (satura) pārsūtīšana printerim drukāšanai.
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā.
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs.
- hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- vaska palmas divas palmu rindas ģintis - vaskapalmas ("Ceroxilon") un kopernīcijas ("Copernicia")
- kvarts Divas pintes, \~1,13 litru.
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas.
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
- asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints.
- simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
- kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā.
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
- kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas.
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas.
- peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā.
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
- protium Divdīgļlapju augu ģints burserāceju dzimtā, 50 sugas siltākā Amerikā.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
- sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos.
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
- sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
- tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
- murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs.
- čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas).
- pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
- odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem.
- nectandra Divdīgļlapju augu ģints lauru dzimtā, koki tropu Amerikā, \~90 sugu.
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā.
- melaleuca Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, sīki koki vai arī krūmi, ap 100 sugu, gk. Austrālijā.
- jambukoks Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, tuva ģintij "Eugenia".
- pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
- pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā.
- myroxylon Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, dažas sugas dod balzamu.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos.
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
- serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi.
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
- moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā.
- dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu.
- karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
- tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču.
- ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu.
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
- plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus").
- nemopanthus Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints.
- amaranthus Divdīgļlapju klases amarantu dzimtas amarantu ģints.
- parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints.
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
- poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
- bignonia Divdīgļlapju klases bijonu dzimtas ģints.
- trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
- ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra").
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos.
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā.
- ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
- didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā.
- eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā.
- leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā.
- parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
- brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
- ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi").
- bifora Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bifora").
- bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
- filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām.
- šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
- pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum").
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
- cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
- baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
- akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
- arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis.
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu.
- buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu.
- ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints.
- pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš.
- raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
- cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
- balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas.
- klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte.
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
- sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas.
- ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas.
- daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
- riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas.
- lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
- atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas.
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
- prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
- rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu.
- plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints.
- santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
- naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis.
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta.
- ezerrieksts Divdīgļlapju klases dzimta ("Trapaceae"), ūdensaugs, 1 ģints.
- krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu.
- goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas.
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints.
- āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
- krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski.
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
- arctostaphylos Divdīgļlapju klases ēriku dzimtas ģints.
- balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
- asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
- sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga.
- citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga.
- abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
- paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima").
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
- hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
- santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis.
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
- siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
- ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus").
- mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
- opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
- petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi.
- montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
- palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aldrovanda Divdīgļlapju klases raseņu dzimtas ģints.
- krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
- eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos.
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
- panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs.
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
- zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs.
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon").
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu.
- neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos.
- ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks.
- cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica").
- dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta.
- kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos.
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli.
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
- diktamne Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Dictamnus").
- evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- oriksa Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Orixa").
- poncira Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Poncirus").
- skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
- sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
- čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus.
- brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā.
- gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
- kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- holescintigramma Divdimensionāls žults sistēmas attēls, kas iegūts, izmeklējot holescintigrāfiski.
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
- protokols PPP divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol").
- PPP Divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol").
- DIP Divrindu korpuss (angļu "dual in-one package"), integrēto shēmu standartkonstrukcija ar izvadiem divās rindās.
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu.
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās.
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- limnadia Divvākčauļu apakškārtas ģints.
- dentipellis Dižadateņu dzimtas ģints.
- hericium Dižadateņu dzimtas ģints.
- gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus").
- zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama.
- ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus").
- arrhenatherum Dižauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- arctium Diždadži - kurvjziežu dzimtas ģints.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
- bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
- svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints.
- phrygaena Dižmaksteņu dzimtas ģints.
- sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera").
- sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata").
- paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea").
- lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera").
- meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis").
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
- dienvidskābardis Dižskābaržu dzimtas ģints ("Nothofagus").
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- anax Dižspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimtas ģints.
- aeschna Dižspāru dzimtas ģints.
- liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens").
- reinotrija Dižsūrene - sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria").
- iphiclides Dižtauriņu dzimtas ģints.
- papilio Dižtauriņu dzimtas ģints.
- parnassius Dižtauriņu dzimtas ģints.
- izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus").
- dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus").
- mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula").
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
- dolomedes Dižzirnekļu dzimtas ģints.
- pisaura Dižzirnekļu dzimtas ģints.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
- klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji.
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
- aepyceros Dobradžu dzimtas ģints.
- bison Dobradžu dzimtas ģints.
- bos Dobradžu dzimtas ģints.
- oreamnos Dobradžu dzimtas ģints.
- ovibos Dobradžu dzimtas ģints.
- rupicapra Dobradžu dzimtas ģints.
- saiga Dobradžu dzimtas ģints.
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
- vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti.
- valodas specifikācija dokuments, kurā aprakstīta programmēšanas valodas sintakse un semantika.
- prātot Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
- pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- smadzeņot Domāt (parasti intensīvi).
- vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
- pilnais domēna vārds domēna vārds, kas identificē konkrētu datoru (vai vismaz konkrētu apakštīklu) internetā un kas sastāv no hostdatora vārda, apakšdomēna vārda un domēna vārda.
- grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus").
- doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis).
- zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- homostegia Dotīdeju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- didymella Dotīdeju dzimtas ģints.
- dothidella Dotīdeju dzimtas ģints.
- endodothella Dotīdeju dzimtas ģints.
- rhopographus Dotīdeju dzimtas ģints.
- scirrhia Dotīdeju dzimtas ģints.
- dothiora Dotioru dzimtas ģints.
- HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
- dicrurus Drongu dzimtas ģints.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
- mēslenis Dubļmīlis - ūdensmīļu dzimtas ģints.
- nopoilus Dudzkāju klases tūkstoškāju apakšklases ģints.
- tinagma Duglasīdu dzimtas ģints.
- hydrodamalis Dugongu dzimtas ģints.
- crex Dumbriņvistu dzimtas ģints.
- fulica Dumbrvistiņu dzimtas ģints.
- gallinula Dumbrvistiņu dzimtas ģints.
- rallus Dumbrvistiņu dzimtas ģints.
- botaurus Dumpji - gārņu dzimtas ģints.
- ixobrychus Dumpju apakšdzimtas ģints.
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- hybomitra Dunduru dzimtas ģints.
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints īpatnis
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri.
- dermatobijas Dunduru ģints, kuru kāpuri parazitē zem ādas.
- limosella Dūņenes - cūknātru dzimtas ģints.
- spercheus Dūņvaboļu dzimtas ģints.
- haematopinus Dūrējutu apakškārtas ģints.
- pediculus Dūrējutu apakškārtas ģints.
- phthirus Dūrējutu apakškārtas ģints.
- haemotipus Dūrējutu kārtas ģints.
- xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints.
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu).
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
- DX DX kods - četru veidu kods uz kasetes un fotofilmas, no kuriem fotoaparāta, filmu procesora un fotoattēlu printeris automātiski nolasa gaismjutīgā materiāla parametrus.
- ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- cuculus Dzegužu dzimtas ģints.
- turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā.
- pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta).
- centrotus Dzelkņcikāžu dzimtas ģints.
- sargus Dzelkņmušu dzimtas ģints.
- stratiomyia Dzelkņmušu dzimtas ģints.
- campephaga Dzelkņspalveņu dzimtas ģints.
- coracina Dzelkņspalveņu dzimtas ģints.
- pericrocotus Dzelkņspalveņu dzimtas ģints.
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos.
- aphrastura Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints.
- certhiaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints.
- synallaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints.
- furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā.
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
- dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram.
- chlorosaccus Dzeltenzaļo aļģu ģints.
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu.
- Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- lieskeella Dzelzsbaktēriju grupas ģints.
- blastocaulis Dzelzsbaktēriju ģints.
- hyphomicrobium Dzelzsbaktēriju ģints.
- seliberia Dzelzsbaktēriju ģints.
- sulfolobus Dzelzsbaktēriju ģints.
- toxothrix Dzelzsbaktēriju ģints.
- chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints.
- henneguya Dzeļsporaiņu tipa ģints.
- metreirīze Dzemdes kakla kanāla paplašināšana ar metreirinteru.
- dezaminooksitocīns Dzemdes līdzeklis; sintētisks peptīds, kas darbojas spēcīgāk par dabisko hormonu oksitocīnu.
- baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama.
- jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
- dzītaralus Dzidrs alus dzintara krāsā.
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes; arī rečitatīvs.
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus.
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas.
- jynx Dzilnu dzimtas ģints.
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm.
- mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm).
- ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām.
- spregats Dzintara gabals.
- sukcinits Dzintara pasuga.
- zītarrota Dzintara rota.
- dzintarnieks Dzintara rotaslietu izgatavotājs.
- dzintarots Dzintarains.
- kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās.
- sucineidae Dzintargliemeži.
- succineidae Dzintargliemežu dzimta.
- succinea Dzintargliemežu dzimtas ģints.
- mazais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea oblonga").
- krastmalu dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea pfeifferi").
- lielais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea putris").
- Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa.
- dzintarnieks Dzintarnieki.
- Dzintares dīķis Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā.
- Dzintares ezers Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā.
- dzīters Dzintars; zītars.
- zintars Dzintars; zītars.
- zintārs Dzintars; zītars.
- zīters Dzintars; zītars.
- dzeltenā ambra dzintars.
- dzinters Dzintars.
- dzītars Dzintars.
- elektrums Dzintars.
- glēsa Dzintars.
- glīsis Dzintars.
- saules akmens Dzintars.
- zītars Dzintars.
- sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
- sukcināts Dzintarskābes sāls vai esteris.
- dzītarzeme Dzintarzeme.
- dzentele Dzintele (2).
- klambaris Dzintele, āķis, rokturis.
- klambars Dzintele, āķis, rokturis.
- klamberis Dzintele, āķis, rokturis.
- plinte Dzintele; metāla tapa.
- cemme Dzintele.
- dzelztiņa Dzintele.
- dzintale Dzintele.
- prabojš Dzintele.
- špīne Dzintele.
- zentele Dzintele.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- intrigot Dzīt intrigas.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās.
- cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
- filikoze Dzīvnieku helmintozes veids.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- telomerāze Dzīvo organismu šūnu sintezēts enzīms, kas atjauno telomēras.
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
- kommāties Dzīvot intīmās attiecībās, būt kopā.
- e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu.
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
- interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_.
- jaunumi e-raksti, kas tīklā "Usenet" tiek nosūtīti intereškopām.
- hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos.
- mytilus Ēdamgliemeņu dzimtas ģints.
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
- bulbochaete Edogoniju dzimtas ģints.
- vijīgā efeja efeju suga ("Hedera helix"), Latvijā introducēta kā krāšņumaugs.
- cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
- aegilops Egilopsi - graudzāļu dzimtas ģints.
- Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana").
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- akalifa Eiforbiju dzimtas ģints ("Acalypha").
- kodija Eiforbiju dzimtas ģints ("Codiaeum").
- jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi.
- pedilanta Eiforbiju dzimtas ģints ("Pedilanthus").
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
- eutreptia Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Eutreptiaceae" ģints.
- peranema Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Peranemataceae" ģints.
- rhabdomonas Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Rhabdomonadaceae" ģints.
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
- faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
- petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- astasia Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- colacium Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- distigma Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- entosiphon Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- urceolus Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- eunotia Einotiju dzimtas ģints.
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
- emericella Eirociju dzimtas ģints "Eurotium" nosaukuma sinonīms.
- eupenicillium Eirociju dzimtas ģints.
- eurotium Eirociju dzimtas ģints.
- monascus Eirociju dzimtas ģints.
- sartorya Eirociju dzimtas ģints.
- talaromyces Eirociju dzimtas ģints.
- EEIG Eiropas Ekonomisko interešu grupa.
- EIB Eiropas integrācijas birojs.
- ESA Eiropas integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma ("European system of integrated economic accounts").
- Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
- Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers").
- Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union").
- SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment").
- AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
- JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
- reboulia Eitoniju dzimtas ģints.
- kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
- limitējošais faktors ekoloģiskais faktors, kas nosaka biosistēmas darbības intensitāti.
- saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
- mērogojams fonts ekrāna vai printera fonts, kura izmērus var palielināt vai samazināt.
- paliekošā kopija ekrānattēla kopija, kas iegūta ar printeri, ploteri vai tamlīdzīgu izvades bloku un ir brīvi pārvietojama.
- E Eksa- (kvintiljons).
- discella Ekscipulu dzimtas ģints.
- dothichiza Ekscipulu dzimtas ģints.
- heteropatella Ekscipulu dzimtas ģints.
- skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea").
- nošķeltā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia glandulosa", senāk "Exidia truncata").
- melnā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia nigricans", arī "Exidia glandulosa").
- saplacinātā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia recisa").
- saldā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia saccharina").
- bālganā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia thuretiana").
- exobasidium Eksobazīdiju dzimtas ģints.
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- saidings Ēku ārējās apdares "dēļi" un paneļi, kas gatavoti, izmantojot sintētiskus materiālus.
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- spandekss Elastīga sintētiskā šķiedra.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- šeferdija Eleagnu dzimtas ģints ("Shepherdia"), dekoratīvi krūmi.
- acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints.
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai.
- toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
- auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti.
- dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti.
- e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus.
- tekstrunas pārveidotājs elektroniska ierīce, kas, izmantojot runas sintezatoru, pārveido datorā ievadīto tekstu vai kādu tā daļu runas ekvivalentā, tādējādi sagatavojot tā izvadi runas formā.
- kompjūterdiagnostika Elektroniska izvērtēšana, resp., interpretējoša apstrāde.
- e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
- ciparnauda Elektroniskā nauda, ko lieto internetā.
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
- e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
- pasts elektroniskais pasts - ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datortīklos, internetā; e-pasts (angļu "e-mail").
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika.
- e-darījumi Elektroniskie darījumi - uzņēmējdarbības vadīšana, izmantojot internetu.
- EPOS Elektroniskie pārdošanas punkti ("electronic point-of-sale").
- Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport").
- pakošanas blīvums elektronisko ierīču skaits, kas izvietots vienā integrētās shēmas laukuma vienībā.
- elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
- Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti.
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
- elektrogrāfiskais printeris elektrostatiskais printeris.
- corozo Eļļaspalmu rindas ģints.
- lytta Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
- meloe Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
- ektogonija Embrija ietekme uz māti intrauterīnajā attīstības periodā.
- garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
- nagot Enerģiski, intensīvi strādāt.
- naskot Enerģiski, intensīvi strādāt.
- blechnum Ēnpaparžu dzimtas ģints.
- piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē.
- fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā.
- sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē.
- fosfotransferāze Enzīms, kas katalizē fosfātgrupu intramolekulāro vai starpmolekulāro pārnesi.
- fosfoheksokināze Enzīms, kas katalizē fruktoz-1,6-difosfāta veidošanos, pārnesot fosfātu no adenozintrifosfāta uz fruktoz-6-fosfātu.
- bradifrēnija Epidēmiskā encefalīta sekas; iniciatīvas, intereses un psihomotoriskās aktivitātes ātra paguršana.
- gludais EPT EPT, kas sintezē lipīdus un ogļhidrātus.
- acarus Ērču ģints.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- hemisarcoptes Ērču kārtas ģints.
- acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos.
- gamazoīdērces Ērču virsdzimta; sīki sauszemes posmkāji, 3000-4000 sugu, Latvijā 17 dzimtu, 55 ģintis, \~150 sugu.
- aquila Ērgļi - vanagu dzimtas ģints.
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
- Pieškalnu iezis Ērģeļu klintis.
- Pieškaļu iezis Ērģeļu klintis.
- andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- madrone Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus").
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā.
- dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi.
- enkiante Ēriku dzimtas ģints ("Enkianthus"), dekoratīvi krūmi.
- sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
- leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas.
- dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
- piēra Ēriku dzimtas ģints ("Pieris"), ziemcietīgi, dekoratīvi krūmi.
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
- mellene Ēriku dzimtas ģints ("Vaccinium"), 3 sugas.
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
- parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
- fukjērija Ēriku rindas ģints ("Fouquieria").
- halēzija Ēriku rindas ģints ("Halesia"), kokiem līdzīgi dekoratīvi krūmi, ar zvanzveida ziediem un sīkiem, bumbierveida augļiem.
- kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī.
- jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- Oe Ersteds (magnētiskā lauka intensitātes mērvienība).
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
- kinohapts Esteziometrs taktilās jutības noteikšanai dažādos laika vai telpas intervālos.
- decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
- acetobacter Etiķskābes baktēriju ģints.
- gluconobacter Etiķskābes baktēriju ģints.
- kadru kopētājs ētiskais vai kontaktkopētājs, kurā izmantota intermitējoša kustība.
- Equus asinus ēzelis, zirgu ģints suga.
- Acroloxus lacustris ezera micīte, šīs ģints suga.
- aythya Ezerpīles - pīļu apakšdzimtas ģints.
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
- Gintuves ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 12 ha; Gintava ezers; Gintavas ezers; Givtuves ezers; Gūtava ezers.
- noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti.
- pralaja Ezoterismā laika intervāls, kad Visums "guļ".
- odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss.
- phacidium Facīdiju dzimtas ģints.
- pseudophacidium Facīdiju dzimtas ģints.
- sphaeropeziza Facīdiju dzimtas ģints.
- coccomonas Fakotu dzimtas ģints.
- dysmorphococcus Fakotu dzimtas ģints.
- phacotus Fakotu dzimtas ģints.
- pteromonas Fakotu dzimtas ģints.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
- imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.
- bonasa Fazānputnu dzimtas ģints.
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem.
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti).
- coturnix Fazānu dzimtas ģints.
- lagopus Fazānu dzimtas ģints.
- numida Fazānu dzimtas ģints.
- phasianus Fazānu dzimtas ģints.
- tetrao Fazānu dzimtas ģints.
- frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā.
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā.
- holīnacetilāze Ferments, kas katalizē acetilholīna sintēzi.
- revertāze Ferments, kas katalizē DNS sintēzi uz RNS matrices; atgriezeniskā transkriptāze.
- RNS sintetāze ferments, kas katalizē RNS sintēzi uz RNS matrices.
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei.
- kvadratūra figūras laukuma aprēķināšana, ko veic, konstruējot figūrai vienlielu kvadrātu; viena no pirmajām jomām, kur lietoja noteiktos integrāļus.
- vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts).
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību.
- spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- interneta piekļuves sniedzējs firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi internetam.
- firma "Alta Vista" firma, kas izstrādā programmatūras produktus, ko var izmantot, lai internetā atrastu un apstrādātu informāciju.
- pakalpojumu sniedzējs firma, kas nodrošina tiešu piekļuvi internetam vai kādam citam teritoriālajam datoru tīklam.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros.
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
- programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm.
- datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem.
- interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika.
- attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām.
- mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās.
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
- programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju.
- standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
- firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram.
- saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā.
- buellia Fisciju dzimtas ģints.
- rinodina Fisciju dzimtas ģints.
- trabekulektomija Fistulas veidošana starp acs priekšējo kameru un zemkonjunktīvas telpu; izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā.
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- craterium Fizāru dzimtas ģints.
- diderma Fizāru dzimtas ģints.
- fuligo Fizāru dzimtas ģints.
- leocarpus Fizāru dzimtas ģints.
- physarum Fizāru dzimtas ģints.
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m).
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku.
- gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s).
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā.
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai.
- būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus.
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā.
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- physoderma Fizodermu dzimtas ģints.
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
- phoenicopterus Flamingu dzimtas ģints.
- Fl Flerovijs (ķīm. elements, mākslīgi sintezēts 1998. g.).
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
- entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- phlyctidium Fliktīdiju dzimtas ģints.
- phlyctochytridium Fliktīdiju dzimtas ģints.
- phlyctis Fliktīdu dzimtas ģints.
- flintglāze Flintstikls.
- betametazons Fluorizēts kortikosteroīdu savienojums, sintezēts medikaments, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu.
- fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija; etniskā mūzika.
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju.
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
- akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu.
- prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
- prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
- printera fonts fonts, kas pastāvīgi atrodas printera atmiņā vai tiek uz to pārsūtīts, tas var būt iebūvēts, ielādējams vai arī fontu kasetnes fonts.
- pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra.
- permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam.
- kontūrfonts Fonts, ko ar matemātisku formulu palīdzību veido kā katras rakstzīmes pamatkontūru; pirms drukāšanas šos kontūras var mērogot un pārveidot par bitkartētām rakstzīmēm; vairākiem lāzerprinteru tipiem tie ir iebūvēti.
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- HUF Forints; Ungārijas valūtas kods, sīknauda - fillers, izņemts no apgrozības.
- nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem.
- daudzvērtību loģika formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
- zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
- vidējā forsītija forsītiju suga ("Forsythia x intermedia").
- IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada.
- fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai.
- citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas.
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta.
- ceratoneis Fragilāriju dzimtas ģints.
- diatoma Fragilāriju dzimtas ģints.
- fragilaria Fragilāriju dzimtas ģints.
- licmophora Fragilāriju dzimtas ģints.
- meridion Fragilāriju dzimtas ģints.
- tabellaria Fragilāriju dzimtas ģints.
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas).
- Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena.
- Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon").
- fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas.
- Cotoneaster franchetii Franšē klintene (arī Franšeti klintene).
- Franšeti klintene Franšē klintene.
- ierobežota funkcija funkcija ar reālām vērtībām, kuras atrodas galīgā intervālā.
- sintaktiskā funkcija funkcija, ko vārds vai vārdforma veic attieksmē pret citiem elementiem sintakses vienībā - vārdu savienojumā, teikumā, tekstā.
- koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
- zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
- craterellus Gaileņu dzimtas ģints.
- pseudocraterellus Gaileņu dzimtas ģints.
- taurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Craterellus").
- cūkause gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Gomphus").
- pataurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Pseudocraterellus").
- parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus").
- sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
- zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
- tūbainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus tubaeformis").
- primula veris gaiļbiksīte, prīmulu ģints suga.
- bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- LED printeris gaismas diožu printeris.
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
- Fabrī-Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai.
- normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
- pneimokrānija Gaiss galvaskausa dobumā; intrakraniāla pneimocēle.
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā.
- aktīvā galaktika galaktika, kuras kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
- tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts ("Point Barrow"), 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija.
- trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju.
- formālā valoda galīgu simbolu secību kopa, ko apraksta ar precīzi formulētu sintakses likumu palīdzību.
- kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu.
- Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās.
- cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
- papiere Galvassāpes no intoksikācijas.
- papieres Galvassāpes no intoksikācijas.
- clou galvenais pievilkšanas, intereses punkts; _burtiski_: "nagla".
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu.
- pamatintereses Galvenās, nozīmīgākās intereses.
- kefalopodi Galvkaji, kustoņi, pie kuriem pieder tintes zivis.
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- bercaea Gaļasmušu dzimtas ģints.
- blaesoxipha Gaļasmušu dzimtas ģints.
- pseudosarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints.
- sarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints.
- serotainia Gaļasmušu dzimtas ģints.
- wohlfahrtia Gaļasmušu dzimtas ģints.
- uncinarioze Gaļēdāju invāzijas slimība, ko ierosina nematode, helmintozes veids.
- Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas.
- plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta.
- grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
- aegithalos Garastīšu dzimtas ģints.
- Aegithalos caudatus garastīte, šīs ģints suga.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
- vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- tipula Garkāju dzimtas ģints.
- pholcus Garkājzirnekļu dzimtas ģints.
- palaemon Garneļu ģints.
- nycticorax Gārņu apakšdzimtas ģints.
- aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
- exoteleia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- gelechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- recurvaria Gartaustkožu dzimtas ģints.
- stenolechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- inkretīns Gastrointestināls hormons, kas veicina insulīna sintēzi.
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
- Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
- džungļu vērsis gaurs, vēršu ģints savvaļas dzīvnieks.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- ausā Gaviļu interjekcija.
- aicu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
- auču Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
- audžu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
- aucu Gaviļu, prieka interjekcija.
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
- siltumnīcas efekta gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes.
- siltumnīcefektu izraisošās gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcefektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.
- kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii").
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
- eustoma Genciānu dzimtas ģints ("Eustoma").
- eksakums Genciānu dzimtas ģints ("Exacum").
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- hydnocystis Geneju dzimtas ģints.
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- acinonyx Gepardi - kaķu dzimtas ģints.
- Acinonyx jubatus gepards, šīs ģints vienīgā suga.
- ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās.
- krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis").
- kolumneja Gesnēriju dzimtas ģints ("Columnea").
- episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia").
- kolērija Gesnēriju dzimtas ģints ("Kohleria").
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
- dimerella Gialektu dzimtas ģints.
- gyalecta Gialektu dzimtas ģints.
- pachyphiale Gialektu dzimtas ģints.
- hylobates Gibonu dzimtas ģints.
- furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai.
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- ginkgo Ginku dzimtas ģints.
- Gūtava ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- Gintava ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- Gintavas ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- Givtuves ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti.
- trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās.
- coccomyxa Gleocistu dzimtas ģints.
- coenococcus Gleocistu dzimtas ģints.
- gloeocystis Gleocistu dzimtas ģints.
- palmodictyon Gleocistu dzimtas ģints.
- sphaerocystis Gleocistu dzimtas ģints.
- thorakochloris Gleocistu dzimtas ģints.
- trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī.
- najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
- exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
- hipurīti Gliemeņu ģints, kas ārējā formā ļoti līdzīgas koraļļiem.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
- ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas.
- joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
- pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
- sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu.
- cyprinoctus Gliemeņvēžu apakšklases ģints.
- cypris Gliemeņvēžu apakšklases ģints.
- hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus").
- colobaea Gliemežmušu dzimtas ģints.
- cochlidion Gliemežtauriņu dzimtas ģints.
- litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
- strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
- agrolimax Gliemežu klases ģints.
- cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints.
- dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints.
- vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
- dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
- gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
- acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints.
- arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints.
- agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints.
- armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
- matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints.
- acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms.
- acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints.
- bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola".
- akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus").
- jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus").
- amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints.
- pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
- perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām.
- macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
- avikula Gliemju ģints, izplatīta siltās jūrās, sākot no silūra līdz mūsdienām.
- kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili.
- hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- kolocintīns Glikozīds kolokvinta augļos.
- Baltijas-Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram.
- globālais tīmeklis globāla hiperteksta sistēma, kas izmanto internetu kā informācijas transportēšanas mehānismu.
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
- publiskā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras ar tīmekļa pārlūkprogrammu var piekļūt jebkurš interneta lietotājs.
- mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
- virtuālā bibliotēka globāls tiešsaistes grāmatu, žurnālu un rakstu kopums, kas pieejams internetā.
- kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām.
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
- splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
- Amelanchier laevis gludā korinte.
- cochlicopa Gludgliemežu dzimtas ģints.
- Cotoneaster integerrimus gludmalu klintene.
- retinella Gludspolīšu dzimtas ģints.
- vitrea Gludspolīšu dzimtas ģints.
- zonitoides Gludspolīšu dzimtas ģints.
- balaena Gludvaļu dzimtas ģints.
- capera Gludvaļu dzimtas ģints.
- dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
- afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
- sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma").
- pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata").
- lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita").
- vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens").
- arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints.
- kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
- fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu.
- stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
- badhamia Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases fizāru dzimtas ģints.
- arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- mucilago Gļotsēņu nodalījuma ģints.
- plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints.
- sarainā gļotzobe gļotzobju ģints sēņu suga ("Gloiodon strigosus").
- gnomonia Gnomoniju dzimtas ģints.
- gnomoniella Gnomoniju dzimtas ģints.
- mamiania Gnomoniju dzimtas ģints.
- abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
- dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
- celtis Gobu dzimtas ģints.
- Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos.
- zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu.
- stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- goliathus Goliātvabole - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- genicularia Gonatozigu dzimtas ģints.
- gonatozygon Gonatozigu dzimtas ģints.
- graphis Grafīdiju dzimtas ģints.
- phaeographis Grafīdiju dzimtas ģints.
- lavī Grafikas dobspieduma tehnika, līdzīga akvatintai, radusies 18. gs. Francijā; laviss.
- formāts GIF grafikas interfeisa formāts.
- GIF Grafikas interfeisa formāts.
- graphiola Grafiolu dzimtas ģints.
- WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface").
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu.
- īstā pieturzīme grafiska zīme, kas rakstos rāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu.
- intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne.
- ģeneratīvā gramatika gramatikas apakšnozare, kurā cenšas izzināt un formulēt likumus, pēc kuriem runātāji veido sintaktiskas struktūras.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints.
- branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints.
- paracoccus Gramnegatīvu aerobu ūdeņražbaktēriju (koku) ģints.
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
- neisērijas Gramnegatīvu diplokoku ģints.
- alcaligenes Gramnegatīvu ūdeņražbaktēriju ģints.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
- nocardia Grampozitīvo baktēriju aktinomicēšu rindas ģints.
- sporosarcina Grampozitīvu aerobu koku baktēriju ģints.
- actinoplanes Grampozitīvu baktēriju aktinomicēšu ģints.
- bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea").
- dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum").
- smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias").
- cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei").
- rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa").
- puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata").
- calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms.
- stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents.
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs.
- lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām.
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
- smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
- moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā.
- īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
- zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
- cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā.
- kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
- kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
- pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
- miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres.
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
- spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum").
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
- seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Triticum"), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 1 sugas šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas.
- kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi.
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa.
- gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām.
- brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas.
- micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints.
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
- myocastor Grauzēju kārtas ģints.
- arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints.
- murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints.
- pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata").
- anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints.
- dzintara gredzens gredzens ar dzintaru.
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
- laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā.
- gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali.
- monocystis Gregarīnu klases ģints.
- pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints.
- tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints.
- pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
- sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
- ips Gremzdgraužu dzimtas ģints.
- Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.).
- idotea Grēvju dzimtas ģints.
- saduria Grēvju dzimtas ģints.
- baltā greznulīte greznulīšu sēņu suga ("Delicatula integrella").
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās.
- Merope grieķu mitoloģijā - Korintas valdniece, Edipa audžumāte
- Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Edipa audžutēvs.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Sīsifa dēls un Bellerofonta tēvs.
- Periboja grieķu mitoloģijā - korintiešu valdnieka Poliba sieva, kas pieņēma Edipu, izārstēja viņu un kļuva par viņa pamāti.
- Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
- Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
- Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru.
- ditonus Grieķu nosaukums lielās tercas intervālam (2 veselu toņu atstatums).
- chelostoma Griezējbišu dzimtas ģints.
- coelioxys Griezējbišu dzimtas ģints.
- megachile Griezējbišu dzimtas ģints.
- osmia Griezējbišu dzimtas ģints.
- phytotoma Griezējputnu dzimtas ģints.
- entosthodon Griezeņu dzimtas ģints.
- physcomitrium Griezeņu dzimtas ģints.
- ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- aegypius Grifi - vanagu dzimtas ģints.
- aukuba Grimoņu dzimtas augu ģints ("Aucuba").
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- paukši Grīšļaugu dzimtas meldru ģints augi.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
- pintiķnieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pintiķu ciems" iedzīvotāji.
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums).
- dasypoda Grumbuļbišu dzimtas ģints.
- dufouera Grumbuļbišu dzimtas ģints.
- macropis Grumbuļbišu dzimtas ģints.
- melitta Grumbuļbišu dzimtas ģints.
- choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti.
- catops Gružvaboļu sugu grupa, kas senāk bija iekļauta līķvaboļu dzimtā kā atsevišķa ģints.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus").
- guļene Guļamtelpa (internātskolā).
- rhizobium Gumiņbaktēriju ģints.
- cimicifūga Gundegu dzimtas augu ģints.
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu.
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm.
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
- delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
- mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
- peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
- saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- anemone Gundegu dzimtas vizbuļu ģints krāšņumaugi.
- akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi.
- dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām.
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
- zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
- ainu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, aglutinatīva ar polisintētisma elementiem; rakstības nav.
- ģenerālsuperintendentūra Ģenerālsuperintendenta pienākumi.
- terminējošie kodoni ģenētiskā koda tripleti, kas norobežo katra polipeptīda kodējošo rajonu mRNS sastāvā un nodrošina polipeptīdu sintēzes termināciju.
- transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
- akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
- aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
- iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
- fotoģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kuras pētījumu objekts ir ģeoloģisku parādību interpretēšana un kartēšana pēc aeroainām.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
- Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
- talasoģeosinklināle Ģeosinklināle, kas izveidojusies okeāniskā tipa Zemes garozā, tajā notiek nogulumu intensīva uzkrāšanās.
- ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem.
- ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē.
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
- Caloplaca puracea ģints "Caloplaca holocarpa" nosaukuma sinonīms.
- Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms.
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
- eipatrīdi Ģints aristokrātija senajās Atēnās.
- patriarhs Ģints galva; ciltstēvs (parasti patriarhātā).
- septs ģints kopiena, cilts, arī klans Īrijā.
- aimaks Ģints, cilts, arī tautas pirmatnējais nosaukums tjurku, mongoļu, tungusu-mandžūru valodās.
- genus Ģints, cilts.
- filaginella Ģints, kurā dažķārt iekļauj dumbrāja zaķpēdiņu.
- ģinta Ģints.
- zaļgandzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus citrinella").
- dzeltenpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus mozambicus").
- sarkanpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus pusillus").
- dzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus serinus").
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
- somniosus Haizaivju kārtas ģints.
- carcharodon Haizivju kārtas ģints.
- lamna Haizivju kārtas ģints.
- prionace Haizivju kārtas ģints.
- rhincodon Haizivju kārtas ģints.
- cetorhinus Haizivju rindas ģints.
- metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai.
- hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
- trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē.
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
- pleurocapsa Hamesifonu klases ģints.
- xenococcus Hamesifonu klases ģints.
- chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints.
- endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints.
- characium Harāciju dzimtas ģints.
- coleochlamys Harāciju dzimtas ģints.
- hydrianum Harāciju dzimtas ģints.
- korshikoviella Harāciju dzimtas ģints.
- paradoxia Harāciju dzimtas ģints.
- schroederia Harāciju dzimtas ģints.
- characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints.
- ectinosoma Harpaktikoīdu apakškārtas ģints.
- harpacticus Harpaktikoīdu apakškārtas ģints.
- tachidius Harpaktikoīdu apakškārtas ģints.
- harpochytrium Harpohitrīdiju rindas dzimtas "Harpochytridiaceae" ģints.
- drepanis Havajputniņu dzimtas ģints.
- psittirostra Havajputniņu dzimtas ģints.
- triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
- guloze Heksoze, kas sintētiski iegūta no ksilozes; nerūgstošs glukozes izomērs.
- biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki.
- helminthes Helminti.
- helmintologs Helmintoloģijas speciālists.
- fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus").
- makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi.
- nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes.
- filarioze Helmintoze, ko ierosina filārijas.
- nematodoze Helmintoze, ko ierosina nematodes.
- ģeohelmintoze Helmintoze, kuras ierosinātāji attīstās bez saimniekorganisma maiņas.
- mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi".
- helmintāze Helmintoze.
- helmintiaze Helmintoze.
- protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes.
- singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība.
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija.
- filaroidoze Helmintozes veids.
- liguloze Helmintozes veids.
- biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku.
- drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes.
- deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās.
- chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
- pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
- Zeligera hercogīte hercogīšu ģints suga ("Herzogiella seligera").
- simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana.
- Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs.
- hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors.
- karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē.
- akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
- piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā.
- pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus.
- barbitūrskābe heterociklisks savienojums, pirimidīna atvasinājums CH~2~(CONH)~2~CO; sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
- melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
- dictysiphon Heterogenātu klases brūnaļģu ģints.
- stichosiphon Heterogenerātu klases brūnaļģu ģints.
- chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints.
- eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints.
- gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints.
- botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints.
- bumilleriopsis Heterokoku klases aļģu ģints.
- centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints.
- goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints.
- bumilleria Heterotrihu klases aļģu ģints.
- tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints.
- heterotrix Heterotrihu klases ģints.
- chaetoceros Hetoceru dzimtas ģints.
- chaetophora Hetoforu dzimtas ģints.
- draparnaldia Hetoforu dzimtas ģints.
- gongrosira Hetoforu dzimtas ģints.
- stigeoclonium Hetoforu dzimtas ģints.
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
- jacinta Hiacinte.
- jacinte Hiacinte.
- jacints Hiacinte.
- hyacinthus Hiacintes.
- clavidiusculum Hialoscifu dzimtas ģints "Cistella" nosaukuma sinonīms.
- dasyscyphus Hialoscifu dzimtas ģints "Lachnum" nosaukuma sinonīms.
- cistella Hialoscifu dzimtas ģints.
- hyalopeziza Hialoscifu dzimtas ģints.
- hyaloscypha Hialoscifu dzimtas ģints.
- lachnellula Hialoscifu dzimtas ģints.
- lachnum Hialoscifu dzimtas ģints.
- phialina Hialoscifu dzimtas ģints.
- psilachnum Hialoscifu dzimtas ģints.
- trichopeziza Hialoscifu dzimtas ģints.
- trichopezizella Hialoscifu dzimtas ģints.
- ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm.
- Alnus x pubescens hibrīdiskais alksnis, šīs ģints suga.
- kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica").
- eurycerus Hidoru dzimtas apakšdzimtas "Eurycercinae" ģints.
- camptocercus Hidoru dzimtas ģints.
- chydorus Hidoru dzimtas ģints.
- chlorohydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm).
- hydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm).
- hydrobia Hidrobiju dzimtas ģints.
- lithoglyphus Hidrobiju dzimtas ģints.
- cordylophora Hidrozoju klases ģints.
- obelia Hidrozoju klases ģints.
- lycaon Hiēnsuņu ģints.
- crocuta Hiēnu dzimtas ģints.
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs.
- gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
- sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum").
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
- plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas.
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
- posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus").
- sausene himēnijsēņu klases afilloforu rindas piepju sēņu himenohēšu dzimtas ģints ("Coltricia").
- sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus").
- kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis").
- kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
- dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus").
- brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu.
- skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe").
- tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe").
- samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina").
- gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas.
- amanita Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas mušmiru ģints.
- celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
- plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas.
- čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
- biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma").
- gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium").
- gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium").
- jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia").
- gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
- zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus").
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas.
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
- piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu.
- kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
- stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu.
- lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria").
- peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- antrodia Himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas ģints.
- sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces").
- samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma").
- mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia").
- cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas.
- antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi.
- dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
- datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia").
- smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia").
- pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces").
- citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia").
- klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis").
- ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea").
- labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis").
- lazdupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Dichomitus").
- diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus").
- plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus").
- zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion").
- spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus").
- jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia").
- lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites").
- vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora").
- mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus").
- egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus").
- cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus").
- cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus").
- baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis").
- sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas.
- tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes").
- violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum").
- apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis").
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- apaļpore himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Oxyporus").
- krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans").
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
- eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis").
- rūtaine himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģints ("Xylobolus").
- ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām.
- svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces").
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
- korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
- tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
- pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula").
- sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
- pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
- coltricia Himenohēšu dzimtas ģints.
- hymenochaete Himenohēšu dzimtas ģints.
- inonotus Himenohēšu dzimtas ģints.
- onnia Himenohēšu dzimtas ģints.
- phellinus Himenohēšu dzimtas ģints.
- phylloporia Himenohēšu dzimtas ģints.
- fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums.
- hinterland Hinterlande.
- HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā.
- tīmeklis hiperteksta sistēma, kas izmanto interneta tīklu par informācijas transportēšanas mehānismu; tīmeklis WWW.
- coccomyces Hipodermu dzimtas ģints.
- colpoma Hipodermu dzimtas ģints.
- lophodermium Hipodermu dzimtas ģints.
- placyntium Hipodermu dzimtas ģints.
- rhytisma Hipodermu dzimtas ģints.
- tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns.
- melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds.
- pseudevernia Hipogimniju dzimtas ģints.
- bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
- hysterium Histēriju dzimtas ģints.
- hysterographium Histēriju dzimtas ģints.
- chytridium Hitrīdiju dzimtas ģints.
- chlorogonium Hlamidomonāžu dzimtas ģints.
- gloeomonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints.
- lobomonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints.
- platymonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints.
- polytoma Hlamidomonāžu dzimtas ģints.
- zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens").
- botryociccus Hlorokoku rindas ("Botryococcaceae") dzimtas aļģu ģints.
- chlorococcum Hlorokoku rindas dzimtas "Chloroccoccaceae" ģints.
- chlorochytrium Hlorokoku rindas dzimtas "Chlorochytriaceae" ģints.
- golenkinia Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniacae" ģints.
- micractinium Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniaceae" ģints.
- trebouxia Hlorokoku rindas ģints.
- gonyostomum Hloromonādaļģu nodalījuma ģints.
- merotrichia Hloromonādaļģu nodalījuma ģints.
- vacuolaria Hloromonādaļģu nodalījuma ģints.
- pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi.
- holesterinopoēze Holesterīna sintēze.
- lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski.
- gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida").
- elektriskā izturība homogēna elektriskā lauka minimālā intensitāte, kas izraisa dielektriķa caursiti.
- spirulina Hormogonu klases ģints.
- stigonema Hormogonu klases ģints.
- tolypothrix Hormogonu klases ģints.
- gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints.
- gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros.
- deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
- kirengešoma Hortenziju dzimtas ģints ("Kirengeshoma"), dekoratīvi ziedaugi.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums.
- vesellapu vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea integrifolia").
- funkija Hosta - liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia").
- funkia Hostu ģints "Hosta" nosaukuma sinonīms.
- huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
- kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints.
- chrysomyxa Hrizomiksu dzimtas ģints.
- porfobilinogēns Hromogēns, hema biosintēzes starpprodukts; atrodams urīnā porfirinūrijas gadījumā.
- eihromatīna rajoni hromosomas rajoni, kas interfāzē nekrāsojas vai vāji krāsojas ar bāziskajām krāsvielām.
- neirodermatīts Hroniska ādas slimība, saistīta ar autointoksikāciju.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
- latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei.
- dactylococopsis Hrookoku klases ģints.
- pseudoncobyrsa Hrookoku klases ģints.
- synechococcus Hrookoku klases ģints.
- coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints.
- gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints.
- tetrarcus Hrookoku klases zilaļģu ģints.
- rhizocarpon Huiliju dzimtas ģints.
- geopyxis Humāriju dzimtas ģints.
- humaria Humāriju dzimtas ģints.
- inermisia Humāriju dzimtas ģints.
- neottiella Humāriju dzimtas ģints.
- pseudombrophila Humāriju dzimtas ģints.
- pulvinula Humāriju dzimtas ģints.
- scutellinia Humāriju dzimtas ģints.
- puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica").
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
- utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem.
- platalea Ibisu dzimtas ģints.
- plegadis Ibisu dzimtas ģints.
- threskiornis Ibisu dzimtas ģints.
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- prāta vētra ideju ģenerēšanas un problēmu risināšanas metode, kurai raksturīga intensīva un brīva ideju izteikšana.
- pierakstīties identificēties interneta vietnē vai mobilajā lietotnē
- ņidra idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina").
- ņidre idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina").
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- pārdzintarojums Iedzintarojums.
- reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.
- stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.).
- demogrāfiskā analīze iedzīvotāju kustības, īpaši dzimstības, mirstības, migrācijas procesu un to komponentu izpētes, novērtējuma un interpretācijas metožu lietošana.
- iedzīvotāju integrācija iedzīvotāju saimnieciskas un kultūras dzīves internacionalizācijas forma.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji.
- iegultā programmatūra iegultā datora programmatūra, ko izmanto sistēmā, kurā šis dators ir integrēts, specializētu aprēķinu veikšanai.
- heksīlalkoholi Iegūstami kā blakus produkti sintētiski pagatavojot metilspirtu no oglekļa oksīda.
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt.
- atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- piesiet acis (ari sirdi u. tml.) ieinteresēt, izraisīt patiku.
- sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
- pičings Ieinteresēto personu vai institūciju pārliecināšana par kāda projekta un tā finansēšanas nepieciešamību.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu").
- kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti.
- interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu.
- maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs.
- sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta).
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
- kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu.
- labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums.
- neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums.
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē.
- sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- iespamot Ierakstīt (internetā).
- dimmers Ierīce gaismas intensitātes regulēšanai.
- integrators Ierīce grafiskai vai skaitliskai integrēšanai (integrāļa aprēķināšanai).
- oftalmotonometrs Ierīce intraokulārā spiediena noteikšanai.
- hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
- scintilāciju skaitītājs ierīce kodolstarojuma reģistrēšanai; sastāv no scintilatora un fotoelektronu daudzkāršotāja.
- fluorometrs Ierīce luminescences intensitātes mērīšanai.
- difraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
- dirfraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
- ferometrs Ierīce, ar ko feromagnētiskos materiālos noteic magnētiskā lauka indukciju un intensitāti.
- starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
- hronoskops Ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus).
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- termināļa piekļuves kontrollers ierīce, kas izveido un uztur termināļa iezvansavienojumu ar internetu.
- televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime.
- procesors Ierīce, kas pēc norādītās programmas realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi, interpretē un izpilda komandas, kā arī vajadzīgajā brīdī ierosina pārējo ierīču darbību.
- autoknipsis Ierīce, kas regulē laika intervālu fotoaparāta slēdža autonomai iedarbināšanai.
- kontrollers Ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šā uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
- kontrolieris ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru, printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šī uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
- akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs.
- integrators ierīce, kuras izejas mainīgais tiek formēts, integrējot ieejas mainīgos laikā.
- Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
- intriģēt Iesaistīt intrigās; vērst intrigas pret kādu.
- iecērtāt Iesākt pļaut, pļaustīt (vairākās vietās, ne visai intensīvi).
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
- interpelēt Iesniegt interpelāciju.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- iezvanpieeja Iespēja nodibināt savienojumu ar citu datoru vai datoru tīklu (piem., interneta tīklu), izmantojot modemu.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību.
- paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri.
- piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu.
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas.
- briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna.
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
- optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
- detubācija Ievadītas (intubācijas) caurules izņemšana.
- paralēlā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta informācijas ātrai sinhronai pārsūtīšanai pa paralēlām līnijām starp datoru un ārējām ierīcēm (piemēram, paralēlo printeri).
- seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.).
- oftalmomalācija Ievērojami pazemināts intraokulārais spiediens; acābola sarukums.
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- frakcija ieža daļiņu kopa, kuras parametri (izmēri, blīvums, forma u. c.) atbilst noteiktam intervālam.
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti.
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
- klostridioze Ikviena slimība, ko ierosinājis kāds "Clostridium" ģints pārstāvis.
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības.
- prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- streptokoks Ikviens streptokoku ģints organisms, kas grupējas ķēdītēs; fakultatīvi aerobiski, kā arī anaerobiski; ikviens streptokoku ģints mikroorganisms.
- recurvirostra Īlenknābju dzimtas ģints.
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- izgrūsties Ilgāku laiku, intensīvi grūst.
- izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
- sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1).
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2).
- urbināties Ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saskatīties ilgi un intensīvi skatīties.
- nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
- vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties.
- baukšināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt.
- baukšķināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt.
- blakšināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
- blakšķināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
- blākšināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt.
- blākšķināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt.
- blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1).
- blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1).
- blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2).
- blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2).
- blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1).
- blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1).
- blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2).
- blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2).
- blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
- blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
- blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
- blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
- bliukšināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt.
- bliukšķināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt.
- blūkšināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
- blūkšķināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
- brakšināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
- brakšķināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabināt.
- čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
- čakstināties Ilgstoši, intensīvi čakstināt (1).
- čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu).
- čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
- čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
- čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstēt (1).
- čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt.
- čivināties Ilgstoši, intensīvi čivināt.
- čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (1).
- čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (2).
- klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- klakšināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
- klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
- klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1).
- klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1).
- klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2).
- klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2).
- knakšināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
- knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
- knikšināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
- knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
- krimsties Ilgstoši, intensīvi krimst (2).
- mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
- paukšināties Ilgstoši, intensīvi paukšināt.
- paukšķināties Ilgstoši, intensīvi paukšķināt.
- plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
- plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
- plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
- plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
- plaukšināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt.
- plaukšķināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt.
- plikšināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt.
- plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt.
- plīkšināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
- plīkšķināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
- plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1).
- plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1).
- plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2).
- plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2).
- pliukšināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt.
- pliukšķināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt.
- plunkšināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt.
- plunkšķināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt.
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
- skramstīties Ilgstoši, intensīvi skramstīt.
- skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties.
- skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties.
- skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
- skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (1).
- skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (2).
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (1).
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (2).
- skrabināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt.
- spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1).
- sprakšināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
- sprakšķināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
- sprakšināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
- sprakšķināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
- spurkšināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1).
- spurkšķināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1).
- strinkšināt Ilgstoši, intensīvi strinkšēt.
- strinkšķināt Ilgstoši, intensīvi strinkšķēt.
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt.
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
- šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt.
- šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1).
- šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
- šmiukstināties Ilgstoši, intensīvi šmiukstināt.
- šņākoties Ilgstoši, intensīvi šņākot (1).
- šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstēt.
- šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstināt.
- šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt.
- švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt.
- švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt.
- trinkšināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- trinkšķināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- urdzināt Ilgstoši, intensīvi urdzēt.
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē).
- vandīties Ilgstoši, intensīvi vandīt.
- zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1).
- zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt (4).
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
- Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
- anthemis Ilzītes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
- imūnstimulatori Imūno procesu veicinātāji (piem., interferons), vielas, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
- aviditāte Imunoloģijā intensitātes pakāpe, kādā notiek imūnreakcijas.
- heloderma Indesķirzaku dzimtas ģints.
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
- akonitīns Indīgs augs, kas aug uz stāvām klintīm.
- citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus.
- helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- veidošanās indivīda tuvošanās noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāla, profesionāla attīstītīšanās
- iesaistītās puses indivīdi, grupas vai organizācijas, kas tieši vai netieši ir ieinteresēti vai iesaistīti kāda procesa norisē, lēmuma pieņemšanā un īstenošanā.
- intersekss Indivīds ar interseksualitātes iezīmēm.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
- haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas.
- dzeltenā inermīzija inermīziju sēņu ģints suga ("Byssonectria fusispora").
- kampilobakterioze Infekcija, ko izraisījuši kampilobaktēriju ģints pārstāvji.
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_).
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
- ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē).
- kriptogrāfiskā kontrolvērtība informācija, kuru iegūst datu bloka kriptogrāfiskās pārveides gaitā un kura ļauj datu saņēmējam pārliecināties par saņemtā datu bloka integritāti.
- tīmekļraide Informācijas pārraide, izmantojot interneta tīklu un tīmekli WWW.
- sinhronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina informācijas piegādi saņēmējam noteiktos regulāros laika intervālos.
- trafika analīze informācijas plūsmas novērošana, lai iegūtu ziņas par šās plūsmas intensitāti un virzienu.
- kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība.
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- straumēšana Informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā.
- kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā.
- alpīnija Ingveru dzimtas ģints ("Alpinia").
- tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
- zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
- ravenala Ingveru rindas ģints.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
- mikrobiofotometrs Instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas.
- anakamptometrs Instruments dziļo refleksu intensitātes noteikšanai.
- intubators Instruments intubācijas caurules ievadīšanai.
- ionoimetrs Instruments kādas radioaktīvas vielas radiācijas intensitātes mērīšanai.
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu.
- sfigmodinamometrs Instruments pulsa intensitātes noteikšanai.
- mikrodensitometrs Instruments, ko lieto spektroskopijā spektra līniju mērīšanai gaismas intensitātes mērījumos.
- atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- integrālais taimeris integrālā mikroshēma, kas paredzēta dažādu laika aiztures elementu izveidei.
- integrālā shēma integrālā mikroshēma.
- starpintegrālis Integrālis, kam ir palīgfunkcija integrēšanas gaitā.
- CTI integrētā datortelefonija (angļu "computer-telephony integration (CTI)").
- sistēma CTI integrētā datortelefonija.
- klientu attiecību pārvaldība integrēta informācijas sistēma, kas izveidota, lai plānotu un vadītu pirmspārdošanas un pēcpārdošanas darbības organizācijā.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- programmējamā loģiskā matrica integrēta shēma ar universālu matricveida struktūru, kas sastāv no loģiskajiem elementiem ar komutējamiem savienojumiem un kas šo savienojumu attiecīgas komutācijas rezultātā var realizēt dažādas ieejas mainīgo disjunktīvās normālformas.
- atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
- tīkls ISDN integrēto pakalpojumu cipartīkls.
- INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services").
- ļoti augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas dod iespēju vienā kristālā apvienot lielu skaitu (parasti vairāk nekā 100000) loģisko ventiļu.
- augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj vienā kristālā izvietot lielu komponentu skaitu.
- divrindu korpuss integrēto shēmu standartkonstrukcija, kurā ievietotās mikroshēmas izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas, kas izvietotas abās garākajās šī moduļa malās.
- ISIS Integrēto standartu informācijas sistēma ("integrated standards information system").
- aprūpes vadība integrēts indivīda sociālo un veselības aprūpes vajadzību identificēšanas un nodrošināšanas process kopienā, izmantojot aprūpes programmas pieeju.
- ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām.
- ceturtā koša intelekta jeb gudrības sfēra; vidžņamājākoša.
- viedais centrmezgls intelektuālais centrmezgls.
- programmējams terminālis intelektuālais terminālis.
- gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība.
- psihopāts intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēks.
- inteliģence intelektuālo spēju kopums - attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība
- mentāls intelektuāls, tāds, kas saistīts ar domāšanu, prātu, uztveri.
- trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā.
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
- kiberterorizēšana intensīva un regulāra emocionāla pazemošana, ar informācijas tehnoloģiju starpniecību izsakot draudus, apvainojumus, sūtot aizskarošu informāciju.
- elektroniskā uzraudzība intensīvas kontroles pasākumi, ko noteic tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos.
- sociālā fobija intensīvas, pastāvīgas un nepamatotas bailes tikt novērotam un novērtētam.
- piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- meklēt rokā intensīvi meklēt.
- pažvidzināt izkapti intensīvi papļaut, ātri kustinot, virzot izkapti.
- spļaut uguni intensīvi šaut (uz ko).
- gāzt uguni intensīvi šaut.
- saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt; intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art; intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot; intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties; intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties; intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt; intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī); saairēties.
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt; intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- sistēma IVR interaktīva balssatbilde.
- sistēma DV-I interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive").
- sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.
- sistēma IV interaktīvā videosistēma.
- ciparvideo DVI interaktīvs ciparvideo
- atraktīvs interesants, pievilcīgs; tāds, kas piesaista.
- apdrošināmā interese interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam.
- desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā.
- būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
- likties zināt interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību.
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
- redzes loks interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai.
- spadauc interjekcija ātras kustības, īpaši lēciena, aprakstīšanai.
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- vietnes vārds internetā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
- virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā.
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org.
- tumšais tīmeklis interneta daļa, ko nav iespējams atrast ar ierastajiem meklēšanas rīkiem.
- padome "IAB" interneta darbības padome (angļu "Internet Activities Board").
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes.
- piekļuves vadības saraksts interneta hostdatora pakalpojumu tabula un to hostdatoru saraksts, kuri šos pakalpojumus var izmantot.
- FTP vietne interneta hostdators, kurā izvietoti arhīvi un kurā instalēts protokols _FTP_.
- centrs "InterNIC" interneta informācijas centrs.
- baltās lapas interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi.
- protokols CIFS interneta kopējās datņu sistēmas protokols.
- Googles tante interneta meklētājs _Google_.
- mugurkauls Mbone interneta multiraides mugurkauls (angļu "Multicast Backbone on the Internet").
- interneta televīzija interneta pakalpojums televīzijas izmantošanai mājās.
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi.
- IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam.
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- standarts MIME interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (angļu "Multipurpose Internet Mail Extensions").
- protokols IPSec interneta protokola drošības protokols.
- protokols CUSeeMe interneta protokols sinhronai video- un audioinformācijas apmaiņai.
- protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
- protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
- SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
- saskarne ISAPI interneta servera lietojumprogrammu saskarne.
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
- hiperteksta transporta protokols interneta standartprotokols, kas nodrošina informācijas apmaiņu globālajā līmenī; protokols HTTP.
- paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts.
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā.
- vietas vārds interneta tīklā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
- domēna vārda adrese interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus.
- iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus.
- datņu pārsūtīšanas protokola vieta interneta tīkla resursdators, kurā izvietoti arhīvi un kurā instalēts datņu pārsūtīšanas protokols.
- interneta pārvaldība interneta un tā infrastruktūras centrālo resursu pārvaldība
- dokuments I-D interneta uzmetumdokuments.
- protokols ICMP interneta vadības ziņojumu protokols.
- protokols IMAP interneta ziņojumpiekļuves protokols.
- protokols IMAP interneta ziņojumu piekļuves protokols.
- netaholisms internetatkarība.
- interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums.
- neķiks internets.
- interorecepcija Interocepcija - process, kurā, notiekot interoceptoru kairinājumam, centrālā nervu sistēma novada un uztver impulsus.
- IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
- protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
- protokols IP intertīkla protokols _IP_.
- pamatintervāli Intervāli, kas nepārsniedz oktāvas robežu - prima, sekunda, terca, kvarta, kvinta, seksta, septima un oktāva; vienkāršie intervāli.
- palielinātā kvinta intervāls - astoņi pustoņi.
- mazā seksta intervāls - astoņi pustoņi.
- pamazinātā kvarta intervāls - četri pustoņi.
- lielā terca intervāls - četri pustoņi.
- mazā septima intervāls - desmit pustoņu.
- lielā seksta intervāls - deviņi pustoņi.
- lielā sekunda intervāls - divi pustoņi.
- tīrā prīma intervāls - nulle pustoņu.
- tīrā kvarta intervāls - pieci pustoņi.
- tīrā kvinta intervāls - septiņi pustoņi.
- palielinātā kvarta intervāls - seši pustoņi.
- pamazinātā kvinta intervāls - seši pustoņi.
- palielinātā sekunda intervāls - trīs pustoņi.
- mazā terca intervāls - trīs pustoņi.
- lielā septima intervāls - vienpadsmit pustoņu.
- palielinātā prīma intervāls - viens pustonis.
- mazā sekunda intervāls - viens pustonis.
- punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa.
- dzīvošanas ilgums intervāls no dzimšanas līdz miršanai; mūža ilgums.
- tīrais intervāls intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm.
- stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
- stikla atlaidināšanas intervāls intervāls starp apakšējo un augšējo atlaidināšanas temperatūru.
- ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību.
- prīma intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
- kušanas temperatūras intervāls intervāls starp kušanas sākuma un beigu temperatūru.
- laulības produktīvais periods intervāls starp stāšanos laulībā un pēdējā bērna piedzimšanu; ja dzimšanas gadījumu nav, tad šis periods ir vienāds ar nulli.
- ģeotermālā kāpe intervāls Zemes dzīlēs vertikālā virzienā, kurā temperatūra paaugstinās par 1 °C.
- melodiskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- intervencija intervence.
- intervents intervences dalībnieks.
- telefonintervija intervija pa telefonu.
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā.
- brīvā intervija intervijas veids, kurā jautājumu sarakstu veido vienīgi tēmas vai problēmas nosaukums, bet jautājumi iepriekš nav izstrādāti.
- standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti.
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu; aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- iegūšana intīmu attiecību (ar pretējā dzimuma cilvēku) izveidošanās panākšana
- eksogēnā intoksikācija intoksikācija ar indēm no vides - alkoholu, nikotīnu, medikamentiem.
- endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
- alimentārā intoksikācija intoksikācija, ko izraisa indīgi faktori uzturā.
- tonogrāfija Intraokulārā spiediena pārmaiņu pierakste, ko veic ar noteiktas masas aplikāciju uz acābola; atspoguļo intraokulārā šķidruma spēju atplūst no acs priekšējās kameras.
- Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
- pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces.
- ehinokokoze Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņa ehinokoka kāpuri; viena no helmintozēm.
- hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium").
- interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību.
- stilistiskās figūras īpašas sintaktaktiskas konstrukcijas, ko lieto literārās izteiksmes pastiprināšanai.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- šturme Īpaši aktīva, intensīva darbošanās.
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- ģenerālais Īpatnējs ģintij, klasei; plaši izplatīts; vispārējs; galvenais.
- īberīgs Īpatns, jocīgs, interesants.
- Bīriņu parks ir neorenesanses stilā veidots parks 5,8 ha platībā ar paviljonu ezera krastā, parkā aug 23 vietējās un 67 introducētās koku un krūmu sugas.
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas par tiešo un vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos.
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1).
- laiksprauga īss laika intervāls, kurā kāds funkcionāls bloks var piekļūt citam funkcionālam blokam, lai nodotu vai saņemtu datus.
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
- ontholestes Īsspārņu dzimtas ģints.
- staphylinus Īsspārņu dzimtas ģints.
- mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium").
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī.
- erysiphe Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- microsphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- ovulariopsis Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- podosphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- pseudoidium Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- sphaerotheca Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
- oidiopsis Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints.
- oidium Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
- fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
- Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
- dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum").
- brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā.
- taxus Īves jeb platpaegļi - skuju koku klases īvju dzimtas ģints.
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
- Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama.
- mest pie malas (retāk malā) Izbeigt, parasti intīmas, attiecības (ar kādu).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
- izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- izglītošana izglītības, zināšanu došana, intelektuālo spēju, fizisko iemaņu attīstīšana
- intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
- mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
- mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu.
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- pretkustība Izmainīts tēmas vai motīva atkārtojums ar intervālu pretēju virzienu.
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
- noslogojums Izmantošanas, lietošanas intensitāte (piemēram, par ierīci, iekārtu).
- arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu.
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
- baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam.
- stringocephalus Izmirusi brahiopodu ģints ieapaļām lielām gludām čaulām.
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos.
- stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus").
- prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu.
- Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis").
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti.
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm.
- syringopora Izmirusi koraļļu ģints, nereti lielās krūmu veida, savā starpā ar sānu zariem savienotu cilindrisku cauruļu kolonijās.
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
- igvanodoni Izmirusi ķirzaku ģints dinozauru kārtā; iguanodoni.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā.
- productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā.
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
- saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis".
- brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī.
- brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t.
- plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs.
- placodus Izmirusi rāpuļu ģints, radniecīga ar pleziozauriem.
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- stylonurus Izmirusi silūra un devona laika zauru ģints, līdz 1 m garumā ar kvadrātisku galvas vairogu.
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā.
- hipparion Izmirusi zirgu ģints ar trijpirkstu kājām.
- orohippus Izmirusi zirgu priekšteču ģints Ziemeļamerikas eocēnā.
- osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru.
- pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
- palaeoniscus Izmirusi zivju ģints no ganoīdu rindas.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
- ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi.
- atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā.
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
- akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi.
- heribaudiella Izogenerātu klases ģints.
- ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints.
- derepyxis Izohrizīdu dzimtas ģints.
- stalopyxis Izohrizīdu dzimtas ģints.
- stylochrysalis Izohrizīdu dzimtas ģints.
- tubazīds Izoniazīds - piridīna atvasinājums, viens no pirmajiem sintētiskajiem medikamentiem, ar ko ārstēja tuberkulozi.
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- statiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kas paredz sintakses vienības pētīt kā noteiktas valodas sistēmas vienības, kā abstraktus sintaktiskus modeļus.
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
- datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
- plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- piecirsties Izrādot simpātijas, uzmanību u. tml. izraisīt (kāda) interesi par sevi, iegūt (kāda) labvēlību.
- ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
- piesaistīt Izraisīt (kādā) interesi, patiku (pret sevi).
- vilināt Izraisīt (kādā) patiku, ieinteresētību; valdzināt.
- piesaistīt Izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko).
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- rūpēt Izraisīt interesi (parasti par materiālām vērtībām).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas; interesēt.
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
- iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
- atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta.
- jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu.
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu.
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā.
- kevlars Izturīga sintētiska šķiedra, to izmanto, piemēram, automašīnu riepu izgatavošanā.
- enkurgals Izturīga sintētiskās šķiedras virve, ko iesien enkura gredzenā.
- pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
- Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas.
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
- parametrs izvēlnes elements, kuram vērtību piešķir vai nu operators, vai sistēma tajā momentā, kad izvēlne tiek interpretēta.
- nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare.
- inteligibls Izzināms tikai ar prātu vai intelektuālu intuīciju (ne ar sajūtām).
- intuīcija Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma.
- hortus siccus izžāvētu augu kolekcija, herbārijs; neinteresantu faktu kopums.
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību.
- pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints.
- tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu.
- šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
- Kukai Japāņu budisma skolotājs (774.-835. g.), kurš centās savienot budismu un sintoismu.
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Nekatasukumi japāņu mitoloģijā - valstība, kur mīt sintoisma dievība Susano ar meitu Suserihimi, tā ir tumsas valstība un atrodas zemes dzīlēs vai arī jūras dibenā, tiek uzskatīta arī par sintoisma veļu valstību.
- Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli.
- mija Japāņu šinto tempļa un ķeizara pils, kā arī ķeizara nama prinču nosaukums.
- vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes.
- therion Jātnieciņu dzimtas ģints.
- ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem.
- remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix").
- remiksēšana Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remikss (angļu "remix").
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā.
- tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus").
- jaunaugslis Jauns pintiķis.
- interkalācija jaunu struktūru rašanās bioloģiskā sistēmā, piemēram, dažu augu interkalāra augšana.
- lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- anoreksija Jebkādas intereses trūkums par dzimumdzīvi.
- diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju.
- psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
- noteiktais integrālis jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība
- frekvence jebkura periodiska procesa (svārstību) pilnu ciklu skaita attiecība pret laika intervālu, kurā šie cikli norisinās; mērvienība hercs (Hz).
- opioīds Jebkura sintētiska narkotiska viela ar opiātiem līdzīgu darbību.
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs.
- serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem.
- tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju.
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
- skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu.
- nyctereutes Jenotsuņi - plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints.
- cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība.
- cipars Joks; interesants gājiens.
- balaenoptera Joslvaļu dzimtas ģints.
- megaptera Joslvaļu dzimtas ģints.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
- kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
- Akiba Jūdu skolotājs (dzīvoja 50.-135. g.), kurš attīstīja mišnas metodi, sāka sistematizēt Toras interpretācijas.
- laternīts Jumta seguma loksnes, kurās izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras.
- anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
- bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij.
- pluteus Jumteņu dzimtas ģints.
- melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus").
- briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus").
- iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus").
- lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus").
- baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus").
- zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius").
- Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii").
- vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus").
- ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus").
- nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Amphimallon solsitialis jūnijvabole - šīs ģints suga.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m.
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā ("Golfe de Saint-Malo"), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
- Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos.
- Lusonas šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Lusonas salu (“Luzon Strait”), savieno Dienvidķīnas jūru un Kluso okeānu, platums — \~360 km, dziļums centrālajā daļā — >3540 m, salas sadala šaurumu 4 daļās: Baši, Lusonas, Balintangas un Babujanas šaurumā.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- gobisculus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- gobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- neogobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- pomatoschistus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
- haematopus Jūrasžagatu dzimtas ģints.
- interneta pakalpojumu sniedzējs juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja piekļuvi internetam.
- apdrošinātais Juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- kaile jūrniecībā, zvejniecībā - metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā.
- proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli.
- supravadošais magnetometrs jutīgākā pazīstamā ierīce magnētiskā lauka intensitātes mērīšanai, balstīta uz Džozefsona efekta izmantošanu.
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference).
- eskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) paplašināšana, intensificēšana.
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- bablahs Kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai.
- cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā).
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji.
- politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm.
- telekonference Kādas personu grupas interaktīvs informācijas apmaiņas process, izmantojot telefona sakarus vai datoru tīklu.
- aizstāšana Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- džankmeils Kāds no interneta surogātpasta veidiem.
- kaitētājs Kāds, kura ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai; kaitnieks.
- izbrūtēties Kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības.
- nočūžāties Kādu laiku lēnām, bez ieinteresētības strādāt.
- resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
- falangists Kādu specifisku interešu atbalstītājs.
- interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi.
- larus Kaiju apakšdzimtas ģints.
- rissa Kaiju apakšdzimtas ģints.
- baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
- brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea").
- pelomyxa Kailamēbu ģints.
- amoeba Kailamēbu kārtas ģints.
- entamoeba Kailamēbu kārtas ģints.
- jodamoeba Kailamēbu kārtas ģints.
- kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana").
- zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens").
- smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata").
- limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints.
- lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints.
- cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos.
- priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
- paleosuchus Kaimari (viena no 3 ģintīm).
- tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti.
- profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi.
- sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā.
- bloks Kāju balstīšanai domāta ierīce sprinta skrējienu startā, starta paliktnis.
- eolophus Kakadu ģints.
- Ephestia elutella kakao svilnis, šīs ģints suga.
- kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- aporokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Aporocactus", arī "Discocactus").
- astrofīts Kaktusu dzimtas ģints ("Astrophytum").
- karnēgija Kaktusu dzimtas ģints ("Carnegiea").
- cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus").
- ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus").
- ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus").
- ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis").
- espostoja Kaktusu dzimtas ģints ("Espostoa").
- fraileja Kaktusu dzimtas ģints ("Frailea").
- gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium").
- hatiora Kaktusu dzimtas ģints ("Hatiora").
- lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora").
- meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
- neoportērijas Kaktusu dzimtas ģints ("Neoporteria").
- oreocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Oreocererus").
- parodija Kaktusu dzimtas ģints ("Parodia").
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- ripsalidopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalidopsis").
- ripsālis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalis").
- telokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Thelocactus").
- zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus").
- rhodocactus Kaktusu dzimtas ģints.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos.
- pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
- peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām.
- antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
- gepards Kaķu dzimtas ģints ("Acinonyx").
- felis Kaķu dzimtas ģints.
- lynx Kaķu dzimtas ģints.
- eudiaptomus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- eurytemora Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- limnocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- pseudocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia").
- kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
- calypso Kalipso - orhideju dzimtas ģints.
- callibella Kalitriksu dzimtas ģints.
- callimico Kalitriksu dzimtas ģints.
- aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs.
- alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
- kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem.
- cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu.
- monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
- filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām.
- singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos.
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
- zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
- ommastrephes Kalmāru apakškārtas ģints.
- acorus Kalmes - ārumu dzimtas ģints.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- acinos Kalnmētras - lūpziežu dzimtas ģints.
- Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis.
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns).
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
- Parnass Kalnu masīvs Centrālajā Grieķijā, uz ziemeļiem no Korinta līča, augstums - līdz 2457 m vjl.
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
- Equus zebra kalnu zebra, zirgu ģints suga.
- nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs.
- caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints.
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- cui bono? kam no tā labums?, kā interesēs?
- kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
- mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints.
- raphidia Kamielīšu kārtas ģints.
- jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama.
- clethrionomys Kāmju dzimtas ģints.
- mesocricetus Kāmju dzimtas ģints.
- ondatra Kāmju dzimtas ģints.
- mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas.
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene.
- smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene.
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
- Amelanchier canadensis Kanādas korinte.
- KIVS Kandavas internātvidusskola.
- candelariella Kandelāriju dzimtas ģints.
- kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā.
- kandidūrija Kandidu ģints pārstāvju klātiene urīnā.
- ero Kanibālzirnekļu dzimtas ģints.
- nāve Kaņepju augs, ģints "Orobanche" sugā.
- apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga.
- purvķauķis Kāpelētājķauķis, ķauķu apakšdzimtas ģints.
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe.
- capparis Kaperu dzimtas ģints.
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
- adansonia Kapokaugu dzimtas ģints.
- ceiba Kapokaugu dzimtas ģints.
- ochroma Kapokaugu dzimtas ģints.
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- centrante Kaprifoliju dzimtas ģints ("Centranthus"), dekoratīvas puķes ar sārtrozā ziediem un jūras zaļām lapām.
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši.
- leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
- linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
- sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu.
- veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas.
- vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas.
- Coprinus dunarum kāpu tintene.
- stenopachys Kapucķirmju dzimtas ģints.
- ammophila Kāpuniedres - graudzāļu dzimtas ģints.
- dexiosoma Kāpurmušu dzimtas ģints.
- ernestia Kāpurmušu dzimtas ģints.
- phryxe Kāpurmušu dzimtas ģints.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- cardinalis Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
- pheucticus Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
- kairināt Kārdināt, vilināt (kādu); saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
- Cotoneaster salicifolius kārkllapu klintene.
- karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām.
- mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens").
- Cyprinus carpio karpa, šīs ģints suga.
- barbe Karpu dzimtas ģints ("Barbus") ar daudzām sugām.
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
- aspius Karpu dzimtas ģints.
- blicca Karpu dzimtas ģints.
- cyprinus Karpu dzimtas ģints.
- gobio Karpu dzimtas ģints.
- leucaspius Karpu dzimtas ģints.
- pelecus Karpu dzimtas ģints.
- phoxinus Karpu dzimtas ģints.
- rhodeus Karpu dzimtas ģints.
- rutilus Karpu dzimtas ģints.
- scardinius Karpu dzimtas ģints.
- tinca Karpu dzimtas ģints.
- vimba Karpu dzimtas ģints.
- abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- alcea Kāršrozes - malvu dzimtas ģints.
- izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti.
- kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā.
- tintenis Kārtridžs datora tintes printerim.
- paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum").
- scraptia Karuļvaboļu dzimtas ģints.
- scraptiidae Karuļvaboļu dzimtas ģints.
- vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis).
- physter Kašalotu dzimtas ģints.
- acanthocephalus Kāšgalvji - kāšgalvtārpu ģints.
- echinorhynchus Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- filicollis Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- macracanthorhynchus Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- polymorphus Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
- biohroms Katrs pigments, kas sintezēts dzīva organisma vielu maiņas procesā.
- stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus").
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
- lipoptena Kaulmušu dzimtas ģints.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- electrophorus Kaulzivju klases karpveidīgo kārtas ģints.
- asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu.
- sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
- gambūzija kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas zivju ģints ("Gambusia").
- kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae").
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa").
- marcelleina Kaussēņu dzimtas ģints.
- otidea Kaussēņu dzimtas ģints.
- peziza Kaussēņu dzimtas ģints.
- plicaria Kaussēņu dzimtas ģints.
- tarzetta Kaussēņu dzimtas ģints.
- smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila").
- brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia").
- mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia").
- izskaidrojums Kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts.
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- viķeris Kaut kas interesants.
- aruncus Kazbārži - rožu dzimtas ģints.
- sparassus Kazbāržu dzimtas ģints.
- krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa").
- ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
- klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis").
- krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā.
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
- kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu.
- casuarina Kazuarīnu rindas ģints.
- casuarius Kazuāru dzimtas ģints.
- sphyarena Kefaļveidīgo kārtas ģints.
- kelretērija Kelreitērija - sapindu dzimtas ģints.
- CISS Kempbela interešu un prasmju pārskats (angļu "Campbell Interest and Skill Survey").
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
- heiristika Kibernētikas nozare, kas pētī cilvēka intelektuālo spēju atveidošanas iespējas.
- izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu.
- avangarda kino kino, kura galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet mākslinieciski interesantu ainu veidošana uz ekrāna.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu.
- kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē.
- pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
- grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu.
- benthamidia Kizilu dzimtas ģints.
- crotalus Klaburčūsku dzimtas ģints.
- chaetomorpha Kladoforu dzimtas ģints, 63 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- rhizoclonium Kladoforu dzimtas ģints.
- lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama.
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints.
- Cotoneaster horizontalis klājeniskā klintene.
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- klens Klans - radinieku ģints vai grupa (plašā nozīmē).
- AIAC Klasiskās arheoloģijas starptautiskā asociācija (franču "Association internationale d'archeologie classique").
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- klaunāde Klaunu māksla; uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
- milvus Klijas - vanagu dzimtas ģints.
- catharacta Klijkaiju dzimtas ģints.
- stercorarius Klijkaiju dzimtas ģints.
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
- climacodon Klimakodonas - bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints.
- ziemeļu klimakodone klimakodonu ģints sēņu suga ("Climacodon septentrionalis").
- Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers.
- dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju.
- saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sklaida Klintaine.
- Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums.
- Vecsturti Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Skaistlejas" bijušais nosaukums.
- stukmanieši Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Stukmaņi" iedzīvotāji.
- Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
- klintaine Klintājs (1).
- cotoneaster Klintenes.
- Corokia cotoneaster klinteņu korokija.
- piespiestā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster adpressus").
- pūšļu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullata"), Latvijā introducēta.
- lodveida klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullatus").
- uzkrītošā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster conspicuus").
- Dammera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dammeri").
- Dīlsa klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dielsianus").
- Franšē klintene klinteņu suga ("Cotoneaster franchetii"), Latvijā introducēta.
- klājeniskā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster horizontalis"), Latvijā introducēta.
- gludmalu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster integerrimus").
- spožā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster lucidus").
- melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger").
- sīklapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster microphyllus").
- daudzziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster multiflora"), Latvijā introducēta.
- austrumu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster orientalis syn. Cotoneaster x matrensis Domokos").
- agrā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster praecox").
- ķekarziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus").
- kārkllapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster salicifolius").
- košā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster splendens").
- Sterna klintene klinteņu suga ("Cotoneaster sternianus").
- Vorda klintene klinteņu suga ("Cotoneaster wardii").
- Voterera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster x watereri").
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- boulderings Klintīs kāpšanas veids.
- Andreae rupestris klints andreja.
- Klints Klints ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā.
- klintsrags Klints izvirzījums.
- Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus.
- Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā.
- klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
- rīgels klintsslieksnis.
- dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena.
- rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens").
- clypeosphaeria Klipeosfēriju dzimtas ģints.
- hypospila Klipeosfēriju dzimtas ģints.
- linospora Klipeosfēriju dzimtas ģints.
- aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
- acer Kļavas - kļavaugu dzimtas ģints.
- cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- sintakses kļūda kļūda, ko izraisījusi izmantotās programmēšanas valodas sintakses noteikumu neievērošana.
- krāties Kļūt apjomīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam; vairs neizraisīt interesi.
- intensificēties kļūt intensīvākam
- pieņemties Kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli).
- palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (par parādībām, procesiem sabiedrībā); refl. --> palielināt (3).
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- pieņemties Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
- iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
- sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
- piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
- pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
- augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi.
- aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
- apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
- piegurt Kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā); pierimt.
- sakāpt Kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
- boreus Knābgalvju dzimtas ģints, spārni reducējušies, pārvietojas lēcieniem.
- eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- ziphius Knābjdelfīnu dzimtas ģints.
- schonbaueria Knišļu dzimtas ģints.
- simulium Knišļu dzimtas ģints.
- naja Kobru dzimtas ģints.
- ophiophagus Kobru dzimtas ģints.
- najas kobru dzimtas ļoti indīgu čūsku ģints ("Naja"); šīs ģints čūskas.
- metilmorfīns Kodeīns - narkotisks alkaloīds ar klepu nomācošu darbību, kuru iegūst no miega magones vai sintezē ķīmiski.
- drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu.
- codium Kodijas - briopsīdu rindas zaļaļģu ģints.
- codiaeum Kodijas - eiforbiju dzimtas ģints.
- INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation").
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- kodolsintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
- nukleosintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
- eukaīns Kokaīna atvietotājs, sālsskābais trimetīlbenzoksipiperidīns, iegūst sintētiski no triacētonamina.
- agrostemma Kokaļi - neļķu dzimtas ģints.
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- sarkocistas Kokcīdiju ģints.
- campylorhampus Kokložņu dzimtas ģints.
- dendrocolaptes Kokložņu dzimtas ģints.
- hylexetastes Kokložņu dzimtas ģints.
- gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
- tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum").
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
- asemum Koksngraužu dzimtas ģints.
- callidium Koksngraužu dzimtas ģints.
- cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints.
- cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints.
- ergates Koksngraužu dzimtas ģints.
- hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints.
- lamia Koksngraužu dzimtas ģints.
- necydalis Koksngraužu dzimtas ģints.
- spondilis Koksngraužu dzimtas ģints.
- xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints.
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
- lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksnes, ko izmanto kā grīdas segumu.
- leuconostoc Koku baktēriju ģints.
- micrococcus Koku baktēriju ģints.
- tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru.
- lymexylon Kokurbju dzimmtas ģints.
- Amelanchier arborea kokveida korinte.
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta.
- diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās.
- paxistima Kokžņaudzēju dzimtas ģints.
- prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns.
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
- brandža Kolektīvs, apvienība; interešu grupa.
- branža Kolektīvs, apvienība; interešu grupa.
- onychiurus Kolembolu ģints.
- tomocerus Kolembolu kārtas ģints.
- collema Kolēmu dzimtas ģints.
- leptogium Kolēmu dzimtas ģints.
- phaetornis Kolibri dzimtas ģints.
- kolocints Kolokinte.
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides").
- komandrinda Komandvalodā uzrakstīts teksts, kas tiek nodots izpildīšanai komandu interpretatoram.
- amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
- sadzīves komēdija komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa.
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
- komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
- anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas.
- koments Komentārs (parasti interneta portālā).
- vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.
- kominterns Kominterne.
- izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus.
- taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā.
- viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē.
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
- sēriju tehnika kompozīcijas tehnika, kurā izmanto šādu intervālu secību.
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu.
- sociālšovinisms Komunistiskajā terminoloģijā tā dēvēja virzienu strādnieku kustībā, kas radās 1. pasaules kara laikā un kura pārstāvji pirmkārt aizstāvēja savas valsts intereses.
- Kominforms Komunistisko partiju informācijas birojs - organizācija sadarbībai starp dažādām komunistiskajām partijām 1947.-1956. g.; radās kā Kominternes turpinājums.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās.
- sistēmas Gopher telpa konceptuāla telpa, kura aptver visas izvēlnes un dokumentus, kas pieejami internetā izmantojot savstarpēji savienotu _Gopher_ serveru sistēmu.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
- gymnogyps Kondori (viena no 5 ģintīm).
- vultur Kondoru dzimtas ģints.
- ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas.
- leucogyrophana Konioforu dzimtas ģints.
- serpula Konioforu dzimtas ģints.
- penium Konjugātu klases dzimtas "Peniaceae" ģints.
- pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
- krāsu diapazons konkrētas iekārtas, piemēram, monitora vai printera, krāsu palete.
- datu analīze konkrētas informācijas detalizēta izpēte, novērtēšana un interpretācija.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
- atbildes laika logs kontrolējams laika intervāls, kurš marķiermaģistrāles tīklā seko pēc vides piekļuves vadības kadra pārraides un kura laikā stacija, kas pārraidījusi šo kadru, pārtrauc pārraidi un gaida atbildi.
- reiderisms Kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.
- galvgaļa kontrolieris kontrolieris, kas, izmantojot kabeļu tīklu, nodrošina piekļuvi internetam.
- interjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja interjekcijās.
- intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums.
- intervāla blīvums kopas vienību skaits uz vienu variējošās pazīmes vienību; aprēķina, dalot intervāla biežumu ar intervāla garumu.
- JESSI Kopējā Eiropas submikronu silīcija iniciatība ("joint European submicron silicon initiative").
- kollektīvs Kopējām interesēm apvienota personu grupa.
- JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply").
- diaptomi Kopepodu (airkājvēzīšu) ģints, kurā ir platā lenteņa starpsaimnieki.
- JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre").
- infinītēzimālrēķini Kopīgs apzīmējums diferenciālrēķiniem un integrālrēķiniem.
- konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
- plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene).
- baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina").
- zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
- čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis").
- egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii).
- dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava").
- stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta").
- leptomicrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
- micruroides Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
- micrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
- corallium Koraļļu klases ģints.
- vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina").
- listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
- iežgrimons Korinte 1 ("Amelanchier").
- vinagrada Korinte 1 ("Amelanchier").
- vācieva Korinte.
- amelanchier Korintes - rožu dzimtas ģints.
- korintiešu orderis korintiskais orderis.
- alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia").
- kokveida korinte korintu suga ("Amelanchier arborea").
- Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis").
- krāšņā korinte korintu suga ("Amelanchier florida").
- gludā korinte korintu suga ("Amelanchier laevis").
- Lamarka korinte korintu suga ("Amelanchier lamarckii").
- ovālā korinte korintu suga ("Amelanchier ovalis").
- vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā.
- phalacrocorax Kormorānu dzimtas ģints.
- Peniophora gigantea kortīciju dzimtas ģints "Phlebia gigantea" nosaukuma sinonīms.
- corticium Kortīciju dzimtas ģints "Thanetephorus" nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
- chondrostereum Kortīciju dzimtas ģints.
- gloeocystidiellum Kortīciju dzimtas ģints.
- hyphoderma Kortīciju dzimtas ģints.
- hypochnicium Kortīciju dzimtas ģints.
- phanerochaete Kortīciju dzimtas ģints.
- phlebia Kortīciju dzimtas ģints.
- sistotrema Kortīciju dzimtas ģints.
- stecherinum Kortīciju dzimtas ģints.
- thanetephorus Kortīciju dzimtas ģints.
- vuilleminia Kortīciju dzimtas ģints.
- coscinodiscus Koscinodisku dzimtas ģints.
- sceletonema Koscinodisku dzimtas ģints.
- stephanodiscus Koscinodisku dzimtas ģints.
- thalassiosira Koscinodisku dzimtas ģints.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- difeniloksīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska, iegūst no benzola), helatinējoša viela, izmanto parfimērijā, smaržīgās ziepēs, tvaiki ir toksiski, ja tos ieelpo.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- kanēļspirts Kosmētikas sastāvdaļa, sintētiska viela, aromātviela, smaržviela, izmanto sintētiskās smaržās, dezodorantos, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- Cotoneaster splendens košā klintene.
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei").
- sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum").
- callorhinus Kotiku apakšdzimtas ģints.
- saulsargputns Kotingu dzimtas ģints ("Cephalopterus").
- zvanputns Kotingu dzimtas ģints ("Procnias").
- klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola").
- cephalopterus Kotingu dzimtas ģints.
- cotinga Kotingu dzimtas ģints.
- procnias Kotingu dzimtas ģints.
- rupicola Kotingu dzimtas ģints.
- choreutis Kožtinēju dzimtas ģints.
- haplotinea Kožu dzimtas ģints.
- monopis Kožu dzimtas ģints.
- nemapogon Kožu dzimtas ģints.
- tinea Kožu dzimtas ģints.
- tineola Kožu dzimtas ģints.
- trichophaga Kožu dzimtas ģints.
- carcinus Krabju nodalījuma ģints.
- eriocheir Krabju nodalījuma ģints.
- coriarachne Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
- diaea Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
- misumena Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
- oxyptila Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
- xysticus Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
- daidžests Krājums, kas saīsinātā formā ietver interesantākos rakstus no žurnāliem un avīzēm.
- cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā.
- fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
- ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas.
- surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
- suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
- asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
- surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- emaljas krāsa krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- īpatkrāsa Krāsa, ko parasti drukā ar vienas krāsas tinti.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
- Pliņtes Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukuma variants.
- Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski.
- ģintautieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģintauti" iedzīvotāji.
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai.
- ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- Succinea pfeifferi krastmalu dzintargliemezis.
- hydrellia Krastmušu dzimtas ģints.
- georyssus Krastvaboļu dzimtas ģints.
- aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu.
- hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā.
- sarkanzaļzilais krāsu modelis krāsu modelis attēlu ģenerēšanai displeja ekrānā, ko veido mainīgas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukumu.
- subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
- garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas.
- krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
- sintētiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst sintēzes procesā.
- Amelanchier florida krāšņā korinte.
- mesocerus Krāšņblakšu dzimtas ģints.
- rhopalus Krāšņblakšu dzimtas ģints.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints.
- plusia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints.
- plusidia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints.
- calopterix Krāšņspārņu dzimtas ģints.
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga.
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
- buprestis Krāšņvaboļu dzimtas ģints.
- phaenops Krāšņvaboļu dzimtas ģints.
- coracias Krāšņvārnu dzimtas ģints.
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- amadina Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- chloebia Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- estrilda Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- laganosticta Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- lonchura Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- neochmia Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- padda Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- poephila Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- uraeginthus Krāšņžubīšu dzimtas ģints.
- granātu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Uraeginthus granatina").
- putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- physa Kreiļgliemežu dzimtas ģints.
- spartakieši Kreisā, internacionālistiskā vācu sociāldemokrātu grupa, kas izveidojās pirmā pasaules kara laikā.
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa.
- cribraria Kribrāriju dzimtas ģints.
- dictidium Kribrāriju dzimtas ģints.
- lindbladia Kribrāriju dzimtas ģints.
- Acipenser gueldenstaedti krievu store, šīs ģints suga.
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē.
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
- cyanomonas Kriptofītaļģu ģints.
- cryptochrysis Kriptofītaļģu nodalījuma ģints.
- cryptomonas Kriptofītaļģu nodalījuma ģints.
- rhodomonas Kriptofītaļģu nodalījuma ģints.
- cryptomyces Kriptomicēšu dzimtas ģints.
- hypodermella Kriptomicēšu dzimtas ģints.
- bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- monofizītisms Kristietības virziens, kas radās 5. gs. Bizantijā; tā interpretācijā Kristum piemīt tikai viena - dievišķa daba.
- monofelītisms kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā (šajā interpretācijā Kristum piemītt divas dabas: dievišķa daba un cilvēka daba).
- logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- blaukstiens Kritiena, sitiena skaņu atdarinoša interjekcija.
- nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa").
- montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii").
- brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii").
- sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes").
- ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus").
- aulacomnium Krokvācelīšu dzimtas ģints.
- peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- alcippe Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
- heterophasia Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
- bradybaena Krūmgliemežu dzimtas ģints.
- thamnobryum Krūmīšu dzimtas ģints.
- bradypterus Krūmķauķi (viena no divām ģintīm).
- atrichornis Krūmputnu dzimtas ģints.
- cettia Krūmuķauķi (viena no divām ģintīm).
- bufo Krupju dzimtas ģints.
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas.
- alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
- mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
- zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
- šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām.
- trūkumzāle Krustziežu dzimtas ģints ("Cochleria"), dekoratīvi augi.
- tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
- zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija.
- vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis.
- lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi.
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
- vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas.
- obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
- dictyna Kruzuļzirnekļu dzimtas ģints.
- daldinia Ksilāriju dzimtas ģints.
- hypoxylon Ksilāriju dzimtas ģints.
- poronia Ksilāriju dzimtas ģints.
- ustulina Ksilāriju dzimtas ģints.
- xylaria Ksilāriju dzimtas ģints.
- briežu ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria hypoxylon").
- daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha").
- šoloītkvintlijs Ksolo - suņu šķirne, meksikāņu kailais suns (nav apmatojuma), uzskata, ka tiem piemīt ārstnieciskas, ciešanas remdējošas spējas; ksoloitckvintls.
- ksoloitckvintls Ksolo - suņu šķirne, sauc arī par meksikāņu kailo suni (nav apmatojuma); uzskata, ka šiem suņiem piemīt ārstnieciskas, ciešanas remdējošas spējas; šoloītkvintlijs.
- pleurobrachia Ktenoforu klases ģints.
- cirtainā kudonija kudoniju ģints sēņu suga ("Cudonia circinans").
- Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m.
- platysteira Kukaiķērāju dzimtas ģints.
- merops Kukaiņdzeņu dzimtas ģints.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
- dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms.
- empusa Kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
- zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
- laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
- forficula Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
- labia Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
- labidura Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
- laccifer Kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints.
- adelphocoris Kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints.
- archaeopsylla Kukaiņu klases blusu kārtas ģints.
- aphrophora Kukaiņu klases cikāžu kārtas putcikāžu dzimtas ģints.
- campodea Kukaiņu klases diplūru kārtas ģints.
- agathomya Kukaiņu klases divspārņu kārtas ģints.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- apocephalus Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints.
- amaurosoma Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints.
- mežaods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu.
- anopheles Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints.
- sialis Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints.
- cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
- lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
- ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
- dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
- anabolia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dīķmaksteņu dzimtas ģints.
- agrypnia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dižmaksteņu dzimtas ģints.
- pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
- dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
- plēsējmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas.
- agraylea Kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- arge Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints.
- anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
- apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
- ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
- ammophila Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints.
- klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
- dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- anthocharis Kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints.
- skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- aeolothtrips Kukaiņu klases tripšu kārtas ģints.
- anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
- anthochomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
- anthonomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints.
- baetopus Kukaiņu klases viendienīšu kārtas betīdu dzimtas ģints.
- piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
- Equus hemionus kulans, zirgu ģints suga.
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- blintenieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Blintenes" iedzīvotāji.
- Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
- eucinetus Kūleņotājvaboļu dzimtas ģints.
- kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi).
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- diastylis Kumacejvēžu kārtas ģints.
- asarum Kumeļpēdas - aristolohiju dzimtas ģints.
- kumulāta Kumulatīvās variācijas rindas grafisks attēls, kas rāda diskrētas un intervālu variācijas rindas, kuru variantes ir saistītas ar uzkrātajiem biežumiem.
- cunninghamella Kunningamellu dzimtas ģints.
- hypocera Kuprmušu dzimtas ģints.
- lathys Kurkuļzirnekļu dzimtas ģints.
- talpa Kurmju dzimtas ģints.
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
- aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints.
- akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
- tabulēšana Kursora pārvietošana pa displeja ekrānu vai printera drukāšanas galviņas pārvietošana līdz noteiktai kolonnai apstrādājamajā tabulā.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai.
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- artemīzija Kurvjziežu dzimtas divdīgļlapju ģints krūmaugs.
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- akroptilone Kurvjziežu dzimtas ģints ("Acroptilon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
- sudrabpodziņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ammobium"), dekoratīvi augi griezto ziedu ieguvei.
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anaphalis"), krāšņumaugi.
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas.
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- arktote Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctotis"), \~50 sugu.
- vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu.
- miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm.
- kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
- astere Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
- dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains.
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
- krizantēma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- kuzīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cousinia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
- mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
- ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
- galatella Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galatella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. hibrīdus audzē kā krāšnumaugus.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā.
- zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
- salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai.
- akroklīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helipterum"), dekoratīvas puķes, ko bieži izmanto sauso ziedu kompozīcijās; heliptera.
- pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
- mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija.
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga.
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
- oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas.
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
- mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
- biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
- telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi.
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
- māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga.
- omalotheca Kurvjziežu dzimtas ģints, kurā dažkārt iekļauj meža zaķpēdiņu "Gnaphalium sylvaticum".
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas.
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
- aster Kurvjziežu dzimtas miķelīšu ģints.
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- ekofeminisms Kustība, kas meklē garīgu apskaidrību, sintezējot feminismu un rūpes par apkārtējās vides aizsardzību.
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- pseidomona Kustīgu, aerobisku, gramnegatīvu baktēriju ģints.
- Equus quagga kvaga, zirgu ģints zebru grupas suga, kas 19. gs. pilnīgi iznīcināta.
- radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana.
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
- kvinte Kvinta.
- quinta Kvinta.
- quinte Kvinta.
- quintal Kvintāls.
- quintetto Kvintets.
- quintuor Kvintets.
- eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu.
- quintola Kvintole.
- quintole Kvintole.
- phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis.
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
- bebrornis Ķauķu apakšdzimtas ģints.
- lusciniola Ķauķu apakšdzimtas ģints.
- scotocerca Ķauķu apakšdzimtas ģints.
- purvuķauķis Ķauķu apakšdzimtas kāpelētājķauķu ģints vairāku sugu paralēls nosaukums.
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- kalnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia althaea").
- melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- sarkanrīkles ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia cantillans").
- brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- briļļainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia conspicillata").
- gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- dienvidmežu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia hortensis").
- Vidusjūras ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia melanocephala").
- palieņu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia mystacea").
- tuksneša ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nana").
- svītrainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nisoria"), Latvijā sastopama samērā reti.
- tumšgalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia rueppeli").
- salu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia sarda").
- rietumu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia undata").
- acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints.
- dadzilis Ķeģis ("Acanthis"), žubīšu dzimtas putnu ģints.
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus ķekarziedu klintene.
- Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums.
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā.
- valabiji Ķenguru dzimtas ģints.
- knifs ķēriens; veikls gājiens; interesants atradums; spēja.
- ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī).
- amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
- paraprocess Ķermeņa magnetizācijas palielināšanās ferimagnētiķos un feromagnētiķos ārējā magnētiskajā laikā, ja tā intensitātes vērtība ir lielāka par vērtību, kas atbilst parauga tehniskajam magnētiskajam piesātinājumam.
- eilema Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints.
- lithosia Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints.
- nepilnīgi pazīstamie ķērpji ķērpju grupa ("Lichenes imperfecti"), kuriem nav konstatēta augļķermeņu veidošanās un nav skaidra sistemātiskā piederība, 5 ģintis, 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- acrocordia Ķērpju nodalījuma asku ķērpju pirenulu rindas ģints.
- amphoridium Ķērpju nodalījuma verukāriju rindas verukāriju dzimtas ģints.
- caecilius Ķērpjutu kārtas ģints.
- liposcelis Ķērpjutu kārtas ģints.
- metylophorus Ķērpjutu kārtas ģints.
- psocus Ķērpjutu kārtas ģints.
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa.
- parastais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa bohemica").
- smailais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa conica").
- slaidais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa digitaliaeformis").
- notiophilus Ķīļgalvji - vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints.
- sphenodon Ķīļzobjveidīgo kārtas ģints.
- farmakoķīmija Ķīmijas nozare, kurā sintezē jaunus medicīniskos preparātus un pēta to struktūru.
- benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
- mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.).
- radiācijas ķīmiskā sintēze ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā produktu sintēzei izmanto izejvielu radiolīzes reakcijas.
- asimetriskā sintēze ķīmiskās sintēzes veids, kurā, veidojoties jaunam asimetriskam centram (atomam), vienlaikus rodas optiski aktīvi produkti vai vismaz viens optiskais izomērs rodas pārākumā.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
- degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
- alliaria Ķiplocenes - krustziežu dzimtas ģints.
- kuplociņi Ķiploku sīpols, sīpolu ģints suga ("Allium scorodoprasum").
- sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
- gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu.
- pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
- ķīre Ķīris - kaiju apakšdzimtas ģints.
- kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints.
- stegobium Ķirmju dzimtas ģints.
- mēbeļu ķirmis ķirmju ģints suga ("Anobium punctatum").
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas.
- lacerta Ķirzaku dzimtas ģints.
- zāles ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina graminea").
- zaļsūnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina hypnorum").
- apmalotā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina marginata").
- mazā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina mniophila").
- purva ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina paludosa").
- sfagnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina sphagnorum").
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols.
- labirintektomija Labirinta (daļas) izgriešana.
- labirintotomija Labirinta atvēršana, uzkalšana.
- labirintoze Labirinta patoloģija, kuras pamatā pārsvarā ir distrofiskas pārmaiņas.
- serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas.
- makropodi Labirinta zivju ģints; dažas sugas audzē akvārijos.
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas.
- strutainais labirintīts labirintīts, ko ierosina strutu baktērijas.
- nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija.
- plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa.
- maldības ala labirints.
- theridiidae Labirintzirnekļu dzimta.
- crustulina Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- robertus Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- teutana Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- theridium Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- anabantidae Labirintzivju dzimta.
- osphoronemus Labirintzivju dzimtas ģints.
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
- labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
- kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā.
- leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints.
- spilosoma Lācīšu dzimtas ģints.
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
- melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana.
- parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
- mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
- atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints.
- disciotis Lāčpurnu dzimtas ģints.
- mitrophora Lāčpurnu dzimtas ģints.
- morchella Lāčpurnu dzimtas ģints.
- ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- smailais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella conica").
- augstais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella elata").
- parastais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella esculenta").
- zvana lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella semilibera").
- phascolarctos Lāčsomaiņu dzimtas ģints.
- helarctos Lāču dzimtas ģints.
- melursus Lāču dzimtas ģints.
- selenarctos Lāču dzimtas ģints.
- thalarctos Lāču dzimtas ģints.
- tremarctos Lāču dzimtas ģints.
- lagerheimia Lagerheimija - zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints.
- Baltijas apledojums laika intervāls (neopleistocēna otrā puse) pirms 75000-10000 gadu.
- latentums laika intervāls datorā starp datu pieprasījuma brīdi un brīdi, kad tiek uzsākta datu pārsūtīšana.
- latentums laika intervāls datoru tīklā starp brīdi, kad stacija pieprasa piekļuvi datu pārraides kanālam, un brīdi, kad kanāls tiek nodots šīs stacijas rīcībā datu pārraidīšanai.
- astronomiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 18° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
- nautiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
- piekļuves laiks laika intervāls no informācijas pieprasīšanas brīža datora pamatatmiņai līdz brīdim, kad informāciju saņem tā ierīce, kas to pieprasījusi.
- brīvās krišanas laiks laika intervāls no ķermeņa brīvās krišanas sākuma līdz tā saskaršanās momentam ar Zemes (planētas) virsmu
- pieejas laiks laika intervāls no lasīšanas vai ierakstīšanas komandas padošanas līdz lasīšanas vai ierakstīšanas procesa sākumam.
- civilā krēsla laika intervāls no Saules rieta līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta (no rīta – virs horizonta).
- trieciena otrā fāze laika intervāls no trieciena pirmās fāzes beigām līdz trieciena beigām, kad zūd kontakta spēks.
- trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību.
- aptaujas intervāls laika intervāls starp divām aptaujām, kas tieši seko viena otrai.
- anomālistiskais gads laika intervāls starp divām sekojošām caur orbītas perihēliju; anomālistiskā gada garums ir 365,2596 diennaktis (perihēlija stāvokļa maiņas dēļ tas ir par 27 minūtēm garāks nekā tropiskais gads).
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis.
- patiesā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Saules kulminācijām; patiesās Saules diennakts garums nav konstants.
- vidējā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām vidējās Saules kulminācijām.
- stacijas aizkave laika intervāls starp kadra beigu norobežotāja pēdējā bita uztveršanu un tās pašas stacijas steidzamo datu pirmā bita pārraidi saskarnē starp fizikālo slāni un pārraides vidi.
- kadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai lokālo tīklu vides pieejas vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos pārejas procesi.
- starpkadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai vides piekļuves vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos kadra pārraides izraisītie pārejas procesi.
- atkopšanas laiks laika intervāls starp kļūmes konstatēšanu un datora (iekārtas) darbības atjaunošanu.
- aizkave Laika intervāls starp pieprasījuma nodošanu un tā izpildes sākumu.
- diskretizācijas periods laika intervāls starp sekojošām nolasēm analogsignālā vai atskaites punktiem diskrētā signālā; epoha.
- latentums laika intervāls, kādā diska sektors, kurā ir nepieciešamā informācija, sasniedz lasīšanas/rakstīšanas galviņu.
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- atbildes laiks laika intervāls, kas sākas tad, kad dators saņem lietotāja pieprasījumu, un beidzas ar pieprasījuma izpildi vai ziņojumu, ka pieprasījums nav izpildāms.
- aprites laiks laika intervāls, kas vienāds ar divkāršu bitu pārraides laiku tām _CSMA/CD_ tīkla stacijām, kuras viena no otras atrodas vistālāk.
- laikšķēle Laika intervāls, ko datora centrālais procesors izdala atsevišķa darba izpildei, nodrošinot vairāku uzdevumu izpildi.
- darbspējas laiks laika intervāls, kurā datoru sistēma strādā bez kļūmēm.
- seanss laika intervāls, kurā datu pārraides sistēmās (arī datoru tīklos) notiek datu apmaiņa starp diviem datoriem vai datoru un tā termināli.
- kalendārais gads laika intervāls, kurā ietilpst 365 vai 366 diennaktis.
- seanss laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
- sesija laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
- kalendārais mēnesis laika intervāls, kurā ir 28 līdz 31 diennakts.
- sadursmes logs laika intervāls, kurā pēc pārraides sākuma CSMA/CD tīklos stacija var sagaidīt sadursmi.
- starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu.
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.
- cikla ilgums laika intervāls, kurā realizējas cikls.
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
- sesija laika intervāls, kurā tiek uzturēts aktīvs savienojums, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp diviem datoru tīklam pievienotiem datoriem.
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
- sastrēguma ilgums laika intervāls, kurš ir pietiekams, lai visas _CSMA/CD_ tīkla stacijas konstatētu, ka radusies sadursme.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kāda atkārtojas planētas vai pavadoņa noteiktas konfigurācijas, kā arī fāzes.
- dzemdību intervāls laika perioda intervāls starp dzemdībām.
- termināļsesija Laika periods, kurā termināļa lietotājs sadarbojas ar interaktīvo sistēmu.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai.
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
- sienalaiks Laikposms, kad noris intensīva darbība, intensīvs darbs.
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
- karsts laiks laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
- datnes slēgšana laiksakritības vadības metode, kas nodrošina datu integritāti, novēršot vairāku lietotāju vienlaicīgu piekļuvi datnei un tās modifikāciju.
- aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
- Astraeus hygrometricus laikzvaigzne, šīs ģints suga.
- astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints.
- silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga.
- leontice Lakstaugu ģints bārbalu dzimtā, \~12 sugas.
- Amelanchier lamarckii Lamarka korinte.
- zarnu lamblija lambliju suga ("Lamblia intestinalis"), kas cilvēka tievajā zarnā izraisa infekcijas slimību lambliozi.
- mājas lama lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. glama").
- heterotrioza Lapblusiņu apakškārtas ģints.
- psylla Lapblusiņu apakškārtas ģints.
- ailuroedus Lapeņputnu dzimtas ģints.
- amblyornis Lapeņputnu dzimtas ģints.
- chlamydera Lapeņputnu dzimtas ģints.
- prionodura Lapeņputnu dzimtas ģints.
- ptilonorhynchus Lapeņputnu dzimtas ģints.
- sericulus Lapeņputnu dzimtas ģints.
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
- chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints.
- chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints.
- clytra Lapgraužu dzimtas ģints.
- leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints.
- phaedon Lapgraužu dzimtas ģints.
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama.
- liesmenīte lapiņu sēņu gints ("Flammulaster").
- sārtgalve lapiņu sēņu ģintis ("Clitopilus" un "Clitocella").
- iedobīte lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia").
- sūneklene lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia").
- čiekurene lapiņu sēņu ģints ("Baeospora").
- gailenīte lapiņu sēņu ģints ("Cantharellula").
- graudsardzene lapiņu sēņu ģints ("Cystolepiota").
- krinipela Lapiņu sēņu ģints ("Crinipellis").
- greznulīte lapiņu sēņu ģints ("Delicatula").
- pussēntiņa lapiņu sēņu ģints ("Hemimycena").
- kserula lapiņu sēņu ģints ("Hymenopellis").
- kokpūkaine lapiņu sēņu ģints ("Hypsizygus", syn. "Lyophyllum").
- bērzlapene lapiņu sēņu ģints ("Laccaria").
- sīkstenīte lapiņu sēņu ģints ("Lentinellus").
- makrocistīdija lapiņu sēņu ģints ("Macrocystidia").
- dobumsēnīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus").
- vītenīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus").
- dāldersēne Lapiņu sēņu ģints ("Megacollybia").
- košlapīte lapiņu sēņu ģints ("Melanophyllum").
- miksomfālija Lapiņu sēņu ģints ("Myxomphalia").
- rikenella lapiņu sēņu ģints ("Omphalina", syn. "Rickenella").
- tumšvītene lapiņu sēņu ģints ("Phaeomarasmius").
- karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus").
- kailgalve lapiņu sēņu ģints ("Psilocybe").
- apvērsene lapiņu sēņu ģints ("Resupinatus").
- sūnene lapiņu sēņu ģints ("Rimbachia").
- ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola").
- sausdobīte lapiņu sēņu ģints ("Xeromphalina").
- lynceus Lapkājvēžu kārtas divvākčauļu apakškārtas ģints.
- leucoptera Lapkožu dzimtas ģints.
- automolus Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints.
- philydor Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints.
- valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā.
- gaismas diožu printeris lappušu printeris, kas darbojas līdzīgi lāzerprinterim, bet kurā kā gaismas avotu lāzera vietā izmanto gaismu emitējošas diodes; LED printeris.
- alopecurus Lapsastes - graudzāļu dzimtas ģints.
- paravespula Lapseņu dzimtas ģints.
- vespa Lapseņu dzimtas ģints.
- vespula Lapseņu dzimtas ģints.
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
- kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints.
- epifīļi Lapu kaktusa ģints ("Epiphyllum"), zied lieliem ziediem.
- peireksijas Lapu kaktusu ģints.
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli.
- sprogaine Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Ulota"), \~65 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
- plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- ragzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ceratodon"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
- divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- lapmete Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
- matzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ditrichum"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
- baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kārpvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Oncophorus"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
- īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
- svītraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Rhabdoweisia"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
- garkaklīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Trematodon"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
- lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini.
- krokvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Aulacomniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- bartrāmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bartramiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu.
- buksbaumija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Buxbaumiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sīkvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Catoscopiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kociņsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Climaciaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm.
- cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- īslaicīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Ephemeraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes.
- hedvīgija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hedwigiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
- leskeja Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leskeaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- mirīnija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Myriniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu.
- spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- zeligērija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Seligeriaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- četrzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Tetraphidaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģintsa, 1 suga.
- krūmīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thamniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- tēlija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Theliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- kažocene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Anomodon"), \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- anomodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas kažoceņu ģints.
- apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- stāvvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Entosthodon"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- šķeltzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Dryptodon"), 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga.
- straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā.
- spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- vienādvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Isothecium").
- garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
- dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
- amblyodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas strupzobju ģints.
- gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- biezmale Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Desmatodon"), Latvijā konstatēta 3 sugas.
- pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
- krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smailknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Oxitegus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- veisija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Weissia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- dižspārne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases spārneņu dzimtas ģints ("Octodiceras"), \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga.
- atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- acutifolia Lapu sūnu sfagnu apakšklases sfagnu dzimtas sfagnu ģints iedalījuma sekcija.
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- lyonetia Lapukožu dzimtas ģints.
- čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos.
- aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
- aulacorthum Laputu apakškārtas ģints.
- cryptomyzus Laputu apakškārtas ģints.
- hyalopterus Laputu apakškārtas ģints.
- macrosiphum Laputu apakškārtas ģints.
- metopolophium Laputu apakškārtas ģints.
- myzys Laputu apakškārtas ģints.
- phorodon Laputu apakškārtas ģints.
- sacchiphantes Laputu apakškārtas ģints.
- sitobion Laputu apakškārtas ģints.
- tridacne Lapžauņu kārtas ģints.
- aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai.
- oncorhynchus Lašu dzimtas ģints "Klusā okeāna laši".
- salmo Lašu dzimtas ģints.
- ketlasis Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus keta"), vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs.
- kizučs Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus kisutsch").
- salaka Lašveidīgo kārtas dzimta ("Osmeridae"), 6 ģintis, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga un 1 tās forma.
- alata Lašveidīgo kārtas dzimta ("Thymallidae"), 1 ģints, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- thymallus Lašveidīgo kārtas ģints.
- moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
- LPIAC Latgales patērētāju interešu aizsardzības centrs (reg.).
- titiji Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar latīņu (ramni) un etrusku (luceri) tribām izveidoja Romas patriciešu kopienu.
- luceri Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar latīņu (ramni) un sabīņu (titiji) tribām, izveidoja Romas patriciešu kopienu.
- ramni Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar sabīņu (titiji) un etrusku (luceri) tribām izveidoja Romas patriciešu kopienu.
- Jaunā strāva latviešu inteliģences idejiskā kustība 19. gs. 90. gados; veicināja marksisma ideju izplatīšanos Latvijā.
- jaunstrāvnieks Latviešu inteliģences idejiskās kustības "Jaunā strāva" dalībnieks 19. gs. 90. gados.
- Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
- zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus").
- Latvijas armēņu biedrība Latvijā dzīvojošo armēņu sabiedriska organizācija ar mērķi integrēt un apvienot šeit dzīvojošos armēņus, saglabāt un popularizēt armēņu valodu un kultūru.
- vēlā ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus serotina").
- Virdžīnijas ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus virginiana").
- Fortjūna segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus fortunei").
- pundura segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus nanus").
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids.
- LTIA Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra.
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.
- aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie.
- mazais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion intermedius").
- komplanācija Laukumu aprēķināšana uz līkas virsmas ar integrālrēķinu palīdzību.
- reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints.
- celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas.
- antirrhinum Lauvmutītes - cūknātru dzimtas ģints.
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- vidējā lavanda lavandu suga ("Lavandula intermedia").
- sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu.
- dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām.
- lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli).
- allactaga Lēcējpeļu dzimtas ģints.
- orchestes Lēcējsmecernieku ģints "Rhynchaenus" nosaukuma sinonīms.
- throscus Lēcējvaboļu dzimtas ģints.
- evarcha Lēcējzirnekļu dzimtas ģints.
- heliophanus Lēcējzirnekļu dzimtas ģints.
- salticus Lēcējzirnekļu dzimtas ģints.
- catinaria Lecideju dzimtas ģints.
- cliostomum Lecideju dzimtas ģints.
- hypocenomyce Lecideju dzimtas ģints.
- lecidella Lecideju dzimtas ģints.
- psora Lecideju dzimtas ģints.
- schaereria Lecideju dzimtas ģints.
- toninia Lecideju dzimtas ģints.
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki.
- agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- iekačāt Lejupielādēt (no interneta).
- nokačāt Lejupielādēt no interneta.
- nosūkt Lejupielādēt no interneta.
- lecania Lekanoru dzimtas ģints.
- lecanora Lekanoru dzimtas ģints.
- ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars.
- klifdaivings Lēkšana ūdenī no klintīm, no 12-28 m augstuma.
- caprimulgus Lēļu dzimtas ģints.
- lemmus Lemingi (viena no 4 ģintīm).
- synaptomus Lemingi (viena no 4 ģintīm).
- dicrostonyx Lemingi, viena no 4 lemingu ģintīm.
- microcebus Lemūru dzimtas ģints.
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
- slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata").
- baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens").
- bertiellas Lenteņu ģints.
- echinococcus Lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" ģints.
- ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas.
- moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- diphyllobotthrium Lenteņu klases ģints.
- railettiana Lenteņu klases ģints.
- taenia Lenteņu klases ģints.
- taeniarchynchus Lenteņu klases ģints.
- daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti.
- lumpenus Lentzivju dzimtas ģints.
- citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes.
- cudoniella Leociju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- bulgaria Leociju dzimtas ģints.
- cenangium Leociju dzimtas ģints.
- chlorosplenium Leociju dzimtas ģints.
- encoelia Leociju dzimtas ģints.
- godronia Leociju dzimtas ģints.
- gremmeniella Leociju dzimtas ģints.
- hymenoscyphus Leociju dzimtas ģints.
- scleroderris Leociju dzimtas ģints.
- stamnaria Leociju dzimtas ģints.
- tympanis Leociju dzimtas ģints.
- recekļainā leocija leociju ģints sēņu suga ("Leotia lubrica").
- Mycobacterium leprae lepras mikobaktērijas, šīs ģints suga.
- leptomitus Leptomītu dzimtas ģints.
- brunchorstia Leptostromu dzimtas ģints.
- cheilaria Leptostromu dzimtas ģints.
- leptostroma Leptostromu dzimtas ģints.
- leptostromella Leptostromu dzimtas ģints.
- leptothyrium Leptostromu dzimtas ģints.
- melasmia Leptostromu dzimtas ģints.
- lernaea Lerneji - žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints.
- macrocystis Lesoniju dzimtas aļģu ģints.
- lessonia Lesoniju dzimtas ģints.
- zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija.
- aldolāze Liāžu klases ferments, kas katalizē cukuru noārdīšanos un biosintēzi organismā.
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
- Lodes iežājs Līču-Laņģu klintis Cēsu novada Liepas pagastā.
- sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi.
- esox Līdaku dzimtas ģints.
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums.
- pteromys Lidvāveru dzimtas ģints.
- dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība.
- instruments līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
- piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
- halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
- plūtonisms Liela apjoma dziļš intruzīvs magmatisms.
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- baltkvēle Liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam).
- Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti.
- kā uz savu galu lielā steigā, ļoti intensīvi.
- ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
- Succinea putris lielais dzintargliemezis.
- resnais dzintargliemezis lielais dzintargliemezis.
- dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa.
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu.
- Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
- physocephala Lielgalvju dzimtas ģints.
- schoenoplectus Lielmeldri (dažkārt nodala no meldru ģints).
- oligomēri lielmolekulāru savienojumu homoloģisko rindu zemākie locekļi; izejvielas polimēru sintēzei, ietilpst līmju sastāvā u. c.
- lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties par kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
- pali Liels (psihiska stāvokļa) intensitātes kāpinājums.
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
- mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
- Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss.
- Kurzemes plutons liels plutons, kas Rietumlatvijā aizņem pamatklintāja lielāko daļu (~25000 kvadrātkilometru).
- satīrs Lielu dienas taureņu ģints.
- harpijas Lielu kalnērgļu ģints Dienvidamerikā.
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā.
- vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas.
- magnētiskā caurlaidība lielums, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija vielā ir lielāka par ārējā magnetizējošā magnētiskā lauka intensitāti; mērvienība - henriji uz metru (H/m).
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
- trieciena spēka impulss lielums, kas raksturo triecienu integrālā veidā, ievērojot trieciena spēka (F) izmaiņas laikā (t): S=∫Fdt.
- viviparus Lielvāciņgliemežu dzimtas ģints.
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
- sparmania Liepu dzimtas ģints.
- Amerikas liepa liepu suga ("Tilia americana"), Latvijā introducēta.
- platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta.
- tūbainā liepa liepu suga ("Tilia tomentosa"), kas Latvijā introducēta un bieži tiek audzēta pilsētu parkos.
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos.
- slaidā liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster gracilis").
- dūkstu liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster limulatus").
- sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens").
- raiblapiņu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus penetrans").
- oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus").
- skujkoku liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus sapineus").
- ievērojamā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus spectabilis", syn. "Gymnopilus junonius").
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai.
- chrysozona Lieteņu 1 ģints "Haematopota" nosaukuma sinonīms.
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- kapu Lieto atkārtojumā kopā ar "kapāt" formām šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
- kaušus Lieto savienojumā "kaušus kaut" šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
- ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- manis dēļ lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- jo tālāk, jo lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u. tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
- ka Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti.
- protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2".
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju.
- datu bāzes pārvaldības sistēma lietojumprogrammatūra, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti, kā arī parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu uz un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus.
- koļīties Lietot narkotikas (intravenozi).
- kibernauts Lietotājs, kurš, izmantojot interneta savienojumus, ceļo pa kibertelpu, lai detalizēti iepazītos ar informāciju, kas atrodama tās vistālākajos nostūros.
- DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi.
- Amūras ligustrs ligustru suga ("Ligustrum amurense"), kas introducēta Latvijā.
- Conoska ligustrs ligustru suga ("Ligustrum tshonoskii"), kas introducēta Latvijā.
- parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
- kailā ligzdenīte ligzdenīšu ģints suga ("Nidularia denudata").
- Asplenium nidus ligzdu asplēnija, šīs ģints suga.
- niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
- pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
- magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H).
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- bucculatrix Līktaustkožu dzimtas ģints.
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam.
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- calliphora Līķmušu dzimtas ģints.
- lucilia Līķmušu dzimtas ģints.
- necrobia Līķskudrulīšu dzimtas ģints.
- biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis.
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu.
- vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem.
- čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
- asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama.
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
- zāļlilija Liliju dzimtas ģints ("Anthericum").
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
- brodija Liliju dzimtas ģints ("Brodiaea"), dekoratīvi augi, piemēroti ziedu griešanai.
- kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts.
- sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos.
- hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos.
- vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas.
- eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem.
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
- zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
- dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
- pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti.
- hiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthus"), krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem, 1 suga.
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
- ledebūrija Liliju dzimtas ģints ("Ledebouria").
- žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas.
- puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
- zilsniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Scilla"), krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
- tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tricirta Liliju dzimtas ģints ("Tricyrtis").
- tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
- veratre Liliju dzimtas ģints ("Veratrum"), dekorativas dārza puķes.
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
- alstremērija Liliju kārtas ģints ("Alstroemeria"), brīvā dabā sastopama Dienvidamerikā, Čīles centrālajā daļā, kur aug ceļmalās.
- kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
- dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs.
- klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
- aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes.
- glorioza Liliju rindas ģints ("Gloriosa"), dekoratīvi, siltumnīcā audzējami augi, kas var izaugt līdz 3 m gari.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos.
- pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
- limonium Limoniju dzimtas ģints.
- starenes Linaugu ģints ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām (liniem 5).
- pundurlini Linaugu ģints augs ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām; starene.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam).
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā.
- holesteatoze Lipīdā deģenerācija ar bagātīgu holesterīna vai tā esteru saturu, parasti aortas intīmā; holesterīna steatoze.
- neolipoģenēze Lipīdu sintēze no ogļhidrātiem (saistaudos un aknās).
- cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss.
- intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei.
- akmeņaugi Litofīti - augi, kas aug uz klintīm un akmeņiem, gk. aļģes, ķērpji, sūnas u. c.
- Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem.
- LSD Lizergīnskābes dietilamīds -- sintētiska narkotiskā viela, halucinogēns.
- lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga.
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- atkarīgais locījums locījums, kas lietojams sintaktiskā atkarībā no citiem vārdiem vārdu savienojumā vai teikumā.
- neatkarīgais locījums locījums, kas vārdu savienojumā vai teikumā lietojams sintaktiski neatkarīgi no citiem vārdiem.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- sphaerobolus Lodmešu ģints.
- lampropedia Lodveida baktēriju (koku) ģints.
- megasphaera Lodveida baktēriju (koku) ģints.
- pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos.
- streptococcus Lodveida baktēriju koku ģints.
- maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās.
- thyris Logspārņu dzimtas ģints.
- aloģisms Loģiskas zinātniskās izziņas iespēju noliegšana; intuīcijas, atklāsmes, ticības pretstatīšana loģikai.
- biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm.
- vienādranga tīkls lokālais tīkls, kurā katra personālā datora diskdzini, datnes un printeri ir pieejami no jebkura cita šim tīklam pieslēgtā datora.
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- nycticebus Loru dzimtas ģints.
- slaidie lori loru ģints ("Loris").
- resnie lori loru ģints ("Nycticebus").
- nelumbo Lotosu dzimtas ģints.
- mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
- Adelphocoris lineolatus lucernas blakts, šīs ģints suga.
- pintānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" iedzīvotāji.
- Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pintas Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants.
- sūkļķirbis lufa ("Luffa"), ķirbju rindas ģints.
- blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms.
- haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- smaržene Lūpziežu dzimtas augu ģints ar sarkaniem smaržīgiem ziediem.
- kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga.
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi.
- skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre.
- pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sievmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Elsholtzia"), \~35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sētložņa Lūpziežu dzimtas ģints ("Glechoma"), 10-12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- leonote Lūpziežu dzimtas ģints ("Leonotis").
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
- kaķumētra lūpziežu dzimtas ģints ("Nepeta"), \~250 sugu, Latvijā tikai 1 s.
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra.
- perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem.
- fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās.
- flome Lūpziežu dzimtas ģints ("Phlomis"), dekoratīvi ziedaugi ar spēcīgiem, stāviem ziediem, kas aug uz stublājiem pušķos un labi noder griešanai.
- plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam.
- rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra.
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas.
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem.
- hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm.
- sniegbalts Ļoti balts, intensīvi balts.
- miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi.
- plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- baigs Ļoti daudz, ļoti intensīvi.
- kā lauva ļoti drosmīgi, ar lielu intensitāti, enerģiju; nikni, dusmīgi; ļoti stiprs.
- svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
- VLBI Ļoti garas bāzes interferometrija ("Very-long-baseline interferometry").
- meteoru lietus ļoti intensīva meteoru plūsma (1-2 stundās parādās >1000 meteoru).
- uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns ļoti intensīva, blīva apšaude.
- ar slapju pieri ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- ar slapju muguru ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- ar slapju galvu ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- pulku Ļoti intensīvi.
- stāvs Ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu).
- negants Ļoti intensīvs (par norisi, darbību).
- skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
- sirdīgs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā).
- negants Ļoti intensīvs grūti paciešams (par fizioloģisku stāvokli).
- negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- nikns Ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā).
- versmains Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- versmīgs Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- pamatīgs Ļoti intensīvs, ļoti plaši izvērsts (par darbību, norisi, kustību).
- nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
- nesātīgs Ļoti intensīvs, spēcīgs (par darbību, norisi).
- nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
- ar platu muti ļoti izbrīnīti, ieinteresēti.
- apēst vai ar acīm ļoti klaji (ar skatienu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu, iekārot to.
- spics Ļoti labs, interesants.
- bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte; iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
- trakotīgs Ļoti liels; ļoti intensīvs, spēcīgs.
- acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- pianisimo Ļoti maza (skaņas) intensitāte.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- kā āpsis alā ļoti noslēgti, nevēloties tikties ar citiem, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
- skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi); tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
- nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
- varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
- trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
- traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis; arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- trakisks Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels; trakots (1).
- trakots Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels.
- necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
- kā traks, arī pēc traka, arī ka vai traks ļoti, ārkārtīgi; arī ļoti spēcīgi, intensīvi.
- demometrija mācība par demogrāfisko procesu intensitātes mērīšanu un citām procesu kvantitatīvām likumsakarībām.
- intonoloģija Mācība par intonāciju, tās veidošanos, pazīmēm, maiņu un funkcijām.
- oneiroloģija Mācība par sapņiem un to interpretāciju.
- e-izglītība mācības internetā, ar elektroniski sagatavotiem mācību materiāliem.
- palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- e-materiāli mācību un citi informatīvi materiāli, kas pieejami internetā.
- e-mācīšanās mācīšanās internetā, izmantojot e-izglītībai paredzētos mācību un testu materiālus.
- neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
- kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
- smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij.
- Asperula odorata madaru ģints sugas "Galium odoratum" sinonīms nosaukums, jo senāk tā bija pieskaitīta miešķu ģintij.
- dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
- pamatklintājs magmatisko un metamorfo iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu; kristāliskais pamatklintājs.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m.
- MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
- glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
- makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
- khaya Mahagonu dzimtas ģints.
- toona Mahagonu dzimtas ģints.
- iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
- izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
- padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
- iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai.
- chiracanthium Maiszirnekļu dzimtas ģints.
- clubiona Maiszirnekļu dzimtas ģints.
- micaria Maiszirnekļu dzimtas ģints.
- mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- Equus caballus mājas zirgs, zirgu ģints suga.
- haumpeidžs Mājaslapa (internetā).
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
- pithecus makaki, mērkaķu dzimtas ģints.
- krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
- mekintošs Makintošs.
- scomber Makreļu dzimtas ģints.
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
- matrice Makromolekulārs šablons citas makromolekulas sintēzei.
- macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints.
- ilyocriptus Makrotriksu dzimtas ģints.
- lathonura Makrotriksu dzimtas ģints.
- ophryoxus Makrotriksu dzimtas ģints.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- AI Mākslīgais intelekts (angļu "Artificial Intelligence").
- ģeneratīvais mākslīgais intelekts mākslīgais intelekts, kas spēj ģenerēt tekstu, attēlus vai citus datus, izmantojot modeļus, bieži vien reaģējot uz uzvednēm.
- MI mākslīgais intelekts.
- ķīmija Mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.).
- kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
- darmstadijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements, atomskaitlis 110, simbols Ds.
- dubnijs Mākslīgi sintezēts radioaktīvs ķīmiskais elements, atomnumurs - 105, simbols - Db.
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
- ambroīns Mākslīgs dzintars, ko lietoja elektrības izolatoriem.
- partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
- crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints.
- zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina").
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta").
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala").
- vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media").
- mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla").
- dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa").
- parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta").
- melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea").
- coleophora Makstkožu dzimtas ģints.
- lepidopsyche Makstnešu dzimtas ģints.
- solenobia Makstnešu dzimtas ģints.
- lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints.
- anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas.
- acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
- malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia").
- alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
- kaķsierīte Malvu dzimtas augu ģints ("Malva").
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
- alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea").
- kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
- aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne").
- anizodonteja Malvu dzimtas ģints ("Anisodontea").
- fremontodendrs Malvu dzimtas ģints ("Fremontodendron").
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
- hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām.
- pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira").
- sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi.
- triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus").
- abutilon Malvu dzimtas ģints.
- brachychiton Malvu dzimtas ģints.
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
- kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
- amygdalus Mandeles - rožu dzimtas ģints.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
- zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
- pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas).
- trogosita Māņasmaļu dzimtas ģints.
- xenicus Māņceplīšu dzimtas ģints.
- jaera Māņēzelīšu dzimtas ģints.
- micropeplus Māņīsspārņu dzimtas ģints.
- oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints.
- glyphipterix Māņkožu dzimtas ģints.
- philodromus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints.
- thanatus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints.
- tibellus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints.
- oxyopes Māņlēcējzirnekļu dzimtas ģints.
- malachius Māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- rhabdornis Māņmizložņu dzimtas ģints.
- neodrepanis Māņnektārputnu dzimtas ģints.
- philepitta Māņnektārputnu dzimtas ģints.
- conopophaga Māņpitu dzimtas ģints.
- corythopis Māņpitu dzimtas ģints.
- xiphydria Māņragastu dzimtas ģints.
- cheiridium Māņskorpionu kārtas ģints.
- chelifer Māņskorpionu kārtas ģints.
- neobissum Māņskorpionu kārtas ģints.
- rhizophagus Māņspīduļu dzimtas ģints.
- euchnemis Māņsprakšķu dzimtas ģints.
- elophila Māņsviļņu dzimtas ģints.
- eudonia Māņsviļņu dzimtas ģints.
- margarita Māņsviļņu dzimtas ģints.
- ostrinia Māņsviļņu dzimtas ģints.
- cochylis Māņtinēju dzimtas ģints.
- eupoecilia Māņtinēju dzimtas ģints.
- lacinius Māņzirnekļu dzimtas ģints.
- nemastoma Māņzirnekļu dzimtas ģints.
- opilio Māņzirnekļu kārtas ģints.
- picathartes Māņžagatu dzimtas ģints.
- callaeas Maoristrazdu dzimtas ģints.
- creadion Maoristrazdu dzimtas ģints.
- heteralocha Maoristrazdu dzimtas ģints.
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
- ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu.
- maranta Marantu dzimtas ģints.
- chilochorus Mārīšu dzimtas ģints.
- coccinella Mārīšu dzimtas ģints.
- biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas.
- valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs.
- armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze.
- augsnes frēze mašīna augsnes intensīvai drupināšanai un jaukšanai aramkārtas dziļumā.
- darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
- mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella").
- pilosella Mataino mauraugu apakšģints.
- matemātiskā analīze matemātikas disciplīnu kopums, kurās pēta un izmanto funkcijas robežas, atvasinājuma, diferenciāļa un integrāļa jēdzienus.
- intuicionisms Matemātikas filozofisko pamatojumu virziens, kas par matemātikas avotu un tās konstrukciju pareizuma kritēriju atzīst intuīciju.
- integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
- integrālģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī dažus speciālos punktu, taišņu, plakņu u. c. ģeometrisku objektu raksturlielumus jeb mērus, kuri aprēķināmi ar integrēšanu.
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju.
- faktoranalīze Matemātiskās statistikas metode noteiktu neizmērāmu faktoru analizēšanai; izmanto psiholoģijā, inteliģences izpētē, ekonomikā, socioloģijā.
- chorioptes Matērču dzimtas ģints.
- otodectes Matērču dzimtas ģints.
- psoroptes Matērču dzimtas ģints.
- tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
- desādiņa Materiāls, kas tiek izmantots desu iepildīšanai; iegūst no lopu (t. sk. cūku, aitu, teļu) zarnām; izgatavo arī no sintēt. materiāla.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms.
- gordius Matoņu klases ģints.
- matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā.
- Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā.
- hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints.
- Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus").
- Rumex acetosella mazā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints.
- slaidais dzintargliemezis mazais dzintargliemezis.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
- elektromiegs Mazas intensitātes elektriskās strāvas iedarbība uz galvas smadzenēm, lai normalizētu centrālās nervu sistēmas darbību.
- noglušīt Mazināt (darbības) intensitāti.
- absorbēt mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju
- pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
- egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli.
- elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga.
- elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
- paceļoties Mazliet ceļot, savas intereses pēc.
- pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- papātarot Mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.).
- baeothryon Mazmeldru ģints "Trichophorum" nosaukuma sinonīms.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- branchiobdella Mazsartārpu klases ģints.
- allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints.
- perinatoloģija Medicīnas nozare, kuras interešu lokā ir bērns dzimšanas laikā un 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
- telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību.
- etilmorfīns Medikaments, morfīna pussintētisks atvasinājums, narkotisks pretsāpju līdzeklis, izmanto arī kā pretklepus līdzekli.
- formestāns Medikaments, pretvēža līdzeklis, aromatāzes blokators, ietekmē estrogēnu sintēzi.
- estramustīns Medikaments, pretvēža līdzeklis, sintētisks estrogēnu aizstājējs.
- fosfestrols Medikaments, pretvēža līdzeklis, sintētisks estrogēnu aizstājējs.
- fenilīns Medikaments, sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, indāndiona atvasinājums.
- sistēma medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā.
- atheris Medniekmušu dzimtas ģints.
- mantis Medniekprusaku kārtas ģints.
- micrommata Medniekzirnekļu dzimtas ģints.
- varroa Medusbišu ērču dzimtas ģints.
- Apis mellifera medusbite, šīs ģints suga.
- moho Medusputnu dzimtas ģints.
- myzomela Medusputnu dzimtas ģints.
- mezzotinto Medzotinto.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- integrimetrs Mehānisks vai elektromehānisks integrators.
- velkzobu mehānisms mehānisms kamerā vai projektorā filmas intermitējošās kustības radīšanai.
- Maltas krusta mehānisms mehānisms kamerā vai projektorā, kas nodrošina filmas intermitējošu kustību.
- gūglēt Meklēt informāciju internetā, izmantojot meklēšanas programmu "Google".
- sērfot Meklēt informāciju internetā, kibertelpā; klejot tīklā.
- melampsora Melampsoru dzimtas ģints.
- cryptosporiopsis Melankoniju dzimtas ģints, kas reizēm tiek pieskaitīta gleosporiju ģintij.
- colletotrichum Melankoniju dzimtas ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā gnomoniju dzimtas sugas, bet citas kā gleosporiju ģints.
- kabatiella Melankoniju dzimtas ģints.
- marssonina Melankoniju dzimtas ģints.
- phragmotichum Melankoniju dzimtas ģints.
- titaesporina Melankoniju dzimtas ģints.
- medinilla Melastomu dzimtas ģints ("Medinilla").
- tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs.
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- isatis Mēles - krustziežu dzimtas ģints.
- upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
- Cotoneaster melanocarpus melnā klintene.
- Ballota nigra melnā zīlaine, šīs ģints suga.
- Cotoneaster niger melnās klintenes "Cotoneaster melanocarpus" nosaukuma sinonīms.
- monohroms Melnbalts; tāds, kura vienīgās tonālās gradācijas ir dažādas intensitātes tumšie un gaišie laukumi.
- ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans").
- melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
- ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas.
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu.
- cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia").
- syntomis Melnraibeņu dzimtas ģints.
- opatrum Melnuļu dzimtas ģints.
- tenebrio Melnuļu dzimtas ģints.
- upis Melnuļu dzimtas Vaboļu ģints.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
- gadus Mencu dzimtas ģints.
- lota Mencu dzimtas ģints.
- melanogrammus Mencu dzimtas ģints.
- merlangius Mencu dzimtas ģints.
- pollachius Mencu dzimtas ģints.
- encheliopus Mencveidīgo kārtas ģints.
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- gradācija mēra, intensitātes pakāpe; vienas šādas pārejas pakāpe, iedaļa.
- integrējošie mēraparāti mēraparāti, kas informāciju par mērāmo fizikālo lielumu integrē pēc kāda cita mainīgā, visbiežāk pēc laika (piemēram, ūdens un elektriskās enerģijas skaitītāji).
- magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti.
- mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas.
- kolobi mērkaķu dzimtas ģints ("Colobus"), ķermeņa garums - 50-70 cm, masa - 3-5 kg, apmatojums zīdains, dekoratīvs, dzīvo lielos baros biezos mežos, Āfrikā, 4 sugas, \~40 pasugu.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
- theropitecus Mērkaķu dzimtas ģints.
- pakāpe mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- bolbitius Mēsleņu dzimtas ģints.
- pienbaltā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius lacteus").
- zaļdzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius titubans").
- dzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius vittellinus").
- scatophaga Mēslmušu dzimtas ģints.
- dubultzobe Mēslsūnu dzimtas ģints ("Tetraplodon").
- teilorija Mēslšūnu dzimtas ģints ("Tayloria").
- reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
- imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem.
- MDMA Metilēndioksimetamfetamīns -- narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā; ekstazī.
- konflikta veicināšana metode sociālajā darbā, kuru lieto, lai grupas dalībniekus iesaistītu aktīvā diskusijā, konfrontācijā un jaunu interešu grupu veidošanā.
- radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju.
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
- apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju.
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm.
- telpas un laika kvantēšana metode, ko izmanto vispārinātajā elemmentārdaļiņu teorijā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pastāv telpas un laika intervāla minimālie lielumi, t. i. pastāv telpas un laika kvanti.
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
- sociālās uzvedības korekcija metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā.
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
- cylindrocystis Mezotēniju dzimtas ģints.
- mesotaenium Mezotēniju dzimtas ģints.
- netrium Mezotēniju dzimtas ģints.
- roya Mezotēniju dzimtas ģints.
- spirotaenia Mezotēniju dzimtas ģints.
- Dipsacus sylvestris meža dipsaks, šīs ģints suga.
- Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām.
- chaimarrornis Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- erythropygia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- grandala Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- hylocichla Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- irania Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- monticola Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- myadestes Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- myiophoneus Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- sialia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
- Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
- taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
- kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
- rhyacornis Mežastrazdu dzimtas ģints.
- melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži.
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
- trillija Mežlilija - šīs dzimtas ģints ("Trillium").
- lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti.
- vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia").
- estriāze Miāze, ko ierosina "Oestrus" ģints dundura kāpuri.
- purva micīte micīšu ģints sēņu suga ("Mitrula paludosa").
- trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- lychnothamnus Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- nitellopsis Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- tolypella Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- culocoides Miģeļu dzimtas ģints.
- micarea Mikareju dzimtas ģints.
- scoliciosporum Mikareju dzimtas ģints.
- mycobacterium Mikobaktēriju dzimtas ģints.
- asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius").
- chaenothecopsis Mikokalīciju dzimtas ģints.
- mycoplasma Mikoplazmu ģints.
- skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes.
- petriellidium Mikroasku dzimtas ģints.
- aerotanks Mikrobioloģiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kurā procesa norisei notiek intensīva aerācija.
- gafkija Mikrokoku ģints.
- ķimioautotrofs Mikroorganisms, kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, ko dod neorganiskas reakcijas.
- vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas.
- microthyriella Mikropeltu dzimtas ģints.
- bitšķēļu arhitektūra mikroprocesoru arhitektūras veids, kura pamatā ir dažādu sistēmu konstruēšana no tipveida shēmām ar augstas pakāpes integrāciju.
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība.
- malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju.
- microthyrium Mikrotīriju dzimtas ģints.
- stigmatiella Miksobaktēriju ģints.
- archangium Miksobaktēriju rindas ģints.
- myxococcus Miksobaktēriju rindas ģints.
- polyangium Miksobaktēriju rindas ģints.
- elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija; no šīs dzijas izgatavots audums.
- pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības.
- bryocoris Mīkstblakšu dzimtas ģints.
- lygus Mīkstblakšu dzimtas ģints.
- monalocoris Mīkstblakšu dzimtas ģints.
- cantharis Mīkstspārņu dzimtas ģints.
- rhagonica Mīkstspārņu dzimtas ģints.
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī.
- sakars Mīlestības, intīmās attiecības, arī kopdzīve.
- galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm.
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
- kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē.
- čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim.
- sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
- irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem.
- mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans").
- megacers Milzu briežu ģints.
- pelīte Mīļa, intīma draudzene.
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos.
- stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
- cikla laiks minimālais laika intervāls starp divām sekojošām piekļuvēm operatīvajai atmiņai, lai tajā ierakstītu vai no tās nolasītu informāciju.
- atmiņas cikls minimālais laika intervāls starp divām sekojošām piekļuvēm operatīvajai atmiņai, lai tajā ierakstītu vai no tās nolasītu informāciju.
- kardiotoksiskā miolīze miokarda deģenerācija intoksikācijas ietekme infekcijas slimību gadījumos.
- intersticiālais miokardīts miokardīts, kas skar gk. miokarda intersticiālos fibrozos audus; novēro reimatisma gadījumā.
- īsā mirstības tabula mirstības tabula, kurā aprēķini veikti uz 5 vai 10 gadu vecuma intervālu bāzes.
- mirstības varbūtība mirstības tabulu rādītājs; attiecība starp mirušo skaitu kādā vecuma intervālā un šī intervāla sākuma vecumu sasniegušo skaitu.
- mirstības modeļtabulas mirstības tabulu sistēma, kas atspoguļo mirstības intensitātes izmaiņas iedzīvotājiem ar dažādu dzīvotspēju.
- kalistēma Miršu dzimtas ģints ("Callistemon"), savvaļā Austrālijā, Latvijā bieži audzēti krāšņumaugi.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- feihoja miršu dzimtas ģints ("Feijoa"), mūžzaļi koki un krūmi Dienvidamerikā; 3 sugas; audzē arī Gruzijas rietumu daļā, Azerbaidžānā.
- leptosperma Miršu dzimtas ģints ("Leptospermum").
- vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
- vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
- lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā.
- preprofāze Mitotiskā cikla stadija starp dezoksiribonukleīnskābes sintēzi un profāzes sākumu; G2 periods.
- ligidum Mitreņu apakškārtas ģints.
- oniscus Mitreņu apakškārtas ģints.
- porcellio Mitreņu apakškārtas ģints.
- trichoniscus Mitreņu apakškārtas ģints.
- certhia Mizložņu dzimtas ģints.
- salpornis Mizložņu dzimtas ģints.
- cerylon Mizvaboļu dzimtas ģints.
- vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem.
- pīpjuzāle Molīnija - graudzāļu dzimtas ģints.
- starpmērķis Monetārās politikas uzdevums regulēt ekonomikas pamatrādītājus ilgtermiņa laika intervālos.
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
- cephalosporium Monīliju dzimtas ģints, saprofīti augsnē, uz augu atliekām, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hormonema Monīliju dzimtas ģints.
- monosporium Monīliju dzimtas ģints.
- ovularia Monīliju dzimtas ģints.
- pullularia Monīliju dzimtas ģints.
- spicaria Monīliju dzimtas ģints.
- trichophyton Monīliju dzimtas ģints.
- verticillium Monīliju dzimtas ģints.
- vāja starojuma ekrāns monitora ekrāns ar zemu magnētiskā un elektriskā starojuma intensitāti.
- gonopodya Monoblefarīdu dzimtas ģints.
- daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
- polystoma Monogeneju klases ģints.
- sinhronizācijas numuri montāžas procesā 30 cm intervālos uz filmas un skaņas celiņa malām uzrakstītie numuri, kas montāžas režisoram ir orientieris attēla un skaņas sinhronizācijai.
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
- mortierella Mortierellu dzimtas ģints.
- flebotomi Moskītu ģints, kuri izplatīti zemēs ar siltu klimatu.
- asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
- policistronālā ribonukleīnskābe mRNS molekula, kas satur ģenētisko informāciju vairāk nekā viena polipeptīda sintēzei.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
- bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu.
- merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints.
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja.
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām.
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija.
- notonecta Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas mugurpelžu dzimtas ģints.
- notoxus Mugurradži - vaboļu kārtas ložņvaboļu dzimtas ģints.
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts.
- ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes.
- circinella Mukoru dzimtas ģints.
- lichtheimia Mukoru dzimtas ģints.
- myocladus Mukoru dzimtas ģints.
- phycomyces Mukoru dzimtas ģints.
- rhizopus Mukoru dzimtas ģints.
- spinellus Mukoru dzimtas ģints.
- sporodinia Mukoru dzimtas ģints.
- tieghemella Mukoru dzimtas ģints.
- zygorhynchus Mukoru dzimtas ģints.
- lymantria Mūķeņu dzimtas ģints.
- orgya Mūķeņu dzimtas ģints.
- gynaephora Mūķeņu dzimtas tauriņu ģints.
- laikdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas nodrošina vairāku sakaru kanālu izveidošanu vienā savienojošā kabelī (kopnē, ķēdē), sadalot kopējo pārraides laiku atsevišķos intervālos un dodot katram kanālam atbilstošu, periodiski atkārtojošos laika intervālu; katram kanālam atbilstošajos laika intervālos pārraidīto informāciju apvieno uztvērējā.
- trox Mūmijvaboļu dzimtas ģints.
- MSI Murjāņu sporta internātskola.
- furnarius Mūrniekputnu apakšdzimtas ģints.
- geositta Mūrniekputnu apakšdzimtas ģints.
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- ficedula Mušķērāju apakšdzimtas ģints.
- muscicapa Mušķērāju apakšdzimtas ģints.
- niltava Mušķērāju apakšdzimtas ģints.
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
- dziedātājķauķis Mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas smējējķauķu ģints ("Hippolais") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba").
- divkrāsu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae").
- oranžā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita crocea").
- alkšņu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis").
- dzeltenbrūnganā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita fulva").
- olīvpelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita olivaceogrisea").
- pelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata").
- bālā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita citrina").
- pelēkā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita excelsa", syn. "Amanita spissa").
- dzeltenā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita gemmata").
- sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria").
- panteru mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita pantherina").
- zaļā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita phalloides").
- violetbrūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita porphyria").
- brūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita regalis").
- sarkstošā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita rubescens").
- bārkstainā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita strobiliformis").
- baltā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita virosa").
- fannia Mušu dzimtas ģints.
- hydrotaea Mušu dzimtas ģints.
- musca Mušu dzimtas ģints.
- stomoxys Mušu dzimtas ģints.
- asinsmuša Mušu dzimtas triba, smeceris pārragojies, ar to sūc zīdītāju, retāk putnu asinis, gk. tropos 5-7 ģintis, 40 sugas, Latvijā 3 ģintis, 4 sugas.
- bioķīmiskās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā organismi kļūst auksotrofi, t. i., zaudē spēju sintezēt dzīvības procesiem nepieciešamus metabolītus.
- ravenela mutīne mutīņu ģints pūpēžu suga ("Mutinus ravenelii").
- anthrenus Muzejvaboles - vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
- sekunde Mūzikā - otrais tonis no pamattoņa jeb atbilstošais intervāls.
- paramūzija Muzikālās izjūtas izkropļojums, nepareiza toņu un intervālu atskaņošana.
- koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- džezroks Mūzikas žanrs, kas radies džeza un rokmūzikas sintēzes rezultātā.
- sintipopgrupa Mūziķu grupa, kas spēlē gk. sintīpopu.
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis.
- alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda").
- NPIES Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā.
- konference Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošā institūcija.
- kongress Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošā institūcija.
- eļļa naftas pārstrādes produkts vai sintētisks šķidrums, ko lieto, lai samazinātu berzi starp mehānisma detaļām.
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
- sālsvirza Nagleņziežu dzimtas augu ģints, brīvām kauslapām, ļoti biezām, gaļīgām lapām 4 rindās.
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
- kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
- pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides").
- parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica").
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas.
- brovālija Nakteņu dzimtas ģints ("Browallia"), dekoratīvi augi ar pulkstenītēm līdzīgiem ziediem.
- brugmansija Nakteņu dzimtas ģints ("Brugmansia"), ko dēvē arī par eņģeļtauri, pēc tās ziedu formas.
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- līcija Nakteņu dzimtas ģints ("Lycium"), mūžzaļš vai vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugs audzēta 1 suga, kas vietām pārgājusi savvaļā.
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
- puķutabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana") sugu grupa, dekoratīvi augi.
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- nīrembergija Nakteņu dzimtas ģints ("Nierembergia").
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
- šizante Nakteņu dzimtas ģints ("Schizanthus").
- capsicum Nakteņu dzimtas ģints.
- nicotiana Nakteņu dzimtas ģints.
- schizanthus Nakteņu dzimtas ģints.
- petonija Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints, kas cēlusies Dienvidamerikā; dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi.
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem.
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
- ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
- ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā.
- bugenvilejas Naktsziežu dzimtas ģints ("Bougainvillea"), kāpelējoši krūmi no Dienvidamerikas, audzē puķu podos.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- metilēndioksimetamfetamīns Narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā.
- opioīdi Narkotiskie analgētiskie līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; pussintētiski vai sintētiski preparāti ar opijam līdzīgu darbību.
- delphinapterus Narvaļu dzimtas ģints.
- monodon Narvaļu dzimtas ģints.
- NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency").
- rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes.
- soleirolija Nātru dzimtas ģints ("Soleirolia").
- gobaugi Nātru rindas dzimta ("Ulmaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi ar vienkāršām, veselām, asimetriskām lapām, ziedi viendzimuma, sīki, 16 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 1 ģints, 2 sugas.
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- leks Naudas vienība Albānijā, vienāda ar 100 kintariem.
- diploneis Navikulu dzimtas ģints.
- gomphonema Navikulu dzimtas ģints.
- gyrosigma Navikulu dzimtas ģints.
- stauroneis Navikulu dzimtas ģints.
- caloneis Navikulu dzimtas kramaļģu ģints.
- urbināt Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
- pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- lauku neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis arvensis", arī "Myosotis intermedia").
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu.
- pirātisms Neatļauta programmatūras vai integrēto shēmu kopēšana personiskai vai komerciālai izmantošanai.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
- speciālās funkcijas neelementāras funkcijas, ko definē ar rindām, integrāļiem (piemēram, gammafunkcija) vai kā atsevišķu diferenciālvienādojumu atrisinājumus (cilindriskās un sfēriskās funkcijas); izmanto matemātiskajā analīzē un matemātiskajā fizikā.
- tautas augstskola neformāla interešu un profesionālās pilnveidošanās iestāde pieaugušajiem.
- dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- akūta nefroze nefroze, kas rodas pēc infekcijas vai intoksikācijas.
- cundurs Negaidīts, interesants notikums.
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene.
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
- lampetra Nēģu dzimtas ģints.
- petromyzon Nēģu dzimtas ģints.
- lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē.
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
- parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
- paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
- neintelektisks terminālis neintelektiska galiekārta.
- kartupelis neinteliģents cilvēks.
- ūdensgabals Neinteresanta luga vai grāmata.
- negribēt (ne, arī nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
- negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
- nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- toksiskais neirīts neirīts, kas rodas uz intoksikācijas pamata (piem., ar svinu, arsēnu, alkoholu).
- gailene Neīstā gailene - negailene, mieteņu dzimtas ģints.
- lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī.
- jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
- demonoloģija Neizzināmu spēku interpretācija.
- aethopyga Nektārputniņi - nektārputnu dzimtas ģints.
- nektrārputniņš Nektārputnu dzimtas ģints ("Aethopyga").
- pleonectria Nektriju dzimtas ģints.
- lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina").
- erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- piano Neliela (skaņas) intensitāte.
- klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
- guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- tintespudele Neliela pudele, kas paredzēta, piemēram tintes ieliešanai, glabāšanai.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1).
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- tīklklejošana Nelineārs informācijas meklēšanas process interneta kibertelpā.
- sērfošana Nelineārs informācijas meklēšanas process interneta tīkla kibertelpā.
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
- holostejas Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimtas ģints ("Holosteum").
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smiltenīte Neļķu dzimtas ģints ("Arenaria"), lakstaugi, retumis puskrūmi, lapas pretējas, ziedi balti; \~ 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga.
- melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā.
- trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga.
- mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pagaurs Neļķu dzimtas ģints ("Spergularia"), lakstaugs, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
- sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
- aluaudija Neļķu rindas ģints ("Alluaudia"), ko Latvijā var nopirkt dārzu centros audzēšanai telpās.
- bazela Neļķu rindas ģints ("Basella").
- cerejs Neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Cereus"), kaktuss ar cilindrveida stumbru.
- lemanea Nemalionu rindas ģints.
- thorea Nemalionu rindas ģints.
- paraskaridoze Nematodes ierosināts zirgu helmintozes veids.
- trihostrongili Nematožu ģints, kuras parazitē cilvēka tievajā zarnā un zālēdāju dzīvnieku gremošanas traktā.
- fokanēmas Nematožu ģints; atrodamas jūras zivis un dzīvniekos dažādās attīstības stadijās; izraisa anisakiozi.
- stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos.
- metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas.
- singama Nematožu klases ģints ("Syngamus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
- matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
- enterobius Nematožu klases ģints.
- heterodera Nematožu klases ģints.
- syngamus Nematožu klases ģints.
- delafondija nematožu klases helmints, zirgu, mūļu un zebru parazīts.
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā.
- kalnu nemopants nemopantu suga ("Nemophanthus mucronulatus"), Latvijā introducēta 20. gs. 70. gados, bet audzē reti.
- parasistole Nenormāli paildzināts intervāls starp sistoli un diastoli.
- integrēšana Nenoteiktā integrāļa atrašana.
- pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.).
- polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
- pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
- zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki.
- zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras.
- UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply").
- kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami.
- bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā.
- butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils.
- akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
- akroleīns nepiesātināts aldehīds; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar kodīgu smaku; to izmanto metionīna un polimēru sintēzē; akrilaldehīds.
- izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze.
- sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu.
- cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- geosiphon Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints.
- leparia Nepilnīgi pazīstamo ķērpju ģints.
- cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas.
- candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints.
- Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām.
- Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām.
- Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem.
- hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
- coryneum Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, diaportu dzimtas sugu anamorfas.
- asteroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa.
- cylindrosporella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa.
- stagonospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, ko dažkārt izdala no gleosporiju ģints.
- kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
- trihofīti Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina trihofītiju.
- leucocytospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- libertella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- naemospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- oosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- rhodotorula Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- spiloceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- torulopsis Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- trihosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
- stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu hifomicēšu klases ģints.
- ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
- septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
- cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
- sporobolomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints.
- kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas.
- alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām.
- demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu.
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- acrostalagmus Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints.
- arthrobotrys Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints.
- cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
- penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints ("Aspergillus"), 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
- fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
- cytosporina Nepilnīgi pazīstzmo sēņu ģints, diatropu dzimtas vairāku sugu anamorfas (konīdijstadijas).
- glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos.
- cefalosporiji Nepilnīgo sēņu ģints.
- kriptokoki Nepilnīgo sēņu ģints.
- ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
- mezoneirīts Nerva intersticiālo audu iekaisums.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- kariohroma Nervu šūna, kuras kodols intensīvi krāsojas.
- asociāls Nesabiedrisks, tāds, kas neievēro sabiedrības tiesības un intereses.
- ložmetējžurnālistika Nesaudzīgi kritisks intervēšanas veids, piem., varasvīru "apberot" ar atmaskojošiem jautājumiem.
- frāzes supramorfs nesegmentējama valodas vienība, kas īstenojas kā teikuma uzsvars vai teikuma intonācija.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
- pseidoreakcija Nespecifiska ādas reakcija pēc intrakutānas specifiska proteīna ievadīšanas.
- žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
- afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
- centrācija Nespēja veltīt uzmanību vairāk kā vienam objektam; tā ir normāla cilvēka intelekta attīstības stadija.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai, piedalās stiprajā mijiedarbībā.
- tumšais tīkls neuzrādīta interneta daļa, ko tādējādi nav iespējams atrast, izmantojot ierastos meklēšanas rīkus.
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
- hantzschia Ničiju dzimtas ģints.
- nitzschia Ničiju dzimtas ģints.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents.
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
- choeropsis Nīlzirgu dzimtas ģints.
- vestibulārais nistagms nistagms sakarā ar vestibulārā nerva kairinājumu ārpus labirinta.
- tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē.
- azobenzols Nitrobenzola redukcijas produkts; lieto organiskajā sintēzē.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina").
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai.
- latekslīmes No dabiskā vai sintētiskā lateksa izgatavotas līmes.
- sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai.
- kompozītkapitelis No joniskā un korintiskā kapitela elementiem sastādīts kapitelis.
- kompozītorderis No joniskā un korintiskā ordera elementiem radīts orderis.
- klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
- homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
- dikumarīns No trūdoša dziedniecības amoliņa izolēts balts pulveris; medicīnas vajadzībām iegūst arī sintētiski.
- saistītā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas atkarīga noteikta, nemaināma vārdu secība teikumā.
- brīvā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas neatkarīga brīvi maināma vārdu secība teikumā.
- vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei.
- stagnīns No zirgu liesas iegūts dzelteni brūns pulveris, ko lietoja intramuskulāru iešļircinājumu veidā asiņošanas apturēšanai.
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- sapīties Nodibināt tuvas, intīmas ārpuslaulības attiecības.
- biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam.
- sestais prāts nojauta, intuīcija.
- čutene Nojauta, intuīcija.
- kriptestēzija Nojauta, intuīcija.
- ņuhs Nojauta, intuīcija.
- integrālnolīdzinājums Nolīdzinājums, kur nezināmā, meklējamā funkcija stāv pēc integrālzīmes.
- rhyzoglyphus Noliktavērču dzimtas ģints.
- schwiebea Noliktavērču dzimtas ģints.
- tyrogliphus Noliktavērču dzimtas ģints.
- ielaisties Nonākt intīmās attiecībās (ar kādu).
- mūkuzāle Noneja - skarblapju dzimtas ģints ("Nonea").
- nomizot Nopļaut (parasti enerģiski, intensīvi).
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
- šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds.
- šitamais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- šitenais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- pa Norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi; norāda uz (kā) pazīmes pakāpi.
- pulka norāda uz biežu, intensīvu darbību; daudz (2).
- stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
- par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
- tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- zem Norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi.
- cik ļoti norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- kā Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti; cik ļoti.
- vairāk norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- daudz norāda uz ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- štāds Norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti.
- šitenāds Norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- maz norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu.
- labad Norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- pie Norāda uz to, uz ko ir vērsta kāda intelektuāla darbība; par (2).
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
- noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
- pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi; pavisam (1); ļoti.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
- kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi.
- rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi); intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
- fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
- bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses.
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
- Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā.
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- sirds noslēpums noslēpums, kas ir saistīts ar kā intīmo dzīvi.
- miohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes piestiprināšana pie intraabdominālajiem muskuļiem.
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
- atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu.
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai.
- iekšējais fonts noteikta burtveidola rakstzīmju kopa, kas iebūvēta printera lasāmatmiņā.
- noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe.
- līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne).
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā.
- interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
- teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
- intreccio Notikumu sarežģījums, intriga; neliels skatuvisks uzvedums.
- tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos.
- nokleksēt Notraipīt (parasti ar tintes traipiem).
- atkārtotā nova nova, kurai novērojami atkārtoti spožuma uzliesmojumi; to intensitāte ir mazāka nekā parastai novai.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Želaņija rags Novaja Zemļas ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
- nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints.
- aperiodiskas svārstības novērojamas gadījumos, ja svārstību sistēmā ir lieli pretestības spēki un līdz ar to notiek intensīva svārstību enerģijas disipācija.
- novērotāja vai eksperimentētāja gaidu efekts novērotāja gaidas netīši ietekmē pētījuma dalībniekus un rezultātu interpretācijas, kas apstiprina eksperimentētāja gaidas.
- nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints.
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- humīnvielas Nozīmīgākā augsnes trūda (humusa) sastāvdaļa, organisko vielu sadalīšanās un sintēzes produkts.
- vibrio Nūjiņveida baktēriju vibrionu ģints.
- ķīmiskie mutagēni nukleīnskābju sintēzes inhibitori, slāpekļa bāzu analogi, krāsvielas, smago metālu sāļi u. c. vielas.
- gaismas relatīvistiskais intervāls nulles relatīvistiskais intervāls.
- Myocastor coypus nutriju ģints.
- viedie objekti objekti, kuros ir integrētas informācijas tehnoloģijas un kuriem tādējādi ir papildu spējas; tie spēj apkopot, apstrādāt un saglabāt datus, kā arī mijiedarboties ar ārpasauli.
- hologrāfija objektu (trīsdimensiju, telpisku veidojumu) telpiskā attēla iegūšanas metode, kas pamatojas uz koherentu viļņu interferenci un šīs interferences ainas (hologrammas) ierakstu fotogrāfiskajā materiālā (augstas izšķiršanas spējas fotoemulsijas slānī).
- redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks (2).
- redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība.
- redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība.
- polioptila Odķērāju apakšdzimtas ģints.
- ramphocaenus Odķērāju apakšdzimtas ģints.
- culex Odu dzimtas ģints.
- efa Odžu dzimtas ģints ("Echis").
- vipera Odžu dzimtas ģints.
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- dzintarieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- cyclonexis Ohromonāžu dzimtas ģints.
- ochromonas Ohromonāžu dzimtas ģints.
- sphaleromantis Ohromonāžu dzimtas ģints.
- uroglena Ohromonāžu dzimtas ģints.
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas.
- afotiskā zona okeānu un jūru dziļākā daļa, kur neiekļūst saules gaisma un nav fotosintēzes.
- bezdelis Okšķeris, intrigants.
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela.
- akokantēra Oleandru dzimtas augu ģints Āfrikā, lapās ir ubaīnam līdzīgs glikozīds akokanterīns.
- adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu.
- karisa Oleandru dzimtas ģints ("Carissa").
- katarante Oleandru dzimtas ģints ("Catharanthus").
- ceropēgija Oleandru dzimtas ģints ("Ceropegia"), kas veido ļoti sarežģītus ziedus.
- mandevila Oleandru dzimtas ģints ("Mandevilla").
- pahipodija Oleandru dzimtas ģints ("Pachypodium").
- stefanote Oleandru dzimtas ģints ("Stephanotis").
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
- trahelosperma Oleandru dzimtas ģints ("Trachelospermum").
- kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas.
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
- jonika Olinājums - ornamentāls motīvs (joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās), kas sastāv no izliektiem, olai līdzīgiem veidojumiem un ko ietver valnītis.
- hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks.
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
- ceriņi Olīvu dzimtas ģints ("Syringa"), krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās, \~30 sugas.
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
- alytes Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints.
- olpidium Olpīdiju dzimtas ģints.
- olpidiopsis Olpidiopšu dzimtas ģints.
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos ("ʻUmān"), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- homarus Omāru dzimtas ģints.
- nephrops Omāru dzimtas ģints.
- onygena Onigenu dzimtas ģints.
- franceia Oocistu dzimtas ģints.
- glaucocystis Oocistu dzimtas ģints.
- gloeotaenium Oocistu dzimtas ģints.
- granulocystis Oocistu dzimtas ģints.
- nephrocytium Oocistu dzimtas ģints.
- oocystis Oocistu dzimtas ģints.
- iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu.
- grafisko ierīču saskarne operētājsistēmā _Microsoft Windows_ - lietojumprogrammu funkcija kopa, kas nodrošina gan grafisko izvadu ekrānā, gan arī grafiskajam izvadam vajadzīgo ploteru un printeru atlasi.
- tīkla apkaime operētājsistēmas _Microsoaft Windows 95_ mape, kurā ir ar izmantojamo lokālo tīklu savienoto datoru, printeru un citu resursu saraksts.
- darbu pārvaldība operētājsistēmas funkcija, kas realizē darbu ievadi, interpretāciju un to izpildes plānošanu, kā arī rezultātu izvadi.
- darbu vadība operētājsistēmas funkcija, kas realizē darbu lasīšanu, interpretāciju un to izpildes plānošanu, kā arī rezultātu izvadi; darbu pārvaldība.
- opostega Opostegīdu dzimtas ģints.
- nelineārā optika optikas nozare, kurā pēta intensīvas gaismas izraisītus efektus.
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus.
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede).
- lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās.
- mikrointerferometrs Optisks instruments, kas sastāv no mikroskopa un interferometra un ir paredzēts līdzenu ārējo virsmu mikronegludumu noteikšanai un mērīšanai.
- Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
- rozolskābe Organiska sintētiska karbonija krāsviela.
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- biosintēze organisko savienojumu sintēze šūnā vai ārpus tās, jaunu vielu veidošanās dzīvības procesos.
- fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā, vienlaicīgi izdalot skābekli.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs.
- gvajakols Organisks savienojums aromātiskajā rindā, pirokatehina monometilēteris, ko satur skābarža darva; iegūst sintētiski.
- stilbēns Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, kura kristālus lieto scintilāciju skaitītājos jonizējošu starojumu reģistrācijai; tā derivātus lieto medicīnā.
- anizols Organisks savienojums, šķidrums; lieto organiskajā sintēzē.
- fotoautotrofi Organismi, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskajām vielām, izmantojot gaismas enerģiju.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- alohtoni Organisms (arī suga ģints vai dzimta), kas attiecīgajā dzīvesvietā ir ieceļotājs.
- augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
- autotrofs Organisms, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskām vielām (fotosintēzes vai hemosintēzes ceļā).
- producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- Edeka - savienība organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām.
- datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT.
- interneta numurpiešķires institūcija organizācija, kas strādā interneta arhitektūras padomes pakļautībā un ir atbildīga par jaunu interneta _IP_ adrešu piešķiršanu.
- musulmaņu līga organizācija, kas tika nodibināta 1906. gadā ar mērķi veicināt Indijas musulmaņu intereses un politiskos centienus.
- partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
- Gētes institūts organizācija, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesantus ar vācu valodu un kultūru, Vācijā darbojas 16 šās organizācijas institūtu, ārpus Vācijas 76 valstīs atvērti 125 institūti.
- interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju.
- brīvtīkls Organizācijas datoru tīkls, kas nodrošina bezmaksas vai ļoti lētu pieeju interneta tīklam.
- nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību.
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā.
- brīvprātīgais darbs organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā.
- organotekstolīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras auduma pildvielu; konstrukcijas un elektroizolācijas materiāls aviorūpniecībā un mašīnbūvē.
- organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
- organovoloknīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras pildvielu; korozijizturīgs un nodilumizturīgs siltumizolācijas materiāls aerokosmiskajā tehnikā, kuģu būvē un mašīnbūvē.
- plikauši Orhideju dzimtai piederīga augu ģints pļavu un mežmalu augs.
- tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem.
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
- sūnsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, sīkiem iebaltiem ziediem, pie pamata iedobtu lūpu.
- sīkkātņi Orhideju dzimtas augu ģints, zobotu lūpas apmali, vienu, reti kad divām lapām.
- bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu.
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- cimbīdijas Orhideju dzimtas ģints ("Cymbidium").
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
- dendrobija Orhideju dzimtas ģints ("Dendrobium").
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- epipogija Orhideju dzimtas ģints ("Epipogium").
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
- sūnene Orhideju dzimtas ģints ("Hammarbya"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos.
- lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga.
- divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās.
- ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus.
- ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
- pafiopedila Orhideju dzimtas ģints ("Paphiopedilum").
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
- vanda Orhideju dzimtas ģints ("Vanda").
- celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- vanilla Orhideju dzimtas ģints.
- pleione Orhideju dzomtas ģints ("Pleione").
- odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai.
- phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
- infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu.
- olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
- ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā.
- Amelanchier ovalis ovālā korinte.
- bidē Ovāls tualetes sēžampods ķermeņa lejasdaļas (gk. intīmo daļu) apmazgāšanai.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km.
- riekstābolis Ozola panga, tintes rieksts.
- aquilegia Ozolītes - gundegu dzimtas ģints.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- sarkanais ozols ozolu suga ("Quercus rubra"), kas brīvā dabā aug Ziemeļamerikā, Latvijā introducēta.
- ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug.
- dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia").
- normālais paātrinājums paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
- ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
- krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga.
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga.
- pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola").
- mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis").
- ceplītis Paceplīšu dzimtas ģints ("Thryothorus").
- campylorhynchus Paceplīšu dzimtas ģints.
- cyphorhinus Paceplīšu dzimtas ģints.
- intensificēt Padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
- īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
- pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
- interneta darbības padome padome, kas ir atbildīga par interneta standartu veidošanu un interneta biedrības darbības koordinēšanu.
- houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
- Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu.
- Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja.
- Kokneses pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Bebru, Klintaines, Seces un Aizkraukles pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kokenhusen, krieviski — Kokenguzenskaja.
- Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja.
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
- Staburaga pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Sunākstes, Seces un Klintaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
- brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi.
- Spānijas pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides hispanica").
- parastā pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides non-scripta").
- hyacinthoides Pahiacintes.
- Coturnix coturnix paipala, šīs ģints suga.
- pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
- pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
- IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem.
- pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai; pārgaismot.
- pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
- uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
- noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
- saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums; arī noberzt (4).
- tragakants Pākšaugu dzimtas astragālu ģints apakšģints.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu.
- prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos.
- amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
- klitorija Pākšaugu dzimtas ģints ("Clitoria").
- vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
- glicīnija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria").
- bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- eumenes Palapseņu dzimtas ģints.
- euodynerus Palapseņu dzimtas ģints.
- symmorphus Palapseņu dzimtas ģints.
- Alosa fallax palede jeb lapreņģe, šīs ģints suga.
- andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam.
- ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki.
- uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
- papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti).
- piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu.
- saasināt Palielināt (psihiskā stāvokļa, parasti jūtu) intensitāti.
- pastiprināt Palielināt (skaņas) intensitāti.
- uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
- saraut Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami.
- sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti; arī sakurināt (4).
- sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti.
- sarauties Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti.
- tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
- ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā.
- saņemties Palielināties (apjomā, intensitātē) - par parādībām dabā.
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti).
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
- dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas).
- rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā.
- vašingtonija Palmu dzimtas ģints ("Washingtonia"), dekoratīvi telpaugi.
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai.
- corypha Palmu dzimtas ģints.
- lodoicea Palmu dzimtas ģints.
- phytelephas Palmu dzimtas ģints.
- rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija.
- areka Palmu ģints ("Areca"), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos.
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
- ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās.
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē.
- oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā.
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Corozo").
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- aunapiere Pamatklintāja virsas izcilnis, ko nogludinājis un nopulējis ledājs.
- semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā.
- auru Pamudinājuma interjekcija.
- chortophila Pamušu dzimtas ģints.
- delia Pamušu dzimtas ģints.
- leptohylemyia Pamušu dzimtas ģints.
- pegomyia Pamušu dzimtas ģints.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt.
- ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
- raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs.
- potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks; pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- pannaria Panāriju dzimtas ģints.
- parmeliella Panāriju dzimtas ģints.
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
- mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
- majorāns panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Majorana"), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā.
- mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas.
- mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas.
- lallemancijas Panātru dzimtas ģints, viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, Rietumāzijā, 5 sugas.
- avicennijas Panātru rindas koku ģints ("Avicennia"), kas sastopama mangrovju audzēs.
- vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints.
- ailuropoda Pandu apakšdzimtas ģints.
- ailurus Pandu apakšdzimtas ģints.
- ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
- cynips Panglapseņu dzimtas ģints.
- diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints.
- contarinia Pangodiņu dzimtas ģints.
- harmandia Pangodiņu dzimtas ģints.
- mayetiola Pangodiņu dzimtas ģints.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
- vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju.
- laikdale Paņēmiens, kurā katram pārraides kanālam izmanto atsevišķu laika intervālu, kas periodiski atkārtojas, piemēram, blīvēšanas, komutācijas vai daudzpiekļuves operācijās.
- nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem.
- ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā.
- melopsittacus Papagaiļu dzimtas ģints.
- nestor Papagaiļu dzimtas ģints.
- psittacus Papagaiļu dzimtas ģints.
- korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām.
- kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali.
- ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
- mikrolēpija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Microlepia").
- pelleja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pellaea").
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
- vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
- scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē.
- nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus.
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
- sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
- ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta.
- marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
- strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- saldsaknīte Paparžu nodalījuma dzimta ("Polypodiaceae"), nelieli vienādsporu lakstaugi, 30-64 ģintis.
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga.
- ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu.
- surtaxe Papildu nodoklis, nodokļa piemaksa, ko pieskaita gk. muitas nodokļiem sevišķu interešu aizsardzības nolūkā.
- daat Papildu zefirota, kas atrodas starp "hokma" un "bina" un tās harmonizē, pēc dažiem uzskatiem simbolizē intelektuālo starojumu.
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi.
- pagrazāt Papļaut (parasti enerģiski, intensīvi); enerģiski pastrādāt.
- pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības (par sievieti).
- protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā.
- apslābt Par spēku, gribu, interesi.
- PASS Paraamoinosalicilskābes nātrija sāls - viens no pirmajiem sintētiskajiem prettuberkulozes līdzekļiem.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- astrapia Paradīzesputnu dzimtas ģints.
- cicinnurus Paradīzesputnu dzimtas ģints.
- diphyllodes Paradīzesputnu dzimtas ģints.
- lophorina Paradīzesputnu dzimtas ģints.
- paradisaea Paradīzesputnu dzimtas ģints.
- pteridophora Paradīzesputnu dzimtas ģints.
- ptiloris Paradīzesputnu dzimtas ģints.
- pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
- pārslodze Pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana.
- pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
- pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
- Ērgļu klintis paralēls nosaukums Ērģeļu klintīm Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
- Hyacinthoides non-scripta parastā pahiacinte.
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- Rumex acetosa parastā skābene, kas pieder pie īsto skābeņu apakšģints.
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- zilā pienene parastais cigoriņš ("Cichorium intibus").
- nost Parasti aizstāj verba priedēkli -no, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- tālu Parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
- sabeigt Parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- iedzīvotāju paaudzes garums parasti vidējais laika intervāls starp vecāku un bērnu paaudzēm.
- ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
- helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
- epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus.
- henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya").
- miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium").
- miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus").
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus.
- dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- metoecus Parazītvaboļu dzimtas ģints.
- pelecotoma Parazītvaboļu dzimtas ģints.
- meklēties pakaļā pārbaudīt, interesēties, cenšoties ko noskaidrot.
- dievredzis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks.
- dievreģis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks.
- osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
- Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas.
- Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni.
- Ārlavas parks parks Talsu novada Ārlavā, platība — 8,7 ha, aug 14 vietējās un 30 introducētās koku un krūmu sugas.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- programmatūra CoolTalk pārlūkprogrammā "Netscape Navigator" iebūvēta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telefona sarunām, audiokonferencēm un tērzēšanas sesiju organizēšanai.
- kontaktmetamorfisms Pārmaiņas, kas intruzīvo magmatisko masu termālās vai ķīmiskās iedarbības dēļ notiek apkārtējos iežos.
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
- parmelia Parmēlijas - asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimtas ģints.
- parmeliopsis Parmēliju dzimtas ģints.
- platismatia Parmēliju dzimtas ģints.
- smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
- tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu.
- pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus.
- bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz.
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
- gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā.
- gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas.
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- briežveidīgie Pārnadžu kārtas dzimta, samērā lieli pārnadži (ķermeņa garums - 75-310 cm, masa - 8-800 kg), 12 ģintis, \~30 sugas.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas.
- moschus Pārnadžu kārtas ģints.
- alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā.
- elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
- protokoli TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol").
- TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol").
- pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses.
- polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- kalcija sorbāts pārtikas piedeva E203 (sintētisks, iegūst no sorbīnskābes), konservants, var veicināt nātreni, ādas kairinājumus, astmu, izsaukt alerģiskas reakcijas.
- kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
- nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu.
- nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- nātrija metabisulfīts pārtikas piedeva E223 (sintētisks, sērpaskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt astmu, siena drudzi, hronisku nātreni, kaitīgs ūdens organismiem.
- ortofenilfenols Pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- nātrija askorbāts pārtikas piedeva E301 (sintētisks, askorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- alfa-tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- gamma-tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
- sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
- nevārds Partikula, prievārds vai interjekcija.
- taktētājpārtraukums Pārtraukumi, kas notiek noteiktos laika intervālos un kurus izmanto, lai iniciētu procesus.
- mepartricīns Partricīna metilesteris, pussintētisko makrolīdu antibiotika, antimikotisks un pretprotozoju līdzeklis; lieto maksts un ādas kandidozes ārstēšanā.
- Amerikas parūkkoks parūkkoku suga ("Cotimus obovatus"), introducēta 20. gs. 70. gados.
- parastais parūkkoks parūkkoku suga ("Cotinus coggygria"), introducēta 19. gs. 70. gados, augļi 15-30 cm garās konusveida skarās ("parūkās").
- e-pārvalde pārvaldības sistēma ar dokumentu apriti internetā.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- ieguldītāju aizsardzības sistēma pasākumu kopums ieguldītāju interešu aizsardzībai, šai aizsardzībai nepieciešamo finansu līdzekļu nodrošināšanai un kompensāciju izmaksai saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu.
- ciklofosfāns Pasaulē plaši lietots alkilējošs pretvēža preparāts, Latvijā resintezēts 1950. gados un izstrādāta oriģināla tā rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija.
- interneta tīkls pasaules lielākais intertīkls, kas sevī apvieno dažādus datoru tīklus; internets.
- eirocentrisms Pasaules parādību aplūkošana no eiropiešu pieredzes un interešu viedokļa.
- granadila Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadija.
- granadija Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadila.
- granadiljo Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi.
- programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā.
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Sidnejas latviešu kopiena pastāvēja jau 19. gs. beigās, 1930. gados bija daži simti latviešu, 1980. gados bija \~6000 cilvēku, darbojas pamatskola, Sidnejas Latviešu teātris, dažādas interešu kopas.
- rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut.
- raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji.
- hiperhromiskais efekts pastiprināta intensitāte, ar ko krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru iedarbībā.
- labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi, lielā mērā (iedarboties uz ko) - piemēram, par norisi, stāvokli.
- assara Pasviļņu dzimtas ģints.
- cadra Pasviļņu dzimtas ģints.
- dioryctria Pasviļņu dzimtas ģints.
- ectomyelois Pasviļņu dzimtas ģints.
- ephestia Pasviļņu dzimtas ģints.
- homoeosoma Pasviļņu dzimtas ģints.
- oncorera Pasviļņu dzimtas ģints.
- plodia Pasviļņu dzimtas ģints.
- zophodia Pasviļņu dzimtas ģints.
- barības līdzekļu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Plodia interpunctella").
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai.
- viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus").
- vilināšana patikas, ieinteresētības izraisīšana; valdzināšana
- egoists Patmīlis, cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par visu.
- streptotriksi Patogēnu aktinomicēšu ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem.
- bartonellas Patogēnu mikroorganismu ģints, kas parazitē cilvēka un grauzēju eritrocītos un asinsvadu endotēlijā.
- kokcidioīdi Patogēnu raugveida mikroskopisko sēņu ģints.
- klebsiella Patogēnu slāpekļsaistītāju baktēriju ģints.
- uzmācīgas domas patoloģiskas domas, atmiņas, šaubas, bailes, tieksmes un darbības, kas intensīvi un neatvairāmi rodas pretēji slimnieka gribai.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- allopauropus Pauropodu apakšklases ģints.
- pauropus Pauropodu apakšklases ģints.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- eudia Pāvaču dzimtas ģints.
- saturnia Pāvaču dzimtas ģints.
- hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- desmoze Pavediens, kas savieno intranukleāros (centrdesmoze) vai ekstranukleāros (paradesmoze) bazālos ķermenīšus mitozes laikā.
- leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
- afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā.
- interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (1).
- interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (2).
- intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt.
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(1).
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(2).
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(3).
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(4).
- Alburnoides bipunctatus pavīķe, šīs ģints suga.
- anagallis Pavirzas - divdīgļlapju klases prīmulu dzimtas ģints.
- apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
- bothrideres Pēc senākas klasifikācijas spraugložņu dzimtas ģints, kas atbilst tagadējai māņmizvaboļu dzimtai.
- vārdu savienojums pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
- boreālais laiks pēcleduslaikmeta klimata intervāls pirms 9000-8300 g., ieskaitot pārejas posmu uz atlantisko laiku - 7500 g.
- Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
- pēdas Pēdiņas (interpunkcijā).
- pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
- insaits Pēkšņa intuitīva problēmas aptveršana bez loģiskās analīzes palīdzības; tiešās izziņas akts.
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums); šāda emocionāla stāvokļa izpausme; arī strīds.
- achillea Pelašķi - kurvjziežu dzimtas ģints.
- Odze Pelavas kreisā krasta pieteka Aiviekstes un Klintaines pagastā, iztek no Odzes ezera, garums - 7 km.
- Liepniekvalka alas Peldangas labirints Dundagas pagastā.
- crangon Peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crngonidae" ģints.
- pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- aspergilli Pelējumsēņu ģints ("Aspergillus"); vairākas sugas var būt patogēnas cilvēkam.
- Coprinus atramentarius pelēkā tintene.
- zoss Pelēkā zoss - zosu apakšdzimtas ģints ("Anser"), 9 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- Ephestia kuhniella pelēkais miltu svilnis, šīs ģints suga.
- anser Pelēkās zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints.
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
- anortozīti Pelēki, gandrīz monominerāli intruzīvi ieži, sastāv no plagioklaziem; izmanto būvniecībā un pieminekļiem.
- sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja.
- baltpieres zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons").
- meža zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser anser") ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā.
- mazā zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser erythropus").
- sējas zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser fabalis").
- apatele Pelēkpūcītes - tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints.
- eschrichtius Pelēkvaļu dzimtas ģints.
- klaidoņpele Peļu dzimtas ģints ("Apodemus"), nelieli grauzēji, visēdāji, 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- micromys Peļu dzimtas ģints.
- mus Peļu dzimtas ģints.
- penicillium Penicīliji - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints.
- PRSP Penicilināzrezistents sintētiskais penicilīns (angļu "penicillinase-resistant synthetic penicillin").
- peniophora Peniofora - himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints.
- penstemon Penstemone - cūknātru dzimtas ģints.
- peridinium Peridīnijas - zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints.
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
- pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
- anthyllis Pērkonamoliņi - tauriņziežu dzimtas ģints.
- pinctada Pērleņu dzimtas ģints.
- bremia Peronosporu dzimtas ģints.
- plasmopara Peronosporu dzimtas ģints.
- pseudoperenospora Peronosporu dzimtas ģints.
- sclerospora Peronosporu dzimtas ģints.
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
- erotomāns Persona ar slimīgi sakāpinātu dzimumtieksmi vai seksuālu interesi.
- datu bāzes administrators persona vai personu grupa, kas atbild par datu bāzes uzturēšanu, ekspluatāciju, attīstību, drošību un integritāti.
- haktīvists persona, kas izmanto interneta urķa prasmes savu politisko vai ideoloģisko mērķu sasniegšanai.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
- starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- honorāts Persona, kuras godam vekselis intervenienta akceptēts.
- kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam.
- skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts.
- juridisks pienākums personas nepieciešamās uzvedības priekšraksts, mērs, no kura personai jāvadās atbilstoši otras personas prasībām ar mērķi apmierināt šīs (otras) personas intereses.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- doksings personiskas, tostarp arī intīmas, informācijas vākšana un publiskošana internetā.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- vecuma grupa personu kopums noteikta vecuma intervālā (robežās), iedzīvotāju vecumstruktūras galvenais elements.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- petalomonas Petalomonas 1 - eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- Stukmaņu Pētera akmens Pētera akmens Klintaines pagastā.
- Vaiķu dižakmens Pētera akmens Klintaines pagastā.
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi.
- surfīnija Petūnija - nakteņu dzimtas ģints.
- kārt kaklā piedēvēt kādam interesi par noteiktu pretējā dzimuma pārstāvi, simpātijas pret to; uzbāzīgi precināt.
- komerciāls piekļuves sniedzējs piekļuves sniedzējs, kas par piekļuvi internetam pieprasa samaksu.
- dinamiskais protokols SLIP piekļuves veids, kas apgādā interneta lietotāju ar jaunām _IP_ adresēm.
- falco Piekūnu dzimtas ģints.
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas.
- grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas.
- ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
- ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus").
- lactobacillus Pienskābes baktēriju dzimtas ģints.
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- bifidobacterium Pienskābes baktēriju ģints.
- sporolactobacillus Pienskābes baktēriju ģints.
- jūrmalas pienzāle pienzāļu ģints suga ("Glaux maritima"), Latvijā aizsargājama.
- sphindus Piepjgraužu dzimtas ģints.
- endomychus Piepjmīļu dzimtas ģints.
- lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi.
- kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
- parastā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus ovinus").
- ceriņu aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus syringae").
- sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens").
- mizas apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus corticola").
- kļavu apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus populinus").
- parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola").
- rožainā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis rosea").
- pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea").
- melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena").
- daivainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola frondosa").
- milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti.
- čemurainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola umbellata" syn. "Polyporus umbellatus").
- ēkupiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Antrodia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- zvīņpiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Polyporus"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- climacocystis Piepju sēņu dzimtas ģints.
- daedalea Piepju sēņu dzimtas ģints.
- fomitopsis Piepju sēņu dzimtas ģints.
- gloeophyllum Piepju sēņu dzimtas ģints.
- heterobasidion Piepju sēņu dzimtas ģints.
- laetiporus Piepju sēņu dzimtas ģints.
- oligoporus Piepju sēņu dzimtas ģints.
- piptoporus Piepju sēņu dzimtas ģints.
- polyporus Piepju sēņu dzimtas ģints.
- skeletocutis Piepju sēņu dzimtas ģints.
- trametes Piepju sēņu dzimtas ģints.
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- centrbēdzes flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia centrifuga").
- starainā flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia radiata").
- želejas flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia tremellosa").
- viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni.
- Vailanta antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia vaillantii"), kas gk. inficē skujkokus, retumis - arī lapkoku koksni.
- dzeltenā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia xantha").
- rindu antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Neoantrodia serialis", syn. "Antrodia serialis").
- sīkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis amorpha").
- pelēkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis carneogrisea").
- sniegbaltā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis nivea").
- ozolu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus").
- brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus").
- tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus").
- ieliektā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus").
- egļu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus chrysoloma").
- parastā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius").
- priežu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pini").
- augļukoku cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pomaceus").
- milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola").
- pelēkā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus punctatus").
- apšu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus tremulae").
- melnsvītras cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus").
- jāņogu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phylloporia ribis").
- melnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpipju ģints suga ("Phellinus nigricans").
- melnējošā cietpore piepju sēņu grupas cietporu ģints suga ("Rigidoporus crocatus").
- parastā cinobrpiepe piepju sēņu grupas cinobrpiepju ģints suga ("Pycnoporus cinnabarinus").
- vītolu citīdija piepju sēņu grupas citīdiju ģints suga ("Cytidia salicina").
- parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis").
- iedzeltenā diplomitopore piepju sēņu grupas diplomitoporu ģints suga ("Diplomitoporus flavescens").
- pelēkā dūmaine piepju sēņu grupas dūmaiņu ģints suga ("Bjerkandera adusta").
- parastā dūmaine piepju sēņu grupas dūmaiņu ģints suga ("Bjerkandera fumosa").
- baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus").
- liesmainā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus fulgens").
- kātiņpiepe piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Polyporus", arī "Lentinus" un "Picipes").
- šokolādes jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia collabens").
- spožā jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia nitida").
- piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana").
- ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis").
- parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa").
- ziemeļu labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis septentrionalis").
- bērzu lapiņpiepe piepju sēņu grupas lapiņpiepju ģints suga ("Lenzites betulinus").
- parastā lazdupiepe piepju sēņu grupas lazdupiepju ģints suga ("Dichomitus campestris").
- maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
- zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia").
- pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus").
- pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster").
- rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica").
- sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus").
- korķainā ozolpiepe piepju sēņu grupas ozolpiepju ģints suga ("Daedalea quercina").
- Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii").
- purpura plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Gleoporus taxicola").
- divkrāsu plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Vitreoporus dichrous", syn. "Gleoporus dichrous").
- čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
- priežu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion annosum").
- egļu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion parviporum").
- melnā samtpiepe piepju sēņu grupas samtpiepju ģints suga ("Ischnoderma benzoinum").
- egļu sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum abietinum").
- smaržīgā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum odoratum").
- parastā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum sepiarium").
- izstieptā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Arantiporus fissilis").
- oranždzeltenā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Tyromyces kmetii").
- purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum").
- ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum").
- sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum").
- raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum").
- asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum").
- alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum").
- violetā smalkpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Ceriporia excelsa").
- asinssarkanā mitrumpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Physisporinus sanguinolentus").
- ozolu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus dryophilus").
- zaķu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus leporinus").
- bērzu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus obliquus"); čaga^3^.
- apšu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus rheades").
- alkšņu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Xanthoporia radiata", syn. "Inonotus radiatus").
- krāšņā sarene piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints sareņu grupas suga ("Trametes trogii").
- garenporu tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes gibbosa").
- sarainā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes hirsuta").
- dzeltenā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes ochracea").
- smaržīgā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes suaveolens").
- raibā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes versicolor").
- sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata").
- oranžbrūnā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora laeta").
- priežu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora pini").
- grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia").
- ozolu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora quercina").
- rūsganā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Phlebia rufa").
- egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum").
- lapukoku violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum biforme").
- tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum").
- košā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus croceus").
- parastā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus rutilans").
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus").
- samtainā onnija piepju sēņu onniju ģints suga ("Onnia tomentosa").
- divgadīgā sausene piepju sēņu sauseņu ģints sēņu suga ("Coltricia perennis").
- dacne Piepjvaboļu dzimtas ģints.
- triplax Piepjvaboļu dzimtas ģints.
- interpellants Pieprasītājs; interpelācijas iesniedzējs.
- valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
- dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
- piretroīdi Pieskares un zarnu insekticīdi, piretrīnu sintētiskie analogi.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- Cotoneaster adpressus piespiestā klintene.
- dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
- javesella Piešcikāžu dzimtas ģints.
- laodelphax Piešcikāžu dzimtas ģints.
- muellerianella Piešcikāžu dzimtas ģints.
- stiroma Piešcikāžu dzimtas ģints.
- logins Pieteikšanās (internetā).
- punktuācija Pieturzīmju lietošana, interpunkcija.
- piesaistīt Pievērst sev (piemēram, kāda uzmanību, interesi).
- vērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko); gūt priekšstatu (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
- ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
- abonēt pievienot intereškopu sarakstam jaunu intereškopu.
- fifīgs Pievilcīgs; interesants; stilīgs.
- hepatovīrusi Pikornavīrusu ģints, ietver A hepatīta vīrusu.
- hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā.
- Zviedrijas pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus intermedia", arī "Sorbus scandia").
- inkogrāfs pildspalva, kuras serdenis pildīts ar speciālu tinti rasēšanai.
- polimorfoze Pīlēm un zosīm sastopams helmintozes veids, ko ierosina "Polymorphidae" dzimtas dzelkņgalvji.
- naturalizācija Pilnīga introducētu augu vai dzīvnieku pielāgošanās apstākļiem jaunā audzēšanas vietā.
- noslogot Pilnīgi, intensīvi izmantot, ekspluatēt (piemēram, ierīci, iekārtu).
- noslogot Pilnīgi, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos.
- Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
- Beisentluisa Pilsēta ASV ("Bay Saint Louis"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breintrī Pilsēta ASV ("Braintree"), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Aiovas štatā, 28200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Jūtas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Misisipi štatā, 25400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korinta Pilsēta ASV ("Corinth"), Misisipi štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kraunpointa Pilsēta ASV ("Crown Point"), Indiānas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Flinta Pilsēta ASV ("Flint"), Mičiganas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haipointa Pilsēta ASV ("High Point"), Ziemeļkarolīnas štatā, 108600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pointplezanta Pilsēta ASV ("Point Pleasant"), Ņūdžersijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentolbansa Pilsēta ASV ("Saint Albans"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentendrūsa Pilsēta ASV ("Saint Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentogastina Pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Ilinoisas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Misūri štatā, 68100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Floridas štatā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Minesotas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžordža Pilsēta ASV ("Saint George"), Jūtas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senthelensa Pilsēta ASV ("Saint Helens"), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžona Pilsēta ASV ("Saint John"), Indiānas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžozefa Pilsēta ASV ("Saint Joseph"), Misūri štatā, 77000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentluisa Pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Džordžijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmetjū Pilsēta ASV ("Saint Mathew"), Kentuki štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmaikla Pilsēta ASV ("Saint Michael"), Minesotas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Minesotas štata administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Nebraska štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentpītera Pilsēta ASV ("Saint Peter"), Minesotas štatā, 11570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītersa Pilsēta ASV ("Saint Peters"), Misūri štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītersbērga Pilsēta ASV ("Saint Petersburg"), Floridas štatā, 253700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stīvenspointa Pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Jūtas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Misisipi štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Althofene Pilsēta Austrijā ("Althofen"), Karintijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktlēonharde Pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bleiburga Pilsēta Austrijā ("Bleiburg"), Karintijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feldkirhene Pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ferlaha Pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīzaha Pilsēta Austrijā ("Friesach"), Karintijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gminde Pilsēta Austrijā ("Gmuend in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hermagora Pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klāgenfurte Pilsēta Austrijā ("Klagenfurt"), Karintijas federālās zemes administratīvais cetrs, 95500 iedzīvotāju (2013. g.); Celovaca.
- Rādenteina Pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktandrē Pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktfeite Pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špitāle Pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Strasburga Pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fillaha Pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felkermarkte Pilsēta Austrijā ("Voelkermarkt"), Karintijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfsberga Pilsēta Austrijā ("Wolfsberg"), Karintijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintniklāsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Nicolas", nl., vācu "Sint-Niklaas"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinttreidena Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Trond", nl., vācu "Sint-Truiden"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ītona Pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.).
- Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senbrijē Pilsēta Francijā ("Saint-Brieuc"), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senšamona Pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senkloda Pilsēta Francijā ("Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendenī Pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā ("Saint-Dié-des-Vosges"), Lotringas reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendizjē Pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentetjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senžermēnanlē Pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sengratjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senerblēna Pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmalo Pilsēta Francijā ("Saint-Malo"), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmandē Pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmora Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Senmordefosē Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentmēdaranžēla Pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sennazēra Pilsēta Francijā ("Saint-Nazaire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 67000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentuāna Pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senkantēna Pilsēta Francijā ("Saint-Quentin"), Pikardijas reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senta Pilsēta Francijā ("Saintes"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilpenta Pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senluī Pilsēta Francijā (fr. "Saint-Louis"), Elzasas reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Korinta pilsēta Grieķijā ("Κόρινθος"), Peloponesas pussalas ziemeļaustrumos, osta Korintas kanāla krastā, 58200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ksilokastra pilsēta Grieķijā ("Ξυλόκαστρο"), Peloponesas perifērijā, Korintas līča dienvidu piekrastē, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentroza Pilsēta Gvadelupā ("Saint-Rose"), Francijas aizjūras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentana Pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eskuintla Pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Senlorāndimaroni Pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tandžunpinana Pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Minturno Pilsēta Itālijā ("Minturno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentivinsenta Pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentkatarinsa Pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sentdžona Pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Senketēna Pilsēta Kanādā ("Saint-Quentin"), Ņūbransvikas provincē, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Puentnuāra Pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Senthelensa Pilsēta Lielbritānijā ("Saint Helens"), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Širvintas pilsēta Lietuvā ("Širvintos"), Viļņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Kankuna Pilsēta Meksikā ("Cancun"), Kintanas Roo pavalstī, Karību jūras piekrastē, 526700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Četumala Pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mjei Pilsēta Mjanmā (Birmā), Tanintaji apgabalā, 148200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hinzada Pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Hinthada"), Iravadi apgabalā, osta Iravadi krastā, 170300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sintantonisa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintjakobirahī Pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintjanstēna Pilsēta Nīderlandē ("Sint Jansteen"), Zēlandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintpankrasa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Pancras"), Ziemeļholandes provincē, 5050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintvilerbrorda Pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintmihīlsgestela Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintūdenrode Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vintersveika Pilsēta Nīderlandē ("Winterswijk"), Gelderlandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūra Pilsēta Omānā (صور , angļu "Sur"), Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 66800 iedzīvotāju (2003. g.).
- Nizva Pilsēta Omānā, Dāhilījas mintakas administratīvais centrs, 68800 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ibrī Pilsēta Omānā, Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 97400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Salāla Pilsēta Omānā, Zufāras mintakas administratīvais centrs, 156500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Riutintu Pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senžozefa Pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sensizanna Pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentandrē Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senlo Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Leu"), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmarī Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senluī Pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpjēra Pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpola Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendenī Pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Abkaika pilsēta Saūda Arābijā (_Abqaiq_, بقيق), Šerkījas mintakā, \~29500 iedzīvotāju (2023. g.).
- Abū Arīša pilsēta Saūda Arābijā (_Abū ‘Arīsh_, أبو عريش), Džizānas mintakā.
- Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā.
- Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā.
- Afīfa pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAfīf_, عفيف), Rijādas mintakas rietumu daļā.
- Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos.
- Hufūfa Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Džubeila Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hāila Pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Dammāma Pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hamīs Mušaita pilsēta Saūda Arābijā, Asīras mintakā, 372700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Džīzāna Pilsēta Saūda Arābijā, Džīzānas mintakas administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Arara Pilsēta Saūda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Uneiza Pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakā, Uneizas oāzē, pie sena karavānu ceļa, 128900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bureida Pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakas administratīvais centrs, 614000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Havija Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 132100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Behra Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 188400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tāifa Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 521300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Nedžrāna Pilsēta Saūda Arābijā, Nedžrānas mintakas administratīvais centrs, 246900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hardža Pilsēta Saūda Arābijā, Rijādas mintakā, 201000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hafar el Bātīna pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 232000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Muberraza Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 285100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hubera Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tukba Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tebūka Pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Senluī Pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dravograda Pilsēta Slovēnijā ("Dravograd"), Karintijas reģionā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mežica Pilsēta Slovēnijā ("Mežica"), Karintijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prevaļe Pilsēta Slovēnijā ("Prevalje"), Karintijas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ravne Pilsēta Slovēnijā ("Ravne na Koroškem"), Karintijas reģionā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sloveņgradeca Pilsēta Slovēnijā ("Slovenj Gradec"), Karintijas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinto Pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burga-Senpjēre Pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šatela-Sendenī Pilsēta Šveicē ("Chatel-Saint-Denis"), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Senmorisa Pilsēta Šveicē ("Saint-Maurice"), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Senprē Pilsēta Šveicē ("Saint-Prex"), Vo kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Senurzanē Pilsēta Šveicē ("Saint-Ursanne"), Juras kantonā, 730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgallene Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktmorica Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Moritz", vācu "Sankt Moritz", it. "San Maurizio", retoromāņu "San Murezzan"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vintertūra Pilsēta Šveicē (fr. "Winterthour", vācu, it. "Winterthur"), Cīrihes kantonā, 105500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ajdintepe Pilsēta Turcijā ("Aydintepe"), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Javuzeli Pilsēta Turcijā ("Yavuzeli"), Gazintepes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Puentapitra Pilsēta un osta Gvadelupā ("Pointe-a-Pitre"), Francijas aizjūras reģiona Gvadelupas administratīvais centrs, 26100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kampa-Lintforte Pilsēta Vācijā ("Kamp-Lintfort"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsvintere Pilsēta Vācijā ("Koenigswinter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maintāle Pilsēta Vācijā ("Maintal"), Hesenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rintelne Pilsēta Vācijā ("Rinteln"), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fillingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, 81200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Vinterberga Pilsēta Vācijā ("Winterberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Avotiņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, šaurākais un lēzenākais dienvidaustrumu gals pārrakts ar 3 grāvjiem, un starp tiem uzbērti divi \~2 m augsti vaļņi, pilskalna kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms.
- cryphoeca Piltuvjzirnekļu dzimtas ģints.
- hahnia Piltuvjzirnekļu dzimtas ģints.
- tegenaria Piltuvjzirnekļu dzimtas ģints.
- ornithorhynchus Pīļknābju dzimtas ģints.
- bucephala Pīļu apakšdzimtas ģints.
- clangula Pīļu apakšdzimtas ģints.
- melanitta Pīļu apakšdzimtas ģints.
- netta Pīļu apakšdzimtas ģints.
- polysticta Pīļu apakšdzimtas ģints.
- garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- tumšpīle Pīļu dzimtas ģints, ķermeņa masa - līdz 1,7 kg. Eirāzijā un Ziemeļamērikā; Latvijā sastopamas 2 sugas.
- ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra.
- aix Pīļu dzimtas ģints.
- anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas.
- tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi.
- baltvaigu zoss pīļu dzimtas zosu ģints putnu suga.
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
- anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
- porocekoze Pīļu helmintozes veids, slimo gk. jaunie pīlēni laikā no maija līdz jūlijam.
- aptenodytes Pingvīnu kārtas ģints.
- paints Pinte.
- pint Pinte.
- pinta Pinte.
- pints Pinte.
- Lisas ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Ļisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Pinteļa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Pinteļu ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Lisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- pintiķe Pintiķis.
- peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās.
- hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem.
- chloropipo Pipru dzimtas ģints.
- pipra Pipru dzimtas ģints.
- cephalidaceae Piptocefalu dzimtas ģints "Piptocephalis", ko dažkārt izdala kā patstāvīgu dzimtu.
- syncephalastrum Piptocefalu dzimtas ģints.
- syncephalis Piptocefalu dzimtas ģints.
- roosveltiella Piraiju dzimtas ģints.
- Rumex thyrsiflorus piramidālā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints.
- izoniazīds Piridīna atvasinājums, viens no pirmajiem sintētiskajiem medikamentiem, ar ko ārstēja tuberkulozi.
- ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides").
- moveīns Pirmā tehniskos apmēros ražotā sintētiskā krāsviela, sarkanviolētas krāsas.
- etiķaldehīds Pirmais etilspirta oksidēšanās produkts, ko senāk ieguva oksidējot etilspirtu ar sērskābi un biohromātu, vēlāk sintētiski.
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
- pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
- diskusijas pieprasījums pirmais solis tīkla _Usenet_ interešgrupas formālajā veidošanas procesā.
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints.
- petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā.
- bakteriohlorīns Pirola atvasinājums, struktūras ziņā līdzīgs hlorofilam; kā zaļš pigments atrodams fotosintezētajās baktērijās un katalizē oglekļa dioksīda fotoredukciju.
- phyllachora Piromicēšu klases ģints.
- babesia Piroplazmas - kokcīdiju klases ģints "Piroplasma" nosaukuma sinonīms.
- placynthiaceae Placintiju dzimta.
- placynthium Placintiju dzimtas ģints.
- Placynthium nigrum placintiju dzimtas suga, vienīgā, kas konstatēta Latvijā un bieži sastopama Daugavas ielejā uz dolomīta.
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas.
- glossiphonia Plakandēļu dzimtas ģints.
- haementeiria Plakandēļu dzimtas ģints.
- helobdella Plakandēļu dzimtas ģints.
- hemiclepsis Plakandēļu dzimtas ģints.
- protoclepsis Plakandēļu dzimtas ģints.
- cheimophila Plakankožu dzimtas ģints.
- depressaria Plakankožu dzimtas ģints.
- diurnea Plakankožu dzimtas ģints.
- endrosis Plakankožu dzimtas ģints.
- hoffmannophila Plakankožu dzimtas ģints.
- semioscopis Plakankožu dzimtas ģints.
- ganoderma Plakanpiepju dzimtas ģints.
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- kavija Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Khawia").
- aploparaksis Plakantārpu tipa lenteņu klases pundurlenteņu dzimtas ģints.
- girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- dendrophagus Plakņu dzimtas ģints.
- crenobia Planāriju kārtas ģints.
- dendrocoelum Planāriju kārtas ģints.
- euplanaria Planāriju kārtas ģints.
- planaria Planāriju kārtas ģints.
- polycelis Planāriju kārtas ģints.
- macoma Plānčaulgliemeņu dzimtas ģints.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri.
- organoplastiķi Plastmasas, kas armētas ar sintētiskajām šķiedrām, sintētisko šķiedru papīru vai audumu; lieto konstrukciju materiālos un elektrotehniskajos materiālos.
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
- vairogs Plaša paceltas platformas daļa, kur atsedzas pamatklintājs.
- cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām.
- laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
- sintaktiskā paradigma plašākā nozīmē - sintaktiskās struktūras ziņā atšķirīgu, bet semantiskās struktūras ziņā vienādu vai tuvu sintakses vienību kopums; šaurākā nozīmē - vienkārša teikuma paradigma.
- datņu anonīmās pārsūtīšanas protokols plaši izmantojama protokola FTP versija, kas ļauj iegūt informāciju no interneta arhīviem bez lietotāja identificēšanas un slepenas paroles uzrādīšanas, bet neļauj lietotājam ierakstīt jaunas datnes vai modificēt esošās.
- Bekusa-Naura forma plaši izplatīta formālā apzīmējumu sistēma programmēšanas valodu sintakses aprakstīšanai; Bekusa normālforma.
- prototēkas Plaši izplatītu raugveida organismu ģints, pieskaitāma pie ahloriskajām aļģēm.
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
- vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
- platanus Platānu dzimtas ģints.
- Spānijas platāna platānu suga ("Platanus hispanica"), kas introducēta arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- barbastella Platausis - sikspārņu dzimtas ģints.
- plate platformas daļa, kur kristālisko pamatklintāju klāj nogulumiežu sega.
- kristāliskais vairogs platformas daļa, kur Zemes virspusē atsedzas kristāliskais pamatklintājs.
- aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums.
- myoxocephalus Platgalvju dzimtas ģints.
- myxocephalus Platgalvju dzimtas ģints.
- taurulus Platgalvju dzimtas ģints.
- triglopsis Platgalvju dzimtas ģints.
- platystomus Platystomos - vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints.
- platycnemis Platkājspāru dzimtas ģints.
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- biotas Platzari - ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota").
- biota platzari, ciprešu ģints latīniskais nosaukums.
- petrorhagia Plaukšķeņu apakšdzimtas ģints.
- vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
- rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
- ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
- acroloxus Plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimtas ģints.
- anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
- parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
- stetofonometrija Plaušu un sirds akustisko parādību intensitātes mērīšana.
- hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
- plasma Plazma (1) - daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
- II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
- III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
- I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā.
- albumīns Plazmas olbaltumviela, kas tiek pilnīgi sintezēta aknās.
- plasmodiophora Plazmodioforu dzimtas ģints.
- spongospora Plazmodioforu dzimtas ģints.
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
- terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam.
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos.
- zeltplekste Plekstu dzimtas ģints ("Pleuronectes"), Baltijas jūrā konstatēta 1 suga.
- hippoglossus Plekstu dzimtas ģints.
- platichthys Plekstu dzimtas ģints.
- pleuronectes Plekstu dzimtas ģints.
- reinhardtius Plekstveidīgo kārtas ģints.
- scopthalmus Plekstveidīgo kārtas ģints.
- solea Plekstveidīgo kārtas ģints.
- limanda Plekstveidīgo zivju kārtas plekstu dzimtas ģints ("Limanda").
- ceratostomella Plektomicēšu klases asku sēņu ģints "Ceratocystis" divu sugu ģints nosaukuma sinonīms.
- ceratocystis Plektomicēšu klases asku sēņu ģints.
- pleospora Pleosporu (sēņu) dzimtas ģints.
- ophiobolus Pleosporu dzimtas asku sēņu ģints.
- fenestella Pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- cucurbitaria Pleosporu dzimtas ģints.
- gaeumannomyces Pleosporu dzimtas ģints.
- gibberidia Pleosporu dzimtas ģints.
- leptorhaphis Pleosporu dzimtas ģints.
- metasphaeria Pleosporu dzimtas ģints.
- microglaena Pleosporu dzimtas ģints.
- microthelia Pleosporu dzimtas ģints.
- physalospora Pleosporu dzimtas ģints.
- pyrenophora Pleosporu dzimtas ģints.
- botryosphaeria Pleosporu dzimtas sēņu ģints.
- paraseiulus Plēsējērču dzimtas ģints.
- phytoseiulus Plēsējērču dzimtas ģints.
- typhlodromus Plēsējērču dzimtas ģints.
- rhyacophila Plēsējmaksteņu dzimtas ģints.
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
- sarcophylus Plēsējsomaiņu dzimtas ģints.
- thylacinus Plēsējsomaiņu dzimtas ģints.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- sermuļveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, sīki un vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 11-150 cm, masa - no 100 g līdz 40 kg), 25 ģintis, 64-70 sugu.
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats.
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Mustela"), kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- jenotsuns Plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints ("Nyctereutes").
- palmcivetas Plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Paradoxurus"), nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 43-71 cm, masa - 1,5-4,5 kg), dzīvo mežos, uzturas gk. kokos, Āzijas dienvidaustrumu daļā līdz Indonēzijai, 3 sugas.
- sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu).
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam.
- membranozais labirints plēvainais labirints.
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas.
- bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica".
- andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints.
- plinte Plintuss; plints.
- tyto Plīvurpūču dzimtas ģints.
- koksnes dzeltējums pludinātas skujkoku koksnes aplievas gaišdzeltena iekrāsa, kas rodas intensīvā žāvēšanā.
- ceratostigma Plumbagu dzimtas ģints ("Ceratostigma"), dekoratīvi, daudzgadīgi lakstaugi.
- plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari.
- clitopilus Plūmenes - sārtlapīšu dzimtas sēņu ģints.
- zīdainā plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus prunulus").
- kausiņa plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus scyphoides").
- hiangķirsis Plūmju ģints suga ("Prunus subhirtella").
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
- vidējā bitene pļavas un pilsētas biteņu hibrīds ("Geum x intermedium").
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m.
- klintainieši Pļaviņu novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Klintaine" iedzīvotāji.
- seldzēnieši Pļaviņu novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Selga" iedzīvotāji.
- dasytes Pļavnagaiņu dzimtas ģints.
- dolichosoma Pļavnagaiņu dzimtas ģints.
- euphydryas Pļavraibeņu ģints (1 no trijām).
- melitaea Pļavraibeņu ģints (1 no trijām).
- mellicta Pļavraibeņu ģints (1 no trijām).
- strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
- enžambemens Poētiskais pārnesums, kas veidojas, kad valodas sintaktiskā pauze un dzejas metriskā pauze nesakrīt.
- ponters Pointers - putnu suns ar īsu gludu apmatojumu.
- polyphemus Polifemu dzimtas ģints.
- ģeotekstils Polimēru ģeosintētika, kas var būt austa, neausta vai adīta.
- getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros.
- polikondensācija Polimēru sintēzes process, kurā reaģē monomēru funkcionālās grupas un rodas lielmolekulāri savienojumi.
- plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas.
- lielā pergamentsēne poliporu rindas pergamentsēņu ģints suga ("Phlebiopsis gigantea").
- polystigma Polistigmu dzimtas ģints.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos.
- interventisti Politiķli, kas atzīst starptautiskas intervencijas vajadzību.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas.
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- leiboristu partija politiska partija, kas veidota, lai aizstāvētu strādnieku intereses (Lielbritānijā, Austrālijā un dažās citās valstīs).
- kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.
- haktīvisms Politiskas, ekonomiskas, reliģiskas un kultūru cīņas internetā, uzlaužot mājaslapas u. tml. (angļu "hacktivism").
- trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis; radikāls revolucionārs internacionālisms (pasaules revolūcija).
- balkanizācija Politiski teritoriālu vienību deintegrācija, kas pāraug bruņotās sadursmēs starp etniskām kopienām.
- populāri Politisks grupējums Senajā Romā (2.-1. gs. p. m. ē.), kas pauda lauku un pilsētu plebeju intereses.
- PVC Polivinilhlorīds (angļu polyvynil chloride) -sintētisks polimērs, ko plaši izmanto dažādu priekšmetu izgatavošanai.
- straž Poļu nacionāla organizācija (1905.-1939. g.) cīņai ar ģermanizāciju un vācu saimnieciskajām interesēm, kā arī lai stiprinātu poļu katoliskās un saimnieciskās intereses.
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
- dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
- Coprinus comatus porcelāna tintene.
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints.
- laika sprīdis posms matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem, laika intervāls.
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas.
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
- rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas.
- žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
- postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds.
- eucladium Potiju dzimtas ģints.
- oxystegus Potiju dzimtas ģints.
- pterygoneurum Potiju dzimtas ģints.
- vidējā potija potiju suga ("Pottia intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis.
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
- interferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu attēlu iegūšanai, leņķiskā diametra un leņķiskā attāluma mērīšanai izmanto speciālus instrumentus - radiointerferometru un zvaigžņu interferometru.
- radiointerferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu parametru mērīšanai izmanto radiointerferometru.
- prakticisms Prasme, māka izkārtot darbības, pasākumus u. tml. savās subjektīvās interesēs.
- mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
- osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
- pytho Praulmīļu dzimtas ģints.
- cteniopus Praulvaboļu dzimtas ģints.
- isomira Praulvaboļu dzimtas ģints.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība.
- tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu).
- elektroniskā iepirkšanās preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus, kādus piedāvā globālais tīmeklis.
- elektroniskā komercija preču un pakalpojumu pārdošana internetā; e-komercija.
- korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļa prelūdija.
- korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
- internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
- prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
- furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- tramadols Pretsāpju līdzeklis, pussintētisks līdzeklis ar opijam līdzīgu darbību.
- delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums.
- ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
- aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV.
- dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
- eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru.
- aica Prieka interjekcija.
- aižu Prieka interjekcija.
- ausu Prieka interjekcija.
- aizu Prieka, sajūsmas interjekcija.
- potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints.
- gaļķintnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Gaļķinte" iedzīvotāji.
- baltegle priežu dzimtas ģints ("Abies"), mūžzaļs ziemeļu puslodes koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
- ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas.
- cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku.
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
- patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos.
- ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas.
- širmegle Priežu kārtas ģints ("Sciadopitys"), dekoratīvi koki ar garām skujām.
- protofloēma primārās lūksnes ārējā daļa, kas veidojas tajās auga daļās, kas turpina intensīvi augt, turklāt tās elementi strauji aug garumā un ļoti drīz beidz funkcionēt.
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā).
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga.
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā.
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā.
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos.
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas.
- sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
- pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
- sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
- ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā.
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
- pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
- prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- kasetnes fonts printera fonts, kas ierakstīts lasāmatmiņas kasetnē, kuru var ievietot tai paredzētajā lāzerprintera vai matricprintera ligzdā.
- formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu.
- kārtridžs Printera sastāvdaļa - maināms konteiners, kas pildīts ar šķidrumu vai pulveri, gāzi, filtrmateriāliem.
- printerploteris Printera un plotera apvienojums, kas papildus rakstzīmju izvadei nodrošina arī datu izvadi grafisku attēlu veidā.
- vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu).
- PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai.
- sitienprinteris printeris, kas ar drukāšanas mehānisma palīdzību, izdarot sitienus pa kopējamo lenti, drukā rakstzīmes uz papīra.
- bezuzsitiena printeris printeris, kas drukā rakstzīmes bez mehāniska sitiena.
- cietfontu printeris printeris, kas drukā rakstzīmi vienā paņēmienā, izmantojot tās pilnu formu (piemēram, ziedlapprinteris).
- lāzerprinteris Printeris, kas informāciju uz papīra atveido ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju.
- elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris.
- strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu.
- noklusējuma printeris printeris, ko lietojumprogramma izmanto automātiski tajā gadījumā, ja lietotājs nav devis norādījumus par cita printera lietošanu.
- paralēlais printeris printeris, ko paredzēts pieslēgt datora paralēlajai pieslēgvietai. Paralēlo printeri ir vieglāk instalēt un lietot nekā seriālo printeri, bet tā novietošanas attālums no datora ir ierobežots.
- seriālais printeris printeris, ko pievieno datora seriālajai pieslēgvietai.
- ātrdarbīgs printeris printeris, kura darbības ātrums ir saskaņots ar datu apstrādes ātrumu un kurš var strādāt līnijrežīmā.
- drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra.
- priekšplāns Prioritāte, kas vairākuzdevumu sistēmās tiek piešķirta interaktīvā režīmā strādājošajām programmām atšķirībā no pakešrežīmā strādājošām programmām, kas ir fona darbi.
- selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei.
- selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās.
- selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam.
- taimerpārtraukums Procesa pārtraukums taimera noteiktā laika intervāla beigu momentā.
- splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās.
- rastrattēla procesors procesors un programmatūra, kas pārveido vektorgrafiku un tekstu rastrgrafikas (bitkartētā) attēlā vai pilnīgi noformētā lappusē, kuru pēc tam izdrukā, izmantojot printerus, elektrostatiskos ploterus vai attēlličus.
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
- magnifikācija Process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas.
- interocepcija Process, kurā, notiekot interoceptoru kairinājumam, centrālā nervu sistēma novada un uztver impulsus; interorecepcija.
- interneta biedrība profesionāla bezpeļņas organizācija, kas veicina un atbalsta interneta tehnisko attīstību un tā lietojumus pētnieciskajās un akadēmiskajās institūcijās, kā arī ražošanas sfērā.
- maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām.
- valodas procesors programma (translators vai interpretators), kas pārveido pirmvalodā rakstītas programmas datorā izpildāmā formā.
- dzinis Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; draiveris.
- draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis.
- nesaistes pārlūkprogramma programma, kas datorā veic globālā tīmekļa lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai šīs lappuses varētu tikt skaitītas bez pievienošanās internetam.
- parsētājs Programma, kas lielus datu blokus sadala mazākās, vieglāk interpretējamās daļās, spēj analizēt sintaktisko struktūru, noteikt vārdšķiru; to izmanto mašīntulkošanā un citās tekstu elektroniskās apstrādes operācijās.
- nesaistes lasītājs programma, kas no intereškopām, FTP serveriem vai citiem interneta resursiem veic informācijas lejupielādi un saglabā to uz cietā diska, lai to varētu lasīt nesaistes režīmā, nesaņemot lielu rēķinu par telefona izmantošanu.
- izklājprogramma Programma, kas nodrošina lietotāja interaktīvu sadarbību ar displeja ekrānu un dod iespēju izmantot uz ekrāna izklājlapa attēlotos skaitliskos datos, formulas un tekstu.
- sintakses pārbaudītājs programma, kas pārbauda programmēšanas valodā formulēto priekšrakstu atbilstību sintakses prasībām.
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
- komandvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā pieprasa, lai lietotājs ievadītu sintaktiski pareizi formulētas komandas.
- vandalis programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību; atšķirībā no vīrusa, kurš sevi piesaista esošai izpildāmai programmai, vandalis pats ir izpildāma programma, ko var lejupielādēt no interneta.
- instalēšanas programma programma, kura sagatavo citu programmatūras pakotni darbam datorā. Tā pārkopē datnes no distributīvās disketes uz cietā diska un identificē datora ārējās iekārtas, lai noteiktus programmu draiverus piekārtotu konkrētiem displejiem, printeriem, skeneriem un citām ierīcēm.
- sintakses analīze programmas analīze, lai noteiktu tās struktūru un attīstību izmantotās programmēšanas valodas sintaksei.
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību.
- automātiska saglabāšana programmas spēja automātiski saglabāt datni, dublējot to pēc kāda noteikta laika intervāla vai pēc noteikta tastatūras taustiņu nospiešanas reižu skaita.
- ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server").
- programmatūra WinSock programmatūra, kas izpilda starpnieka lomu starp operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē strādājošām lietojumprogrammām un interneta protokoliem (parasti protokoliem TCP/IP) un kas atvieglo programmētājiem šo lietojumprogrammu izstrādāšanu.
- programmatūra "Voice on the Net" programmatūra, kas ļauj lietotājam izmantot internetu kā telefona sarunu pārraides vidi.
- POP pastkastīte programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta saņemšanu, izmantojot protokolu _POP_, un kas apgādā lietotāju ar interneta adresi, kura ļauj saņemt elektroniskā pasta ziņojumus pat tad, kad lietotāja dators nav pievienots internetam.
- sintaktiskā pārbaude programmatūras pārbaude, ko translators veic sintakses analīzes procesā.
- elektroniskā programmatūras izplatīšana programmatūras un programmatūras jauninājumu izplatīšana, nevis individuāli instalējot programmatūru katrā datorā atsevišķi, bet gan padarot šos produktus pieejamus internetā.
- lisps Programmēšanas valoda, gk. neskaitlisko uzdevumu risināšanai (loģiskais izvedums, dabīgās valodas, mākslīgais intelekts).
- deklarācija Programmēšanas valodu semantiska izteiksme, kas ietekmē citu šīs valodas izteiksmju interpretāciju.
- pseidoparalīze Progresīvajai paralīzei simptomatoloģiski līdzīgs patoloģisks stāvoklis, piem., alkohola intoksikācija.
- PIP Proksimālais starpfalangu- (angļu "proximal interphalangeal").
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai.
- transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā.
- proteus Proteju 1 dzimtas ģints.
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- saspiestais interneta seriālās līnijas protokols protokola SLIP ātrdarbīgāka versija, kurā interneta adrešu informācija ir saspiesta; protokols CSLIP.
- http Protokols hiperteksta datņu pārvietošanai internetā (angļu "hypertext transport protocol").
- resursu rezervēšanas protoklos protokols, kas ļauj interneta kanālus vai ceļus rezervēt videoinformācijas vai citu ziņojumu ātrai pārraidei.
- tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols protokols, kas ļauj tīkla _Usenet_ jaunumus uzglabāt kādā no interneta resursdatoriem, lai tos varētu izlases veidā pārkopēt vai nolasīt kādā citā interneta resursdatorā
- printera piekļuves protokols protokols, kas nosaka datu apmaiņu starp darbstaciju un printeri tīklā _Apple Talk_.
- tīkla laika protokols protokols, kas sinhronizē interneta darbību laikā.
- pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi.
- protomyces Protomicēšu dzimtas ģints.
- eosentomon Protūru kārtas ģints.
- inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus.
- blatella Prusaku kārtas ģints.
- blatta Prusaku kārtas ģints.
- ectobius Prusaku kārtas ģints.
- phyllodromia Prusaku kārtas ģints.
- Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Equus przewalskii Prževaļska zirgs, zirgu ģints suga.
- melnganā pseidoplektānija pseidoplektāniju ģints suga ("Pseudoplectania nigrella").
- eksteriorācija Psihiatrijā savu interešu objektivizēšana, interešu novirze uz ārieni.
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme; emociju intensitātes pieaugums.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- simptomātiskās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- ekstroverts Psihisks slimnieks, kas interesējas tikai par citiem cilvēkiem un lietām.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- dizergāzija Psihisks traucējums uz intoksikācijas pamata.
- meskalīns Psihoaktīva viela (pejots), ko iegūst no meskala jeb pejotkaktusa pumpuriem, stimulants un halucinogēns, ražo arī sintētiski.
- ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es).
- piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm.
- idiopsiholoģija Psiholoģija, kuras pamatā ir paša psihisko norišu introspektīva novērošana.
- iemācītā bezpalīdzība psiholoģisks stāvoklis, kad cilvēks vai cilvēku grupa nerīkojas atbilstoši savām interesēm vai vajadzībām, jo netic iespējai ietekmēt, kontrolēt vai mainīt notiekošo.
- Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā.
- daudzzaru pterula pterulu ģints sēņu suga ("Pterula multifida").
- virtuāls privātais tīkls publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu internetu, un izmantojot šifrēšanu un citus drošības pasākumus nodrošina piekļuvi tikai autorizētiem lietotājiem.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- euclidia Pūcīšu dzimtas ģints.
- heliophobus Pūcīšu dzimtas ģints.
- scoliopterix Pūcīšu dzimtas ģints.
- thysania Pūcīšu dzimtas ģints.
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums.
- catocala Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints.
- asio Pūču dzimtas ģints.
- athene Pūču dzimtas ģints.
- bubo Pūču dzimtas ģints.
- glaucidium Pūču dzimtas ģints.
- nyctea Pūču dzimtas ģints.
- otus Pūču dzimtas ģints.
- strix Pūču dzimtas ģints.
- surnia Pūču dzimtas ģints.
- mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- omphalina Pūkaiņu dzimtas ģints.
- baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas.
- sārtaine Pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Rhodotus"), 1 suga.
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
- baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum").
- seleriju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aplum").
- sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum").
- oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium").
- milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama.
- baložu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma columbetta").
- gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale").
- dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum").
- sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum").
- netīkamā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma inamoenum").
- lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum").
- apšu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma populinum").
- pelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma portentosum").
- ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum").
- iedzeltenā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sejunctum").
- baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album").
- sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum").
- zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum").
- govju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma vaccinum").
- svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne.
- clisodon Pūkbišu dzimtas ģints.
- eucera Pūkbišu dzimtas ģints.
- hyalopsora Pukciniastru dzimtas ģints.
- melampsorella Pukciniastru dzimtas ģints.
- melampsoridium Pukciniastru dzimtas ģints.
- thekospora Pukciniastru dzimtas ģints.
- uredinopsis Pukciniastru dzimtas ģints.
- cumminsiella Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- gymnoconia Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- trachyspora Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- gymnosporangium Pukcīniju dzimtas ģints.
- triphragmium Pukcīniju dzimtas ģints.
- bombylius Pūkmušu dzimtas ģints.
- reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai.
- kodonopsis Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Codonopsis"), dekoratīvi dārza augi ar zvanveida ziediem.
- norgalvīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Jasione"), lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai.
- plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum").
- platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola").
- atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints.
- maigā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus mitis").
- sūrā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus stypticus").
- vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus").
- stigmella Pundurkožu dzimtas ģints.
- cloacotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- drepanidotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- fimbriaria Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- hymenolepis Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- sabolevicanthus Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- hydroptila Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- ithytrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- orthotrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- oxyethira Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- nola Pundurpūcīšu dzimtas ģints.
- cephennium Pundurvaboļu dzimtas ģints.
- ceratinella Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- diplocentria Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- diplocephalus Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- erigone Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- erigonidium Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- maso Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- minyriolus Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- tapinocyba Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- dpi Punkti collā (angļu "dots per inch") - strūklprinteru, lāzerprinteru, skeneru un dažu citu ierīču izšķirtspējas mērvienība.
- sphaerius Punktvaboļu dzimtas ģints.
- zvaigznes spožums punktveida debess objekta (visbiežāk zvaigznes) starojuma intensitātes mērs, ko mēra zvaigžņlielumos.
- bovista Pūpēdīši - pūpēžu dzimtas ģints.
- pūpēdītis Pūpēžu dzimtas ģints ("Bovista"), \~8 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no kurām 3 sastopamas reti.
- zaķpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Calvatia"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- apaļpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Langermannia syn. Globaria"), Latvijā 1 suga.
- disciseda Pūpēžu dzimtas ģints.
- vascellum Pūpēžu dzimtas ģints.
- ežu pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon echinatum"), aug skujkoku un lapkoku mežos, sastopams reti.
- smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta.
- kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos.
- bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām.
- brūnais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon umbrinum"), aug lapkoku mežos, sastopams reti.
- gautierija Pūpēžu klases astpūpēžu dzimtas ģints ("Gautieria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu.
- kausenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Cyathus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- piestenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Crucibulum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- jumjupūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu dzimtas ģints ("Rhizopogon"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- stabiņpūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu rindas dzimta ("Secotiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- Acanthoscelides obtectus pupiņu sēklgrauzis, šīs ģints suga.
- upupa Pupuķu ģints.
- rhodomicrobium Purpurbaktēriju ģints.
- rhodopseudomonas Purpurbaktēriju ģints.
- rhodospirillum Purpurbaktēriju ģints.
- kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium").
- krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides").
- chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā.
- ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints.
- lamprocystis Purpursērbaktēriju ģints.
- thiocapsa Purpursērbaktēriju ģints.
- thiocystis Purpursērbaktēriju ģints.
- thiopedia Purpursērbaktēriju ģints.
- thioploca Purpursērbaktēriju ģints.
- thiospirillum Purpursērbaktēriju ģints.
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
- puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām.
- emys Purvbruņurupuču dzimtas ģints.
- kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
- metasekvoja Purvciprešu dzimtas ģints ("Metasequoia"), vasarzaļi vienmājas skuju koki, līdzīgi sekvojām un mamutkokiem.
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
- konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā.
- fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria").
- fritija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Frithia").
- litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi.
- dorotheanthus Pusdienziežu dzimtas ģints.
- mesembryanthemum Pusdienziežu dzimtas ģints.
- tiphia Puslapseņu dzimtas ģints.
- taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem.
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- pingvīkula Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), kas Latvijā pazīstama arī kā kreimule.
- vidējā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia intermedia").
- phalaropus Pūslītis - sloku dzimtas ģints.
- tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki.
- pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata.
- Cotoneaster bullata pūšļu klintene jeb lodveida klintene.
- jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- philaenus Putcikāžu dzimtas ģints.
- lepinatus Putekļutu dzimtas ģints.
- trogium Putekļutu dzimtas ģints.
- brachypterus Putekšņvaboļu dzimtas ģints.
- kateretes Putekšņvaboļu dzimtas ģints.
- logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī).
- dermanyssus Putnērču dzimtas ģints.
- monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni.
- jabiru Putns, stārķu ģints suga.
- klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus").
- eocypselus Putnu dzimtas svērveidīgo kārtas ģints.
- prostogonimoze Putnu helmintozes veids, gk. vistu, retāk tītaru uz zosu olvadu slimība.
- amidostomatoze Putnu helmintozes veids, gremošanas trakta parazītu izraisīta saslimšana.
- kiviveidīgie Putnu kārta ("Apterygiformes"), tumšbrūni, nelidojoši putni, mitros mežos Jaunzēlandē; 1 dzimta, 1 ģints, 3 ssugas, atrodas uz izmiršanas robežas.
- baložveidīgie Putnu kārta ("Columbiformes"), pasaulē 3 dzimtas (smilširbju, baložu, drontu), 46 ģintis, 322 sugas; Latvijā 2 dzimtas, 3 ģintis, 6 sugas.
- krāšņvārnveidīgie Putnu kārta ("Coraciiformes"), gk. tropos; 10 dzimtu, 45 ģintis, 198 ssugas; Latvijā 4 dzimtas: zivjdzenīšu, kukaiņdzeņu, krāšņvārnu, pupuķu dzimta.
- lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis.
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas.
- balodis putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Columbidae"), 42 ģintis, 303 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
- tachybaptus Putnu klases dūkuru dzimtas ģints.
- dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
- dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
- dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
- dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta.
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
- dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu.
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
- gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints.
- vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu.
- zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints.
- alcedo Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimtas ģints.
- nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
- kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
- kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas.
- zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā.
- harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints.
- jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas.
- plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga.
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- tetrax Putnu klases sīgu dzimtas ģints.
- gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
- ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
- gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints.
- alca Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
- alle Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
- cepphus Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
- svilpējalks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
- alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
- tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
- slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
- ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas.
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
- pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni.
- pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
- anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints.
- piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas.
- mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas.
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
- māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā.
- strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
- stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos.
- kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga").
- smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai.
- pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos.
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
- griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs.
- māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā.
- māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
- lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas.
- fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia").
- parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua").
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga").
- mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria").
- zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus").
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus").
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus").
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius").
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella").
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
- svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta.
- drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus").
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta").
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā.
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta.
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās.
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku.
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos.
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
- peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas.
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā.
- somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
- paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa.
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina").
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta").
- rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda").
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
- resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas.
- krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea").
- papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis").
- krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax").
- saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix").
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia").
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira").
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia").
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola").
- māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura").
- krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone").
- smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais").
- zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile").
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus").
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus").
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza").
- māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas.
- žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus").
- sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha").
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes").
- svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus").
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola").
- akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe").
- ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis").
- zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia").
- māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera").
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
- ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
- paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone").
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera").
- tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga.
- bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā.
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina").
- zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia").
- darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
- dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus").
- zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza").
- junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco").
- zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo").
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis").
- siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres").
- salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis").
- vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus").
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula").
- zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta").
- zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax").
- klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax").
- tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces").
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa").
- papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis").
- čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius").
- zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius").
- zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla").
- panterputniiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus").
- mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns.
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla").
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā.
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
- kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte").
- tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys").
- ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus").
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius").
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
- leptocera Puvummušu dzimtas ģints.
- cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints.
- gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints.
- oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints.
- philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints.
- dyschirius Racējskrejvaboļu apakšdzimtas ģints, >200 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera").
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.
- radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma apvidū.
- rentgenijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, sintētiska viela.
- radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums.
- vilkt Radīt interesi, saistīt.
- iedzīvotāju atražošanās režīms rādītāju kopums, kas nosaka iedzīvotāju atražošanās gaitu (intensitāti).
- migrācijas tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju migrācijas intensitāti.
- aizraut Radot lielu interesi, saistīt; ieinteresēt.
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
- vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
- paururus Ragastu dzimtas ģints.
- sirex Ragastu dzimtas ģints.
- pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- cynthia Raibeņu dzimtas ģints.
- limentris Raibeņu dzimtas ģints.
- polygonium Raibeņu dzimtas ģints.
- vanessa Raibeņu dzimtas ģints.
- theodoxus Raibgliemežu dzimtas ģints.
- stathmopoda Raibkājkožu dzimtas ģints.
- callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints.
- caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints.
- parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints.
- phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints.
- gracillaria Raibkožu dzimtas ģints.
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
- chaetostomatella Raibspārnmušu dzimtas ģints.
- rhagoletis Raibspārnmušu dzimtas ģints.
- trypeta Raibspārnmušu dzimtas ģints.
- urophora Raibspārnmušu dzimtas ģints.
- eurosta Raibspārnmušu kārtas ģints.
- endromis Raibvērpēju dzimtas ģints.
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- elektroraja Rajveidīgo kārtas ģints zivs, kas spēj dot elektriskās strāvas triecienu (līdz 300 V) no orgāna, kas atrodas ķermeņa sānos aiz acīm, dzīvo siltās jūrās.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- dračīt Rakstīt (daudz, intensīvi).
- sopherim Rakstu mācītājs, kas pārrakstīja un interpretēja Toru.
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
- differentia specifica raksturīga īpatnība, ar ko attiecīgā suga atšķiras no pārējām ģints sugām.
- portretintervija Raksturojoša intervija.
- aizliegtā rakstzīme rakstzīme, kuras izmantošana saskaņā ar komandvadāmu programmu un programmēšanas valodu sintakses likumiem nav atļauta. Šīs rakstzīmes parasti tiek rezervētas speciālu funkciju apzīmēšanai, un tās nevar izmantot, piemēram, datņu vārdu veidošanai.
- notācija Rakstzīmju kopa un to izmantošanas noteikumu sistēma, kas ļauj aprakstīt datu struktūras un formālo valodu sintaksi.
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru.
- sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus").
- skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos.
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
- gaviāls Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzimta ("Gavialidae"), 1 ģintis.
- hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu.
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
- anguis Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimtas ģints.
- purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga.
- alchemilla Rasaskrēsliņi - rožu dzimtas ģints.
- aldrovanda Raseņu dzimtas ģints ("Aldrovanda").
- vidējā rasene raseņu suga ("Drosera intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- ieinteresēties Rasties interesei (par ko).
- celties Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- kāpt Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
- oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu.
- skorconera Raudupe - kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera").
- skorzonera Raudupe - kurvziežu dzimtas ģints.
- pneimocista Raugveida sēņu ģints.
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām.
- exidiopsis Recekleņu dzimtas ģints.
- protodontia Recekleņu dzimtas ģints.
- pseudohydnum Recekleņu dzimtas ģints.
- tremella Recekleņu dzimtas ģints.
- tremiscus Recekleņu dzimtas ģints.
- bourdotia Recekleņu dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes.
- zeltainā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella aurantia").
- smadzeņveida receklene recekleņu ģints suga ("Tremella encephala").
- dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā.
- skrimslene recekleņu sēņu ģints ("Guepinia").
- adatreceklene recekleņu sēņu ģints ("Pseudohydnum").
- latimērija Recenta bārkšspuru zivju ģints ("Latimeria"), kas mīt lielā dziļumā.
- pseidoglaukoma Redzes nerva atrofija bez intraokulārā spiediena paaugstināšanās, bet ar oftalmoskopiskiem simptomiem un redzes lauka defektiem, kādi pavada īsto glaukomu.
- talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze.
- sintezēties Refl. --> sintezēt(2); tikt sintezētam.
- sintezēties Refl. --> sintezēt(3); tikt sintezētam.
- sintezēties Refl. --> sintezēt(4); tikt sintezētam.
- fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā.
- neirālā regulācija regulācija, kas notiek ar bioloģiski aktīvām vielām - mediatoriem, kas sintezējas un uzkrājas nervu šķiedrās.
- pasažieru neregulārie pārvadājumi regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.
- interneta pārvaldība regulējums, kas ietekmē interneta lietošanu un attīstību (IP adrešu un globālā tīmekļa vietņu adrešu saraksta pārvaldība).
- represors Regulētājproteīni, kas piesaistās operatoram un pārtrauc transkripciju; to sintēzi nosaka regulētājgēns.
- eozinofilija Relatīva un absolūta eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās asinīs mieloleikozes, skarlatīnas, helmintozes, bronhiālās astmas u. c. gadījumos.
- laikveida relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas atbilst cēloņsaistītiem notikumiem.
- telpveida relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas atbilst neatkarīgiem notikumiem.
- nulles relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas saista notikumus, starp kuriem izplatās elektromagnētiskais signāls; gaismas relatīvistiskais intervāls.
- reliģiskais fundamentālisms reliģiska kustība, kura fokusējas uz reliģisko tekstu burtisku interpretāciju un uzskata, ka iegūtās mācības ir jāizmanto visās dzīves jomās.
- totalitāra sekta reliģiska sekta, kas uz saviem piekritējiem iedarbojas ar psiholoģiska spiediena (dažkārt - zombēšanas) metodēm un prasa no viņiem pilnīgu pakļaušanos sektas interesēm.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- vehisms Reliģiski filozofisks virziens krievu inteliģences aprindās (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā).
- sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze.
- nefrotomogrāfija Rentgenoloģiska nieres attēlu iegūšana ar tomogrāfijas metodi pēc intravenozas kontrastvielas ievadīšanas.
- skiametrija Rentgenstarojuma intensitātes mērīšana, lai noteiktu ekspozīcijas laiku.
- kvantimetrija Rentgenstarojuma kvantitātes un intensitātes mērīšana.
- heteropterus Resngalvīšu dzimtas ģints.
- ochlodes Resngalvīšu dzimtas ģints.
- falcunculus Resngalvju apakšdzimtas ģints.
- hylocitrea Resngalvju apakšdzimtas ģints.
- pachycephala Resngalvju apakšdzimtas ģints.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas.
- prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
- artroperikarditiskā steatoreja reti sastopama intestināla lipidoze ar uzsūkšanās un neitrālo tauku sintēzes traucējumiem un reimatoīdām izpausmēm.
- interference Retos gadījumos, kad krustmija notiek gēna robežās, vērojama tuvu krustmiju biežuma palielināšanās (negatīvā interference).
- bibliofilija Retu un vērtīgu izdevumu kolekcionēšana personiskās interesēs.
- Pyntāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- nelietderība Rīcība, kas nav vēlama no kādas personas, personu grupas, tautas vai valsts interešu viedokļa.
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides").
- dzeltenšķiedru riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria luteolofibrillosa").
- tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina").
- kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
- pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas.
- Kuldīgas lūzumzona Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums — \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- discus Rievspolīšu dzimtas ģints.
- punctum Rievspolīšu dzimtas ģints.
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- sarainā rikenella rikenellu ģints sēņu suga ("Omphalina setipas", syn. "Rickenella swartzii").
- coxiella Riketsiju baktēriju ģints.
- rickettsia Riketsiju dzimtas ģints.
- herpobdella Rīkļdēļu dzimtas ģints.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- muciņprinteris Rindprinteris, kam rakstzīmju nesošais elements izveidots kā rotējoša muciņa.
- rhipidium Ripīdiju dzimtas ģints.
- sapromyces Ripīdiju dzimtas ģints.
- tirgoties risināt politiskas intrigas, slēgt vienošanās.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- omniums Riteņbraukšanas sprinta daudzcīņa.
- meta Riteņzirnekļu dzimtas ģints.
- singa Riteņzirnekļu dzimtas ģints.
- rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- clambus Rituļvaboļu dzimtas ģints.
- Teze riungu (Indonēzija, Floresas sala) mitoloģijā - ciltsmāte, kultūrvarone, kas radīja pati sevi uz klints okeānā.
- rivularia Rivulārija - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- sporophlyctis Rizīdiju dzimtas ģints.
- rhizophora Rizoforu dzimtas ģints.
- myxochloris Rizohlorīdu klases ģints.
- transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam.
- robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- ziloņronis Roņu dzimtas ģints ("Mirounga"), pasaulē lielākie roņveidīgie; 2 sugas.
- halichoerus Roņu dzimtas ģints.
- pagophilus Roņu dzimtas ģints.
- phoca Roņu dzimtas ģints.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
- kairināt Rosināt (piemēram, interesi, iztēli).
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca").
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
- acēna Rožu dzimtas ģints ("Acaena"), dekoratīvi augi, kas piemēroti augsnes nosegšanai.
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem.
- aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā.
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes.
- henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija.
- cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā.
- dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene.
- eksohorda Rožu dzimtas ģints ("Exochorda"), vasarzaļi krūmi ar veselām lapām, 5 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumkrūmus.
- vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kerija Rožu dzimtas ģints ("Kerria"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem.
- laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas.
- mespils Rožu dzimtas ģints ("Mespilus"), koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
- mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu.
- neilija Rožu dzimtas ģints ("Neillia"), dekoratīvi krūmi ar sīkām, citronzaļām lapām un smalkiem ziediem, kas parādās starp lapām.
- ieva Rožu dzimtas ģints ("Padus"), koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- čuža Rožu dzimtas ģints ("Pentaphylloides syn. Dasiphora"), ko mēdz apvienot ar retēju ģinti ("Potentilla"), 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos.
- pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
- bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu.
- retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas.
- zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- avene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām.
- kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga.
- sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
- sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
- spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
- stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku.
- valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu.
- kaulene Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām.
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- cetonia Rožvaboļu apakšdzimtas ģints.
- taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas.
- cinhona Rubiju dzimtas augu ģints, tropos, iegūst hinīnu.
- miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- gardēnija Rubiju dzimtas ģints ("Gardenia"), krūmaugi, kuru dažas sugas ar smaržīgiem ziediem audzē arī kā istabas puķes.
- iksora Rubiju dzimtas ģints ("Ixora").
- mirmekodija Rubiju dzimtas ģints ("Myrmecodia").
- nertera Rubiju dzimtas ģints ("Nertera"), 6 sugas dienvidu puslodē.
- penta Rubiju dzimtas ģints ("Pentas").
- sherardia Rubiju dzimtas ģints.
- pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
- apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
- rūgtņi Rūgtdilles - čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum").
- discina Rumpuču dzimtas ģints.
- kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum").
- tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra").
- melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium").
- krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa").
- elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica").
- dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa").
- kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus").
- nots Runas intonācija; balss skanējums.
- aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
- ciparruna runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- runas izvade runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- TTS Runas sintēze no teksta (angļu "Text-to-Speech").
- balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja psihiskais stāvoklis; arī intonācija.
- intonēšana Runas vienības (frāzes, teikuma) iezīmēšana ar runas intonāciju.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
- netīru veļu mazgāt runāt, tenkot par ko intīmu.
- netīru veļu (iz)mazgāt runāt, tenkot par ko intīmu.
- aizbildnība Rūpes, gādība par kādu, viņa interešu aizstāvēšana.
- jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē.
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids - mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
- hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints.
- kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu.
- pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
- ohropsora Rūsas sēņu rindas koleosporiju dzimtas ģints ("Ochropsora"), 3 sugas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
- fragmīdija Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Phragmidium"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas.
- sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis").
- phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas).
- kumkvats Rūtaugu dzimtas ģints "Fortunella" krūms vai koks, kas šos augļus ražo.
- kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus.
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus reticulata"), augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem.
- laimi Rūtu dzimtas citrusu ģints suga, apelsīniem un greipfrūtiem līdzīgi augļi.
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1).
- citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- mureja Rūtu dzimtas ģints ("Murraya").
- korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā.
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
- vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei.
- cedrela Rūtu rindas mahagonkoku dzimtas ģints ("Cedrela").
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi.
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm.
- sociālā atmiņa sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija.
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm).
- SIF Sabiedrības integrācijas fonds.
- arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- bērnu un jauniešu organizācijas sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojas bērni (līdz 18. g. vecumam) un jaunieši (līdz 25 gadu vecumam) vienādu interešu realizēšanai un aizstāvēšanai.
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
- smenovehisms Sabiedriski politisks strāvojums 20. gs 20. gados, gk. krievu emigrantu inteliģences vidū, kas gaidīja drīzu politisko apstākļu maiņu Krievijā.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- Martes zibellina sabulis, caunu ģints suga.
- dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- Cosine Sadarbība atvērtu sistēmu starpsavienojumu tīklu izveidei Eiropā ("Eureka" programmas projekts; "cooperation for open systems interconnection networking in Europe").
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- pavadšķielēšana Sadraudzības šķielēšana - biežākais šķielēšanas veids, kuras gadījumā acs kustības nav ierobežotas, rodas 3-4 gadu vecumā, sevišķi, ja ir intensīva redzes piepūle.
- debaryomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
- hanseniaspora Saharomicēšu dzimtas ģints.
- hansenula Saharomicēšu dzimtas ģints.
- lipomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
- pichia Saharomicēšu dzimtas ģints.
- saccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
- williopsis Saharomicēšu dzimtas ģints.
- zygosaccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
- integrācija Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u. tml.
- kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja.
- mangānisms Saindēšanās ar mangānu: intencijas trīce, retropulsija, runas traucējumi.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē; nevis.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību; ne tikai - bet arī.
- vien saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
- turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
- un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu; turpretī, turpretim.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu; ne - ne.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- garīgs Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam; arī psihisks.
- helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
- intelektuāls Saistīts ar intelektu, tam raksturīgs.
- internacionālistisks Saistīts ar internacionālismu (1), tam raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
- introspektīvs Saistīts ar introspekciju, tai raksturīgs.
- metronomisks Saistīts ar metronoma rādītajiem laika intervāliem, tiem raksturīgs.
- racionāls Saistīts ar prātu, intelektu, tiem raksturīgs.
- radiointerferometrisks Saistīts ar radiointerferometriju, tai raksturīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs; ļoti ciešas, nesaraujamas attiecības, integrāla iedaba.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmatiku, tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (1), tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (2), tai raksturīgs.
- sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
- sintoistisks Saistīts ar sintoismu, tam raksturīgs.
- sprinterisks Saistīts ar sprinteri, tam raksturīgs.
- pragmatisks Saistīts ar subjektīvām interesēm, tām raksturīgs.
- neapnīkstams Saistošs, tāds par ko nezūd interese, patika.
- links Saite (internetā).
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar darbības vārdu), raksturojot lielu darbības intensitāti.
- Amoka skrējiens saka par intensīvu, lielā steigā un satraukumā veiktu darbību
- līdz mākoņiem saka par kādas darbības lielu intensitāti.
- āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
- par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
- siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
- kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- klusums pirms vētras saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
- dara, kā patīk (arī ko grib) saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
- ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte.
- Deitonas latviešu kopiena sāka veodoties 1950. g., kad tur apmetās \~150 latviešu bēgļu, 20. gs. 70. gados Deitonā dzīvoja 25 latviešu ģimenes, ir latviešu evanģēliski luteriskā draudze, bibliotēka, darbojas vairākas interešu kopas.
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
- nav ko redzēt saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
- prāts nesas Saka, ja ir interese (par ko).
- prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir interese (par ko).
- sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir interese (par ko).
- prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir interese (par ko).
- prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir interese par ko.
- par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
- (dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- elle iet vaļā saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi.
- ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi.
- ka čīkst vien saka, ja kas tiek veikts intensīvi, viegli.
- formas pēc saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēmpiemīt liela intensitāte.
- ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko.
- līdz asinīm saka, ja pretēju interešu cīņa sasniegusi visaugstāko pakāpi.
- kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
- nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
- kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.
- dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
- kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
- nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
- kā negudrs saka, raksturojot darbības, norises augstu intensitāti.
- līdz nemaņai saka, raksturojot kādas darbības, parādības lielu intensitāti, pārmērīgumu.
- kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti.
- kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti.
- no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
- histerēzes cilpa sakarība starp polarizāciju un elektriskā lauka intensitāti dielektriķos; sakarība starp magnētiskā lauka indukciju un intensitāti magnētiķos.
- robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi.
- sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
- laikrinda Sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos.
- aizturefekts Sakaru sistēmas bloķēšnās intensīva trafika apstākļos.
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
- virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_.
- dascillus Sakņmīļu dzimtas ģints.
- pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
- patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi.
- pucēt vaļā sākt (intensīvi) ko darīt.
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- sasajemties Sākt intensīvi rūgt.
- dot vaļā Sākt intensīvi runāt, dziedāt, spēlēt.
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); pieķerties (kam).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- sakulties Sākt uzturēt tuvas, draudzīgas, arī intīmas attiecības (ar kādu).
- tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- antitēze Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- Sentlorensa sala sala Beringa jūras ziemeļos (angļu val. "Saint Lawrence Island"), ASV, platība — 4900 kvadrātkilometru, augstums — līdz 673 m.
- Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā.
- Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas.
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle.
- Krivčenskas salaktītu ala salaktītu ala Ukrainā, Podolijas augstienē, alas labirintu garums - 18,8 km.
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- salamandra Salamandru dzimtas ģints.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā.
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs.
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents.
- virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents.
- koprakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums vienā vārdā.
- šķirtrakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
- defisrakstījums saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, sastāvdaļu saistīšanai izmantojot defisi.
- atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- kopulatīvie salikteņi salikteņi ar sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem.
- ebertella Salmonellu ģints baktēriju agrākais nosaukums.
- agriopis Salnsprīžotāji (viena no 2 salnsprīžotāju ģintīm).
- erannis Salnsprīžotāji (viena no 2 salnsprīžotāju ģintīm).
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde.
- atslābināt Samazināt intensitāti, ātrumu.
- pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
- saplakt Samazināties intensitātē (par parādībām dabā).
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- sagūglēt Sameklēt informāciju internetā, izmantojot meklēšanas programmu "Google".
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
- sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- maniola Samteņu dzimtas ģints.
- vidējā samtīte samtīšu suga ("Bryum intermedium"), Latvijā aizsargājama.
- smalkā samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Conocybe tenera").
- Arena samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Pholiotina arrhenii").
- prusaku samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Pholiotina vexans").
- psilocephala Samtmušu dzimtas ģints.
- thereva Samtmušu dzimtas ģints.
- silurus Samu dzimtas ģints.
- phyllotopsis Sānaušu dzimtas ģints.
- aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus").
- rievainā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus cornucopiae").
- ozolu sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus dryinus").
- austeru sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus ostreatus"); austersēne.
- dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius").
- sajauktā sanpaulija sanpauliju suga ("Saintpaulia confusa").
- vijolīšu sanpaulija sanpauliju suga ("Saintpaulia ionantha").
- chaetogamarus Sānpeldvēžu ģints.
- gammarus Sānpeldvēžu kārtas ģints.
- orchestia Sānpeldvēžu kārtas ģints.
- pallasea Sānpeldvēžu kārtas ģints.
- pontoporeia Sānpeldvēžu kārtas ģints.
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- angialģija Sāpes asinsvadu apvidū no atbilstošo interoreceptoru kairinājuma.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- kļava Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), kļavaugu dzimta, 2 ģintis.
- aija Sāpju, prieka, izbrīna interjekcija.
- racionālisms Saprātīga attieksme pret īstenību; saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
- loģisks Saprātīgs, pareizs, pamatots; intelektuāls, racionāls.
- savedināt Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā.
- dictyuchus Saprolegniju dzimtas ģints.
- isoachlya Saprolegniju dzimtas ģints.
- leptolegnia Saprolegniju dzimtas ģints.
- protoachlya Saprolegniju dzimtas ģints.
- pythiopsis Saprolegniju dzimtas ģints.
- trausthotheca Saprolegniju dzimtas ģints.
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sūra Sāre ("Panicum"), graudzāļu dzimtas ģints.
- purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- Mačperu iezis Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā.
- Pietrags Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Limbažu novada Ainažu pagastā.
- pyrrhocorys Sarkanblakšu dzimtas ģints.
- erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī.
- lygistopterus Sarkanspārņu dzimtas ģints.
- eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha").
- arcella Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints.
- raphidiophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints.
- vampyrella Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints.
- acanthocystis Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints.
- actinophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints.
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
- opalīna Sarkodīnvicaiņu tipa vicaiņu klases ģints ("Opalina").
- ābeļu sarkodoncija sarkodonciju ģints sēņu suga (Sarcodontia crocea").
- nefelīnsienīts Sārmains intruzīvs magmatisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem un nefelīna.
- rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- batrahosperma Sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints ("Batrachospermum"), laponis ir makroskopisks (līdz 40 cm garš), gļotains, parasti bagātīgi zarots, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- microtrombidium Sārtērču dzimtas ģints.
- trombicula Sārtērču dzimtas ģints.
- trombidium Sārtērču dzimtas ģints.
- pelēkbrūnā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella mundula").
- pelēkā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella popinalis").
- nošķeltā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitopilus geminus", syn. "Rhodocybe truncata").
- aprīļa sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma aprile").
- vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum").
- krustsporu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma conferendum").
- violetā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma euchroum").
- zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum").
- pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum").
- Možē sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma mougeotii").
- spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- tēraudspožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum").
- iedzeltenā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma pleopodium").
- smirdošā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rhodopolium", syn. "Entoloma nidorosum").
- brūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rusticoides").
- zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum").
- milzu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sinuatum", syn. "Entoloma lividum").
- viļņainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma undatum").
- pavasara sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma vernum").
- riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus").
- troksnis sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to)
- zanukaņiķ Sarunāt, materiāli ieinteresēt.
- lagria Sarvaboļu dzimtas ģints.
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties.
- CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol").
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība.
- Saūda Saūda Arābijas Karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. "As Su'ūdīyah"), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Asīra Saūda Arābijas mintaka ("Asir"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha.
- ložņu saulenīte saulenīšu ģints suga ("Goodyera repens"), aug mitros, ēnainos skujkoku mežos parasti lielās grupās, stublājs 10-25 cm augsts.
- Amaterasumikoto Saules dieviete sintoismā; mītiska Japānas imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
- sphaerites Saulesvaboļu dzimtas ģints.
- Āzijas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius asiaticus"), Latvijā introducēta.
- Ķīnas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius chinensis"), Latvijā introducēta.
- smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa").
- baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba").
- kastaņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota castanea").
- vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria").
- sekstainā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota cristata").
- sermuļu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota erminea").
- kaķu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota felina").
- Granges saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota grangei").
- dzeltenkāta saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota magnispora").
- pļavas saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota oreadiformis").
- sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata").
- Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā.
- Ains sausgultne Omānā (_ʻAyn, Wādī al_), Zāhiras mintakā un nedaudz iesniedzas Dāhilījas mintakā.
- Ahdars sausgultne Saūda Arābijā (_Akhḑar, Wādī al_), Tebūkas mintākā.
- arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
- zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta.
- ēdamais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera edulis"), Latvijā introducēta.
- Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta.
- Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta.
- iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
- Equus burchelli savannas zebra, zirgu ģints suga.
- sava (arī paša) kabata savas (materiālās) intereses.
- korporatīvisms Savas organizācijas atbalstīšana pat uz citu organizāciju vai personu interešu rēķina.
- visvairāk Savieno jumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- ne Savienojumā "bet ne" - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Savienojumā "bet nevis" saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- izsauksmes Savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- karsin Savienojumā "karsin karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti.
- tikai Savienojumā "ne tikai - arī" saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
- nolasīties Savienojumā "nevarēt nolasīties": nevarēt beigt lasīt (parasti ko interesantu).
- proksi Savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu.
- simpatētisks Savienojumā "simpatētiskā tinte": bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- subtraktīvs Savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- vanteļu Savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu.
- vinteļu Savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu.
- baltin Savienojumā ar "balts" izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu.
- baltum Savienojumā ar "balts" izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu.
- pieraut Savienojumā ar "ko nu", "ko te" lieto, lai norādītu, ka arī intensīvi strādājot, neko daudz nepanāks, nesasniegs.
- plūdin Savienojumā ar "plūst" izsaka šīs darbības intensifikāciju.
- plūšus Savienojumā ar "plūst" lieto darbības intensitātes pastiprinājuma izteikšanai.
- sarktin Savienojumā ar "sarkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- smelšus savienojumā ar "smelt^1^" izsaka šīs darbības pastiprinājumu, intensifikāciju.
- vantaru Savienojumā ar "vintaru" raksturo iereibuša cilvēka soļus.
- dedzin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- degtin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dietin Savienojumā ar darbības vārda "diet" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- plēstin Savienojumā ar darbības vārdu "plēst" raksturo šīs darbības intensitātes pastiprinājumu.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā.
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku.
- alktin Savienojumā ar verba "alkt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- augtin Savienojumā ar verba "augt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bārtin Savienojumā ar verba "bārt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Savienojumā ar verba "bāzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bēgtin Savienojumā ar verba "bēgt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2).
- bēgšus Savienojumā ar verba "bēgt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin.
- bērtin Savienojumā ar verba "bērt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- brišus Savienojumā ar verba "brist" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- celšus Savienojumā ar verba "celt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- cirtin Savienojumā ar verba "cirst" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; ciršus.
- ciršus Savienojumā ar verba "cirst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzītin Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; dzīšus.
- dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- gāšus Savienojumā ar verba "gāzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- grūšus Savienojumā ar verba "grūst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ilgot Savienojumā ar verba "ilgoties" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- klupšus Savienojumā ar verba "klupt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- kristin Savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; krišus (2).
- krišus Savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- laistīt Savienojumā ar verba "laistīties 2" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lēktin Savienojumā ar verba "lēkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus (3).
- līšus Savienojumā ar verba "līst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgtin Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
- lūgšus Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgtin.
- lūgšu Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūzin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
- lūztin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
- mešus Savienojumā ar verba "mest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- rītin Savienojumā ar verba "rīt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Savienojumā ar verba "vilkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lēkšus Savienojumā ar verbu "lēkt", "lēkšot" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēktin.
- steigtin Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
- steigšus Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības lielāku intensitāti.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības nepilnīgumu, vājinātu intensitāti.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- padaudz Savienojumā ar verbu norāda uz samērā ilgu, biežu, intensīvu darbību.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
- ļoti Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti spēcīgi, intensīvi.
- ņemties Savienojumā ar verbu: izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- karstin Savienojumos ar "karsts" un "karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti.
- integrētā Savienojumos ar "shēma" un "mikroshēma", tas pats, kas integrālā.
- pieslēgvieta Savienojums, ar kura starpniecību sinhronizē un vada datu plūsmu starp centrālo procesoru un tādām ārējām iekārtām kā, piem., modemiem un printeriem.
- siderofors Savienojums, ko sintezē noteiktas mikobaktēriju un enterobaktēriju sugas.
- vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga.
- starpbanku attiecības savstarpējie banku darījumi, kas balstās uz abpusējām interesēm.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot.
- egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- gēnu komplementācija savvaļas tipa pazīmes attīst'ba hibrīdiem, kuru vecāku mutantie gēni determinē viena biosintēzes procesa divus dažādus etapus.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- skaipot Sazināties ar interneta programmas "Skype" starpniecību.
- crucigenia Scenedesmu dzimtas ģints.
- didymocistis Scenedesmu dzimtas ģints.
- dimorphococcus Scenedesmu dzimtas ģints.
- lauterborniella Scenedesmu dzimtas ģints.
- schroederiella Scenedesmu dzimtas ģints.
- tetradesmus Scenedesmu dzimtas ģints.
- tetrastrum Scenedesmu dzimtas ģints.
- aurelia Scifozoju klases ģints.
- cyanea Scifozoju klases ģints.
- perforācijas joslas numerācija secīga numerācija 30 cm intervālos uz filmas negatīva perforācijas joslas tuvumā, orientieris filmas attīstīšanas, montāžas un demonstrēšanas procesā.
- dreissena Sēdgliemeņu dzimtas ģints.
- sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš.
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants.
- nikneims Segvārds (interneta vēstkopās, portālu komentāros).
- helophora Segzirnekļu dzimtas ģints.
- leptuphantes Segzirnekļu dzimtas ģints.
- linyphia Segzirnekļu dzimtas ģints.
- porrhomma Segzirnekļu dzimtas ģints.
- nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
- bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints.
- hiperleidigisms Sēklinieka intersticiālo Leidiga šūnu hiperfunkcija hipofīzes gonadotropā hormona vai audzēja ietekmē; ierosina pāragru pubertāti.
- hipoleidigisms Sēklinieka intersticiālo Leidiga šūnu hipofunkcija, kas izraisa atpalicību dzimumattīstībā.
- sagittarius Sekretārputnu dzimtas ģints.
- vuārisms Seksuālas baudas gūšana vērojot kaut ko intīmu, pikantu.
- velingtonija Sekvoja - taksodiju dzimtas skuju koku ģints Ziemeļamerikā, kuras daži eksemplāri sasniedz 150 m augstumu un pieder pie visaugstākajiem kokiem.
- apium Selerijas - čemurziežu dzimtas ģints.
- ieguvējs Semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; beneficienss.
- beneficienss Semantiskā loma – situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; ieguvējs.
- protokols semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā.
- vebinārs Seminārs interneta vidē, kurā dalībnieki piedalās katrs no sava datora.
- darbseminārs Seminārs, kurā notiek intensīvas diskusijas par kādu jautājumu, darbs (nereti grupās) pie kāda projekta.
- ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies.
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.).
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m.
- go Sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā.
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus.
- side Senajā Japānā īpaša zīda drāna, ko pasniedza kā dāvanu dieviem sintoistu tempļos.
- optimāti Senajā Romā - aristokrātija, dižciltīgie; aristokrātijas partija, kas pārstāvēja nobiļu intereses.
- kripta Senajiem grieķiem un romiešiem - klintī izcirsta eja ar velvēm.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga.
- pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas.
- Sengratjāna Sengratjēna, pilsēta Francijā ("Saint-Gratien").
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
- Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta.
- klinšu gleznojumi (zīmējumi) seni attēli uz alu sienām un griestiem, uz atklātām klintīm.
- peristils Seniem romiešiem tā ēkas daļa, kur noritēja ģimenes intimā dzīve.
- Senklū Senkloda, pilsēta Francijā ("Saint-Cloud").
- dyseriocrania Senkožu dzimtas ģints.
- eriocrania Senkožu dzimtas ģints.
- akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti.
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār.
- ziņāties Sens ieradums, zināt un ievērot zintniecību.
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens.
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti.
- Senetjēna pie Rūvjē Sentetjēna pie Rūvjē, pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray").
- adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem.
- adonisa sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena adonis").
- niedru sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena belliarum").
- slaidkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena capillaripes").
- stiepīgā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena epipterygia").
- ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata").
- pienainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galopus").
- asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā.
- noliektā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena inclinata").
- nitrātu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena leptocephala").
- vīteņu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena meliigena").
- brūnsārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena metata").
- pavasara sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena niveipes").
- rievkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena polygramma").
- zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola").
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
- purpurbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena purpureofusca").
- Renātes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena renati").
- sārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosea").
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
- sarkanmalu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rubromarginata").
- sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana.
- sārmainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena stipata", syn. "Mycena alcalina").
- ziemas sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena tintinnabulum").
- pelēkbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena vitilis").
- zefīra sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena zephirus").
- Sentklēra Sentklēras ezers - atrodas Lielo ezeru sistēmā 175 m vjl. ("Lake Saint Clair"), Kanādā un ASV, platība - 1275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 7 m, iztek Detroita.
- Senžermēna pie Lajē Senžermēnaljē, pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye").
- mycetophagus Sēņgraužu dzimtas ģints.
- triphyllus Sēņgraužu dzimtas ģints.
- mycetophila Sēņodiņu dzimtas ģints.
- rhymosia Sēņodiņu dzimtas ģints.
- sciophila Sēņodiņu dzimtas ģints.
- helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
- peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis.
- nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
- bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
- terckvartakords Septakorda otrais apvērsums; septakordas ar kvintas skaņu basā.
- Septuaģinta Septuaginta.
- LXX Septuagintas (Vecās Derības vecākā tulkojuma grieķu valodā) apzīmējums.
- tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas.
- macromonas Sērbaktēriju ģints.
- thiobacterium Sērbaktēriju ģints.
- thiothrix Sērbaktēriju ģints.
- thiovulum Sērbaktēriju ģints.
- sērferis Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērfotājs.
- sērfotājs Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā.
- purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu.
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
- gulo Sermuļu dzimtas ģints.
- lutra Sermuļu dzimtas ģints.
- meles Sermuļu dzimtas ģints.
- dūmainā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma capnoides").
- kūdraspurva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma elongatipes").
- dzeltenīgā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma epixanthum").
- rūgtā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma fasciculare").
- purva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma myosotis").
- ķieģeļsarkanā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma sublateritium").
- mitruma sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma udum").
- dimetilsulfāts Sērskābes dimetilesteris (CH3)2SO4, lieto organiskajā sintēzē; ļoti toksiska viela.
- hiperimūnserums Serums ar augstu antivielu titru; iegūst, dzīvnieku intensīvi imunizējot.
- kešserveris Serveris, kas atrodas relatīvi tuvu interneta lietotājam un saglabā visas globālā tīmekļa lappuses un, ja nepieciešams, protokola "FTP" un citas datnes, kuras servera lietotāji ir pieprasījuši.
- autoatbildētājs serveris, kas internetā automātiski atbild uz specifiskiem ienākošajiem ziņojumiem.
- drukas serveris serveris, kas parasti vada vairākus printerus, no citiem tīklā apvienotajiem datoriem tas saņem un uzkrāj drukājamās datnes, veido to rindu un vienu pēc otras nodod tās drukāšanai vienam vai vairākiem tam pievienotajiem printeriem.
- brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību.
- buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu.
- sesamum Sezamu dzimtas ģints.
- cuspidata Sfagnu ģints sekcija.
- palustria Sfagnu ģints sekcija.
- polyclada Sfagnu ģints sekcija.
- rigida Sfagnu ģints sekcija.
- subsecunda Sfagnu ģints sekcija.
- cicinnobolus Sferopsīdu dzimtas ģints "Ampelomyces" nosaukuma sinonīms.
- askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas.
- camarosporium Sferopsīdu dzimtas ģints.
- darluca Sferopsīdu dzimtas ģints.
- sphaeropsis Sferopsīdu dzimtas ģints.
- celerio Sfingu dzimtas ģints.
- daphnis Sfingu dzimtas ģints.
- hemaris Sfingu dzimtas ģints.
- hyloicus Sfingu dzimtas ģints.
- sphinx Sfingu dzimtas ģints.
- acainais sfings sfingu dzimtas suga ("Smerinthus ocellatus").
- Šepšisentģerģa Sfintugeorge - pilsēta Rumānijā.
- Georges atzars Sfintugeorge, Donavas dienvidu atzars ("Bratul Sfintul-Gheorghe") tās deltā.
- Sfintulgeorge Sfintugeorge, pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā.
- Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu.
- sida Sida - divdīgļlapju augu ģints.
- sida Sida - vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimtas "Sididae" ģints.
- sideritis Siderīti - lūpziežu dzimtas ģints.
- latona Sidu dzimtas ģints.
- decticus Sienāžu apakškārtas ģints.
- degunradžsienāzis Sienāžu ģints ("Copiphora rhinoceros") ar savdabīgu ragu uz galvas un košās krāsās, sastopams tropos, vienpatnis.
- bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem.
- etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana.
- slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles.
- sirdsdāma Sieviete, ar kuru ir intīmas attiecības; arī iemīļotā.
- pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- jauktava Sieviete, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākiem vīriešiem.
- piedzīvotājīša Sieviete, kura dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kurai (ar to) ir intīmas attiecības, piedzīvotāja.
- athyrium Sievpapardes - sievpaparžu dzimtas ģints.
- pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sphaeroplea Sifonokladu rindas ģints.
- signāla līmenis signāla intensitāte, kas izteikta, piemēram, sprieguma vai jaudas mērvienībās.
- chlamydotis Sīgu dzimtas ģints.
- coregonus Sīgu dzimtas ģints.
- otis Sīgu dzimtas ģints.
- stenodus Sīgu dzimtas zivju ģints.
- klintieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Klintis" iedzīvotāji.
- fillers Sīka monēta Ungārijā, forinta simtā daļa.
- aphodius Sīkbambali - skarabeju dzimtas sīkbambalu apakšdzimtas ģints.
- galinsoga Sīkgalvīte - kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga").
- carychium Sīkgliemežu dzimtas ģints.
- Cotoneaster microphyllus sīklapu klintene.
- asplenium Sīkpapardes - sīkpaparžu dzimtas ģints.
- ceterakss Sīkpaparžu dzimtas ģints ("Ceterach"), mazas, gleznas papardes, kas spēj augt arī uz sienām un plaisām; rūspaparde.
- asplēnija Sīkpaparžu ģints ("Asplenium") atsevišķas sugas.
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
- ozolu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaete tabacina").
- lazdu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaetopsis tabacina").
- xylobolus Sīkpiepju dzimtas ģints.
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
- arabidopsis Sīkplikstiņi - krustziežu dzimtas ģints.
- hamearis Sīkraibeņu dzimtas ģints.
- meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas.
- parastais sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha pamphilus"), spārnu plētums - 24-33 mm, sastopams sausās pļavās, laukos mežmalās.
- enchytraeus Sīkslieku dzimtas ģints.
- fridericia Sīkslieku dzimtas ģints.
- platausis Sikspārņu dzimtas ģints ("Barbastella").
- mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki.
- eptesicus Sikspārņu dzimtas ģints.
- nyctalus Sikspārņu dzimtas ģints.
- plecotus Sikspārņu dzimtas ģints.
- vespertilio Sikspārņu dzimtas ģints.
- harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā.
- lielsikspārņi Sikspārņu ģints, līdz 40 cm gari dzīvnieki, pārtiek no augļiem.
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas.
- lasiurus Sikspārņu kārtas ģints.
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas.
- nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu.
- bebru sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus castoreus").
- karotes sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus cochleatus").
- lāču sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus ursinus").
- lapsu sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus vulpinus").
- bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene.
- tīģeru sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus lepideus", syn. "Panus tigrinus").
- smaržīgā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus suavissimus", syn. "Panus suavissimus"); smaržīgā kamolene.
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem).
- heteroderas Sīku nematožu ģints.
- catoscopium Sīkvācelīšu dzimtas ģints.
- sildoņi Sila doņi - doņu dzimtas ģints, augi plakanām lapām ar spilvotu apmali.
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
- aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
- vorsalīns Siltumu un skaņu izolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskās dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve.
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- clupea Siļķu dzimtas ģints.
- sprattus Siļķu dzimtas ģints.
- frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs.
- scolopendrellopsis Simfilu apakšklases ģints.
- scutigerella Simfilu apakšklases ģints.
- symphylella Simfilu apakšklases ģints.
- dekrudescence Simptomu intensitātes mazināšanās.
- simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās.
- geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu.
- lithobius Simtkāju apakšklases ģints.
- litobius Simtkāju apakšklases ģints.
- kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija.
- micromyces Sinhitriju dzimtas ģints.
- SIMV Sinhronizētā intermitējošā obligātā ventilācija (angļu "synchronized intermittent mandatory ventilation").
- valoda SMIL sinhronizētās multivides integrācijas valoda (angļu "Synchronized Multimedia Integration Language").
- rjobusinto Sinkrētisks sintoisma paveids Japānā, kurā ietverti arī budisma elementi.
- sinsemantisks Sinsemantisks vārds - vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime; relatīvas nozīmes vārds.
- sintagmātika Sintagmatika.
- redukcija sintaksē - viena vai vairāku strukturāli nozīmīgu teikuma komponentu izlaidums teikumā.
- zintakse Sintakse.
- teksta sintakse sintakses apakšnozare, kurā pēta saistīta teksta izveides likumus un teikuma struktūras pārveidojumus konsituācijas ietekmē.
- veidotājgramatika Sintakses kārtulu kopums, kas apraksta pareizu teikumu veidošanas procedūru.
- sintaksists Sintakses speciālists.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintakstiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- stilistiskā figūra sintaktiska konstrukcija (vai cits sintagmatisks izteiksmes līdzeklis), kas rada vai pastiprina teksta izteiksmīgumu jeb ekspresivitāti.
- figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
- polisindetons Sintaktiska konstrukcija, kurai raksturīga saikļu skaita palielināšana.
- jēdzieniskās attieksmes sintaktiskā sakara saturiskā puse.
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā.
- disjunktīvais sakārtojums sintaktisko attieksmju veids, kurā komponentus saista šķiramie saikļi (piem., "Putni bija vai nu vanagi, vai pūces.").
- paratakse sintaktisko sakaru veids - sakārtojums.
- sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā.
- predikatīvais sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- sintaksisks Sintaktisks.
- zintaktisks Sintaktisks.
- sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
- ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos.
- rezoldarva Sintētiska darva, ko iegūst, sārmainā vidē kondensējot fenolu un formalīnu; to plaši lieto plastisko masu izgatavošanā.
- lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
- neoprēns Sintētiskā gumija, hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums ASV.
- idoze Sintētiska heksoze, glukozes izomērs.
- akroze Sintētiska heksoze, kas iegūta, polimerizējot formaldehīdu; iegūta divās izomērās formās.
- tiokoli sintētiskā kaučuka veids, ko lieto šuvju hermetizācijai.
- tartrazīns Sintētiska krāsviela, ko izmanto kā pārtikas produktu krāsas uzlabotāju.
- antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra.
- karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu.
- E Sintētiska piedeva pārtikai (kopā ar indeksu).
- perlons Sintētiska poliamīdu šķiedra; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
- sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes.
- nitrons Sintētiska šķiedra - poliakrilnitrils.
- poliakrilnitrilšķiedra Sintētiska šķiedra (piem., nitrons, akrilāns), ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai tā kopolimēra; vieglas, mehāniski, termiski izturīgas, ar labu siltumizolētspēju; lieto gk. kopā ar vilnu un kokvilnu trikotāžas audumu, segu, kažokādu, paklāju ražošanā.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
- neilons Sintētiska šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- poliamīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no poliamīdiem; liela stiprība un berzes izturība (izplatītākie komercnosaukumi – neilons, kaprons, anīds, perlons, dederons, stilons).
- polivinilspirta šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no polivinilspirta; salīdzinājumā ar citām sintētiskajām šķiedrām labi uzsūc mitrumu, stipra, berzes izturīga, gaismizturīga, siltumizturīga; izplatītākie komercnosaukumi – vinilons, kuralons, vinols.
- polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga.
- polivinilhlorīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem, vai papildus hlorēta polivinilhlorīda; stipra, laba siltumizolācijas un elektroizolācijas spēja, laba gaismizturība, ķīmiskā izturība, maza siltumizturība, izmanto galvenokārt tehniskām vajadzībām (izplatītākie komercnosaukumi – rovils, movils, vinjons, hlorins).
- orlons sintētiska šķiedrmateriāla paveids; no šā materiāla izgatavots audums; nitrons.
- lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4).
- gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju.
- nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela.
- butilkaučuks Sintētiskais kaučuks, izobutilēna un izoprēna kopolimērs.
- poliuretāns Sintētiskais polimērs, ko izmanto, piem., līmju, putuplastu, plēves, mākslīgo ādu ražošanā.
- poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem.
- azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
- oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas.
- hinonimīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, ķīmiski neizturīgas, intensīvi zilā vai zaļā krāsā.
- poliakrillīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir akrilskābe, metakrilskābe, šo savienojmu atvasinājumi, to polimerizācijas produkti.
- epoksīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir epoksīdsveķi.
- fenolformaldehīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu šķīdumi spirtā.
- poliesterlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir nepiesātinātie vai piesātinātie poliesteri.
- poliuretānlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir poliuretānu izejvielas.
- cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
- nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O.
- tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli.
- tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls.
- nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas).
- poliamīdšķiedras Sintētiskas šķiedras (piem., anīds. kaprons, neilons), ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem; izturīgas un elastīgas.
- jēlšķiedra Sintētiskās šķiedras izgatavošanas starpprodukts.
- enkurtrose Sintētiskas šķiedras trose (bez bojājumiem), ko iesien enkura gredzenā.
- poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna.
- poliopropilēnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polipropilēna.
- polininilhlorīdšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem.
- psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
- polisulfīdu kaučuki sintētiski kaučuki, ko iegūst, polikondensējot alifātiskos dihalogēnatvasinājumus ar sārmu metālu polisulfīdiem; tiokoli.
- karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm.
- uretānkaučuki Sintētiski kaučuki, poliuretānu elastomēri, izmanto gk. autorūpniecībā un apavu ražošanā.
- fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos.
- fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi.
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
- sintētiskais kaučuks sintētiski polimēri, ko izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai; sintētiskā kaučuka dispersijas izmanto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas.
- fenolformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu (monooksibenzola, ksilolu) un formaldehīda polikondensācijas produkti.
- fenolaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu un aldehīdu polikondensācijas produkti.
- karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti.
- amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai.
- rezolsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst no fenola un formalīna; lieto plastmasu izgatavošanai.
- fenolsveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; fenolformaldehīda sveķi.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas.
- melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.
- furānsveķi Sintētiski sveķi, oligomēri ar furāna ciklu molekulā.
- bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
- rezoli Sintētiski termoreaktīvi sveķi, ko iegūst no fenola un formaldehīda; lieto plastmasu izgatavošanai; rezolsveķi.
- poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā.
- butadiēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna polimēri.
- butadiēnnitrilkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un akrilnitrila (17-40%) kopolimēri.
- butadiēnstirolkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un stirola kopolimēri.
- etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri.
- izoprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri izoprēna polimēri.
- hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai.
- epoksīdsveķi Sintētiskie sveķi, ko izmanto līmju, laku, stiegroto plastu u. c. ražošanā.
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
- tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu.
- sintētiskie lateksi sintētisko polimēru (gk. kaučuku) koloidālas sistēmas ūdenī; lieto plānu gumijas izstrādājumu (meteoroloģisko balonu, cimdu), porgumijas, līmes, krāsu ražošanā, izmanto par saistvielu.
- nitrofurāns Sintētisks antibakteriāls līdzeklis.
- dezoksipiridoksīns Sintētisks antimetabolīts, kas darbojas kā piridoksīna antagonists.
- akrihīns Sintētisks ārstniecības līdzeklis - malārijas pretlīdzeklis, kas aizstāj hinīnu, agrāk visizplatītākais līdzeklis pret malāriju.
- altroze Sintētisks D-glukozes stereoizomērs.
- dimestrols Sintētisks estrogēns preparāts.
- karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- polibutadiēns Sintētisks kaučuks, butadiēna H2C-CH=CH-CH2 polimerizācijas produkts.
- polihloroprēns Sintētisks kaučuks, hloroprēna polimerizācijas produkts.
- lauramīds Sintētisks kokoseļlas atvasinājums.
- plazmocīds Sintētisks malārijas ārstēšanas preparāts.
- premikss Sintētisks materiāls ar dažādām pildvielām.
- dezoksimorfīns Sintētisks morfīna derivāts, kas ir spēcīgāks, bet arī indīgāks par morfīnu; darbojas īsāku laiku.
- metadons Sintētisks morfīnam (morfijam) līdzīgs preparāts, ko lieto kā aizstājēju līdzekli morfīna un heroīna lietotāju ārstēšanā.
- spaiss Sintētisks narkotisko vielu maisījums.
- pentagastrīns Sintētisks pentapeptīds, aktīvs hormona gastrīna fragments, balts, amorfs pulveris, ievadīts injekcijas veidā, spēcīgi stimulē kuņģa sekrēciju.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves.
- polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras.
- polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- polidiēns Sintētisks polimērs ar eļļas īpašībām.
- polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
- polihlorvinils Sintētisks polimērs materiāls.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- goserelīns Sintētisks preparāts, ko lieto krūts un prostatas vēžā gadījumā.
- dikumarols Sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, K vitamīna antagonists.
- promedols Sintētisks pretsāpju līdzeklis, darbojas līdzīgi morfīnam, daudz lietojot var izraisīt narkotisku atkarību.
- buserelīns Sintētisks pretvēža medikaments, ko lieto krūts un prostatas vēža gadījumā.
- tartāns Sintētisks sporta skrejceļu segums.
- prednizons Sintētisks steroīds, kam viena dubultsaite vairāk nekā kortizonam; vājāk aiztur organismā nātriju un ūdeni nekā kortizons.
- prednizolons Sintētisks steroīds, oksidējot iegūst hidrokortizonu.
- akrilšķiedra Sintētisks šķiedrmateriāls, ko iegūst no akrilskābes esteriem.
- akrilāns Sintētisks šķiedrmateriāls.
- orotons Sintētisks, metāliska tīkliņa veida audums.
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
- sintētika Sintētisku vielu kopums; izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām.
- sintiķis Sintezators.
- sintiņš Sintezators.
- S Sintēze (ģenētikā).
- sintols Sintīna ieguves starpprodukts, ketons.
- sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators.
- sintoists Sintoisma piekritējs.
- kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
- Ņihongi Sintoisma raksti, kuros aprakstīts japāņu radīšanas mīts un leģendas par dieviem; sākotnēji tas bija rakstīts ķīniešu valodā.
- macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
- sinto Sintoisms.
- kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
- matsuri Sintoistu reliģiskie svētki Japānā.
- džindža Sintoistu svētnīca.
- chrysosphaerella Sinūru dzimtas ģints.
- conradiella Sinūru dzimtas ģints.
- mycroglena Sinūru dzimtas ģints.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- allium Sīpoli - liliju dzimtas ģints.
- šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša.
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- laksis Sīpolu ģints suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
- prediastole Sirds cikla intervāls tieši pirms diastoles.
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
- mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
- dicentra Sirdspuķe - magoņu dzimtas ģints.
- berteroa Sirmenes – krustziežu dzimtas ģints.
- drepana Sirpjspārņu dzimtas ģints.
- bryodema Siseņu apakškārtas ģints.
- locusta Siseņu apakškārtas ģints.
- oedipoda Siseņu apakškārtas ģints.
- omocestus Siseņu apakškārtas ģints.
- psophus Siseņu apakškārtas ģints.
- sphingonotus Siseņu apakškārtas ģints.
- niedru sisinātājķauķis sisinātājķauķu ģints suga ("Locustella luscinioides"), Latvijā vietām sastopama samērā bieži
- DV-I sistēma _DV-I_ - interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive").
- AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system").
- ziņojuma dēļa sistēma sistēma datorā, kuru izmanto lietotāju grupa, kam ir kopīgas intereses, lai apmainītos ar informāciju, parasti iezvanpieejas apstākļos; sisitēma BBS; BBS.
- elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra.
- vaicājuma apstrāde sistēmas darbību kopums, kuras veicamas, lai sagatavotu vaicājuma izpildi: vaicājuma nolasīšanu un interpretāciju, tā ievietošanu rindā, resursu iedalīšanu, kā arī noslēguma operāciju izpildi.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus.
- datu savākšana sistemātiska datu iegūšana īpašiem mērķiem no dažādiem avotiem, ieskaitot aptaujas, intervijas, novērojumus, esošos reģistrus un elektroniskos ierakstus.
- sekot Sistemātiski interesēties par kāda konta saturu kādā sociālo tīklu vietnē.
- ziedlapprinteris Sitienprinteris rakstzīmju virknes drukāšanai, kura drukājošais elements veidots rotējoša diska veidā ar ziedlapveidīgiem, burtus saturošiem izciļņiem.
- punktmatricas printeris sitienprinters, kas ar punktmatricas palīdzību veido tekstu vai grafiskus attēlus, ar adatām sizdams pa kopējamo lenti; matricprinteris.
- bita pārraides kļūda situācija, kad bita vērtība pārraides procesā ir izmainījusies un uztvērējs to nepareizi interpretē.
- pašstigmatizācija situācija, kad indivīds vai grupa internalizē jeb pieņem citu piedēvēto negatīvo raksturojumu un attieksmi.
- taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls.
- interešu konflikts situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
- parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams.
- furāns Skābekli saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C4H4O; lieto organiskajā sintēzē.
- glioksāls Skābeņskābes aldehīds, dzeltens šķidrums ar īpatnēju smaržu, izmanto par starpproduktu heterociklisku savienojumu un krāsvielu sintēzē.
- plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks.
- skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis").
- kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis").
- rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens").
- maija auzene skaistgalvju ģints suga ("Calocybe gambosa". syn. "Calocybe georgii").
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
- kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- caurlaidspēja Skaitlis, kas raksturo transportlīdzekļu plūsmas intensitāti ceļa posmā laika vienībā.
- intervāla centrs skaitlis, ko iegūst, summējot intervāla apakšējo robežu ar intervāla augšējo robežu un iegūto summu dalot ar 2.
- mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla.
- IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 148.158.16.151.
- magnētiskā plūsma skalārs lielums magnētiskā lauka integrālai raksturošanai – magnētiskās indukcijas vektora B plūsma caur aplūkojamo virsmas laukumu; apzīmējums - Ф; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēbers (Wb).
- krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
- frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu.
- gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu.
- hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem.
- īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes.
- iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata").
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu).
- kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
- khandha Skandha - jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību; tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā.
- akustiskā analīze skaņas sastāva kompleksa noteikšana pēc tās komponentu svārstību frekvences un intensitātes.
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai.
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass.
- simetriskās skaņkārtas skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- semplers Skaņu ieraksta aparatūra, kas apvieno magnetofona un sintezatora iespējas un ļauj ierakstu apstrādāt.
- klasteris Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
- klasters Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
- mikrohromatika Skaņu sistēma, ko veido intervāli, kuri ir mazāki par pustoni.
- oktāva Skaņurindas intervāls, kas ietver divpadsmit pustoņus.
- maijvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Melolontha"), vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem, Latvijā konstatētas 2 bieži sastopamas sugas.
- smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī.
- oryctes Skarabeju dzimtas ģints.
- phyllopertha Skarabeju dzimtas ģints.
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa int..