rāciņš
rāciņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rāciņš | rāciņi |
| Ģen. | rāciņa | rāciņu |
| Dat. | rāciņam | rāciņiem |
| Akuz. | rāciņu | rāciņus |
| Lok. | rāciņā | rāciņos |
1.Rācenis – kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
2.Kartupelis.
Avoti: EH, Aug2