rācinis
rācinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rācinis | rāciņi |
Ģen. | rāciņa | rāciņu |
Dat. | rācinim | rāciņiem |
Akuz. | rācini | rāciņus |
Lok. | rācinī | rāciņos |
1.Rācenis – kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
2.Kartupelis.
3.Vērpjamā ratiņa daļa.
4.Petrolejas lampas rezervuārs.
Avoti: EH, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atgriežoties mājās, galdā tika celti dažādi kartupeļu ēdieni un ziemas krājumi, daži mazāk zināmi senie ēdieni piemēram, miežu kukulīši, riķis jeb kartupeļu desa, un kur tad vēl zināmais rieziks, „ siļķe ar krējumu un vārīti rācini”, pildītas kartupeļu pusītes un daudz kas cits.