racinis
racinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | racinis | raciņi |
| Ģen. | raciņa | raciņu |
| Dat. | racinim | raciņiem |
| Akuz. | racini | raciņus |
| Lok. | racinī | raciņos |
1.Rācenis; rāceņa sakne.
2.Vērpjamā ratiņa detaļa – ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš.
Avoti: KiV