racīknis
racīknis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | racīknis | racīkņi |
| Ģen. | racīkņa | racīkņu |
| Dat. | racīknim | racīkņiem |
| Akuz. | racīkni | racīkņus |
| Lok. | racīknī | racīkņos |
Kaut kas sajaukts, savandīts.
Avoti: ME