rācienis
rācienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rācienis | rācieņi |
| Ģen. | rācieņa | rācieņu |
| Dat. | rācienim | rācieņiem |
| Akuz. | rācieni | rācieņus |
| Lok. | rācienī | rācieņos |
Rācenis – kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
Avoti: Aug2