driģene
driģene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | driģene | driģenes |
| Ģen. | driģenes | driģeņu |
| Dat. | driģenei | driģenēm |
| Akuz. | driģeni | driģenes |
| Lok. | driģenē | driģenēs |
Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, ~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
Stabili vārdu savienojumiMelnā driģene.
- Melnā driģene taksons — driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
Stabili vārdu savienojumiKā driģene. Kā driģenes saēdies. Smejas kā driģeņu paēdis.
- Kā driģene — saka par ļoti kustīgu cilvēku
- Kā driģenes saēdies sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis
- Smejas kā driģeņu paēdis frazēma — saka, ja kāds ļoti smejas bez sevišķa iemesla
Avoti: LLVV, LD, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Driģenes, nātres, biškrēsliņi, pelašķis, maijpuķīte, buldurjānis...
- Latvijā visbiežāk ir sastopama melnā driģene, kas aug ceļmalās.
- Viduslaikos un 17. gadsimtā Eiropā ir dokumentēta velnābolu un melno driģeņu lietošana.
- Mamma bieži teica – “ kā driģenes saēdusies”.
- Nezinu, varbūt bērnībā man ir iebarotas driģenes, bet mierā būt es nespēju.