schoenoplectus
Lietojuma biežums :
schoenoplectus vārds svešvalodā; latīņu
Lielmeldri (dažkārt nodala no meldru ģints).
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ezeru un zilgano meldru daži autori nodala lielmeldru ģintī ( " Schoenoplectus").
- 3. Dziļums – 0,5 m, bijusī bebraine, grunti veido smalka dūņa, rupjš detrīts, smilts, nomelnējušas ūdenī iegrimušas koku atliekas, piekrastē Lemna trisulca un Lemna minor, kā arī Schoenoplectus lacustris, kā arī atsevišķi pavedienveidīgo zaļaļģu apaugumi.
- Šī paša urbuma makroatlieku diagrammā 1,50 – 2,00 m dziļumā dominē ūdensaugu atliekas – peldošā glīvene ( Potamogeton natans), lēpes ( Nuphar), ūdensrozes ( Nymphaeae), mieturu daudzlapes ( Myriophyllum verticillatum), vilkvālītes ( Typha), tomēr parādās arī tādu augu makroatliekas, kuri aug piekrastes zonā, – ezera meldrs ( Schoenoplectus lacustris), Eiropas vilknadze ( Lycopus europaeus), purvu un slapju pļavu augi – trejlapu puplaksis ( Menyanthes trifoliata), grīslis ( Carex) un purva sārmene ( Stachys palustris), pameldrs ( Eleocharis), kas arī liecina par krasta līnijas tuvumu.
- 40-50 Schoenoplectus lacustris
- Ezera piekrastes seklūdens daļā aizaugumu veido niedres — Phragmites australis, ezermeldri — Schoenoplectus lacustris, kalmes — Acorus calamus, abinieku sūrenes — Polygonum amphibium un kosas — Equisetum palustre.