vehisms
vehisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vehisms | vehismi |
| Ģen. | vehisma | vehismu |
| Dat. | vehismam | vehismiem |
| Akuz. | vehismu | vehismus |
| Lok. | vehismā | vehismos |
Reliģiski filozofisks virziens krievu inteliģences aprindās (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā).
Avoti: LLVV