Paplašinātā meklēšana
Meklējam priekšmetu.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (1350):
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- dzīšana apmatojuma nogriešana ar asu priekšmetu, skūšana
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- intencionalitāte Apziņas virzība uz domas priekšmetu.
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- dzīt ar asu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt
- griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- bakstēt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- bakstīt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- spiedogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- drikāt Ar troksni pārbīdīt kādu priekšmetu.
- saluksīt Ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus).
- žākarēt Ar žākaru meklēt nogrimušus priekšmetus.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
- kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu.
- atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu).
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu.
- upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē vienveidīgus priekšmetus, veido kolekciju.
- teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu.
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis.
- bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis.
- bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis.
- belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- ražošanas rīki darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.).
- konveijerizācija Darba procesa organizēšana plūsmas veidā, izmantojot darba priekšmetu pārvietošanai konveijeru.
- ražošanas līdzekļi darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu; pasīvs.
- subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs.
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- boncāt Dauzīt ar kādu smagu priekšmetu.
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
- izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
- šķiņķa zirgam zobos neskatās dāvinātu priekšmetu nepeļ, nenoniecina.
- vinegrets dažādu priekšmetu vai jēdzienu sajaukums.
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
- krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
- Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles.
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
- tēmas grupa diskusiju grupa, kurā diskusija vērsta uz vienu priekšmetu vai tēmu, kas ir nozīmīga visiem grupas locekļiem.
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris.
- iešēkelēšana Divu gredzenveida priekšmetu savienošana ar šēkeļa palīdzību.
- maiņas līgums divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu.
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- izdrāstīt Drāztot izgatavot (priekšmetu).
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- kastuvis Dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis.
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem.
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu.
- humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku.
- ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu.
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
- skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī.
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās).
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu.
- bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
- daļa fragments vai fragmenti, kas rodas, sadalot veselu priekšmetu.
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi).
- speciālgadījums gadījums, kas saistīts ar konkrētu priekšmetu, darbību, parādību no plašāka parādību klāsta
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- aports Garu izsaukšana ar dažādu priekšmetu palīdzību.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot.
- vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
- grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
- stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu.
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- izgriezt Griežot izņemt (no kā priekšmetu).
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- duņķīt Grūstīt ar neasu priekšmetu.
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu).
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot.
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
- apaugt ar mantu iegūt daudz priekšmetu, lietu.
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
- dzinējs iekārta, kas ar spēku virza priekšmetu kur iekšā
- īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā.
- nomērkt Iemērkt veselu rindu priekšmetu.
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
- slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
- akribometrs Ierīce ļoti sīku priekšmetu mērīšanai.
- kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
- liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- gīna ierīce smagu priekšmetu pacelšanai un novietošanai uz kravas bomjiem vai celtņiem.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
- pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu.
- iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni).
- iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni).
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- atprasījums Iespēja saņemt atpakaļ nodotu naudu vai priekšmetu.
- rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus).
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- klinometrs Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- klinoskops Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- tazimetrs Instruments priekšmetu izplešanās noteikšanai.
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi.
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds.
- attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu.
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- hrematonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu.
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- ieduņķīt Izdarīt grūdienu (ar neasu priekšmetu).
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- drellēt Izdurt caurumu ar neasu priekšmetu.
- izgatavēt Izgatavot (priekšmetu).
- izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- mācību stundu (nodarbību) slodze izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā.
- nogrebt Izgrebt; izgatavot grebjot (noteiktu skaitu priekšmetu).
- izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
- izlepīt Izveidot (priekšmetu, parasti no māla).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu).
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- kārtāt Izvietot noteiktā veidā, kārtībā (telpā); šādā veidā izvietot (priekšmetus).
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana; valsts reliģija Japānā (1868. - 1945. g.).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
- lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
- brauska Kāds, kurš iet neskatīdamies apkārt, un tādēļ apgāž vai saplēš ceļā esošos priekšmetus.
- lietotājs kāds, kurš rīkojas ar kādu priekšmetu, materiāliem, resursiem u.c.
- glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- esība Kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai.
- misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu).
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
- čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
- cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai.
- sasakļauties Kļūt greizam, saliekties (par koka priekšmetu).
- karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
- norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
- ieskapstēt Kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt.
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
- apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
- izaretināties Kļūt retākam (par augu, priekšmetu kopu).
- piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- piesmagt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
- apaļknaibles Knaibles ar koniskiem galiem stiepļu, plāksnīšu u. c. priekšmetu liekšanai.
- paralēlknaibles Knaibles ar paralēlām žokļu iekšējām virsmām biezāku priekšmetu saturēšanai.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- parulle Koka klucis smagu priekšmetu velšanai.
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
- lietu internets kolektīvs apzīmējums tehnoloģijām, kas savā starpā savieno fiziskus priekšmetus un savienojas arī ar virtuālām lietojumprogrammām.
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no magnētiskā meridiāna, ko rada apkārtējo dzelzs priekšmetu inducēšanās Zemes magnētiskajā laukā vai ierīču radītais magnētiskais lauks.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- barāža Kuģu un zemūdeņu ceļa aizsprostošanas līdzekļu kopums - sarežģīts mīnu, tīklu, bonu un citu priekšmetu kombinējums.
- ceļa kule kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
- blāgžt kult labību, sitot ar labības kūļiem pret kādu priekšmetu, lai graudi izkristu.
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku priekšmetu) kopums.
- izkvēpēt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot.
- pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
- lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt.
- močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu).
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā.
- starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- celšanas elektromagnēts līdzstrāvas elektromagnēts, kas iekārts celtņa trosē un kalpo feromagnētisku priekšmetu vai detaļu pacelšanai un pārvietošanai.
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
- kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
- banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis.
- bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums.
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
- straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais.
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2).
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
- šitis Lieto, pastiprinot norādījujmu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību; tieši šis.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štas Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štaste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- taste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
- darba līdzekļi lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- guldināt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- guldīt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- reizināt likt rindā (nelielus priekšmetus).
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- litavāt Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- galdnieka līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
- galdnieku līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu); salodēt.
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
- error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu.
- satvērējs manipulatora vai robota darba elements, kas nodrošina priekšmetu paņemšanu un noturēšanu noteiktā stāvoklī.
- aizņemšanās Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod; šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2).
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
- pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
- pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
- ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
- pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- konsole Mazs galdiņš, sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai.
- ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
- izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
- autogēna metināšana metāla priekšmetu sametināšana ar ūdeņraža un skābekļa maisījuma liesmu.
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks.
- namdara mezgls mezgls, ko lieto garu priekšmetu pacelšanai un uzvilkšanai uz klāja.
- rēbus Mīkla, kas sastāv no dažādu priekšmetu attēlojumiem pamīšus ar burtiem, notīm utt.
- objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- mikrogrāfija Mikroskopisku priekšmetu aprakstīšana.
- binokulārais mikroskops mikroskops ar diviem okulāriem; priekšmetu aplūko ar abām acīm.
- muitas kontroles zona muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču un citu priekšmetu pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- bross Neatļautu priekšmetu pārmešana pār cietuma sētu.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- pārgriezties Nedaudz sev iegriezt (ar asu priekšmetu).
- brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
- verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs.
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- šķipsna Neliels (pasīku priekšmetu) daudzums.
- šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
- štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
- šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- stereoanestēzija Nespēja noteikt priekšmetu formu vai lielumu ar tausti.
- astereognoze Nespēja pazīt priekšmetus pēc taustes.
- pragmatagnozija Nespēja pazīt zināmus priekšmetus.
- lobt Nevērīgi mest (parasti priekšmetus).
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- ciki Nezināms priekšmetu, parādību, dzīvu būtņu skaits.
- optokinētiskais nistagms nistagms veseliem cilvēkiem, ja tie cenšas ar acīm fiksēt priekšmetus, kas ātrā secībā šķērso redzes lauku.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- iekabe No laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai.
- cauri No vienas puses līdz otrai (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.).
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
- netiešais nodoklis nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- izīrēt nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- apgraudāt Nogāzt, nogrūst (parasti priekšmetu).
- nokrimstīt Nograuzt, apgrauzt (vairākus priekšmetus).
- nomaļavāt Noklāt ar krāsu (priekšmetu).
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- novalkāt Nolietot (priekšmetu).
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
- da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- ciki Norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
- cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- līdz Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
- tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
- štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šitis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
- ar Norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu.
- ar Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcībā darbības veikšanas momentā.
- ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
- pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
- nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
- nikas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu.
- aizartavāt Norūdīt (metāla priekšmetu).
- polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai.
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma).
- kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
- orientēšana noteikta stāvokļa radīšana (kam) attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs.
- vecmetalls Novecojušos ierīču un priekšmetu atkritumi, ko pārkausē jaunām vajadzībām.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- ievietot Novietot (kur iekšā priekšmetu).
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1).
- novietāt Novietot (priekšmetu).
- pievietot Novietot (priekšmetu).
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa dalu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
- nokrāmēt Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
- nokrāmēties Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
- izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
- pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita.
- nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu).
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- atjemt Ņemot ar rokām, vai ar priekšmetu, atvirzīt nost.
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā.
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
- binoklis optiska ierīce ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
- pseudoskopija Optiskie maldi, kas attiecas uz redzamu priekšmetu lielumu, attālumu un veidolu.
- tēlemīkroskops Optisks instruments, kas palielina tālus priekšmetus.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
- priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
- izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
- izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
- sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- palielināt Padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu).
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- megaloskops Palielinātājs spogulis; lupa sīku priekšmetu apskatei.
- tākala Palīgierīce, ar ko celt smagus priekšmetus.
- furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums.
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind; piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
- šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu.
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
- savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- čūkstēt Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
- raibs Par priekšmetu kopumu.
- norobežots Par priekšmetu, veidojumu u. tml.
- milzīgs Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- milzu Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- iebelzt Par priekšmetu.
- pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
- nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- apbronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
- bronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pārnasāt Pārnēsāt (piemēram, priekšmetus).
- pārsanesties Pārnest (piemēram, priekšmetu).
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta); ceļamā skrūve.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
- skate Pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē.
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
- pasta paka pasta sūtījums, kurā pārsūta rūpniecības, sadzīves un kultūras preces, pārtikas produktus un citus priekšmetus.
- sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus.
- kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
- konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(1); savākto priekšmetu kopums.
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
- sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot.
- nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu).
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- paputēt Pazust (parasti par priekšmetu).
- aiziet garu ceļu pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- piecnieks Piecu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
- pielāpīt Pielabot (piemēram, priekšmetu).
- dalikt Pielikt pie ķermeņa daļas (piemēram, priekšmetu, kompresi).
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
- uzblīzt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
- lāpīt Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu); pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā.
- beigt Pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu).
- pilēties Pilot atdalīties (par šķidrumu); atbrīvoties no šķidruma, tam pilot (par priekšmetu, vielu).
- lihnomantija Piromantijas veids, kad zīlē vērojot sveces (retāk arī lampas) liesmu kā arī apkārtējos priekšmetus.
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- PVC Polivinilhlorīds (angļu polyvynil chloride) -sintētisks polimērs, ko plaši izmanto dažādu priekšmetu izgatavošanai.
- rošt Post, rotāt, greznot (piemēram, telpu, arī priekšmetus).
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
- gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem.
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis.
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā.
- punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- optiska sistēma priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- braukšana priekšmetu kustēšanās, slīdēšana
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza.
- jēdziena apjoms priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
- dizains priekšmetu un vides mākslinieciskā projektēšana un konstruēšana.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- rangs priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma.
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- apmaiņa Process, kurā aizstāj vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņem viena vietā citu; darbība, process --> apmainīt (2).
- pārvietošana process, kurā tiek mainīta priekšmetu vai organizāciju atrašanās vieta
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
- megaskops Projekcijas iekārta, kurā projicējamo priekšmetu ar spoguļu palīdzību apgaismo no mugurpuses.
- dizainēt Projektēt un konstruēt priekšmetus, iekārtot vidi.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- katekse Psihoanalīzē domu vai jūtu koncentrēšana uz vienu ideju vai priekšmetu.
- dēzums Pūlis, daudz sablīvētu priekšmetu.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- blakšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- paukšēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- žviukstēt Radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai.
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- ametropija Redzes traucējumi, kad acs nevar skaidri saredzēt priekšmetus bez optikas (brillēm, kontaktlēcām vai lupas).
- triplopija Redzes traucējums, kad priekšmetus redz trīskāršotus.
- makropsija Redzes traucējums, kam raksturīgs priekšmetu šķietams palielinājums.
- metamorfopsija Redzes traucējums, kas izpaužas priekšmetu apveida izkropļotā uztverē.
- hromatopsija Redzes traucējums, kurā bezkrāsainus priekšmetus redz krāsainus vai krāsainus priekšmetus nedabiskā krāsā.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu; tikt izveidotam.
- nolaisties Refl. --> nolaist (2); tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
- lietošana rīkošanās (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantošana
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- lietot rīkoties (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantot (1)
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus.
- pērļošana Rokdarbu tehnika - rotaslietu u.c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- bumbāties Rotaļāties ar bumbu (vai ar kādu citu apaļu priekšmetu).
- blōkšona rudzu kulšana, sitot vārpas pret kādu priekšmetu, iepriekšēja apkulšana.
- pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
- vieglā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
- rūpnieciskais dizains rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu mākslinieciska konstruēšana.
- savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- izšķirties Sadalīties (par priekšmetu).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
- izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
- sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
- sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs.
- krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
- kūlis Saišķis, (priekšmetu) kopa.
- nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem.
- kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
- (nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms.
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
- apridāt Sakārtot, katru priekšmetu noliekot tā vietā.
- apridāties Sakārtot, katru priekšmetu noliekot tā vietā.
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. tml.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt.
- sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus).
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu).
- sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- uzreizināt Salikt rindās (nelielus priekšmetus).
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- pastingrs Samērā stingrs (piemēram, par vielu, priekšmetu).
- sakaustīt Sanaglot (parasti vecu, nolietotu priekšmetu).
- sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa.
- piesajemties Saņemt (rokās) vairākus, daudzus priekšmetus.
- apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras.
- uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
- domāt Saprast, precizēt, uztvert runas priekšmetu.
- reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus.
- kakls Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā.
- aizķert Satvert (ko) ar asu, agru priekšmetu.
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
- taupīt Saudzēt (piemēram, dabas objektus, priekšmetus).
- patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās.
- lauzt Savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- skaitlis Savienojumā "skaitļa vārds": vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- priekšmets Savienojumā "teikuma priekšmets": teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- savienāt Savienot (priekšmetus, to daļas).
- šūt savienot kopā detaļas, priekšmetus
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- sastebēt Savilkt kopā (smagus priekšmetus).
- gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
- tehnoloģiskais process secīgu tehnoloģisko operāciju kopums darba priekšmetu (detaļu u. c.) īpašību pārveidošanai.
- second Second hand - otrreizējais tirgus, lietotu priekšmetu realizācija.
- darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss.
- zināšanu bāze semantisks modelis, ko izmanto datoros, lai attēlotu cilvēka uzkrātās zināšanas par kādu noteiktu priekšmetu apgabalu.
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu.
- kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus.
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
- septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- sešpadsmitnieks sešpadsmit (cilvēku, priekšmetu, skaitļu u. tml.) kopa.
- sešnieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu.
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus.
- predikatīvais sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- bauzēt Sist ar kādu priekšmetu.
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
- lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- cirst Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- šoks Skaita mērvienība - 30 gabalu; kopa, kurā ir 30 (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- gabalkrava Skaitāmu priekšmetu (vai iepakojumu) krava, kuru var pārvadāt iesaiņojumā vai bez tā.
- kopuma skaitļa vārds skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
- pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums.
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda secību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
- kombinētais skapis skapis ar nodalījumiem, plauktiem un atvilktnēm dažādu priekšmetu glabāšanai.
- vitrīnskapis Skapis ar stiklotiem nodalījumiem dažādu priekšmetu eksponēšanai.
- virtuves skapis skapis virtuves un saimniecisko priekšmetu un piederumu glabāšanai.
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
- reduplicējošā paramnēze slimnieka pārliecība par divu priekšmetu, personu, notikumu esamību, lai gan īstenībā ir tikai viens.
- ģīne Smaga un stipra trice sevišķi smagu priekšmetu uzņemšanai un nolaišanai no kuģa.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu.
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
- kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi.
- telebinoklis Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus.
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- negociabilitāte Spēja noderēt par darījuma priekšmetu, speciāli par tirdzniecības darījuma priekšmetu, kredīta spēja.
- stereognozija Spēja noteikt priekšmetu lielumu un formu ar tausti.
- simbolija Spēja pazīt priekšmetus ar tausti.
- hirognostisks Spējīgs pazīt priekšmetu, to aptaustot; atšķirt ķermeņa labo pusi no kreisās.
- galda spēle spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām.
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- karodziņu transportieris stieņveida transportieris ar izciļņiem (karodziņiem), kurš veic lineāro un leņķisko kustību, pārvietošanās laikā aptverot pārvietojamos priekšmetus.
- izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā).
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- priekšmetstikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu.
- priekšmetstikls Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu.
- apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
- stručīties Stīvēties ap smagu priekšmetu, ko nevar pacelt.
- slīmestēt Strādāt ar amatnieku darbarīku - slīmestu; apstrādāt (priekšmetu, detaļu) ar slīmestu.
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
- noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
- pašaut Strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- piecirst Strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
- logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem.
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai).
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
- kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- lipināt Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- cirst Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu); skaldīt.
- imersija Šķidruma ievadīšana starp mikroskopa objektīvu un aplūkojamo priekšmetu; palielina mikroskopa izšķirtspēju.
- imersija Šķidrums, ar ko aizpilda telpu starp mikroskopa objektīvu un pētāmo priekšmetu, tādējādi palielinot mikroskopa izšķirtspēju.
- telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā).
- štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; štaste.
- Greifera transportieris štancēšanas preses barošanas mehānisms, kas satver apstrādājamo priekšmetu un pārvieto to par noteiktu attālumu.
- malka Tā, ka var izmantot par kurināmo (piemēram, koka priekšmetus).
- falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu.
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
- sitams Tāds, ar ko sit, ko izmanto sišanai (pa priekšmetu, rīku).
- smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
- vēderišks Tāds, kam vidusdaļā ir izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetu).
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- pašaurs Tāds, kas aptver samērā maz priekšmetu, parādību.
- nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- tamējs Tāds, kas attiecas uz iepriekš minēto priekšmetu, parādību; tāds, kas ir saistīts ar iepriekš minēto priekšmetu, parādību.
- šitamējs Tāds, kas attiecas uz minēto priekšmetu, parādību.
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs.
- ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- kramgrauzis Tāds, kas grauž cietus priekšmetus.
- savs Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
- pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu); pilnīgi pabeigts.
- kasinis Tāds, kas ir izrakts ar visu sakni un ko izmanto dažādu priekšmetu detaļām, arī būvniecībā (par tievu koku).
- gaišs Tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- ļaudisks Tāds, kas ir noderīgs, piemērots cilvēkam (par priekšmetu).
- nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
- rakstāms Tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai (piemēram, par priekšmetu, vielu).
- patumšs Tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- tuņķains Tāds, kas ir saveltnētu, saviļātu priekšmetu, vielas (piemēram, siena) daļas.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
- brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- iepriekšējs Tāds, kas ir, atrodas pirms cita, līdzīga (par priekšmetu, parādību).
- respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
- kopējs Tāds, kas ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu).
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nolietajās.
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
- konvertējošs tāds, kas saiet kopā; tāds, kas sliecas uz kopīgu punktu, centru vai fokusu, piemēram, redzes asis uz apskatāmo priekšmetu.
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- ciešs Tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības).
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- patukšs Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) - parasti par vietu, telpu.
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piemēram, par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
- ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
- dvars Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un kuģa sāna virzienu uz attiecīgo priekšmetu.
- dvarss Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz attiecīgo priekšmetu.
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals.
- lokveida iekabe takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai.
- hipermetropija Tālredzība jeb grūtības saskatīt tuvus priekšmetus.
- robeža tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u.tml.
- konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- apliekamais Tas, ar ko aptver kādu priekšmetu (apliekot, apņemot).
- numurs Tas, kas ir apzīmēts ar šādu priekšmetu.
- draņķība Tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību).
- liktenis Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē; stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
- dzinējs tas, kurš ar asu priekšmetu atbrīvo no apamtojuma, noskuj; tas, kura profesija ir matu vai bārdas skūšana
- stereoagnozija Taustes aklums, smadzeņu garozas slimība - nespēja ar tausti sajust priekšmetus, lai gan pieskāršanās tiem izraisa maņu orgānu darbību.
- parapse Taustes traucējumi; nespēja atpazīt priekšmetus ar taustes palīdzību.
- hermētiskā medicīna tautas medicīnas metode - slimības pārnešana no cilvēka uz priekšmetu.
- aiztikums Tautas uzskats par dažu priekšmetu neaiztiekamību.
- šejat te tas ir (sniedzot kādu priekšmetu).
- apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai.
- ierobežotājs teikuma palīgloceklis, kas rāda, kādā ziņā vai kādā apjomā pazīme attiecināma uz priekšmetu vai parādību, kam tā piemīt.
- teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- lokālisms Tēlotājā mākslā - krāsas, krāsas toņa saistīšana ar noteiktu priekšmetu.
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas; telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
- retumpakāpe Termins, ko lieto senu, tiražētu kolekcionējamu priekšmetu raksturošanai.
- iztēst Tēšot izgatavot (priekšmetu, tā daļu).
- adīties Tiekot adītam, veidoties (par adījumu, adītu priekšmetu).
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu).
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
- iesagraudāties Tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu).
- iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu.
- nobraukt Tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu.
- pārvērsties Tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību); tikt izmantotam par ko citu.
- nosamiegties Tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu).
- nosaspiesties Tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu).
- nokrist Tikt strauji, arī ar vēzienu nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveido (to vēlamajā formā).
- galantērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - sīku apģērba priekšmetu un tualetes piederumu kopums.
- krāmu tirgotājs tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2).
- berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- šaravāt Tīrīt, spodrināt, arī mazgāt ar spēcīgu piespiedienu (priekšmetu).
- attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt.
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas.
- trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu; ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- pārvietojošs tuvskats tuvskats, kas parāda kādu personu vai priekšmetu ārpus iepriekšējā kadra.
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu).
- uzblusīt Uzlasīt (kādus sīkus priekšmetus).
- samaukaļāt uzmaukt (vairākus priekšmetus).
- darbnīca Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus); arī ateljē.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- saņemt Uztvert kustībā esošu priekšmetu - bumbu, ripu.
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- kopkreditori Vairāki kreditori, no kuriem var prasīt visu priekšmetu.
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- samaukalēt Vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm); pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
- dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
- klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atdalītu ko, atbrīvotu no kā; spēcīgi purināt.
- nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
- cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to).
- savadāt Vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku).
- šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- jēdzieniskais saturs valodas vienībā ietvertā doma, kas atspoguļo priekšmetu, parādību būtību, jēgu atšķirībā no šīs vienības ārējās formas, ko veido valodas vienības uzbūve, skanējums, rakstība.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
- divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
- vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- etnogrāfisms Vārds, kas nosauc nacionālās reālijas - ar kādas tautas vai etniskas grupas savdabīgajām ieražām, paradumiem, materiālo vai garīgo kultūru saistītus priekšmetus un parādības.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds.
- skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- onomatopoija Vārdu darināšana, stila līdzeklis, kas lietu parādību raksturošanai izlieto nevien vārdu loģisko nozīmi, bet vārdus izvēlas ar tādu nolūku, ka tie ar savu skaņu atgādina raksturojamo priekšmetu vai parādību.
- gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša); gaiņāties (1).
- gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt (1).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas); gaiņāt (2).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas).
- klamis Vecs, nevērtīgs priekšmets, vecu nevērtīgu priekšmetu kopums; veca, pussagruvusi celtne.
- lupatlasis Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
- apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos.
- pradakšinā Vēdu rituālā apiešana vai apbraukšana ap kulta priekšmetu saules jeb pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
- darināt Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt.
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām vai visām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- sega Veidojums, parasti no tekstilmateriāla vai ādas, priekšmetu pārsegšanai.
- formēt Veidot (vielu, priekšmetu).
- cirst Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
- dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); arī viltot.
- mežģīties Veidoties (piemēram, par kādu priekšmetu), parasti siešanas procesā.
- urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.); urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
- izvelt Veļot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā formu).
- saitiņa verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā; kopula.
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- savērt Verot (uz kā priekšmetus, detaļas u. tml.), izveidot (ko no tiem).
- griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, priekšmetu).
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma.
- latīt Vicināt aizdegtu priekšmetu (piemēram, skalu).
- atvicināt Vicinot kādu priekšmetu aizdzenāt.
- mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas.
- trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika.
- kņikstināt Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas.
- kņikstināties Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas.
- savāktuve Viela, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda.
- angami Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- ao Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- loti Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- rengmi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- semi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
- saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
- ansamblis Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums.
- forma Viens no vairākiem (priekšmetu, vielu u. tml.) veidiem.
- grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
- sērija vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu (piemēram, ražojumu, izdevumu) kopums.
- ķēde Vienveidīgu, cits citam sekojošu priekšmetu rinda.
- vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
- krāmu tirgus vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- rūsājs vieta, kur var atrast kādam nevajadzīgus vai nederīgus priekšmetus, arī gružus un saslaukas.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus).
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- bezpriekšmetu darbība vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
- skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
- laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
- šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- karšu zinātne vispārēja mācība par karti, kartogrāfijas kā zinātnes priekšmetu un metodi, kartes veidošanu un pielietošanu.
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- mikropsija Vizuālās uztveres traucējums, kuram raksturīgs priekšmetu šķietams samazinājums.
- izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
- metālzāģis Zāģis metāla priekšmetu apstrādei.
- jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
- mašīnbūvniecība Zinātnes nozare, kas pētī darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa priekšmetu.