Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pā.

Atrasts vārdos (82):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3338):

(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko)
rusifikācija [Pārkrievošana]{e:57058}
rusificēt [Pārkrievot]{e:57057}
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums
Krēķupe Alakste, Pāces satekupe
Zeltupe Alakste, Pāces satekupe
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
Sudrabi apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā
pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam
paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants
Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
pācenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
Pārkinsons Džeimss Pārkinsons - britu mediķis (1755.-1824. g.)
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority")
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
Pārmetnis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers
Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
Tehelas ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā, iztek Pādrema
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Pāžezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji
Efeziešu vēstule Jaunajā Derībā Pāvila vēstule efeziešiem
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji
Bārkli līcis jūras līcis Antarktīdā, Dienvidšetlendas salās, Livingstona salas ziemeļrietumu daļā, starp Jāņa Pāvila II un Baiersa pussalu
Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.)
Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone
pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji
Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē
LPC Latvijas Pārtikas centrs
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
Unguru purvs Lielais Ungura purvs Pārgaujas novadā
Stacijas gals Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums
ārciemieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciems" iedzīvotāji
drielinieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Drieliņi" iedzīvotāji
mednieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
pālieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Pāle" iedzīvotāji
Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums
Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera
pārogrēnieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji
pārogrieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji
Cukurciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pārolaine" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Riekstupe Orehovka, Pārtovas pieteka
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
pāte Pāde
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān")
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
pākšains Pākstains
pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos
blākstiņa Pāksts
legumen Pāksts
pākša Pāksts
pāksta Pāksts
pākste Pāksts
legūminozas Pākšaugi
legūminozi Pākšaugi
pākšķaugi Pākšaugi
uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos
leguminosae Pākšaugu dzimta
tragakants Pākšaugu dzimtas astragālu ģints apakšģints
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu
prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos
amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem
klitorija Pākšaugu dzimtas ģints ("Clitoria")
sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem
fabales Pākšaugu rinda
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela
pākšveidīgs Pākšveida
Darvas ezers Pāķu ezers Vīpes pagastā
Sepkuell Pāle
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Ārciems Pāles pagasta teritorijas nosaukums padomju laikā
kamma Pāli valodas vārds, kas atbilst budistu jēdzienam karma
svajs Pālis
aļļis Pālis purvā, staignā vietā
vietpālis Pālis, ko būvē, iestrādājot betona masu gruntī iepriekš ierīkotā caurumā
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka
rams Pāļdzinis
palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē)
jumprava Pāļu dzenamā ierīce, pāļdzinis
stakets Pāļu žogs, nožogojums
ramēt Pāļus dzīt
rammāt Pāļus dzīt
ramot Pāļus dzīt
Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi
muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi
pārsagribēties Pār gribēties
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai)
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai
pakrauja Pār ūdeni pārkarens, sakņains krasts
šķērsstriķis Pār vezumu vertikāli nosieta virve
trans- Pār-, viņpus-
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu
krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm); krūts dziedzeris
bendrs Pāra otrā daļa
pāradains Pāradām adīts
pāradiņas Pāradiņi
hiperovārisms Pāragra dzimumattīstība meitenēm sakarā ar pastiprinātu olnīcu sekrēciju
proģenēze Pāragra dzimumattīstība; gametu nobriešana pirms organisma attīstības beigām
apsakārstities Pāragri apprecēties
gudrvecs Pāragri gudrs
falšstarts Pāragrs starts (piem., skrējienā)
pārāki Pārāk
pārmēram Pārāk
pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku
pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs
pārliečis Pārāk, pārlieku
pārmērē Pārāk; pārmēram
spongits Pārakmeņojies jūras sūklis
osteolīts Pārakmeņojies kauls
litoksilons Pārakmeņojies koks
petrefakts Pārakmeņojums
palmaciti Pārakmeņojušās palmu atliekas, kas sastopamas terciārā laikmetā
kulmīti Pārakmeņojušies augu stiebri
koprolīts Pārakmeņojušies ekskrementi
strombīti Pārakmeņojušies gliemeži
dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens)
petrifikācija Pārakmeņošanās
litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos
algacīti Pārakmeņotas aļģes
ornitoliti Pārakmeņotas sen izmirušu putnu atliekas
kopālsveķi Pārakmeņoti dienvidaugu sveķi; lieto laku izgatavošanai
saakmeņot Pārakmeņoties
petrificēts Pārakmeņots
ievērojamāks Pārāks
pārīgnāks Pārāks
pārīnāks Pārāks
pārīns Pārāks
pravatnāks Pārāks, izdarīgāks
kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars
handikaps Pārākums (sporta sacensībās)
virsroka Pārākums, arī pārsvars
superioritāte Pārākums, izcilība
priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma
preferanse Pārākums, priekšrocība, izspēles pirmtiesība kāršu spēlē
prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība
pārbedīt Pārapbedīt
retrocesija Pārapdrošināšana
ekscedents Pārapdrošināšanas sistēmas veids
tāļākapdrošināt Pārapdrošināt
pārapdrošināties Pārapdrošināt sevi
pārākapdzīvojums Pārapdzīvotība
pārapdzīvojums Pārapdzīvotība
pārmērapdzīvojums Pārapdzīvotība; pārapdzīvojums
pārsvaidīt Pārārdīt (žāvējamo masu)
pārasmenis Pārasmens
pārasminis Pārasmens
pārasmins Pārasmens
pārmets Pārasmens
paraudāties Pāraudāt (1)
papidelēt Pāraudāt (parasti par bērniem)
pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi)
pārauga Pāraudze
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību)
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku)
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku)
pārvecuma Pāraudzis
kurceknains Pāraudzis, kokains, porains
kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām)
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli)
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām)
pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus
nosēdēt Pāraugot, aizēnojot nomākt (citus augus)
pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt)
pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus)
pārauties Pāraut sev kājas
pārsaauties Pārauties
perekovatsja Pārauties, pārģērbties
peretiritsja Pārauties, pārģērbties
epimenorāģija Pārbagāta, ilgstoša menstruācija, ko parasti novēro pirms menopauzes
pārbagātīgs Pārbagāts
pārbaidēt Pārbaidīt
pārsagāidities Pārbaidīties
pārbaltināt Pārbalsināt
pārvitēt Pārbalsināt, pārkrāsot
politrofija Pārbarošanās
pārbarāt Pārbarot
apbarāt Pārbarot (dzīvnieku)
spundināt Pārbarot (piebāzt ar ēdienu)
pārbauda Pārbaude
propiska Pārbaude pēc iemitināšanas cietuma kamerā
iepaise Pārbaude uz pārraušanu
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes
aparatūrpārbaude Pārbaude, ko veic šim nolūkam aparatūrā speciāli iebūvēta ierīce
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju
ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām
docimāzija Pārbaude, raudze
pirts Pārbaude; kontroldarbs
meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai cunftē
kontroldiktāts Pārbaudes diktāts (valodu mācīšanā)
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī
kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā)
izturspriegums Pārbaudes sprieguma lielākā vērtība, kuru bez caursites iztur izolācija
paraugsūtījums Pārbaudes sūtījums, kontroles sūtījums
pārklauša Pārbaudījums
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens
iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā); iestājeksāmens
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums)
izčekot Pārbaudīt
nočekot Pārbaudīt
pabaudīt Pārbaudīt
pamerkavāt Pārbaudīt
pārlūkāt Pārbaudīt
apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.)
pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas
piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1)
izmēģināt Pārbaudīt (parasti pielaikojot), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā
baudīt Pārbaudīt (piem., citātus rakstu darbā)
cenzēt Pārbaudīt (tekstu, filmu u. tml.), lai dotu atļauju (to) publicēt
skrīnēt Pārbaudīt darbiniekus, ieceļotājus
pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.)
noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu
izmēģināties Pārbaudīt sevi; pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību
justēt Pārbaudīt un pārlabot pirms lietošanas kādu rīku vai ierīci
apskatīt Pārbaudīt veselības stāvokli
repasēt Pārbaudīt zīda un mākslīgā zīda šķiedras tekstilrūpniecībā
eksaminēt Pārbaudīt zināšanas (kādā mācību priekšmetā)
mandēt Pārbaudīt, izmeklēt, izmēģināt
izvurkačāt Pārbaudīt, izokšķerēt
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai
apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā
čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā
verificēt Pārbaudīt, vai spriedums, konstatējums, atziņa, hipotēze ir patiesa; pierādīt vai konstatēt, ka hipotēze ir patiesa
palūkot Pārbaudīt; arī pamēģināt
paraudzīt Pārbaudīt; arī pamēģināt; palūkot (2)
probāts Pārbaudīts, pierādīts, atzīts
aplūkāt Pārbaudot apskatīt
aplūkot Pārbaudot apskatīt
meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.)
atrast Pārbaudot konstatēt, atklāt
apgaitot Pārbaudot, aplūkojot apiet apkārt (piespiedu kārtā)
pārsabēdāties Pārbēdāties
pārbēglis Pārbēdzējs
pārmukt Pārbēgt (1)
pārmukt Pārbēgt (2)
pārmukt Pārbēgt (3)
pārbirdināt Pārbērt pāri
apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt
patrīt Pārberzt, izberzt cauri
eksostra Pārbīdāma dekorācija sengrieķu teātrī
pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu)
pārbaidīties Pārbīties
pārbijāties Pārbīties
pārsabīties Pārbīties
pārbizinēt Pārbizot
trājekts Pārbraucama vieta, plosts, laiva
nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to)
pārbraukt Pārbraukāt
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
pārbraucienis Pārbrauktuve
pārbrāzt Pārbrāzties
pārsabrāzties Pārbrāzties (par daudziem gājējiem, braucējiem)
pārbrieds Pārbriedums
pābriesmīgi Pārbriesmīgi
pārbrīnēties Pārbrīnīties
pārbrīnoties Pārbrīnīties
pārapbruņošanās Pārbruņošanās
pārzēģelēt Pārburāt
perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās
rekonstrukcija Pārbūve, pārveidošana, pārkārtošana, pēc jauniem principiem
celtavnieks Pārcēlājs
celtuvnieks Pārcēlājs
pārvaznieks Pārcēlājs
rāmiķis Pārcēlājs pie prāmja
rāmnieks Pārcēlājs pie prāmja
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām)
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku)
pārnest Pārcelt (uz citu, parasti vēlāku, laiku)
atcelt Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu)
atcelāt Pārcelt tālāk vienu no otra
pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu)
aizpekelēt Pārcelt, aizgādāt ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
aizgādāties Pārcelties
atcelties Pārcelties
pārvadāties Pārcelties
atpekelēties Pārcelties (šurp, atpakaļ) uz jaunu dzīvesvietu (ar mantām)
aizcelties Pārcelties (uz citu dzīvesvietu)
pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu)
aizdaņģināties Pārcelties (uz dzīvi)
pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt)
piepekelēties Pārcelties ar iedzīvi (pie kāda)
atkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (šurp, uz šejieni)
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.)
pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.)
aizkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu)
dasacelties Pārcelties ar laivu līdz kādai vietai
atpindelēties Pārcelties ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ)
aizblusāties Pārcelties ar visiem krāmiem, grabažām
aizkrāmēties Pārcelties ar visu iedzīvi (kur projām)
atcelties Pārcelties atpakaļ
pārsacelties Pārcelties pāri ar ūdens transportlīdzekli
aizaberīties Pārcelties uz citu dzīves vietu
aizacelties Pārcelties uz citu dzīves vietu
aizavadāties Pārcelties uz citu dzīves vietu
aizvadāties Pārcelties uz citu dzīves vietu
jurģot Pārcelties uz citu dzīves vietu
izacelties Pārcelties uz citu dzīvesvietu
piekortelēties Pārcelties, apmesties uz dzīvi (pie kāda)
uzpekelēties Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā)
uzpindelēt Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā)
ceļot Pārcelties, pārvietoties
pārceltuva Pārceltuve (1)
pārvazs Pārceltuve (1)
pārvazs Pārceltuve (2)
pontonpārceltuve Pārceltuve pāri ūdensšķērslim ar pontoniem vai pa pontontiltu
pārceļāt Pārceļot uz citu vietu
pārsacensties Pārcensties
atgarozēties Pārcepjot atdalīties
atcept Pārcept (1)
pārcept Pārcepties
pārsacepties Pārcepties
aizciest Pārciest
pārgoravāt Pārciest
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām
pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli)
izvārgot Pārciest nelaimi, izciest ciešanas līdz galam
pārsirgot Pārciest slimību, pārslimot
izķērpt Pārciest, izciest
izķiept Pārciest, izciest, atspirgt
izgulēt Pārciest, izslimot (slimību)
apciest Pārciest, izturēt
pārsaciesties Pārciesties
parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko)
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko
pārcelāt Pārcilāt
atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus
raknēties Pārcilāt, ko meklējot
pārgaldīt Pārcilāt, pārvietot
pārzvalstīt Pārcilt ko smagu
pārsieviete Pārcilvēciska sieviete
pārcilvēcīgs Pārcilvēcisks
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
pāršļaukt Pārcirst, pārdalīt
pārsukurot Pārcukurot
Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja)
gars Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme
pārdabīgs Pārdabisks (1)
pārdabīgs Pārdabisks (2)
zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis
aizredzība Pārdabisku spēku un norādījumu paredzēšana
mistifikācija Pārdabiskuma piedēvēšana
pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti)
redistribūcija Pārdalīšana; izvietošana citādā veidā
pārsadalīties Pārdalīt (ko) savā starpā
pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos)
pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību)
pāršālēt Pārdalīt, sadalīt (telpu), iebūvējot sienas
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt); pievienot (kādam kopumam)
Zadvinje Pārdaugava
Aizdaugavas hercogiste Pārdaugavas hercogiste
Pārdaugavas province Pārdaugavas hercogistes sākotnējais nosaukums no 1562. g. līdz 1566. g.
Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā
pārdagains Pārdegains
pārdeglaiņš Pārdegains
pārdegojs Pārdegains
pāradesmit Pārdesmit
pāridesmit Pārdesmit
veikalnīca Pārdevēja
zveņģis Pārdevēja palīgs
uzprasījums Pārdevēja pieprasītais cenas palielinājums virs ražotāja noteiktās cenas
bodzellis Pārdevējs
bupečnieks Pārdevējs bufetē; bufetnieks
kiosknieks Pārdevējs kioskā
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks
tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem
kolportieris Pārdevējs, kas preces iznēsā pa mājām
iznēsātājs Pārdevējs, kas preci iznēsā
dārdzinieks Pārdevējs, kurš uztur augstas cenas
komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs
pārcelt Pārdēvēt
pārdāvāt Pārdēvēt
pārsaukt Pārdēvēt
pārkristīt Pārdēvēt (citā vārdā)
pārkrustīt Pārdēvēt (citā vārdā)
pārsaukties Pārdēvēt sevi
pārkristīties Pārdēvēties (citā vārdā)
pārkrustīties Pārdēvēties (citā vārdā)
pārdīdzēt Pārdiedzēt
pārdien Pārdienām
pārdieņām Pārdienām
pārdienis Pārdienām
pārdieņš Pārdienām
pārdilināties Pārdilt
pārdimt Pārdimdēt (1)
pārdimt Pārdimdēt (2)
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu)
pārlika Pārdoma
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.)
pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām; izlemt
nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt
sagāda Pārdomas
apliciens Pārdomāšana, apdomāšana
pārsmadzeņot Pārdomāt
pārlikt Pārdomāt (1)
reflektēt Pārdomāt, apcerēt
apjausties Pārdomāt, apdomāties, atjēgties
atsekties Pārdomāt, apdomāties, ienākt prātā
pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu
pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu
pārprātot Pārdomāt, pārlikt prātā
atdomāties Pārdomāt; atjēgties un mainīt domas
apsvērt Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt
struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību)
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus
subhastatio Pārdošana izsolē
mazumtirdzniecība Pārdošana tieši patērētājam (tirdzniecības pēdējais posms)
pārdeva Pārdošana, pārdevums
atdot Pārdot
bodaķ Pārdot
lomiķ Pārdot
noandelēt Pārdot
nolīferēt Pārdot
nolikvidēt Pārdot
nopārdot Pārdot
pārdāvāt Pārdot
pārdavot Pārdot
tirgāties Pārdot
tolkaķ Pārdot
zavaļiķ Pārdot
izpārdot Pārdot (daudz vai visu)
izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas)
dot Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces)
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu)
subhastēt Pārdot izsolē
kolportēt Pārdot preces (piem., grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām
tirgoties Pārdot preces; apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm
aizpārdot Pārdot prom, tālāk
ūtrupēt Pārdot ūtrupē
aukcionierēt Pārdot vairāksolīšanā
izpārdavot Pārdot vienu pēc otra (vairākus vai daudzus)
laist Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu)
pārsadoties Pārdoties
OD Pārdozējums (angļu "overdose")
pārsadrāzties Pārdrāzties
pārdrāzt Pārdrāzties (1)
pārdrāzt Pārdrāzties (2)
risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu)
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība
žārbuļoties Pārdroši kāpelēt
pārdrošinieks Pārdrošnieks
pārdrosis Pārdrošnieks
pārdrosminieks Pārdrošnieks
pārdross Pārdrošs
pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks
bezprātīgs Pārdrošs, fantastisks
žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks
neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks
neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks
bravada Pārdrošs, pārgalvīgs darbs
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš
pārspiest Pārdrukāt
pārdurstīt Pārdurt
hiperpozija Pārdzeršanās (īslaicīga)
parsadzerties Pārdzerties
pārsalakties Pārdzerties
pārkosties Pārdzerties; piedzerties
pārdzirdināt Pārdzirdīt
pārdenkt Pārdzīt
sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās
pārdzīdināt Pārdzīt mājās
pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
atmirdzums Pārdzīvojuma izpausme (sejā, acīs)
fenomens Pārdzīvojuma pazīme
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms
kauss Pārdzīvojums, izjūtas
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko)
aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino; rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml.; saviļņojums
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums
apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā
pērties Pārdzīvot
izciest Pārdzīvot (ar sāpēm, ciešanām saistītu norisi)
just Pārdzīvot (jūtas, emocijas)
sajust Pārdzīvot (jūtas); izjust (1)
baidīties Pārdzīvot bailes
bīties Pārdzīvot bailes; baidīties
izbrīnīties Pārdzīvot izbrīnu
izjust Pārdzīvot jūtas (parasti dziļi)
iziet Pārdzīvot laika gaitā (kādu fāzi, stāvokli)
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē
pārdzīvāties Pārdzīvot savu laiku
pārdzīvoties Pārdzīvot savu laiku
sērot Pārdzīvot sēras
justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas)
sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku)
dabūt trūkties Pārdzīvot spējas izbailes
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.)
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu)
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru
pārbadoties Pārdzīvot, izciest kādu laiku ar nepietiekamu pārtiku
atrast Pārdzīvot, izjust
baidēties Pārdzīvot, izjust bailes
mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas
šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1)
pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā)
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties
pārpederēt Pārecēt ar atsperu ecēšām
pāreima Pāreja
kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī
dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte
diskretizācija Pāreja no izejproblēmas uz diskrēto problēmu virkni
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu
legalizēšana Pāreja no nelegāla stāvokļa uz legālu
industrializācija Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība
industrializēšanās Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība
racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem
gadmija Pāreja no viena gada otrā
migrācija Pāreja no vienas aparatūras vai programmatūras sistēmas uz citu sistēmu tā, lai esošos lietojumus un datus varētu izmantot citā datorā vai vidē ar citu operētājsistēmu
defekcija Pāreja no vienas politiskas partijas uz citu, dezertēšana
modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā
konkretizējums Pāreja no vispārīgas idejas vai priekšstata uz tā konkrētu variantu
zarošanās Pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; vadības maiņa
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
digitalizācija Pāreja uz digitālo jeb ciparu iekārtu izmantošanu dažādās nozarēs; digitalizēšana (1)
pārgājiens Pāreja, izmaiņa
pārīns Pārējais
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
pusunciālis Pārejas burts no unciāļa uz karolingu minuskuli; 4.-5. gs. latīņu rakstu forma
promielocīts Pārejas forma starp mieloblastu un mielocītu
promonocīts Pārejas forma starp monoblastu un monocītu
priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu; mežastepe
protoneolīts Pārejas periods no senā akmens laikmeta (paleolīta) uz jauno akmens laikmetu (neolītu)
pārbruņošanās Pārejas process no militārās aizsardzības sistēmas uz sabiedrisko aizsardzību
homopauze Pārejas slānis starp homosfēru un heterosfēru
permo-karbons Pārejas slāņi starp karbona (akmeņogļu) un permas formāciju
permo-triass Pārejas slāņi starp permas un triasa formāciju
bilirubīnglobīns Pārejas stadija no hemoglobīna uz bilirubīnu, rodas pēc dzelzs atšķelšanās no hemoglobīna
normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā
pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu)
klimaktērijs Pārejas vecums (izteiktāk izpaužas sievietēm 45-50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimakss
cits Pārējie; daži no pārējiem; tie, kas ir bez jau minētā
pseidoangioma Pārejoša angioma amputācijas stumbenī
bronhospazma Pārejoša bronhu muskulatūras kontrakcija, piemēram, bronhiālās astmas vai hroniska bronhīta gadījumā
spiloplānija Pārejoša eritēma
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim
eklipse Pārejoša samaņas zaudēšana
interfilētisks Pārejošs formas ziņā starp diviem šūnu tipiem
leiposfiksija Pārejošs pulsa trūkums artērijās
intermisija Pārejošs simptomu vai slimības pārtraukums
temporars Pārejošs, īslaicīgs
pagājīgs Pārejošs, iznīcīgs
tralēšana Pāreju ierīkošana mīnulaukos, izmantojot tanku traļus
kruda Pārestība
pārība Pārestība
zalba Pārestība, netaisnība
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums
kāpene Pārestība, trūkums
pārdzīties Pārēsties
pārēst Pārēsties
pārrīties Pārēsties
pārsaēsties Pārēsties
saslānīties Pārēsties
pārsarīties Pārēsties (par dzīvniekiem)
pārstrēbties Pārēsties (strebjot šķidru ēdienu)
pārlakties Pārēsties lieliem malkiem ēdot, rijot šķidru barību (par suņiem un kaķiem)
piesprāgties Pārēsties, ēdot pārslogoties līdz pārsprāgšanai, pārplīšanai
pārstrīķēt Pārēvelēt
pārjūgot Pārēvelēt ar jūga ēveli
uzēvelēt Pārēvelēt no jauna
refinansēt Pārformēt kredītu no vienas bankas uz citu
pārgadis Pārgadiem
pārgadu Pārgadus
smaula Pārgalvība
neprāts Pārgalvība, pārdrošība
ģeida Pārgalvīga būtne
nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa
pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene
neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt)
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt
uzžauties Pārgalvīgi, ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties
viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt
duhovojs Pārgalvīgs
lielgalvīgs Pārgalvīgs
nerātns Pārgalvīgs
pārgalvis Pārgalvīgs
džigits Pārgalvīgs autobraucējs
ļihačs Pārgalvīgs autobraucējs
apšaulis Pārgalvīgs cilvēks
nerātnis Pārgalvīgs cilvēks
kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks
pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis
pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks
plestiķis Pārgalvīgs, bet nenopietns cilvēks
acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs
uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns
pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks
neprātīgs Pārgalvīgs, pārdrošs
bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts
aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks
folatre Pārgalvīgs, vieglprātīgs
kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi
pārgalvinis Pārgalvis
acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis
sakukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par labību)
nokukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par miežu vārpām)
apskusties Pārgatavošanās dēļ pazaudēt (ļaut nokrist) akotus
pārgatavēties Pārgatavoties
izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties
noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties
klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties
kļemēt Pārgatavoties, veldrēties
auciemieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" iedzīvotāji
lencēnieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji
lencieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji
strīķieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem
pārsagāzties Pārgāzties
pagrauzt Pārgrauzt
pārēst Pārgrauzt
pārtīkāties Pārgribēties
bisekcija Pārgriešana uz pusēm, piem., embriotomijā
pāršķērēt Pārgriezt
pārsmelt Pārgriezt
razkaķiķ Pārgriezt
razmiķ Pārgriezt
rzamandoriķ Pārgriezt
novalbīt Pārgriezt (acis)
uzvalbīt Pārgriezt (acis) uz augšu
pāršņaukt Pārgriezt (ar asu nazi)
pāršņāpt Pārgriezt 2(1)
pagriezt Pārgriezt uz pusēm
izolīt Pārgriezt, izbolīt
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam)
pārkruķīt Pārgriezt; pārslēgt
miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas
kolpoperineorāfija Pārgrieztas vai plīsušas maksts un starpenes sašūšana
iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.)
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu)
kommūtācija Pārgrozība, pārmaiņa; viena soda pārvēršana otrā
metaplasma Pārgrozīšana, pārveidošana
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
mutātors Pārgrozītājs, mainītājs
pārsagruozīties Pārgrozīties
pārvennēties Pārgrozīties
semidinpārgrupēšanās Pārgrupēšanās, kas notiek, ja hidrabenzola molekulā viens ūdeņradis para- vietā ir aizvietots un parastā pārgrupēšanās par benzidīnu nevar notikt
pārgrust Pārgruzdēt
gudramuļķis Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis
mēglis Pārgudrinieks
pārgudrelis Pārgudrinieks
pārgudrenieks Pārgudrinieks
šmādaris Pārgudrinieks, kūdītājs
pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks
pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur)
pārgult Pārgulties (1)
pārgult Pārgulties (2)
pārkust Pārgurt
ekshauscija Pārguruma sekas
zaparka Pārgurums
maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu"
pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam)
pārauties Pārģērbties
pārmaskoties Pārģērbties
pārsamaukties Pārģērbties
parsavilkties Pārģērbties
iesataisīties Pārģērbties par ko
iesavilkties Pārģērbties par ko
sasataisīties Pārģērbties par ko
izģērbties Pārģērbties, lai nevarētu pazīt
perekocennijs Pārģērbts cilvēks
čenčeris Pārģērbusies persona, maska
pāren Pāri
pāres Pāri
pārinēm Pāri
pāru Pāri
pārēm Pāri (3)
pārim Pāri (6)
transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs
popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava
pārkūleņš Pāri galvai
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk
virsindividuāls Pāri indivīdiem esošs
pārkaļņš Pāri kalnam
pārkrūtis Pāri krūtīm
stencele Pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu
padzīvājis Pāri pusmūžam; pavecs
vispāri Pāri visai (kā) virsmai, uz visas (kā) virsmas
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt
pārinodarījums Pāridarījums
transmigrācija Pāriešana no vienas dzīves vietas uz otru
peregrīnācija Pāriešana uz citu vietu, aizceļošana
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai)
pāraugt Pāriet (8)
pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem
pārspirgt Pāriet (par miegu)
atsastāties Pāriet (par slimību)
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu)
kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu)
adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos
substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivēties
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivizēties
pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties (1)
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām)
relaksēt Pāriet no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī
strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem
konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā
pārstigot Pāriet pa šauru laipu
vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v")
iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām
ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem)
vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā
atpult Pāriet, nozust
pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt
pārin Pārinēm, pārim
pārenieks Pārinieks
pārinieki Pārinieks
pāris Pārinieks (1)
pārata Pāris
pāre Pāris
pārnis Pāris
pārs Pāris
pārbaļļi Pāris baļļu
pārbirkavi Pāris birkavu (apmēram 320 kg)
pārcolli Pāris collu
pārduči Pāris duču
pārglāzi Pāris glāžu
pārgubi Pāris gubu
pārkāli Pāris kāļu
pārkanni Pāris kannu
pārkaudzi Pāris kaudžu
pārklēpji Pāris klēpju
pārmāji Pāris māju
pārmuti Pāris malku, kumosu
pārmēnesi Pāris mēnešu
pārmēneši Pāris mēnešu
pārminūti Pāris minūšu
pārpodi Pāris podu
pārpudi Pāris pudu
pārpūri Pāris pūru
pārpūrieti Pāris pūrvietu
pārpūrvieti Pāris pūrvietu
sakūcināt Pāris reizes šurp un turp vicināt
pārriku Pāris riku, riecienu
pāršauvi Pāris sauju
pārspaiņi Pāris spaiņu
parka Pāris zirgu, kas ir iejūgti arklā
pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert")
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu)
pārprasīt Pārjautāt
pārtaujāt Pārjautāt
pārjimt Pārjemt (4)
kurvenīcas Pārjumtas ragavas, ragavas ar grozu
kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā, līdz 20. gs. sāk.)
ekstrasensorisks Pārjuteklisks
pārbudināt Pārkairināt
pārsipināt Pārkaisīt
madreporīts Pārkajķojusies madrepora, kas siltās jūrās iztaisa veselas salas
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks
pārkaldināt Pārkalt
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu
piekaļķoties Pārkaļķoties
pārkārnējis Pārkāmējis
zimagors Pārkāpēju apkarotājs
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā)
pārkaplīt Pārkaplēt
bļatovaķ Pārkāpt cietuma režīmu
pārlipt Pārkāpt pāri
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai
apgrēcība Pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja pieņemtajām normām
svārsteklis Pārkaras
pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus
skara Pārkaras, labības gubu un siena kaudžu nostiprināšanai
pačore Pārkare
pārkārteniski Pārkārēm
pārkāries Pārkarens
pārkaru Pārkarens
pārkars Pārkari
pārkari Pārkars
žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
pārsakarsēties Pārkarsēties
pārtvaicēties Pārkarsēties
pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē)
notvīkt Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē
uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties
hipertermija Pārkaršana, mākslīga ķermeņa temperatūras paaugstināšana
pārkarināt Pārkārt (parasti kāju, roku)
pārkabināt Pārkārt (pāri kam)
pārkārstīt Pārkārt (vairākkārtīgi)
pārķirināt Pārkārt, pakārt pār (ko)
pārķirināties Pārkārties
pārsakārties Pārkārties
pāržauties Pārkārties, pārliekties
Pārkārtnes ezers Pārkārtnis, ezers Ļaudonas pagastā
pārbūve Pārkārtošanās, perestroika - termins, ar ko apzīmē politisko, ekonomisko un sociālo reformu kopumu PSRS 1985.-1991. g.
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā
reindustrializēt Pārkārtot (rūpniecības nozares), modernizējot (tās)
samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā)
pārkavāt Pārkārtot, pārkravāt
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis; process --> dislocēt (2)
uzkar Pārkaru 2
uzkarā Pārkaru 2
uzkaru Pārkaru 2
uzkarus Pārkaru 2
pārkāss Pārkāsas
pārkašāt Pārkasīt (1)
pārkārst Pārkāst
osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija
parostoze Pārkaulošanās traucējumi
ektostoze Pārkaulošanās zem skrimšļa perihondrija vai kaula periosta
apkraupējis Pārklājies ar kraupi, aprepējis
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam
nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām)
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram
pielīt Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram
aizsega Pārklājs
apklājs Pārklājs
uzklājs Pārklājs
uzklātne Pārklājs
apmetnis Pārklājs apģērba aizsargāšanai
aizsargpārklājs Pārklājs, kas paredzēts aizsardzībai
tepdeķis Pārklājs, paklājs, sienas sega
klājš Pārklājs, sega
uzsega Pārklājs, sega
uzsegs Pārklājs, sega
linta Pārklājs; salmu sega lecekšu apklāšanai
izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības
garenpārklājums Pārklājums starp aeroainām maršruta virzienā
aizsargpārklājums Pārklājums, kas aizsargā
pārkubināt Pārklāt
pārtīmekļot Pārklāt
apvilkt Pārklāt, aizklāt
aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem)
aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju
aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku
apspalvot Pārklāt, apaugt ar spalvām
vurvēt Pārklāt, apklāt
apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.)
apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.)
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri)
apklāt Pārklāt, apsegt; pārsegt
plāksnēt Pārklāt, apšūt ar plāksnēm
satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem)
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā
noskleist Pārklāt, noklāt
nojumt Pārklāt, nosegt
aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.)
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko)
bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem
zemdēt Pārklāt, pārpludināt ar zemi, smiltīm
pāršaust Pārklāt, pārsegt
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem
iesveķot Pārklāt, piesūcināt ar sveķiem
uzkubināties Pārklāties
apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām
pārsūnot Pārklāties, apaugt ar sūnām
apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu
pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem
piesarmot Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu
saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put
saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu
sasalt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu
sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam
sasarmot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu
sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu
savižņot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar vižņiem
aizčūlāt Pārklāties, pārvilkties ar strutām
nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem
pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm
aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml.
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos)
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām)
piesūnot Pārklāties, piepildīties ar sūnām
apasarot Pārklāties, pieplūst ar asarām
noasiņot Pārklāties, piesūkties ar asinīm
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu)
aplapot Pārklāts ar lapām
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu)
čurains Pārklāts ar vasaras raibumiem
pārklausība Pārklausīšana
pārklaušināt Pārklausīt (1)
pārdzirdēt Pārklausīties
pārsaklausīties Pārklausīties
pārklausināt Pārklaušināt
apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu)
pārklibāt Pārklibot
pārklindzināt Pārklidzināt
pārbļaut Pārkliegt
pārbrēkt Pārkliegt
pārklendzināt Pārkliegt
pārklindzināt Pārkliegt
aizbļaut Pārkliegt; iekliegties, sākt kliegt
aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt
parsakliegties Pārkliegties
pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu)
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
pārklunkurēt Pārklumburot (1)
pārklunkurot Pārklumburot (1)
pārklunkurēt Pārklumburot (2)
pārklunkurot Pārklumburot (2)
pārtapt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārtikt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārtapt Pārkļūt (pāri kam, pār ko)
pārcirst Pārknābt
pārkņiebt Pārkniebt
pārkokoties Pārkoksnēties
apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses)
izkožļāt Pārkost, sakost
pārkrāsāt Pārkrāsot
pārmālēt Pārkrāsot
pārpervēt Pārkrāsot
pārpindzelēt Pārkrāsot ar otu
uzdzeltināt Pārkrāsot dzeltenāku
pārlādēt Pārkraut (1)
pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur)
varmācens Pārkrauts; pārmērīgi piekrauts
pārkrāmēties Pārkravāties
pārvalkāties Pārkravāties
krievināt Pārkrievot
pārkrievināt Pārkrievot
sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu)
pārkrustīt Pārkristīt (1)
pārsvaidīt Pārkristīt (mainot ticību vai pieņemot citu vārdu)
pārkrustīties Pārkristīties (1)
pārkrustam Pārkrustis
pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi
pārsakristīties Pārkrustīties
pārkulēns Pārkūlējs
pārkulkstīt Pārkulstīt
pārskulstīt Pārkulstīt
rogāt Pārkulstīt izkulto salmu rogas
izbokāt Pārkult
apbokāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus
apbūkāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus
uzbokāt Pārkult (no jauna)
būkāt Pārkult labību, lai noberztu akotus
noskraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas
skraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas
atbūkāt Pārkult vārpas vai akotus
bukāt Pārkult, lai atdalītu sēnalas un akotus
pārkūst Pārkūsāt
pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu
pārsvētīt Pārlaist (lietu)
pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni)
pāršķipelēt Pārlāpstot
latvināt Pārlatviskot
pārlauzīt Pārlauzt
pārsalavīties Pārlavīties
pārlēkalēt Pārlēkāt atkārtoti vai vairākiem objektiem
pārlekt Pārlēkt
pārlidenēt Pārlidot
pārnākt Pārlidot (ligzdošanas vietā) - par gājputniem
pārlieksme Pārliecība
paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība
pašniecība Pārliecība par savu niecību
pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.)
pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto
despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama
kredo Pārliecība, uzskats
krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā)
pārkucies Pārliecies
erotografomānija Pārliecīga aizraušanās ar pornogrāfiskiem tēliem mākslā un sadzīvē
metromānija Pārliecīga dzejas sacerējumu cienīšana
polihidrija Pārliecīga svīšana
ksenomanija Pārliecīga tieksme pēc visa svešā, ārzemnieciskā
frankomanija Pārliecīga visa franciskā cienīšana
hipomanija Pārliecīga zirgu cienīšana
abundacija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem)
abundancija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem)
anginofobija Pārliecīgas bailes saslimt ar stenokardiju
apdancāt Pārliecīgi aprūpēt
koribantisks Pārliecīgi, trakiski jautrs
negals Pārliecīgs, grūti izturams
prikoloķ Pārliecināt
piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt
traiļiķ Pārliecināt par neticamo
ierēdēt Pārliecināt, novēlēt
drosai Pārliecināti; droši
pārsaliecināties Pārliecināties
apticināties Pārliecināties (nonākt pie pārliecības)
pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu
pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam)
pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām
pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē
pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību
pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts
dross Pārliecināts
galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties
drošs Pārliecināts, nešaubīgs
slaktiņš Pārliecinoša uzvara (parasti sportā)
atkaut Pārliecinoši novērst
sagraut Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās
sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē
parektaze Pārlieka paplašināšana, izstiepšana
pārsmalkums Pārlieka, kariķēta izsmalcinātība
pārmaidīt Pārliekot iespiest citā vietā
pārkarināties Pārliekties
pārkremtis Pārliekties
pārzvilt Pārliekties
pārkārties Pārliekties (par augiem, to daļām)
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko)
pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku
pārsaliekties Pārliekties pāri
pārkacēties Pārliekties pāri (kam)
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli)
pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko)
pārliekam Pārlieku
pārkavēties Pārlieku aizkavēties
pārstīdzējis Pārlieku ātri izaudzis
pluities Pārlieku bažīties
zorģēt Pārlieku daudz ēst
špirka Pārlieku gara un tieva meitene
ļatums Pārlieku garš cilvēks
plīrēties Pārlieku greznoties
pārgulēties Pārlieku guļot kļūt gļēvam, vārgam
pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam)
apkumāk Pārlieku izliekts; kūkumā
pārvārdzināt Pārlieku izmocīt
pravaļnīgs Pārlieku iznesīgs
dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties
pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums
rapiditāte Pārlieku liels ātrums
ūdelēt Pārlieku meklēt, kur nekas nav atrodams
fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
pārpīkt Pārlieku pīkt
debessbrūte Pārlieku reliģioza sieviete
debessbrūgans Pārlieku reliģiozs vīrietis
debessbrūtgans Pārlieku reliģiozs vīrietis
pārrūpēties Pārlieku rūpēties
uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko)
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko)
pārlielīt Pārlieku slavēt, slavināt
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
pārtemperamentīgs Pārlieku temperamentīgs
pāsēt Pārlieku uzbarot
pārmetu Pārlieku, par daudz
papārāk Pārlieku, pārmērīgi
pāraču Pārlieku, pārmērīgi
transfūzija Pārliešana (piem., asins pārliešana)
pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā)
pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai)
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi)
pārkrāstīt Pārliet, pārlaistīt
pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām)
pārlīgoties Pārlīgot
pārgurt Pārlīkt
pārlīkties Pārlīkt (2)
aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam
pāršļakāties Pārlīt (pāri malai)
pārlūk. Pārlūkojis; pārlūkots
izkarmīt Pārlūkot kabatu, apzagt
inspektēt Pārlūkot, pārbaudīt
pārlūks Pārlūkprogramma
brouseris Pārlūks, pārlūkprogramma
drausme Pārmācība, sods
mācība Pārmācība, sods
kurāža Pārmācība; mācība
kastigācija Pārmācīšana, sods
izpeizāt Pārmācīt
izpeizēt Pārmācīt
rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust
ieskaustīt Pārmācīt, pērt
koderēt Pārmācīt, pērt
mācīt Pārmācīt, sodīt
dot mācību Pārmācīt, sodīt
kastiģēt Pārmācīt, šaust, mērdēt (miesu)
pārgrozīt Pārmainīt
pārmīstīt Pārmainīt
pārmīt Pārmainīt (1)
pārmīt Pārmainīt (3); reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību
pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju
pārrakstīties Pārmainīt (uzvārdu, vārdu) likumā paredzētajā kārtībā
pārgrozīt Pārmainīt liecību, citādi liecināt (par liecinieku)
pārdomāt Pārmainīt nodomu, izlemt citādi
apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt
izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu; iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī
pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu
pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem)
pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē
nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu)
pārsarakstīties Pārmainīt uzvārdu likumā noteiktajā kārtībā
pārsviesties Pārmainīt virzienu (par vēju)
sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību
izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā
mitēt Pārmainīt, pārgrozīt
izmainīt Pārmainīt, pārveidot
pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises)
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
pārgrozīties Pārmainīties
pārmīties Pārmainīties (2)
pārmīties Pārmainīties (3)
mutēt Pārmainīties (par dzīvniekiem, augiem, to pazīmēm)
izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem)
pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām
pārsasvērties Pārmainīties uzskatos, pievienoties citam viedoklim
iesagriezties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju)
iesagrozīties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju)
pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm)
izamainīties Pārmainīties; kļūt citādam; pārveidoties
alterējošs Pārmainošs; līdzeklis, kas rada vēlamo pārmaiņu ķermeņa funkcijās vai vielu maiņā
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
pārgroze Pārmaiņa
pārgrozība Pārmaiņa
pārmainība Pārmaiņa
metabole Pārmaiņa slimības gaitā, tikumos utt.
pamaiņa Pārmaiņa, pārmijība
pārmijība Pārmaiņa, pārvērtība
pārveidība Pārmaiņa, pārvērtība
grieze Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā)
grieži Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā)
konversija Pārmaiņa, stāvokļa izmaiņa (parādībām dabā)
pārgļotošanās Pārmaiņas augu membrānās, celulozei vai pektīnvielām pārvēršoties gļotās
pārkramošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, kramam gulstoties atsevišķās membrānas kārtās, vai arī membrānā rodoties atsevišķiem krama ieslēgumiem
pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam
alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni)
artrogeloze Pārmaiņas locītavas skrimšļaudos, visbiežāk ilgstošu termisku vai mehānisku kairinājumu ietekmē
grozības Pārmaiņas, grieži (piem., Mēness grieži)
kontaktmetamorfisms Pārmaiņas, kas intruzīvo magmatisko masu termālās vai ķīmiskās iedarbības dēļ notiek apkārtējos iežos
citokinēze Pārmaiņas, kas notiek citoplazma šūnas dalīšanās procesā
engramma Pārmaiņas, kas paliek citoplazmā, piem., neironā pēc noteikta kairinājuma
mītības Pārmaiņas, maiņa
vārtības Pārmaiņas, mijas
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties
laikagrieži Pārmaiņu, pagrieziena posmi laika ritumā
alternando Pārmaiņus
maiņus Pārmaiņus
pajaukš Pārmaiņus
pajaukšām Pārmaiņus
pajaukšus Pārmaiņus
pamaišu Pārmaiņus
pamīšs Pārmaiņus
pamītā Pārmaiņus
pārmaiņš Pārmaiņus
pasamīties Pārmaiņus darīt
responsorium Pārmaiņus dziedājums dievkalpojuma liturģijā, kas sastāv no kantora dziedājuma un draudzes atbildes; daļu no atbildes dziedājuma var izpildīt arī koris
pamīņa Pārmaiņus slāņos izklāti lini
jukas Pārmaiņus, kopā (ar ko citu), arī nekārtīgi
pārlaidām Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
pārlaideņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
pārlaidīm Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
pārlaidiņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
pārlaidņus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
pārlaidus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
zakada Pārmaiņus, viens aiz otra, cits citam palīdzot
viceniski Pārmalas (dūriens šūšanā)
pārmaliskam Pārmaliski
nošķērsīt Pārmānīt (pircēju, klientu, u. tml.)
dimērija Pārmantojamība, kurā katru normālu vai patoloģisku pazīmi nosaka divu dominantu gēnu vai divu pāru recesīvu gēnu sadarbība
pārraidīties Pārmantot
iemantot Pārmantot, mantot
genodermatoze Pārmantota ādas slimība
mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai
heredodeģenerācija Pārmantota deģenerācija, ko izraisījis hialoplazmas defekts vai slimība
mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā
drepanocitoze Pārmantota hroniska hemolītiska anēmija ar eritrocītu formas anomālijām: hroniska hemolītiska anēmija ar dzelti; hepatosplenomegālija, limfmezglu palielināšanās; infantilisms
oligomeganefronija Pārmantota nieru hipoplāzija, kad daivu un kopējais nefronu skaits ir samazināts, bet nefroni ir hipertrofēti
elastorekse Pārmantota saistaudu slimība ar ādas, acu un kardiovaskulāriem simptomiem
heredopātija Pārmantota slimība
fakomatoze Pārmantota slimība, kuras gadījumā novēro multiplus neiroektodermālas cilmes audzējus centrālajā nervu sistēmā un tīklenē, piem., tuberozās sklerozes gadījumā, neirofibromatozes u. c. gadījumos
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija
lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija
heredoataksija Pārmantotas spinocerebrālās ataksijas paveids
blastoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka nodošana ar dīgļplazmu
blasoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka pārraidīšana ar dīgļplazmu
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies
holandrisks Pārmantots tikai no vīriešu dzimuma; pārraidīts ar gēniem Y hromosomās
mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas
pārdūcīt Pārmazgāt
revīzija Pārmeklēšana: sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko
apieskāt Pārmeklēt
izurļāt Pārmeklēt
pārrevidēt Pārmeklēt
pāržākarēt Pārmeklēt
pārložņāt Pārmeklēt (atkārtoti)
apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību); izvandīt
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
pārbaudīt Pārmeklēt (telpu, mantas), lai (ko) atrastu, konstatētu
apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem
izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt
izurinēt Pārmeklēt, izmeklēt
žoķerēt Pārmeklēt, izokšķerēt
žukarēt Pārmeklēt, izokšķerēt
žūkurēt Pārmeklēt, okšķerēt
žūķerēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt
žūķurēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt
izrakņāt Pārmeklēt; arī izkratīt (3)
revidēt Pārmeklēt; sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko)
negausa Pārmērība
negausība Pārmērība
pārmērīgums Pārmērība
hiperhedonija Pārmērība baudā, priekā
greznums Pārmērība, izšķērdība
ekscess Pārmērība, nesavaldība; arī nelietība
nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums
verdzība Pārmērīga (kāda) atkarība (no kā)
stearodermija Pārmērīga ādas tauku dziedzeru sekrēcija
tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt
superalbuminoze Pārmērīga albumīna veidošanās
dzeršana Pārmērīga alkohola lietošana
hiperdakrioze Pārmērīga asarošana
hidramnions Pārmērīga augļa ūdens attīstīšanās grūtniecības laikā
ceruminoze Pārmērīga auss sēra sekrēcija
pogoniāze Pārmērīga bārdas augšana
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā
pārdzeršanās Pārmērīga dzeršana
hipermīmija Pārmērīga emociju izpausme mīmikā
hiperalimentācija Pārmērīga ēšana
superfibrinācija Pārmērīga fibrīna veidošanās asinīs
karnisms Pārmērīga gaļas ēšana
glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu
gastroblenoreja Pārmērīga gļotu veidošanās kuņģī
bibliomānija Pārmērīga grāmatu krāšanas kaislība
liberālisms Pārmērīga iecietība
liberalitāte Pārmērīga iecietība
hiperdistensija Pārmērīga izstiepšana
hiperekstensija Pārmērīga izstiepšana
hiperkriestēzija Pārmērīga jutība pret aukstumu
hipertermestēzija Pārmērīga jutība pret siltumu
parektāzija Pārmērīga kādas daļas vai orgāna izstiepšana vai izplešana
hiperkalcipeksija Pārmērīga kalcija fiksācija
hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs)
ginaikomastija Pārmērīga krūšu dziedzeru attīstība vīriešiem
leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā
superabdukcija Pārmērīga locekļa abdukcija
lohioreja Pārmērīga lohiju izdalīšanās
polifarmācija Pārmērīga medikamentu lietošana
abuss Pārmērīga medikamentu, narkotisko vielu lietošana
mekonioreja Pārmērīga mekonija izdale
hipodinamija Pārmērīga muskuļu darbības atslābšana sakarā ar fiziskās slodzes trūkumu
leikoblastoze Pārmērīga nenobriedušu leikocītu rašanās
hipererētisms Pārmērīga nervu sistēmas reakcija uz ārējiem kairinājumiem
normoblastoze Pārmērīga normoblastu veidošanās kaulu smadzenēs
hiperģenēze Pārmērīga orgānu vai ķermeņa daļu attīstība, hipertrofija
hiperinvolūcija Pārmērīga palielinātu audu vai orgānu atpakaļēja attīstība, piem., dzemdes hiperinvolūcija pēc dzemdībām
ginekomastija Pārmērīga piena dziedzeru palielināšanās vīriešiem
hiperhromatisms Pārmērīga pigmentācija; šūnas kodola deģenerācijas forma, kad kodolā ir daudz hromatīnam līdzīgu pigmenta daļiņu
akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana
proteinoze Pārmērīga proteīnu uzkrāšanās audos
skrupulozitāte Pārmērīga rūpība, precizitāte, pedantiskums
celulīts Pārmērīga saistaudu ieaugšana ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā
hiperfleksija Pārmērīga saliekšana
teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2)
alkalinofāgija Pārmērīga sārmu, piem., nātrija bikarbonāta lietošana
sialoreja Pārmērīga siekalu atdalīšanās
sialofāgija Pārmērīga siekalu rīšana
ptialisms Pārmērīga siekalu tecēšana
hiperdiastole Pārmērīga sirds izplešanās diastoles laikā
hiperhondroplāzija Pārmērīga skrimšļu attīstība
prekonizācija Pārmērīga slavēšana
rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
hiperhidroze Pārmērīga svīšana
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās organisma audos, dobumos
steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm
teatromanija Pārmērīga teātra cienīšana
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza
hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos)
delakrimācija Pārmērīga un nenormāla asaru izdalīšanās
poliūrija Pārmērīga urīna izdalīšanās
hromisms Pārmērīga vai anomāla krāsošanās
hiperhipnoze Pārmērīga vai bieža miegainība
hiperģenitālisms Pārmērīga vai priekšlaicīga primāro un sekundāro dzimumpazīmju attīstība
oinilisms Pārmērīga vīna dzeršana
gallomānija Pārmērīga visa franciskā pielūgšana
hipermedikācija Pārmērīga zāļu došana vai lietošana
polihilija Pārmērīga zarnu limfas veidošanās
odontohiperestēzija Pārmērīga zoba jutība
holoreja Pārmērīga žults izdalīšanās
hepatoreja Pārmērīga žults vai kādas citas vielas izdalīšanās no aknām
oksigeizija Pārmērīga, asa garšas sajūta
hiperpraksija Pārmērīga, maniakāla darbība
oneironoze Pārmērīga, nomācoša sapņošana
kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma); alkatība
hiperepitīmija Pārmērīga, slimīga vēlēšanās, kāre
hipohondrija Pārmērīgas bažas, rūpes par savu veselību; nomāktība bez īsta iemesla
pārmokas Pārmērīgas mocības
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt
bānis Pārmērīgi apģērbts cilvēks
pārbriedināt Pārmērīgi briedināt
pārzelēt Pārmērīgi dzeltenam kļūt (novīst)
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.)
vietēt Pārmērīgi dzert
graubt Pārmērīgi ēst
linkēt Pārmērīgi ēst
makroskēlija Pārmērīgi garas kājas
hipersomnija Pārmērīgi ilgstoša miega periodi ar normālu stāvokli starplaikos, atšķirībā no somnolences, kam raksturīga pastāvīga miegainība
pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus
nomālēt Pārmērīgi izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem)
oksiafija Pārmērīgi kāpināta taustes maņa
ieciklēties Pārmērīgi koncentrēt uzmanību (uz ko)
ciklēties Pārmērīgi koncentrēties uz kaut ko vienu
sakviekties Pārmērīgi kviecot nodarīt sev kaitējumu
pārdzirties Pārmērīgi lielīties
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni)
pārkaldināt Pārmērīgi nomērdēt, noliesināt
pārbēdināt Pārmērīgi noskumdināt
nosadzīties Pārmērīgi nostrādāties
hiperseksualitāte Pārmērīgi paaugstināta seksuālā aktivitāte; nimfomānija
pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā)
hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā (par muskuļiem, orgāniem)
hipertrofēts Pārmērīgi palielināts
hiperauksēze Pārmērīgi palielināts orgāns vai ķermeņa daļa
piepleisēt Pārmērīgi piedzerties
nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties
sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti
ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks
pārtiepties Pārmērīgi runāt pretī, pārlieku pretoties
pieplauvēties Pārmērīgi sadzerties ūdeni
teatralizēt Pārmērīgi samākslot, uzmācīgi izskaistināt
teatrāls Pārmērīgi samākslots, uzmācīgi izskaistināts
pāržēloties Pārmērīgi skumt
zvigaļāt Pārmērīgi smieties, zviegt
zvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt
žvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt
zviguļot Pārmērīgi smieties, zviegt
puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība
puritānis Pārmērīgi stingras tikumības piekritējs
rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
lincēt Pārmērīgi strēbt
aizkankarot Pārmērīgi vai bezjēdzīgi aizklāt
plūznēt Pārmērīgi žūpot (krogū)
paliekam Pārmērīgi, ļoti
pārzāļoties Pārmērīgi, par daudz lietot medikamentus
liekatņi Pārmērīgi, pārlieku, ļoti, gauži
caricato Pārmērīgi, pārspīlēti
lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt
negausīgs Pārmērīgs
nesamērīgs Pārmērīgs
pārmēra Pārmērīgs
pārrobežīgs Pārmērīgs
hipsikonhija Pārmērīgs acs dobuma augstums ar orbitālo indeksu 85 un vairāk
lēvenība Pārmērīgs aptaukojums
laringoptoze Pārmērīgs balsenes kustīgums un noslīdējums, dažreiz vērojams vecumā
hiperbilirubinēmija Pārmērīgs bilirubīna daudzums asinis
lakata Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma)
lakna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata
lokna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata
hiperaērija Pārmērīgs gaisa saturs, piem., plaušās
granulocitēmija Pārmērīgs granulocītu daudzums asinīs
hloridūrija Pārmērīgs hlorīdu daudzums urīnā
holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos
timoze Pārmērīgs jūtīgums
pārēšanās Pārmērīgs kāda ēdiena patēriņš
pārrīklis Pārmērīgs kliedzējs
hiperaktivitāte Pārmērīgs kustīgums
fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ)
leikomainēmija Pārmērīgs leikomaīnu daudzums asinīs
limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze
mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā
hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs
hiperfāzija Pārmērīgs runīgums
panegiriks Pārmērīgs slavinājums
hiperdinamija Pārmērīgs spēks; nervu un muskuļu pārspīlēta funkcija
hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā)
litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā)
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts
nesauķīgs Pārmērīgs, nesātīgs
nemērīgs Pārmērīgs, pārspīlēts
ķimiokoagulācija Pārmērīgu granulācijas audu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
pārmērēt Pārmērīt
pārmērot Pārmērīt
pārmest Pārmērīt
pārmēslāt Pārmēslot
luhaķ Pārmest
luhnuķ Pārmest
pārmašāt Pārmest
pārlingot Pārmest (1)
braukt virsū Pārmest (ko), bārt
pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko)
nokrustīties Pārmest krustu
nokrustoties Pārmest krustu
nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu)
apkrustīt Pārmest krustu; uzstādīt krustu par zīmi
sabrīdēt Pārmest, sabārt, salamāt
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena)
mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
pārsamesties Pārmesties pāri
ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa)
Pārmetņa ezers Pārmetnis, ezers Ziemera pagastā
Pārmetņu ezers Pārmetnis, ezers Ziemera pagastā
pārmetoši Pārmetošs
ekstrapunitīvs Pārmetošs attieksmē pret citiem
izpaļīgs Pārmetošs, izvēlīgs
pārkūleniski Pārmetot kūleni, riteniski
pārsaucīgi Pārmetot, pārmetoši
noskaitīt Pārmetot, rājot, pamācot noteikt, pateikt
piematas Pārmetumi
piemetas Pārmetumi
rejas Pārmetumi
pašpārmetums Pārmetums sev pašam
impunitīvs Pārmetumus noraidošs
pamine Pārmija (dzelzceļa sliežu)
mītavas Pārmija (dzelzceļa)
aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā
pārmainieks Pārmijnieks
streločņiks Pārmijnieks
pārmīšām Pārmīšus
pārmīšu Pārmīšus
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
pārmočīt Pārmocīt
piemuīt Pārmocīt
pārmocīties Pārmocīt sevi
pārmuities Pārmocīties
pārsamočīties Pārmocīties
džāra Pārmoderna meitene
džāre Pārmoderna meitene
panks Pārmoderns jaunietis
divnadži Pārnadži
artiodactyla Pārnadži - zīdītāju kārta
atgremotāji Pārnadži, kas atgremo barību
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem
pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans
gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas
briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
briežveidīgie Pārnadžu kārtas dzimta, samērā lieli pārnadži (ķermeņa garums - 75-310 cm, masa - 8-800 kg), 12 ģintis, \~30 sugas
moschus Pārnadžu kārtas ģints
kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts
lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas
alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai
gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka
vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā
cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
pārguļa Pārnakšņošana
sanakšņot Pārnakšņot
atļurkāt Pārnākt ar izmirkušām pastalām vai nošļukušām biksēm
atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi; atnākt, ierasties
pārļekatot Pārnākt mājās
pārnakči Pārnaktīm
pārnakši Pārnaktīm
pārnedēļis Pārnedēļām
pārnedēļos Pārnedēļām
ugunslākturis Pārnēsājama apgaismes ierīce, lākturis
lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja
lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu)
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta
bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki
patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs
lateris Pārnēsājamais lukturis
kāptavas Pārnēsājamās kāpnes
pleijeris Pārnēsājams atskaņotājs
šķirsts Pārnēsājams miniatūrs izraēliešu templis, kas liecina par Dieva klātbūtni
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai
arkebūza Pārnēsājams šaujamierocis - degļa bise, ko lietoja 15.-16. gs.
stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km
ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples
pārnasāt Pārnēsāt (infekcijas slimības)
pārnasāt Pārnēsāt (piemēram, priekšmetus)
iznēsāt Pārnēsāt (slimības dīgļus)
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos
iznasāt Pārnēsāt (slimību)
pārstaipīt Pārnest
lejupielādēt Pārnest (ko) no attāla datora uz lietotāja datoru vai citu digitālu ierīci
pārsanesties Pārnest (piemēram, priekšmetu)
aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu
pārn. Pārnestā nozīmē
žņurgulis Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā
žņurguls Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā
trops Pārnestā nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums
tirejs Pārnesuma zīme
karobka Pārnesumkārba
pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ
colla Pārnesums (piem., divritenim)
MTCT Pārnešana no mātes bērnam (angļu "mother-to-child transmission")
pagastenes Pārnovada āri un pļavas pie pagasta robežām
ārpļava Pārnovada pļava ārpus lauku sētas vai pagasta robežām
pārkampt Pārņemt
badēt Pārņemt (kādu ķermeņa daļu) - par durstošām sāpēm
badīt Pārņemt (kādu ķermeņa daļu) - par durstošām sāpēm
pārjemt Pārņemt (kādu) - par fizioloģisku vai psihisku stāvokli
ložņāt Pārņemt (kādu) - par psihiskiem stāvokļiem
izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) - parasti par sajūtām
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu)
jemt Pārņemt (par drebuļiem)
pajemt Pārņemt (par fizioloģisku norisi)
izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi)
dīdīt Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem)
līst virsū Pārņemt (par miegu)
caurstrāvot Pārņemt (par psihisku stāvokli)
izviļņot Pārņemt (par saviļņojumu, pārdzīvojumu)
iesasvērties Pārņemt (par slimību)
izgult Pārņemt (par slimību)
ieperināties Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām)
līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm
socializēt Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā
lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai
akulturalizēties Pārņemt citas tautas kultūras elementus
pasavuicīties Pārņemt kādu paradumu
akulturēt Pārņemt kultūras elementus
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības)
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju)
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības)
apņemt Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm)
aizņemt Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem)
aizraut Pārņemt savā varā, pakļaut (par spēcīgām jūtām, izjūtām)
apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.)
pārjemt Pārņemt vadību
atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā
pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus)
plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli)
salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
mācīties Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas
patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā)
apjemt Pārņemt, uznākt (par psihisku stāvokli)
grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām; grāmatām raksturīgs
plēnot Pārogļojoties pārklāties ar pelniem
karbonizācija Pārogļošana
saoglēt Pārogļot
oglīt Pārogļot, pārogļoties
izoglēt Pārogļoties
oglīties Pārogļoties
saogļoties Pārogļoties
pārogļot Pārogļoties (2)
apoglīt Pārogļoties; apogļoties
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas
izvilkšņāt Pārojoties apmierināt (par kuci)
demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot
diplobaktērija Pāros saistītas baktērijas
pārains Pāros veidots
divjup Pāros, pa divi
rauna Pārošanās laiks, riests
koitus Pārošanās, dzimumakts, apaugļošana
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt
lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu
lēcināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu
laidināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu; lecināt
pārināt Pārot (dzīvnieku tēviņu un mātīti)
vaislināt Pārot (dzīvniekus pēcnācēju radīšanai)
pārāties Pāroties
porotīs Pāroties
saviešāties Pāroties
saviežāties Pāroties
bukoties Pāroties (par āžiem, kazām)
bērnēties Pāroties (par baložiem)
pārēties Pāroties (par cilvēkiem)
kāzāties Pāroties (par dzīvniekiem)
nastroties Pāroties (par meža dzīvniekiem)
gūrāt Pāroties (par suņiem)
gūrāties Pāroties (par suņiem)
vilkšņoties Pāroties, apvaisloties
kurkties Pāroties, apvaisloties (par cūkām)
mīties Pāroties, kopoties (par putniem)
riestoties Pāroties, riestot
pārpakāt Pārpakot
rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; brāga
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
drabenes Pārpalikumi alus darīšanas procesā; drabiņas
izkodas Pārpalikumi no izēstā, izkodītā
gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi
čimslas Pārpalikumi, atkritumi
šņegumi Pārpalikumi, atliekas; dažādi sīkumi
atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām
pārpalikas Pārpalikumi; arī atliekas
paķimene Pārpalikums
pārība Pārpalikums
reste Pārpalikums, atlikums
liekums Pārpalikums, tas, kas ir nederīgs, lieks, paliek neizlietots, neizmantots
surplus Pārpalikums, tirdzniecībā arī segums, pārsniegums
uzkaudze Pārpalikums; piedeva
pārkāzas Pārpalikušais alus (pildot alu mucās)
pārpārim Pārpārēm
pārmaut Pārpeldēt
pārplaust Pārpeldēt
pārlidināties Pārpeldēt, plandot pārkļūt
pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars
pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars
sērties Pārpildīties
uzpilns Pārpildīts, pārpilns
pārpilt Pārpilēt
aumažām Pārpilnam
pārpilnam Pārpilnām (1)
pārpilnam Pārpilnām (2)
abundance Pārpilnība
pārpillība Pārpilnība
vairība Pārpilnība
pilnība Pārpilnība, arī bagātība
uzcirten Pārpilnībā, lieki, par daudz
redudance Pārpilnība; liekvārdība informācijā, bez kuras var iztikt, nezaudējot patieso saturu
atpaliem Pārpilnīgi
listens Pārpilns
pārblīvēts Pārpilns
pārsleņģēts Pārpilns
pārtūcis Pārpilns
pieslodzīts Pārpilns
pārpārējs Pārpilns, pārpildīts, bagātīgs
aizpircējs Pārpircējs
pārkupčis Pārpircējs
pārkupšis Pārpircējs
pārplaiksnīties Pārplaiksnīt
padirknīt Pārplēst
pāršķiest Pārplēst, pāršķelt
himenorāfija Pārplēstas jaunavības plēves sašūšana
uzplīst Pārplīst
noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam
pārdairīties Pārplīst, pāršķelties
patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni)
aizplūdīt Pārpludināt
pārpludināt Pārplūdināt
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni
noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu)
plūdainis Pārplūdināta vieta
plūdains Pārplūdis
pārplūds Pārplūdums
plasa Pārplūdusi pļava
plūdaine Pārplūdusi vieta
noplāvāt Pārplūst
pārplaust Pārplūst
pārplaust Pārplūst
izmucelēt Pārplūst (par purvainu pļavu)
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu
pārrietēt Pārplūst, pāriet
polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji
polonizēt Pārpoļot
pārražība Pārprodukcija
retvītot Pārpublicēt tvītu; pārtvītot
pārtvītot Pārpublicēt tvītu; retvītot
retvīts Pārpublicēts tvīts; pārtvītojums
pārtvītojums Pārpublicēts tvīts; retvīts
pārgandis Pārpūlējies
pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība
hiperintencija Pārpūlēšanās
pārņemšanās Pārpūlēšanās
pārdarbināt Pārpūlēt
pārklapatēt Pārpūlēt
pārpūlināt Pārpūlēt
pārdzīt Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku)
pārstaipīt Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2)
izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu)
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt
izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept
izpūlēt Pārpūlēt, nogurdināt
izspīlāties Pārpūlēties
pārgurdēties Pārpūlēties
pārlauzīties Pārpūlēties
pārmaktēties Pārpūlēties
pārņemties Pārpūlēties
pārpūlināties Pārpūlēties
pārsapūlēties Pārpūlēties
sadrauvēties Pārpūlēties
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu
samaktēties Pārpūlēties, pārstrādāties
pārstaipīties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties
dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam
dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam
pārrauties Pārpūlēties; pārstrādāties
umzis Pārpurvojusies vieta
joma Pārpurvota ieleja, kas iet līdzās jūras krastam un atdalīta no jūras ar smilšu pauguriem, apaugušiem ar mežu
aizčuslēt Pārpurvoties
aizčuslīt Pārpurvoties
pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju
saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur
saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas
zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas
cornifikācija Pārragošanās
kornifikācija Pārragošanās
parakeratoze Pārragošanās anomālija, kas izpaužas ar epidermas šūnu nespēju veidot normālu raga slāni
hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija
keratinizācija Pārragošanās; keratīna veidošanās; zāļu zirnīšu pārklāšana ar keratīnu
pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu
TCP Pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol")
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem)
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem)
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem
vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
pārrakāt Pārrakņāt
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties
haplogrāfija Pārrakstīšanās, kļūdaini izlaižot vienu no divām vienādām blaku zilbēm vai citiem vārda vai teksta segmentiem
norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām
pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu
atšifrēt Pārrakstīt parastajā rakstā (to, kas uzrakstīts speciālrakstā)
izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta)
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
pārlodāt Pārrāpot, pārlīst
pārsaraudāties Pārraudāties
sasulināt Pārraudzēt
inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa
kūrēt Pārraudzīt, sekot darbam, norisēm kādā nozarē, resorā u. tml.
inspektētājs Pārraugs
inspicētājs Pārraugs
pārtrausties Pārrausties
divulsija Pārraušana uz pusēm
parauties Pārrauties
pārraustīties Pārrauties (1)
pārrevēt Pārravēt
intermitence Pārrāvums divās daļās
flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē
pārstatīt Pārregulēt; pārveidot, pārlikt citā stāvoklī
pārdiskontēt Pārreģistrēt
pārskaitļot Pārrēķināt (3)
pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās); sākt lietot (citu mērvienību sistēmu)
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu)
nogudrot Pārrunājot, apdomājot nolemt; nodomāt
pārruņas Pārrunas
SALT Pārrunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu ("strategic arms limitation talks")
pārspriede Pārrunas, diskusija; pārspriešana
debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē
caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums
aprunāšanās Pārrunas, saruna
pereķereķ Pārrunāt
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.)
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu); saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā)
pārsatriekties Pārrunāt, pārspriest
pārsaišķis Pārsainis
pārsaita Pārsainis
pāršņorēt Pārsaitēt (apavus)
pārsasaldēties Pārsaldēties
sasūrot Pārsālīt
izdrūgt Pārsalt
pāraukstēties Pārsalt (2)
pārķingt Pārsalt (3)
pārsalēt Pārsalt; stipri nosalt
pārsalēties Pārsalties
hiperkorija Pārsātinājums
hipersaturācija Pārsātinājums
atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku
pārcepināties Pārsauļoties
atsēdināt Pārsēdināt uz aizmuguri
pārsedlot Pārseglot
zonts Pārsegs
tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem
pārvalks Pārsegs, apvalks (tehniskām ierīcēm)
vīkole Pārsegs, virssega
pārņemt Pārsegt (sev, savam ķermenim)
pārsegties Pārsegt sev (ko)
pārsegties Pārsegt sevi (ar ko)
lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai
apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.)
jums Pārsegums, jumta seguma daļa
pārsedze Pārsegums, parasti (kā) daļu savienošanai
fascija Pārsējs
pārsēja Pārsējs
pārsējums Pārsējs
pārsienams Pārsējs
aizsaite Pārsējs, apsējs
binde Pārsējs; marles saite
binte Pārsējs; marles saite
pasēst Pārsēst
pārsēst Pārsēsties
bindēt Pārsiet
sabintēt Pārsiet (ko ievainotu)
pasiet Pārsiet (uz citu vietu)
pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu)
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos
pārērpēt Pārsijāt
pāršķilt Pārsist (olu), šķeļot sadalīt divās daļās
piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt)
pļurcāpiens Pārskābis vājpiena rūgušpiens
pārskānēt Pārskābt
pāršķērmēt Pārskābt
pāršķērmt Pārskābt
pārvest Pārskaitīt (2)
pārsaskaitīties Pārskaitīties
šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa
pārskalāt Pārskalot
pārskalināt Pārskalot
sinoptisks Pārskata, kopsavilkuma
panoramēšana Pārskates loga horizontāla pārbīde pa teksta ierakstu
mecompte Pārskatīšanās
pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt
palancīt Pārskatīt tīklus
apsamānīties Pārskatīties
apsazīties Pārskatīties
nomērķēties Pārskatīties
pārvērties Pārskatīties
šķiebties Pārskatīties
apmisēt Pārskatīties, kļūdīties
samislīt Pārskatīties, kļūdīties
šumīties Pārskatīties, kļūdīties
nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli
misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties
pārsk. Pārskatīts
pārcirsties Pārskatoties nocirst (to ko nevajag vai nedrīkst)
atskaite Pārskats
pārredze Pārskats, apskats
pārsaskraidīties Pārskraidīties
pārskrambt Pārskrāpēt
pārskrampt Pārskrāpēt
pārsprūst Pārskriet (par sajūtām)
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko)
lēsne Pārsla
pērsla Pārsla
pēsla Pārsla
pēza Pārsla
zvirgzda Pārsla
bārsla Pārsla, sniegpārsla; krītoša ziedlapa
pārslacināt Pārslacīt
krēpulis Pārslains sniegs, sniedziņš, plāna sniega kārta
lēpatiņi Pārslas
plēgas Pārslas
plēvnas Pārslas, dzirksteles
flakes Pārslas, piem., auzu, rīsu
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām "p-n" pārejām
pārslēdzis Pārslēdzējs
pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju
intersekcija Pārslēgums; vieta, kurā viena struktūra pārtrauc otru
portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne
pārslidēt Pārslīdēt
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu
pārsirgt Pārslimot
pārslimāt Pārslimot
pārmaktēt Pārslogot (uzkraujot ko par daudz)
pārslāt Pārslot
pērslāt Pārslot
pēslot Pārslot
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana
pārslveidīgs Pārslveida
flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes
ceremoniāls Pārsmalcināts (manierēs, izturēšanās veidā); ar pārsmalcinātām manierēm
smalkmanis Pārsmalcināts cilvēks
vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts
aprēkties Pārsmieties
pārsasmieties Pārsmieties
smilga Pārsmilga
pārsnēgt Pārsniegt
uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru
uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu
pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto)
pārsnēgties Pārsniegties
atsolīt Pārsolot (ūtrupē), atgūt
aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro
izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām
pārvara Pārspēks
pārspēcība Pārspēks, pārsvars
izmoderēt Pārspēt
augt pāri galvai Pārspēt
aiziet garām Pārspēt
pārgūt Pārspēt
pārspļaut Pārspēt
uzsolīt Pārspēt (kāda cita) piedāvājumu
apsteigt Pārspēt (kādu darbā), uzvarēt (kādu sacensībās)
pārsist Pārspēt (kādu)
pārtrumpot Pārspēt (kādu)
izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1)
nobraukt Pārspēt braukšanā
noskriet Pārspēt braukšanā (par transportlīdzekļiem)
noskriet Pārspēt braukšanā; pārspēt jāšanā
aizstrādāt Pārspēt darbā
aizstrāzdāt Pārspēt darbā
apdzert Pārspēt dzeršanā
nodzert Pārspēt dzeršanā; apdzert (3)
aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā
nodziedāt Pārspēt dziedāšanā
pārgudrot Pārspēt gudrībā, meistarībā
apgudrīt Pārspēt gudrībā, viltībā
noiet Pārspēt iešanā
pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu
nojāt Pārspēt jāšanā
aizadīt Pārspēt kādu adīšanas ātrumā vai daudzumā
aizgvelzt Pārspēt kādu čalošanā, pļāpāšanā
aizjāt Pārspēt kādu jāšanā (aizsteigties priekšā)
aizkliegt Pārspēt kliegšanā; pārkliegt
pārkrākt Pārspēt krākšanā, šņākšanā
aizlamāt Pārspēt lamās
aizlangāt Pārspēt lamās
aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā
nomelot Pārspēt melos
nopeldēt Pārspēt peldēšanā
noplukšēt Pārspēt pļāpāšanā
noplukšķēt Pārspēt pļāpāšanā
appļaut Pārspēt pļaušanā, pļaujot tikt kādam garām
aizraudāt Pārspēt raudāšanā
aizravēt Pārspēt ravēšanā
aizrunāt Pārspēt runāšanā
nočalīt Pārspēt runāšanā
pārskanēt Pārspēt skaļumā (citu skaņu)
pāršalkt Pārspēt skaļumā (citu skaņu); pārskanēt (3)
noskriet Pārspēt skriešanā
pārskriet Pārspēt skriešanā
aizstrīdēt Pārspēt strīdā
pārsvilpot Pārspēt svilpošanā
pārsvilpt Pārspēt svilpšanā
pārvaimanāt Pārspēt vaimanāšanā, žēlabās
pārburt Pārspēt, izmainīt cita burvja noburto
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2)
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2)
graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā)
piespēkot Pārspēt, pievārēt
nomākt Pārspēt, pievārēt, uzveikt, iznīcināt
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē)
pāršmaukt Pārspēt, uzvarēt
veikt Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā
ekscedēt Pārspēt; pārkāpt atļautā robežas
iekabināt Pārspēt; uzvarēt
ielikt Pārspēt; uzvarēt
pārmiegt Pārspiest
pārtriekšt Pārspiest
zagnul Pārspīlē; pārspīlēji; pārspīlēja
forsēt Pārspīlēt
pārsālīt Pārspīlēt
izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu)
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu)
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana
ideolatrija Pārspīlēta ideju pielūgsme
preciozitāte Pārspīlēta izsmalcinātība, manierība fr. lit. (preciozā lit.) un savstarpējās attiecībās 17. gs.
ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma
gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms
hiperpātija Pārspīlēta sāpju sajūta
estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības
austēritāte Pārspīlēta tikumiska stingrība
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora
hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā
anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana
hiperkritika Pārspīlēta, pārāk barga kritika
aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle
hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos
hiperkinēzija Pārspīlētas, liekas, spontānas kustības, piem., horejas, atetozes gadījumā u. c.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
izmālēt Pārspīlēti izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem)
izmālēties Pārspīlēti izkrāsoties (ar kosmētikas līdzekļiem)
eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība
fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu)
cukurains Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs
cukurots Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs
dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete
pārnopietns Pārspīlēti nopietns
tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis
izmeklēts Pārspīlēti smalks
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs
pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi)
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties
stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti
cimperlēšanās Pārspīlēts izvēlīgums, untumainība
murgoņa Pārspīlēts jūsmotājs, nieku runātājs
melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs
egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās
eksorbitants Pārspīlēts, pārmērīgs
manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu)
pārspļaudīt Pārspļaut
bīdatslēga Pārstādāma uzgriežņu atslēga - darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai
implantāts Pārstādāmie (pārstādītie) audi vai orgāni
pārsēdināt Pārstādīt
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
pārskolot Pārstādīt (sējeņus) citā vietā stādu izaudzēšanai
implantēt Pārstādīt no viena organisma citā
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus
pārsastaipīties Pārstaipīties
pārstīvēties Pārstaipīties
sažņaudzīties Pārstaipīties
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs
pārstāsts Pārstāstījums; arī atstāstījums
mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību)
apstāt Pārstāt (ko darīt)
brosnīt Pārstāt (par parādībām dabā)
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu)
notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā)
pakārties Pārstāt darboties (par datoru)
apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju)
noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili)
nomirt Pārstāt darboties (par ierīcēm)
nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.); nostāties
apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām)
apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām)
nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē)
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; mitēties
stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
nolikt ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni)
stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā)
nobrukt Pārstāt darboties, pārstāt funkcionēt
izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.)
pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.)
aizgūties Pārstāt darboties; darboties ar pārtraukumiem
nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; arī izdzist (1)
apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem)
gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku)
dematerializēties Pārstāt eksistēt materiālā veidā
norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt
nosprāgt Pārstāt funkcionēt
nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību)
nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību); nostāties
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
mosties Pārstāt gulēt miegā
pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli
noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko)
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.)
pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu
nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu)
pārkāsēt Pārstāt klepot, vairs neklepot (piemēram, pēc slimības)
pārklibāt Pārstāt klibot (piemēram, pēc ievainojuma)
apstāties Pārstāt kustēties, virzīties
nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1)
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu)
pārlīt Pārstāt līt (par lietu)
apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību)
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties
izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3)
atmīlēt Pārstāt patikt, nemīlēt vairs
pārpilināt Pārstāt pilināt
pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā)
apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem)
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.)
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
apstāties Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē)
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
atsalaisties Pārstāt sāpēt
pārsāpēt Pārstāt sāpēt
aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
pārsnigt Pārstāt snigt
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem)
pārsūrstēt Pārstāt sūrstēt
palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā)
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.)
atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām); laižot vaļā, atņemt (rokas no kā)
izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.)
apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā)
stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt
nokvēlot Pārstāt, izbeigt kvēlot
pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā)
aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu)
apstiknīties Pārstāt, mitēties, apstāties
padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu
nomitēties Pārstāt, norimt
mitēt Pārstāt, pamest
mitīties Pārstāt, pārtraukt
inversija Pārstatījums, apvērsts stāvoklis
aizstāvēt (kā) krāsas Pārstāvēt (parasti kādu valsti) sacensībās
pārsastāvēties Pārstāvēties
pārstāvēt Pārstāvēties
legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks
piestāvis Pārstāvis
priekšstāvis Pārstāvis (1)
aizstāvētājs Pārstāvis, aizstāvis
sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu)
deleģēšana Pārstāvju pilnvarošana
konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās)
priekšstāvība Pārstāvniecība (1)
priekšstāvniecība Pārstāvniecība (1)
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu
nepārdomāti Pārsteidzīgi
drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks
drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks
dribata Pārsteidzīgs, neapdomīgs cilvēks
elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks
žibelīgs Pārsteidzīgs, nepastāvīgs, svārstīgs
neapsvērts Pārsteidzīgs, neprātīgs
pļurcīgs Pārsteidzīgs, pārāk straujš un neapdomīgs
stafs Pārsteidzoša parādība
frapants Pārsteidzošs
markants Pārsteidzošs, iespaidīgs; zīmīgs, raksturīgs
faķīrs Pārsteidzošu darbu veicējs
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi)
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu)
izbrīnināt Pārsteigt, izbrīnēt
paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
žilbināt Pārsteigt, mulsināt; arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina
nogūt Pārsteigt, pieķert
piespēt Pārsteigt, pieķert
apdomāt Pārsteigties
apdomāties Pārsteigties
aizgūties Pārsteigties, pārteikties
izbrīnījies Pārsteigts
izbrīnots Pārsteigts
puante Pārsteiguma efekts; kulminācija (piemēram, darbībā, norisē)
mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna
protreptika Pārsteiguma metode
brālīt Pārsteiguma, draudu vai baiļu izsauciens
naujums Pārsteigums
pārsteigtība Pārsteigums
piespēja Pārsteigums
žilbums Pārsteigums, mulsums
apsarauties Pārstiepties
pārsarauties Pārstiepties
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām
retraktacija Pārstrādāšana, savu izteicienu vai uzskatu atsaukums, pārveidošana
pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu
reciklēt Pārstrādāt, lai atgrieztu ražošanas procesā
pārdzievāties Pārstrādāties
pārdzīvāties Pārstrādāties
pārdzīvoties Pārstrādāties
pārsadarīties Pārstrādāties
pārsaplēsties Pārstrādāties
pārslodzīties Pārstrādāties
sadzievāties Pārstrādāties
saellēties Pārstrādāties
pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi)
saeņģēties Pārstrādāties, pārpūlēties
pārdzievināt Pārstrādināt, izkalpināt
pārstūrēt Pārstūrēt pāri
apelierēt Pārsūdzēt
apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību
lekāža Pārsūtāmo šķidro preču zudums no iesaiņojuma
lekaža Pārsūtāmo šķidro preču zudums no iesaiņojuma; lekāža; nosūka
aizadresēt Pārsūtīt, norādīt uz citu adresi
monofāgija Pārsvarā viena pārtikas produkta lietošana uzturā
prevalence Pārsvars
prēdominācija Pārsvars, galvenā nozīme
heģemonija Pārsvars, virsvadība
pārsvēta Pārsvēte
pārlobt Pārsviest
pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi)
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā
pārskrīpāt Pārsvītrot
pāršņāpt Pārsvītrot
pārstrīpāt Pārsvītrot
pārstrīpot Pārsvītrot
pārsvītrāt Pārsvītrot
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Pārsvītrot (ko)
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Pārsvītrot (ko)
pāršalkot Pāršalkt (1)
atšķilt Pāršķelt (olas čaumalu)
izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas
pārsašķelties Pāršķelties
šķeltne Pāršķēlusies daļa, šķila
izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas)
reilīks Pāršķiebts, tāds, kam viena puse garāka
flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās
pārbrāķēt Pāršķirot
pārzortēt Pāršķirot
pārškurstīt Pāršķirstīt
pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot
izskurināt Pāršķirstīt, cauršķirstīt
pārklastīt Pāršķirstīt, izšķirstīt
apšķirt Pāršķirt (grāmatas, burtnīcas lappusi)
pārsašķirties Pāršķirties
pāršļakstēties Pāršļakstēt
pārslacīties Pāršļakstīties
pāršļacīties Pāršļakstīties
pāršļākt Pāršļākties
apvērst Pāršujot apgriezt uz otru pusi (apģērbu)
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru
pāramatēt Pārtaisīt
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus)
pārtautināt Pārtautot
pārtautināties Pārtautoties
paraloģija Pārteikšanās; grūtības loģiski domāt
apmisēt Pārteikties
pārrunāties Pārteikties
pārsasacīties Pārteikties
izsacīt Pārteikties (runājot)
milīties Pārteikties, kļūdīties (runājot)
aprunāties Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi
pārķitēt Pārtepēt
pārtērējums Pārtēriņš
bajārība Pārticība
labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi)
pieticis Pārticis
pārticīgs Pārticis (2)
resns Pārticis, bagāts
upakovanijs Pārticis, bagāts cilvēks
ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību
pārtiks Pārtika
izteka Pārtika, iztika
kumoss Pārtika, iztikas līdzekļi
proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem)
mitinājums Pārtika, uzturs, barības vielas
mitinums Pārtika, uzturs, barības vielas
pārt. Pārtika; pārtikas rūpniecība
uzmitināties Pārtikt
baroties Pārtikt (par dzīvniekiem)
barāties Pārtikt (par dzīvnieku)
snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā
orpēties Pārtikt no pārtikas līdzekļiem
gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem
izmist Pārtikt un izdzīvot
uztikt Pārtikt; iztikt
pārtikāt Pārtipināt
pārpucēt Pārtīrīt
pāržagarāt Pārtīt bērna (zīdaiņa) autiņus
saivēt Pārtīt dziju (aušanas saivai)
saivot Pārtīt dziju (aušanas saivai)
Partovas strauts Pārtova
Kaunata Pārtova, Rēzeknes pieteka
Kaunatas strauts Pārtova, Rēzeknes pieteka
Pārtava Pārtova, Rēzeknes pieteka
Partova Pārtova, Rēzeknes pieteka
Partovka Pārtova, Rēzeknes pieteka
Pērtaja Pārtova, Rēzeknes pieteka
Partavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā
Pārtavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā
Partova Pārtovas ezers Kaunatas pagastā
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe
pārtrūkst dziesma Pārtrauc runāt aiz samulsuma
novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1)
atgavēties Pārtraucot gavēt atsākt ēst gaļu
konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās
interupcija Pārtraukšana, piem., grūtniecības
interrupcija Pārtraukšana, traucēšana
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko)
brosnīt Pārtraukt (darbību, izturēšanos) - par dzīvniekiem
beigt Pārtraukt (darbību, procesu)
apstāties Pārtraukt (darbu)
izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko); pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi)
izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē)
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā)
sabuntavāt Pārtraukt (kāda darbu, darbību)
atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā)
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas
pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.)
atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā)
pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā)
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt
iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī
pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot
apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību
apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt
apstādināt Pārtraukt (norisi, procesu)
apturēt Pārtraukt (norisi, procesu)
atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas
atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm)
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.)
pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli)
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu
apturēt Pārtraukt (runātāju)
pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku
iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku)
apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu
izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu)
nolikt ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru)
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi
atraut Pārtraukt dot; neļaut izmantot
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem
puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu
slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu)
atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā)
zavjazaķ Pārtraukt kriminālnodarbošanos
izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību
pašķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību; izšķirties
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā)
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa)
(uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
izpukstēt Pārtraukt pukstēt
interpellēt Pārtraukt runu, iebilst
novērsties Pārtraukt saikni (ar ko)
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu)
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā)
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā)
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā)
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam
nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam
raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām
brosnīt Pārtraukt uz laiku (darbu, darbību)
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem)
apstikmīties Pārtraukt, beigt
apstiknēt Pārtraukt, beigt
stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota
apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli)
atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli)
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt
izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt
nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
intermitēt Pārtraukt, izlikt
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums)
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi
nikties Pārtraukt, likties mierā
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt
pastāt Pārtraukt, mitēties
nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko)
pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu)
atmest ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu)
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml)
izastāties Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
izstāt Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi)
pārtraukt Pārtraukties
kareca Pārtraukts dzimumakts
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums
diskrēts Pārtraukts, sadalīts
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs
tukšības Pārtraukuma laiks; kad kas ir bijis, bet uz laiku izpaliek
taktētājpārtraukums Pārtraukumi, kas notiek noteiktos laika intervālos un kurus izmanto, lai iniciētu procesus
aprima Pārtraukums
fairāms Pārtraukums (darbā); darba beigas
rima Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.)
pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja
stāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja
apstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāšanās
taimauts Pārtraukums (piem., sporta spēlē)
astanavka Pārtraukums darbā
hiāts Pārtraukums nogulumu kārtībā, viena vai vairāku slāņu iztrūkums zināmā nogulumu sērijā
mitiens Pārtraukums, apstāšanās
mitiņš Pārtraukums, apstāšanās
aparatūrpārtraukums Pārtraukums, ko rada ārējo iekārtu, piemēram, tastatūras, diskdziņu, ievadizvades pieslēgvietu, peles vai centrālā procesora, darbība
programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi
pārlaidi Pārtraukums, pauze
apstāvis Pārtraukums, pauze, apstāšanās
starpcēliens Pārtraukums, starpbrīdis
pārtrankāt Pārtrenkāt
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost
pārtrupt Pārtrupēt
iztulkot Pārtulkot
satulkot Pārtulkot
pārcelt Pārtulkot (parasti daiļdarbu)
pārlikt Pārtulkot (parasti daiļdarbu)
atveidot Pārtulkot (parasti dzeju)
pārtuntulēt Pārtuntuļot (1)
pārtuntulēt Pārtuntuļot (2)
atdestilēt Pārtvaicējot atbrīvot (šķidrumu) no nevajadzīgajiem piemaisījumiem
rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības
destilāts Pārtvaices produkts
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju
destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt
boltuha Pārtvaicēts efedrina koncentrāts
padedē Pāru deja klasiskajā baletā
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka
ģermanizācija Pārvācošana
ģermanizēt Pārvācot
pārvācināt Pārvācot
vācot Pārvācot
ģermanizēties Pārvācoties
pārvācināties Pārvācoties
vācināties Pārvācoties
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas
demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā
čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta
taksometrs Pārvadājuma maksas skaitītājs (automobilī)
kravsvars Pārvadāšanai pieļaujamais svars
briņģe Pārvadātājs, pārcēlājs
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai
traktūra Pārvadu sistēma ērģelēs, kas nodrošina to, ka nospiežot taustiņu vai kājas pedāli, zem attiecīgās stabules atveras gaisa ventilis
pārvadze Pārvaga
pārvagāt Pārvagot
pārvakaris Pārvakarus
sasaberīties Pārvākties (par vairākiem, daudziem)
berīties Pārvākties uz citu dzīvesvietu
pārsaberīties Pārvākties uz citu dzīvesvietu
daņģināties Pārvākties, mainīt dzīves vietu
daņģinēt Pārvākties, mainīt dzīves vietu
daņģinēties Pārvākties, mainīt dzīves vietu
notifikācija Pārvaldāmā objekta sniegtā informācija par notikumiem tā iekšienē
direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors
pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks
stratokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder armijas virsniekiem; militārā hunta
kleptokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai korumpētu cilvēku grupai
oligarhija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai; šāda cilvēku grupa
valdība Pārvaldes iestāde, administrācija
herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija
kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta; sabiedrībā izveidojušās attiecības
decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo institūciju funkcijām izpilda vietējās pašpārvaldes institūcijas
pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija
birokratizācija Pārvaldes sistēmas pārveide, palielinot izpildinstitūciju un valsts aparāta pilnvaras uz pārstāvniecisko institūtu, iedzīvotāju un organizāciju ierindas biedru tiesību rēķina
centrālisms Pārvaldes un organizācijas sistēma, kurā vietējās institūcijas pakļautas centrālajai varai, centram
administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā
administrētājs Pārvaldītājs
holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība
pārzinātnieks Pārvaldnieks
komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei)
pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
vīkaba Pārvalks
virsvalks Pārvalks
uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai
pārvelkams Pārvalks (parasti mēbelēm)
aizsargpārvalks Pārvalks, kas paredzēts aizsardzībai
apvalks Pārvalks, pārklājs
pārvilks Pārvalks, virsdrēbe (kažoka)
čehols Pārvalks; apvalks
pārvāla Pārvāls
pārvāle Pārvāls
pārliekt Pārvarēt
pārvārēt Pārvarēt
atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.)
nospiest Pārvarēt (jūtas, to izpausmi)
pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.)
raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas)
veikt Pārvarēt (piemēram, grūtības, šķēršļus)
pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
nomākt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi)
novaldīt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi)
pārveikt Pārvarēt (psihisku stāvokli)
noturēt Pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
raidīt Pārvarēt (psihisku, parasti nevēlamu, stāvokli)
norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi)
forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi)
izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā)
izasisties Pārvarēt materiālas grūtības, parasti ilgākā laikā
atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai)
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam
izapērties Pārvarēt šķēršļus, grūtības, lai ko iegūtu
savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību)
apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes)
smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi)
noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi)
nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi)
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties
izlampāt Pārvarēt, pārsist, izsmiet, kādu izzobot
ievinnēt Pārvarēt, pārspēt
paveikt Pārvarēt, pārspēt
pievīt Pārvarēt, pārspēt
vīt Pārvarēt, pārspēt
savarēt Pārvarēt, pārspēt, saspaidīt
noniebt Pārvarēt, pieveikt
ieveikt Pārvarēt, savaldīt, pārspēt
ievarēt Pārvarēt, tikt galā (ar ko)
pārvirt Pārvārīt
savirt Pārvārīt
atvirt Pārvārīties
izļurbēt Pārvārīties
izļurēt Pārvārīties
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt)
lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli
ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt
izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā)
iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.)
izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.)
lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.)
atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās)
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām)
lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam)
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties
izmurināties Pārvarot šķērsļus izrāpties
atkulinēt Pārvarot šķēršļus ierasties
atkulinēties Pārvarot šķēršļus ierasties
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem)
lauzties Pārvarot šķēršļus, plūst (piemēram, par ūdeņiem)
attvarstīties Pārvarot šķēšlus (kavēkļus) atnākt
izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu)
lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām)
remitents Pārvedu vekselī norādītās summas saņēmējs
negociators Pārvedu vekseļu vai citu apgrozāmo dokumentu pircējs
atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla
klīrings Pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini
reakceptācija Pārveduma vekseļa pieņemšana jaunam akceptam, ja pirms tam akcepts izdarīts ar ierobežojumiem
manūliespiedums Pārvedumiespiedumu paņēmiens vecu iespieduma darbu atjaunošanai bez salikuma formas
eksprespārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir diena, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas ir iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam
standartpārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir nākamā darbdiena, skaitot no brīža, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam
izmainība Pārveide, pārveidība
pārsavelties Pārveides
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt; mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā
pārtvert Pārveidojot iekļaut (ko mākslas darbā)
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu)
pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā)
pārveids Pārveidojums (2)
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; arī aproksimācija
izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību
mikrosporofils Pārveidojusies auga lapa, uz kuras attīstās mikrosporangiji
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā
transfigurācija Pārveidošana
beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā
pārogļošana Pārveidošana par ogli
amerikanizācija Pārveidošana pēc ASV parauga
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā; iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā; arī vienkāršošana, vienkāršojums
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums vienkāršā formā
transformācija Pārveidošana, pārvēršana; pārveidošanās, pārvēršanās
modernizācija Pārveidošana, uzlabošana atbilstoši laikmeta prasībām
transmutācija Pārveidošanās
pulpācija Pārveidošanās pulpā, mīkstumā
nitrificēt Pārveidot (amonija sāļus) nitrātos
ciparot Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā
digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās
deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu
pārgriezt Pārveidot (izrunu); novērst izloksnes īpatnības
rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga
reducēt Pārveidot (ko) vienkāršākā formā
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā; uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu)
reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā; iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā; arī vienkāršot
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
pārgriezt Pārveidot (piemēram, kāda raksturu)
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu
pārstrādāt Pārveidot (piemēram, tekstu, projektu)
pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu
pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku
transponēt Pārveidot (skaņdarbu, tā sastāvdaļas) citā tonalitātē
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam
pārtulkot Pārveidot (tekstu, datus u. tml.) no vienas zīmju sistēmas citā zīmju sistēmā
pārlabot Pārveidot (tekstu, ko uzzīmētu u. tml., parasti novēršot kļūdas, defektus)
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības
pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2)
ieskenēt Pārveidot attēlu grafisku datu masīvā, kuru var izmantot dators; parasti skenerim ar gaismas staru rindu nolasot attēlu pa punktiem
importēt Pārveidot cita formāta datus vai programmu konkrētai sistēmai vai programmai izmantojamā formātā
pārmainīt Pārveidot citādu
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu)
anamorfēt Pārveidot fotoattēlu vai kinoattēlu, izmantojot dažādu mērogu savstarpēji perpendikulāros virzienos
granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus)
verbalizēt Pārveidot kādas citas vārdšķiras vārdu par darbības vārdu
adverbializēt Pārveidot no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos
pārkūdrot Pārveidot par kūdru
atcipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes)
atzipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes)
eiropeizēt Pārveidot par tādu, kas raksturīgs Eiropai, eiropiešiem
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku
pārtēlot Pārveidot, pārtaisīt
transfigurēt Pārveidot, pārvērst
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
modificēt Pārveidot, radīt citu formu
pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu)
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku
makrosporofils Pārveidota augu lapa, uz kuras attīstās makrosporangiji
abrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru)
obrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru)
konverters Pārveidotājs - ierīce vai programma, kas pārveido datus no viena formāta citā
pārgriezties Pārveidoties
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam
emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem)
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem)
pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri
pārklīsterizēties Pārveidoties par klīsteri
kļūt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām
pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem)
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties
pārragoties Pārveidoties par ragvielu
kremšļoties Pārveidoties par skrimšļaudiem
pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu
pārtapt Pārveidoties skanējumā (par skaņu)
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām)
kļūt Pārveidoties, mainīt pazīmes vai kvalitāti, tapt (kādam)
dalīties Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1)
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
džointers Pārveidots skimkolters, ko izmanto ASV
pārvelkamais Pārvelkamā drēbe
pārvalkals Pārvelkamais
pārvelks Pārvelkamais
aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram
pārzvelties Pārvelties, pārkrist
pārrullēt Pārveltnēt
pārvērtīt Pārvērst
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos
gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas
granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1)
asimilēt Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās
kondensēt Pārvērst (vielu) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī
kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā
jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas
ozonizēt Pārvērst ozonā; piesātināt ar ozonu
pārkaulot Pārvērst par kaulu
pārkokot Pārvērst par koksni
makulēt Pārvērst par makulatūru
apogļot Pārvērst par ogli (ārējo kārtu)
pārragot Pārvērst par ragu, ragvielu
tabuizēt Pārvērst par tabu
pārrūdot Pārvērst rūdā
digitizēt Pārvērst skaitļos
konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām
iztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, balsi)
uztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus)
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam)
salaidīt Pārvērst, pārgrozīt
transmutēt Pārvērst, pārgrozīt
izvērst Pārvērst, pārveidot
pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu)
metabolizēt Pārvērst, sadalīt (ko) vielmaiņas procesā
nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt)
apsperties Pārvērsties
parsavērsties Pārvērsties
pārvērtīties Pārvērsties
saļumt Pārvērsties (vāroties) mīkstā masā
disimilēties Pārvērsties atšķirīgā skaņā (par līdzīgām vai vienādām skaņām)
diftongizēties Pārvērsties diftongā (par skaņu savienojumu)
karamelizēties Pārvērsties karamelā
reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem)
ledot Pārvērsties ledū; veidot ledus kārtu
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu)
monoftongizēties Pārvērsties monoftongā (par divskani, skaņu savienojumu)
asimilēties Pārvērsties organisma audu sastāvdaļās (par organisma uzņemtajām vielām)
apogļoties Pārvērsties par ogli (no ārpuses)
žagarēt Pārvērsties par žagariem (par zariem)
saplēnēt Pārvērsties pelnos
krist pīšļos Pārvērsties pīšļos
pīšļoties Pārvērsties pīšļos
praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli
sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam
izamainīties Pārvērsties psihisku pārdzīvojumu ietekmē
putoties Pārvērsties putās (kuļot); veidoties putām
pīšļoties Pārvērsties putekļos
pārrūdoties Pārvērsties rūdā
nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu
sieroties Pārvērsties sierā; veidoties sieram
izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); izdalīties (par tvaikiem)
gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu)
iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par tvaikiem)
apvennēt Pārvērsties, izmainīties
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu
dziks Pārvērsts (par balsi)
alkoholizēts Pārvērsts alkoholā; alkoholu saturošs
nelabs Pārvērsts, nedabisks (parasti par balsi)
saharifikācija Pārvēršana cukurā
metallizācija Pārvēršana metālā
kanonizācija Pārvēršana par obligātu likumu, noteikumu
tefroze Pārvēršana pelnos, sadedzināšana
acidifikācija Pārvēršana skābē; saskābšanas process
fluidifikācija Pārvēršana šķidrumā
konvertācija Pārvēršana, pārvēršanās
maiņa Pārvēršana, pārvēršanās, lai kļūtu citāds; darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1)
kartilaginifikācija Pārvēršanās par skrimsli, pārskrimšļošanās
putrifikācija Pārvēršanās putrā
hialinizācija Pārvēršanās stiklveida masā
metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās
izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem)
grozība Pārvērtība
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas
sapraulis Pārvērties praulā
translatēt Pārvest
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli)
pārraut Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārparanāt Pārvest mājās
šmugulēt Pārvest pār robežu kā kontrabandu
pārvilcināt Pārvest, atvest mājās
tradukcija Pārvešana; nodošana tiesai; tulkojums
trājekcija Pārvešana; vārdu pārstatīšana
pārvērtīt Pārvētīt
autogudronators Pārvietojama ceļa segu būvēšanas mašīna, kas zem spiediena izsmidzina dažādas organiskās saistvielas (darvu, bitumenu, emulsiju u. c.)
kolonna Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos)
virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar atbilstošiem traukiem ēdiena gatavošanai
lauka virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē
PMK Pārvietojamā mehanizētā kolonna
aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai
mērelektrods Pārvietojama strāvas vadītāja uzgalis, ko piespiež mērīšanas punktam, lai iegūtu mērījumu
PTS Pārvietojamā televīzijas stacija (spec.)
kuļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna augu sēklu un graudu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām
ekseļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna salmu, siena, zāles sasmalcināšanai
vindzeils Pārvietojama ventilācijas ierīce garas, stīpu izplestas brezenta caurules veidā; nodrošina papildu ventilāciju kuģa iekštelpās
gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām)
pārvadājams Pārvietojams
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai
jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma
domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta); ceļamā skrūve
kursors Pārvietojams simbols, kas displeja ekrānā rāda, kurā vietā parādīsies ievadāmā zīme
zēdelis Pārvietojams sols, krēsls
lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko darbināja lauksaimniecības un citu nozaru mašīnas
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem)
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu)
aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko)
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to)
piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus
izpēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus (daudzās, visās vietās)
pēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus, parasti netīrumus uz grīdas
iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā); pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā)
nokļūt Pārvietojoties ierasties (pie kāda)
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku
ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem
iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku
iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku
noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to)
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā
jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū)
maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū); atkārtoti iet, parādīties (kur)
iegrūsties Pārvietojoties neviļus atsisties (pret ko), uzgrūsties (kam)
aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā)
sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem; arī par priekšmetiem, vielām u. tml.
sastapties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli)
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli)
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā)
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas
sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1)
pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā)
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
sasaskrieties Pārvietojoties skart ko, arī saskarties
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu
iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu)
sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem)
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko)
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu)
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu)
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1)
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1)
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā)
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli
uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos)
translokācija Pārvietošana
izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā
orpēšana Pārvietošana, pagriešana
delokācija Pārvietošana, pārvietošanās
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ
autobrauciens Pārvietošanās ar automobili
braucamais Pārvietošanās līdzeklis
braucamlīdzeklis Pārvietošanās līdzeklis
braucamrīks Pārvietošanās līdzeklis
braucamkrēsls Pārvietošanās līdzeklis invalīdiem
virzība Pārvietošanās noteiktā virzienā
viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
augšupgaita Pārvietošanās uz augšu
dekstropozīcija Pārvietošanās uz labo pusi
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem)
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā
turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta)
paratopija Pārvietošanās; atrašanās neparastā vietā
kronēt Pārvietot
pārvietāt Pārvietot
nojemt Pārvietot (adījuma valdziņus) no adāmadatas uz diegu vai citu adatu
pārsamīties Pārvietot (apģērba daļu) pretējā pusē
pārguldīt Pārvietot (bērnu) no vienas guļamvietas citā
treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi
desantēt Pārvietot (karaspēka vienības, tehniku) desanta veidā
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli)
novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.)
pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā
piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu
nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli)
pārbāzēt Pārvietot (piemēram, uzņēmumu) uz citu vietu
pārsviest Pārvietot (uz citu vietu, piemēram, darba brigādi, nodaļu)
erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju
celt Pārvietot augstāk, uz augšu
pacelt Pārvietot augstāk, uz augšu
atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru
slūpēt Pārvietot kaut ko ar slūpes (5) palīdzību
pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko)
aizspridzināt Pārvietot prom, spridzinot pārvietot
iztreilēt Pārvietot sagatavotos kokmateriālus ārpus cirsmas treilējot, velkot (tos) pa zemi
stiepeniski Pārvietot stiepjot, velkot
šlaukāt Pārvietot šļūcot
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu
vilceniski Pārvietot velkot
aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu); pārcelt
liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus)
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību
padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.); pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
šķūtēt Pārvietot, parasti vest, bīdīt
šķūtīt Pārvietot, parasti vest, bīdīt
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
aizrindot Pārvietot, pārlikt (rindā)
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur)
celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem)
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem)
dīpītis Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP)
dīpīts Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP)
pārvietotie Pārvietotās personas - civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ nonākuši ārpus savas zemes robežām
aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1)
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām)
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu)
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms
sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu
pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu)
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu); arī pārcelties (1)
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi)
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem)
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem)
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā
jāzdalēt Pārvietoties, sēžot uz zirga
slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3)
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem
EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers")
pārvilt Pārvilināt (1)
pārvilt Pārvilināt (2)
pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu)
pārmaukt Pārvilkt (citas zeķes, cimdus u. tml.)
pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.)
pārvilcināt Pārvilkt (uz citu vietu)
orpēt Pārvilkt kuģi ostā ar orpenkura un orpes palīdzību
pārdricināt Pārvilkt mājās (kādu, kas pretojas)
kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru
pārmaut Pārvilkt pāri
pārstīvēt Pārvilkt pāri
sastaipīt Pārvilkt pāri (pār vairākiem priekšmetiem)
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko)
uzstaipīt Pārvilkt, pārsegt
aizvaskot Pārvilkt, pārsegt ar vasku
pārvazāt Pārvilkt, pārvadāt
apšauties Pārvilkties (piem., ar miglu)
nokrienēt Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu)
nokrienēties Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu)
pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti
aprembēt Pārvilkties ar kreveli
sakrozēt Pārvilkties ar kreveli
aplezēt Pārvilkties ar kreveli (par ievainojumiem)
dumēt Pārvilkties ar miglu (no debesīm)
gālēt Pārvilkties ar plānu ledu
saviznot Pārvilkties ar plānu ledus kārtu
notēnēt Pārvilkties ar plānu plēvi
saplēvēt Pārvilkties ar plānu plēvi
tēnēt Pārvilkties ar plēvi
uzmudēt Pārvilkties ar plēvi un iegūt sliktu piegaršu
plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem)
noplēkāt Pārvilkties, aizklāties (ar plāniem mākoņiem vai zirnekļu tīkliem)
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.)
aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku
pārkāpšana Pārvirzīšanās, kāpjot pāri kaut kam
pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to)
pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko)
pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā
pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā)
pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli)
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību
pieziedēt Pārziedēt, novecot
pārziemot Pārziemināt
saziemot Pārziemot
izziemot Pārziemot (parasti par augiem)
saponifikācija Pārziepjošanās, tauku sadalīšanās sārmu iedarbībā
pārsmērēt Pārziest
pārzvaidīt Pārziest
pārzviest Pārziest
pāršmickāt Pārziest, pārtriept
pārzīt Pārzināt
pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību)
paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt
pārzinēt Pārzināt; pārraudzīt
apzinātājs Pārzinātājs
zygodon Pārzobes
pāržaudēt Pāržāvēt
pāržavēt Pāržāvēt
pāršmauga Pāržmauga
pārzmauga Pāržmauga
pāržņaugts Pāržmauga
pažmauga Pāržmauga
pāržmaugt Pāržņaugt
WPDA Pasaules Pārkinsona slimības asociācija (angļu "World Parkinson Disease Association") -
Pasife Pāsifaja, Jupitera pavadonis
pārsklidēt Pāsrslīdēt
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā
Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
dandara Pātaga
derža Pātaga
dratka Pātaga
kance Pātaga
knute Pātaga
līcene Pātaga
lunte Pātaga
pārtaga Pātaga
pātags Pātaga
pātega Pātaga
peicka Pātaga
peizere Pātaga
pipa Pātaga
pitka Pātaga
plītne Pātaga
rinkainīca Pātaga
riņķainīca Pātaga
kančuks Pātaga (parasti cilvēku pēršanai), pletne
zeliga Pātaga ar dzelzs rokturi
ringotne Pātaga ar īsu kātu
steks Pātaga ar siksnas cilpu galā
džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem)
džindžauska Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem)
šambarjers Pātaga dzīvnieku dresūrai cirkā
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
pastruņķis Pātaga, ar ko dažviet mēdza sodīt zemniekus
bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā)
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika
plīcka Pātaga, pīcka; rīkste
džindža Pātaga, rīkste
lotega Pātaga, rīkste vai spieķis
pleicka Pātaga; arī priekšmets pēršanai
pīcka Pātaga; arī žagars
spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot
pļega Pātagas cirtiens
pātagkāts Pātagas kāts
pīckāts Pātagas kāts
drāztinis Pātagas koka kāts
pliksiens Pātagas plīkšķis
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām
šventrāt Pātagot
deivelēt Pātagot (dzīvnieku) šurp un turp dzenājot
betonica Pātaines
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
pāteri Pātari
pāturi Pātari
pātarāties Pātaroties
pātiņa Pātinis; pātiņš 2
Patkaja kalni Pātkai grēda ("Pātkai Range") Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos
Patražu ezers Pātražs, ezers Zeltiņu pagastā
Potrašu ezers Pātražs, ezers Zeltiņu pagastā
pātiņš Pāts zirgs
saturnidae Pāvači
eudia Pāvaču dzimtas ģints
saturnia Pāvaču dzimtas ģints
pavāle Pāvals
pāvale Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pāvāle Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pāvāls Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pavāls Pāvals – (salmu) jumta kore, čokurs
pāvestība Pāvesta amata stāvoklis, vara
sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām
syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām
eucharistīnieši Pāvesta apstiprināta (1895. g.) priesteru brālība altāra sakramenta pielūgšanai
krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā)
papisti Pāvesta atbalstītāji
konsulta Pāvesta augstākais tribunāls; līdz 1800. g. arī kardinālu kommisija pāvesta valsts pārvaldīšanai
celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām
dekrētums Pāvesta dekretāliju kopums
legāts Pāvesta diplomātiskais pārstāvis
elekts Pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps
abbreviators Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus
abreviātors Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus
referendars Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas ziņo par ienākušiem lūgumiem un dod par tiem atsauksmes
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus
antiinfalibilists Pāvesta nemaldīguma noliedzējs
gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki
paolo Pāvesta Pāvila III (1534.-1550) un dažu vēlāko pāvestu sudraba grasis, parasti ar apustuļa Pāvila attēlu
guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā
pāpists Pāvesta piekritējs, pāvesta varas aizstāvis
papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā
bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām
monsignore Pāvesta piešķirts tituls katoļu garīdzniekiem
laterāns Pāvesta pils Romā, vairāku koncilu vieta
legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai
responsales Pāvesta sūtņu nosaukums pie Bizantijas valdniekiem 6.-8. gs.
Svētais tēvs Pāvesta tituls
abominārijs Pāvesta un bīskapa uzlikto lāstu grāmata
edikts Pāvesta vai koncila izdots rīkojums
pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39
baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā
papocēzarija Pāvesta vara pār pasaulīgiem valdniekiem
pontifikāts Pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas periods
kardinālvikārs Pāvesta vietas izpildītājs Romas diecēzē
papa Pāvests
afropavo Pāvi
pavo Pāvi
paulikāņi Pāvilieši
labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji
ordzenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
orgsalenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji
pievicnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Pievika" iedzīvotāji
sacenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" iedzīvotāji
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" iedzīvotāji
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji
bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji
ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji
kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs
ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji
ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji
Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums
āķgalnieki Pāvilostas pilsētciemata (agrāk - "Āķgals") iedzīvotāji
Paulshafen Pāvilostas vāciskais nosaukums, ko plaši lietoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā
pāvis Pāvs
plāvs Pāvs
Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka
Pāžu ezers Pāžezers, ezers Jūrkalnes pagastā
Pāžupīte Pāžupe
Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām
bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis
Beldžoiozo pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastedžo pilsēta Itālijā ("Casteggio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mortāra pilsēta Itālijā ("Mortara"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Palestro pilsēta Itālijā ("Palestro"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Robio pilsēta Itālijā ("Robbio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Stradella pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidževāno pilsēta Itālijā ("Vigevano"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 61500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vogēra pilsēta Itālijā ("Voghera"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Pāračināra pilsēta Pakistānā ("Pārachinār"), federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos 1700 m vjl., 5600 iedzīvotāju (2000. g.)
Štūrovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2012. g.); Pārkāņa
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas
datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību
transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības
Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
pānflauta Pūšaminstruments, kas veidots no vairākām kopā sastiprinātām stabulēm; nosaukums radies no sengrieķu dieva Pāna, kas it kā spēlējis šādu instrumentu
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja
pārdaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Pārdaugava" iedzīvotāji
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm
Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala
Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses
Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības"
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remšvalks
Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe
Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
Māmertīnu cietums senajā Romā valsts cietums, kur savas beidzamās dienas esot pavadījuši apustuļi Pēteris un Pāvils
Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem
Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī
gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā
talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju
Sumburnieku valks Sumburvalks, Pārkaktes pieteka
Ģibzdes valks Sustriņvalks, Pārkaktes pieteka
Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe
Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
Vīgriežupīte ūdenstece Dundagas pagastā, ietek Baložezera (Pāces dīķa) dienvidu galā
Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru
Briede upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe
Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe
Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
Jāņdzirnavu dīķis uzpludināts pie Pērļupes Limbažu novada Pāles pagastā, platība — 3,6 ha
Pāna svilpe vairākas (9-23) pēc garuma atšķirīgas, savstarpēji savienotas svilpes, Pāna flauta
pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji
Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
pārupnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Pārupe" iedzīvotāji
pārventnieki Ventspils novada Ventspils pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji
galatiešu vēstule viena no Pāvila vēstulēm Jaunajā Derībā, nolasīta draudzēm Galatijā; domājams, rakstīta ap 55. g. Efesā
Dhammapada viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības
Vatikāns viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā
Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā
Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pā.