pārmīt2
pārmīt [pārmīt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārmiju | pārmijam | pārmiju | pārmijām | pārmīšu | pārmīsim |
| 2. pers. | pārmij | pārmijat | pārmiji | pārmijāt | pārmīsi | pārmīsiet, pārmīsit |
| 3. pers. | pārmij | pārmija | pārmīs | |||
Pavēles izteiksme: pārmij (vsk. 2. pers.), pārmijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārmijot (tag.), pārmīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārmītu
Vajadzības izteiksme: jāpārmij
1.novecojis Pārmainīt1.
Stabili vārdu savienojumiPārmīt gredzenus. Pārmīt sliedes.
- Pārmīt gredzenus idioma — apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
- Pārmīt sliedes vārdkoptermins — pārstatīt pārmiju
2.Pārmainīt3; reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrā fotogrāfijā izskatās, ka Pits pārmij kādu vārdu ar Šovketu.
- Jau tur sākām pārmīt dažus jautājumus, kas saistīti ar Vikipēdiju.
- Tu te rīkojies, bet es iešu ar Fjodoru vārdiņu pārmīt.
- Tā viņi bija pārmijuši pāris vārdu, jo slieka ļoti steidzās.
- Šo gadu laikā viņš nebija pārmijis ar Māsteru nevienu pašu teikumu.