Paplašinātā meklēšana
Meklējam nok.
Atrasts vārdos (661):
- nok:1
- noka:1
- noki:1
- Anoka:1
- gnoki:1
- nokāje:1
- nokala:1
- nokals:1
- nokalt:1
- nokāpt:1
- nokara:1
- nokare:1
- nokāre:1
- nokārt:1
- nokaru:1
- nokaru:2
- nokast:1
- nokāst:1
- nokaut:1
- noklāt:1
- nokļūt:1
- nokopt:1
- nokost:1
- knokaķ:1
- nokacēt:1
- nokačāt:1
- nokaist:1
- nokājot:1
- nokakāt:1
- nokaķēt:1
- nokaķēt:2
- nokaķot:1
- nokalne:1
- nokalns:1
- nokalst:1
- nokaļņi:1
- nokaļņš:1
- nokamāt:1
- nokamot:1
- nokamps:1
- nokampt:1
- nokapāt:1
- nokarot:1
- nokarst:1
- nokārst:2
- nokārst:1
- nokārta:1
- nokarus:1
- nokasas:1
- nokāsēt:1
- nokasīt:1
- nokašas:1
- nokāšas:1
- nokašāt:1
- nokātot:1
- nokaukt:1
- nokausa:1
- nokauts:1
- nokavāt:1
- nokavēt:1
- nokazāt:1
- nokāzāt:1
- nokazot:1
- nokāzot:1
- noklājs:1
- noklimt:1
- noklipt:1
- noklīst:1
- noklupt:1
- noklust:1
- nokļims:1
- noknābt:1
- noknist:1
- noknīst:1
- noknubt:1
- noknupt:1
- nokņābt:1
- nokņāpt:1
- nokņubt:1
- nokņupt:1
- nokņust:1
- nokodēt:1
- nokodīt:1
- nokokot:1
- nokolēt:1
- nokolīt:1
- nokoļīt:1
- nokopēt:1
- nokrākt:1
- binokļi:1
- česnoks:1
- ganokle:1
- Grīnoka:1
- Janokra:1
- knokšēt:1
- Lenoksa:1
- Meinoka:1
- minokss:1
- monokls:1
- neinoks:1
- nok-auts:1
- nokaisēt:1
- nokaisīt:1
- nokaitēt:2
- nokaitēt:1
- nokaitīt:1
- nokalbēt:1
- nokalbīt:1
- nokalnis:1
- nokalnis:2
- nokalpāt:1
- nokalpot:1
- nokaltēt:1
- nokalums:1
- nokaļķot:1
- nokammāt:1
- nokantēt:1
- nokaplēt:1
- nokaplīt:1
- nokarans:1
- nokarens:1
- nokārens:1
- nokāries:1
- nokarnēt:1
- nokārnēt:1
- nokārnīt:1
- nokārpīt:1
- nokarsēt:1
- nokāršot:1
- nokārtāt:2
- nokārtāt:1
- nokārtīt:1
- nokārtne:1
- nokārtot:1
- nokārtot:2
- nokašņāt:1
- nokaulēt:1
- nokaunēt:1
- nokauņāt:1
- nokaurēt:1
- nokausēt:1
- nokausēt:2
- nokautēt:1
- nokdauns:1
- noklabēt:1
- noklačot:1
- nokladīt:1
- noklanīt:1
- noklāņot:1
- noklāpāt:1
- noklapēt:1
- noklārēt:1
- noklaust:1
- noklēbēt:1
- noklēgāt:1
- noklejāt:1
- noklejāt:2
- noklejot:1
- nokleķēt:1
- noklemēt:1
- noklēmēt:1
- noklemst:1
- noklenēt:1
- noklepāt:1
- noklēpāt:1
- noklēpēt:1
- noklepot:1
- noklerot:1
- noklesēt:1
- nokležāt:1
- noklibāt:1
- noklibot:1
- nokliegt:1
- nokliekt:1
- nokliest:1
- noklimst:1
- noklopēt:1
- noklūgāt:1
- noklūgot:1
- noklusēt:1
- nokļemēt:1
- nokļemēt:2
- nokļepāt:1
- nokļēpēt:1
- nokļimēt:1
- nokļimis:1
- noknābāt:1
- noknāpāt:1
- nokneķēt:1
- noknībāt:1
- nokniebt:1
- nokniest:1
- noknipēt:1
- noknīpēt:1
- noknipot:1
- noknocēt:1
- noknosāt:1
- noknozāt:1
- noknūbēt:1
- noknubis:1
- nokņābāt:1
- nokņapāt:1
- nokņiebt:1
- nokņudēt:1
- nokoļļāt:1
- nokošļāt:1
- nokrabēt:1
- nokrāmēt:1
- nokrampt:1
- Podwinok:1
- Amnokana:1
- anoksija:1
- binoklis:1
- botinoki:1
- Diunokļi:1
- Dsonokva:1
- gamanoks:1
- gonokoks:1
- inoktavo:1
- iznokums:1
- Jaunokra:1
- Jaunokte:1
- Jazinoks:1
- knokauts:1
- monoklis:1
- monokoks:2
- monokoks:1
- nokabināt:1
- nokacināt:1
- nokaķināt:1
- nokalties:1
- nokāmējis:1
- nokampļāt:1
- nokaparot:1
- nokāpelēt:1
- nokāpināt:1
- nokarināt:1
- nokarkšēt:1
- nokārstīt:1
- nokarties:1
- nokārties:1
- nokasinēt:1
- nokātavāt:1
- nokatelēt:1
- nokaustīt:1
- nokauties:1
- nokavināt:1
- nokdaunēt:1
- nokitinēt:1
- nokladzēt:1
- noklaigāt:1
- noklaiņot:1
- noklaipāt:1
- noklakšēt:1
- noklārēts:1
- noklastīt:1
- noklāstīt:1
- noklāties:1
- noklausas:1
- noklausīt:1
- nokleidot:1
- nokleknēt:1
- nokleknīt:1
- nokleksēt:1
- noklemmēt:1
- noklenčēt:1
- nokliedēt:1
- noklikšēt:1
- noklimpāt:1
- noklinkāt:1
- noklīšķēt:1
- noklūgots:1
- nokluknēt:1
- noklukšēt:1
- noklumzāt:1
- noklurģēt:1
- noknaibīt:1
- noknakšēt:1
- noknallēt:1
- noknellēt:1
- nokniedēt:1
- noknietēt:1
- noknietēt:2
- nokniksēt:1
- noknikšēt:1
- noknipsēt:1
- noknodzēt:1
- noknukšēt:1
- nokņērpāt:1
- nokodaļāt:1
- nokodināt:2
- nokodināt:1
- nokopties:1
- nokosties:1
- nokrainīt:1
- nokraiška:1
- nokraitāt:1
- nokrakšēt:1
- nokrampēt:1
- Amnokgana:1
- cinoksāts:1
- Diunoklis:1
- dunoksnis:1
- ehinokoks:1
- Fortnoksa:1
- Harčonoks:1
- Kamjonoka:1
- Kamjonoks:1
- kinokadrs:1
- knok-auts:1
- knokšināt:1
- Komjonoks:1
- limnokēmi:1
- linoksīns:1
- Manokvari:1
- monadnoki:1
- monokarps:1
- monoklīnā:1
- monoklīns:1
- monokrāts:1
- monoksīds:1
- Nimnokita:1
- nokaisties:1
- nokaitavāt:1
- nokaitināt:1
- nokaķēties:1
- nokaldināt:1
- nokalēties:1
- nokalnains:1
- nokalpināt:1
- nokalsināt:1
- nokaltināt:1
- nokamandēt:1
- nokamoties:1
- nokancināt:1
- nokankarēt:1
- nokarāties:1
- nokarcenēt:1
- nokarcināt:1
- nokarcinēt:1
- nokārdināt:1
- nokardioze:1
- nokarkuļot:1
- nokārkuļot:1
- nokaroties:1
- nokāroties:1
- nokārsināt:1
- nokārsties:1
- nokāsēties:1
- nokasījums:1
- nokasīties:1
- nokašāties:1
- nokaucināt:1
- nokaukties:1
- nokaunināt:1
- nokavāties:1
- nokavējums:1
- nokavēties:1
- nokāzoties:1
- noklabināt:1
- noklaikšēt:1
- noklakarēt:1
- noklakstēt:1
- noklakšķēt:1
- noklankšēt:1
- noklaudzēt:1
- noklaukšēt:1
- noklausīts:1
- noklebečēt:1
- nokleķerēt:1
- noklīdināt:1
- noklikstēt:1
- noklikšķēt:1
- noklimstēt:1
- noklimties:1
- noklinkšēt:1
- nokliukšēt:1
- noklonkšēt:1
- nokluburot:1
- noklukstēt:1
- noklukšķēt:1
- noklunkšēt:1
- noklupināt:1
- noklupties:1
- noklusināt:1
- noklušināt:1
- noknabināt:1
- noknakstēt:1
- noknakšķēt:1
- noknapināt:1
- noknaukšēt:1
- noknazerēt:1
- noknibināt:1
- nokniestēt:1
- noknikstēt:1
- noknikšķēt:1
- noknirkšēt:1
- noknitināt:1
- noknubināt:1
- noknukšķēt:1
- nokņaukšēt:1
- nokņibināt:1
- nokņubināt:1
- nokņukstēt:1
- nokoļīties:1
- nokomandēt:1
- nokrabināt:1
- nokraistas:1
- nokraistēt:1
- nokraistīt:1
- nokraiškas:1
- nokraišķēt:1
- nokrakstēt:1
- nokrakšķēt:1
- nokrākties:1
- anoksēmija:1
- binokulārs:1
- Česnokovka:1
- fenokopija:1
- genokopija:1
- gonokampse:1
- Kilmārnoka:1
- kinokamera:1
- kinokefali:1
- monokotiļi:1
- monokulārs:1
- monokulārs:2
- nokaisīties:1
- nokaitēties:1
- nokakšķināt:1
- nokalpoties:1
- nokamiderēt:1
- nokantēšana:1
- nokaravulīt:1
- nokaražavot:1
- nokārnīties:1
- nokarpīties:1
- nokārpīties:1
- nokarsēties:1
- nokārtāties:1
- nokārtojums:1
- nokārtoties:1
- nokaulēties:1
- nokaunēties:1
- nokausēties:1
- nokbendzele:1
- noklabēties:1
- nokladzināt:1
- noklakšināt:1
- noklamburēt:1
- noklanīties:1
- noklankstēt:1
- noklankšķēt:1
- noklāņoties:1
- noklapēties:1
- noklarēšana:1
- noklārēties:1
- noklaukšķēt:1
- noklausināt:1
- noklaušināt:1
- nokledzināt:1
- nokleimavāt:1
- noklemperēt:1
- noklenderēt:1
- noklenkstēt:1
- noklepoties:1
- nokleroties:1
- noklešķējis:1
- nokliboties:1
- noklidzināt:1
- nokliegties:1
- nokliekties:1
- noklikšināt:1
- noklinkstēt:1
- noklinkšķēt:1
- noklīsterēt:1
- nokliukstēt:1
- noklomburet:1
- noklumburot:1
- noklunkstēt:1
- noklunkšķēt:1
- noklunkurēt:1
- noklunkurot:1
- noklusējums:1
- nokļepāties:1
- nokļūdīties:1
- nokļūmēties:1
- nokļunkstēt:1
- noknakšināt:1
- noknaukstēt:1
- noknaukšķēt:1
- nokniebties:1
- noknikšināt:1
- noknirkšķēt:1
- noknosāties:1
- noknosīties:1
- nokorķēties:1
- nokraikšķēt:1
- nokrakšināt:1
- nokrāmēties:1
- aminoketons:1
- astenoksija:1
- beznokrišņu:1
- ehinokokoze:1
- ekvinokcija:1
- galvenokārt:1
- ikonoklasms:1
- ikonoklasts:1
- inokulācija:1
- inokulators:1
- jaunokrieši:1
- kinoklasika:1
- kinokritika:1
- melanokrāts:1
- menoksēnija:1
- monoklināle:1
- monoklināls:1
- monoklonāls:1
- monokordīts:1
- monokrātija:1
- monokultūra:1
- nanokormija:1
- nenokārtots:1
- nokābelēties:1
- nokākarāties:1
- nokakarēties:1
- nokākarēties:1
- nokāmerēties:1
- nokampsīties:1
- nokantēšanās:1
- nokāpelēties:1
- nokarināties:1
- nokārstīties:1
- nokatelēties:1
- nokautrēties:1
- nokāvarēties:1
- nokavināties:1
- noklaigāties:1
- noklaiņoties:1
- noklakšķināt:1
- noklankšināt:1
- noklaudzināt:1
- noklaukšināt:1
- noklausīties:1
- noklikstināt:1
- noklikšķināt:1
- noklimpāties:1
- noklinkšināt:1
- noklizmēties:1
- noklunkšināt:1
- noknakšēties:1
- noknakšķināt:1
- noknaukšināt:1
- noknikšēties:1
- noknikšķināt:1
- noknukšēties:1
- nokodināties:1
- nokomplektēt:1
- nokompostrēt:1
- nokrakstināt:1
- nokrakšēties:1
- nokrakšķināt:1
- astenokorija:1
- ehinokaktuss:1
- ekvinokciāls:1
- etilēnoksīds:1
- fenokristāli:1
- fenokritisks:1
- frenokardija:1
- gonokokēmija:1
- hidnokarpāts:1
- histanoksija:1
- kinoklasiķis:1
- kinokomēdija:1
- kinokritiķis:1
- Krasnokamska:1
- ksenokarpija:1
- ksenokratija:1
- lahnoklādija:1
- linoksantīns:1
- monokarpisks:1
- monoklīnisks:1
- monokristāli:1
- monokristāls:1
- monokrotisms:1
- nanoknaibles:1
- nokaitināties:1
- nokamandierēt:1
- nokankarēties:1
- nokankaroties:1
- noklabināties:1
- noklaburēties:1
- noklamstīties:1
- noklankšķināt:1
- noklapatāties:1
- noklaudzēties:1
- noklaukšķināt:1
- nokleķerēties:1
- noklinkstināt:1
- noklinkšķināt:1
- noklukstēties:1
- noklunkšķināt:1
- noknaukšķināt:1
- noknekstoties:1
- noknibināties:1
- noknubināties:1
- noknukstēties:1
- noknukšķēties:1
- nokņubelēties:1
- nokņubināties:1
- nokrakšķēties:1
- gimnokalīcijs:1
- ginokardskābe:1
- ingvinokutāns:1
- jaunoktenieki:1
- noklunkstēties:1
- adenokarcinoma:1
- fenoksietanols:1
- galvanokauters:1
- gāziennokrišņi:1
- hidnokarpskābe:1
- ingvinokrurāls:1
- ireinokulējums:1
- Krasnokamenska:1
- meklofenoksāts:1
- melanokrātisks:1
- monokotilēdoņi:1
- nanokonteiners:1
- nenoklausīties:1
- nokomplektējums:1
- nokomplektēties:1
- autoinokulācija:1
- ehinokokotomija:1
- fonokardiogrāfs:1
- galvanokaustika:1
- kinokompozīcija:1
- kinokoncertzāle:1
- Krasnokokšaiska:1
- ksantīnoksidāze:1
- melanokarcinoma:1
- monokomparators:1
- monokristālisks:1
- askorbīnoksidāze:1
- fonokardiogramma:1
- Junokomunarivska:1
- monokulturālisms:1
- aktinokimogrāfija:1
- etnokonfrontācija:1
- fonokardiogrāfija:1
- Junokommunarovska:1
- adrenokortikotrops:1
- cistadenokarcinoma:1
- hipnokinematogrāfs:1
- fitopneimonokonioze:1
- izoadrenokorticisms:1
- adrenokortikotropīns:1
- hipoadrenokorticisms:1
- membranokartilaginozs:1
- fenoksimetilpenicilīns:1
- galvanokontraktilitāte:1
- adrenokortikotropiskais:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (3002):
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā.
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizpult Aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist.
- aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
- aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības.
- karaza Aizkavēšana, nokavēšanās.
- atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt.
- aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
- Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa.
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- aortas aneirisma aneirisma, kas rodas galvenokārt uz sifilisa vai sklerozes pamata.
- atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra.
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem.
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu.
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
- Roanoka Apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
- nokūņāties Apgāzties, nokrist.
- apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt.
- apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt.
- apdvieļot Apkārt, nokārt ar dvieļiem.
- apkārstīties Apkārties, nokārties.
- aizkaunēt Apkaunot, nokaunināt.
- atkodas Apkosti, nokosti gabali.
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- apiet Aplenkt; nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- šudīties Apmaldīties, noklīst.
- žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata.
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
- nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu.
- noknābāt Aprunājot nokritizēt.
- aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni.
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
- apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- brūnganmelns Ar brūni melnu nokrāsu.
- brūngans Ar brūnu nokrāsu; iebrūns.
- iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
- kakalžņains Ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
- vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
- nočužot Ar čužiem (gružiem) nokaisīt.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts.
- padzeltāns Ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens.
- peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
- notušīt Ar grūtībām nokaut.
- uzpērties Ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā).
- nodabuities Ar grūtībām nokļūt (kur).
- nodabuities Ar grūtībām nokļūt (lejā, no kā).
- nokrāmēties Ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties.
- uzkrītot Ar krītu nokrāsot, nosmērēt.
- kakalznis Ar kukuržņiem noklāts tīrums.
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
- nočāpstināties Ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt.
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- mālājgans Ar mālainu nokrāsu.
- mālājgaņš Ar mālainu nokrāsu.
- iemelns Ar melnu nokrāsu; melngans.
- pamells Ar melnu nokrāsu.
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- strebamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- strebjamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- plīckains ar nokareniem zariem.
- oranžīgs Ar oranžu nokrāsu; gaiši oranžs.
- nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
- puspelēks Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
- nogriezas Ar piena separatoru nokrejots piens.
- bučot Ar pieri nokrist uz zemes.
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- noskrapāties Ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties.
- uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- noskust Ar rīku nokasīt, atdalīt.
- rozīgs Ar rozā nokrāsu.
- rudens Ar rudu nokrāsu; ieruds; rudgans.
- rudgans Ar rudu nokrāsu; ieruds.
- rudains Ar rudu nokrāsu.
- rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu; ierūsgans.
- aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
- sarkanēns Ar sarkanīgu nokrāsu; iesarkans.
- sarkulējs Ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans.
- sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu; arī iesarkans.
- sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- jātenis Ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums.
- adgons Ar separatoru nokrejots piens.
- mašīnaspiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašiņpiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašīnpiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašinspiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašīnspiens Ar separatoru nokrejots piens.
- nātininis Ar separatoru nokrejots piens.
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
- anginoze Ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- tumšzaļgans Ar tumši zaļganu nokrāsu.
- uztaujāties Ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt.
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- lilgans Ar violetu nokrāsu.
- lillāgans Ar violetu nokrāsu.
- lillīgs Ar violetu nokrāsu.
- zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu; arī iezaļgans.
- zaļgans Ar zaļu nokrāsu; arī iezaļgans.
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
- zilgans Ar zilu nokrāsu; arī iezils.
- zilgs Ar zilu nokrāsu; zilgans.
- grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
- nozvaigznoties Ar zvaigznēm noklāties.
- nozvaigžņoties Ar zvaigznēm noklāties.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību).
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- aizarties Arot nokļūt līdz.
- kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- arteriotomija Artērijas atvēršana, galvenokārt asiņu nolaišanai.
- aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu.
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa.
- korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
- humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
- noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva (ādā).
- nokāries Atkāries, nokarens.
- reinokulācija Atkārtota inokulācija ar tās pašas sugas mikroorganismiem.
- nobrāzāt Atkārtoti berzējot nokasīt, saskrāpēt.
- nobrāzāties Atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt.
- noknāpāt Atkārtoti noknābt, nokapāt.
- attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
- saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu.
- atblisēt Atklaiņot, nokļūt.
- apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
- abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu).
- apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
- stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas.
- izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību.
- ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
- izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
- patverties Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
- notrukšķināt Atraut, noknapināt.
- torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizcirsties Ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda).
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu).
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- nogleznot Attēlot, nozīmēt, nokopēt (gleznu).
- metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- dzimumu attiecības attiecības un mijiedarbība starp dzimnumiem, galvenokārt personiskajā vai sociālkultūras līmenī.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- drēģis Audekls, uz kā uzber pelnus un nokāš sārmu.
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips.
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
- augļu un sēklu izplatīšanās augļu un sēklu noraisīšanās no mātesauga un nokļūšana iespējami tālāk no tā.
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā.
- amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā.
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai.
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- torpēdaviācija Aviācija, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas.
- pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
- gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
- grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
- diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki.
- pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
- apbalsināt Balināt apkārt; nokrāsot baltu.
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
- balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
- krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
- pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
- šļaubējums Baļķa gala nokantējums.
- šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide.
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- aizpausties Baumām nokļūt līdz (kam).
- degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
- ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos.
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
- sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
- vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
- kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
- slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
- nokarenais bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
- sēru bērzs bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija).
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
- nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
- zelta teļš Bībelā, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- bikšmežā Bikšmežā iet - iet nokārtot savas vajadzības.
- prizmatiskais binoklis binoklis, kura konstrukcijas pamatā ir Keplera tālskatis; tieša attēla iegūšanai prizmatiskajā binoklī iebūvēta apgriezējsistēma.
- binokļi Binoklis.
- stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
- stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
- birdaža Birdinātājs (par nokrišņiem).
- aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- nosabraukties Braucot nokļūt.
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
- lorņons Brilles stikls vienai acij (monoklis).
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
- atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
- Gymnocalycium bruchii Bruha gimnokalīcijs.
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- urdains Brūngani dzeltena, oranži dzeltena nokrāsa.
- pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu.
- brūnīgsnējs Brūngans, ar brūnu nokrāsu.
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
- pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
- rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu; rūsgani brūns.
- sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
- zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu.
- zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- dzīšana būšana par cēloni, panākšana, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā
- palsot Būt ar palsu nokrāsu.
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt.
- pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt.
- pelēkot Būt ar pelēku nokrāsu.
- iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
- būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā.
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju.
- nodzīt Būt par cēloni tam, ka (sniegs) nokūst.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
- aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
- uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
- nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3).
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- ļekainis Būtne ar nokarenām ausīm.
- ļetausis Būtne ar nokarenām ausīm.
- uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
- hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
- metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
- tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
- maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus.
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums; plīvurs (3).
- jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
- sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur).
- neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
- tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
- šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām.
- lubene Cepure ar nokarenām malām.
- kļūdīt Cerēt nokļūt, aizkļūt līdz kaut kam.
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem.
- ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- tūrists Cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā.
- uhars Cilvēks, kas noklausās.
- gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
- rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
- šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu.
- cingulis Ciska (nokautam lopam).
- cistadenokarcinoma Cistiska adenokarcinoma.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
- ļekause Cūka ar nokarenām ausīm.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- nočāpāt Čāpojot nokļūt.
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- ciekurzains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
- ciekuržains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
- platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli.
- fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pusnokaltis Daļēji nokaltis.
- sausne daļēji nokaltusi priede vai egle.
- pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
- noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt.
- reizesdarbu ekonomika darba tirgus joma (angļu "gig economy"), kurā galvenokārt nelielus pasūtījumus uz īsu periodu uztic individuāliem komersantiem.
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
- montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
- steptests Darbaspēju, trenētības pārbaude ar kāpšanas-nokāpšanas slodzi.
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- noklāstīt Daudzkārt izklāt, noklāt.
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
- Stenocactus multicostatus daudzribu stenokaktuss.
- meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
- dubultošanās Dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- odontolīts Dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē).
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
- iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata.
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
- diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju.
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- aizdipināt Dipināt prom; dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- Diunakļu Diunakļu ezers - Diunokļa ezers Zvirgzdenes pagastā.
- Danakļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā.
- Dunakļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā.
- Dunekļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā.
- Dūnāklis Diunokļa ezers Ludzā.
- rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
- kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami.
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu.
- rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
- kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
- kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
- pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme.
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
- nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- aizdrāztīt Drāžot, kasot, skrāpējot, ļaut nokļūt aiz kaut kā.
- kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas.
- nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- dublets Dubultreģistrs ērģelēs, kas pārgroza skaņu spēku un nokrāsu.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
- uzkūpēt Dūmos apkūpēt, nokvēpt.
- uzkūpt Dūmos apkūpēt, nokvēpt.
- aizdurstīt Durstot, bakstot nokļūt līdz noteiktai vietai.
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns.
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
- dzeltnis Dzeltenas nokrāsas zirgs.
- mālaiņš Dzeltenbrūns ar iesarkanu nokrāsu; mālu krāsā.
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos.
- ksantoeritrodermija Dzeltenīgi sarkana ādas nokrāsa.
- oranždzeltens Dzeltens ar oranžu nokrāsu.
- pelēkdzeltāns Dzeltens ar pelēcīgu nokrāsu.
- pelēkdzeltens Dzeltens ar pelēku nokrāsu.
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu.
- zaļdzeltens Dzeltens ar zaļa nokrāsu.
- zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nosadzīties Dzenot dzīvniekus, kopā ar tiem nokļūt.
- atsadzīties Dzenot dzīvniekus, nokļūt kur kopā ar tiem.
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- zara atmiršana dzīvības procesu izbeigšanās zaros pēc lapu un skuju nokalšanas.
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
- lekausis Dzīvnieks ar garām, nokarenām ausīm; lutausis.
- lakausis dzīvnieks ar nokarenām ausīm.
- ļakausis Dzīvnieks ar nokarenām ausīm.
- kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
- aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem); džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
- smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
- duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
- echinocactus Ehinokaktusi.
- Gruzona ehinokaktuss ehinokaktusu suga ("Echinocactus grusonii").
- ehinokokotomija Ehinokoku finnas iztukšošana vai izgriešana.
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- noklemst Ejot pa sliktu ceļu, nokļūt.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai.
- atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis).
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- kabeļtelevīzijas tīkls elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai.
- kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
- iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt.
- leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas.
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
- Orļinoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers.
- Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks.
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
- fenokritisks Fenokritiskās stadijas - embrioģenēzes stadijas, kurās embrijs ir jutīgs pret teratogēnu iedarbību.
- road movie filmu žanrs, kurās sižets ir saistīts galvenokārt ar notikumiem ceļā.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu).
- PCG Fonokardiogramma (angļu "phonocardiogram").
- pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā.
- magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
- kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
- ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
- vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs.
- skatu meklētājs fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; vizieris.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru); fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
- fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
- gaismēnu līdzsvars gaismas un ēnu attiecības kinokadrā.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- pamatvilciens Galvenajās līnijās; pamatos, arī galvenokārt.
- grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa.
- iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām.
- ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
- šaržētais Galvenokārt studentu aprindās (korporācijās) persona, kas ieņem izcilu, goda amatu - šaržu.
- šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss.
- pa lielākai (arī lielākajai) daļai (arī tiesai), arī lielāko daļu (arī tiesu) galvenokārt; gadījumu vairumā.
- pa lielākai (arī lielākajai) tiesai (arī daļai), arī lielāko tiesu (arī daļu) galvenokārt; gadījumu vairumā.
- pa lielākai daļai galvenokārt; gadījumu vairumā.
- galvenoties Galvenokārt; galvenām kārtām.
- vairāk Galvenokārt; lielākoties.
- pārsvars Galvenokārt; vairumā gadījumu.
- galvenām kārtām (arī galvenā kārtā) galvenokārt.
- pamats Galvenokārt.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- uzganīt Ganot ļaut nokļūt.
- atganīties Ganoties kaut kur nokļūt.
- konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
- starpzvaigžņu gāze gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
- gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā.
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus.
- gymnocalycium Gimnokalīciji.
- Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii").
- kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum").
- Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii").
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai.
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
- gonokokēmija Gonokoki asinīs; gonosepse, gonosepticēmija.
- gonofāgs Gonokoku bakteriofāgs.
- balanoblenoreja Gonokoku ierosināts balanīts ar bagātīgu strutu atdalīšanos.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- slapstene govs, kas noklīst krūmos.
- sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
- klikšķināma attēlkarte grafisks attēls, kura noteiktas daļas norāda uz hipersaitēm; novietojot uz šīs attēla daļas kursoru un noklikšķinot peli, pārlūkprogramma atver resursu, uz kuru norāda hipersaite.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- Echinococcus granulosus graudainais ehinokoks.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas.
- trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
- hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
- mīmijambi Grieķu dramatiskā dzejā ikdienējas dzīves skati ar jocīgu nokrāsu.
- moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
- Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu.
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
- virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi.
- sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
- Echinocactus grusonii Gruzona ehinokaktuss.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m.
- citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
- Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
- liela ģimene ģimene (galvenokārt bioloģiskā), kurā ir daudz bērnu; vairākpaaudžu ģimene.
- ģimenes apvienošana ģimenes locekļu atkalapvienošanās, galvenokārt pēc migrēšanas.
- siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
- halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
- nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
- hidnokarpāts Hidnokarpskābes sāls.
- sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas.
- peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Chamaecyparis obtusa hinoki paciprese.
- lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā.
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
- kortikotropocīts Hipofīzes priekšējās daivas šūna, kas sekretē adrenokortikotropisko hormonu.
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
- kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība.
- hum. Humoristiski; humoristisks; humoristiska ekspresīvā nokrāsa.
- ieklunkšināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
- ieklunkšķināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
- cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
- instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
- iemelnēt Iegūt melnganu nokrāsu.
- iemelnot Iegūt melnganu nokrāsu.
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
- koloboma Iegūts vai iedzimts defekts, galvenokārt acs apvalkos.
- relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
- līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
- līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
- apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu.
- iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
- pavediena vadīkla ierīce pavediena noklāšanai uz adāmmašīnas adatām.
- austiņķemme Ierīce pavediena noklāšanai uz pamatņu adāmmašīnas adatām.
- stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu.
- grotburas šotstūra novilcējs ierīce, ar kuru nostiepj buras apakšējo līķi pret grotbomja noku.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
- inervācija Ierosas nokļūšana kādā orgānā; kāda orgāna pāriešana ierosas stāvoklī.
- darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
- sasniedzamība iespēja pārvietošanās rezultātā nokļūt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- iesapravities Iespēt ko paveikt, nokārtot.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži).
- minerālsāļi Ieži, kas viegli šķīst ūdenī, galvenokārt hlorīdi, sulfāti, nitrāti.
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls ikdienā lietojamais lokālais, attālais un starptautiskais telefonu tīkls, kurā balsi pārraida gan kā analogus datus, gan (galvenokārt) kā digitālus datus.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- saturināt Ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai).
- sadienēties Ilgāku laiku nokalpot.
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt.
- manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības.
- atrepsija Imunitāte pret inokulētām audzēja šūnām.
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- varravi Indiāņu cilts, dzīvo Venecuēlā, Orinokas deltā un uz dienvidiem no tās, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
- maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu.
- venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām.
- skimeris informācijas nolasītājs, elektronisks aparāts, ar kuru nelikumīgi nokopē bankas karti.
- inokulators Inokulācijā lietojamais instruments; potnazis.
- binoskops Instruments binokulāras redzes atjaunošanai šķielēšanas gadījumos.
- diploskops Instruments binokulārās redzes pārbaudei.
- hiroskops Instruments binokulārās redzes trenēšanai.
- oftalmoksisters Instruments konjunktīvas nokasīšanai.
- osteotribe Instruments nekrotisku kaula daļu nokasīšanai.
- odontoglifs Instruments zobakmens nokasīšanai.
- ehinokokoze Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņa ehinokoka kāpuri; viena no helmintozēm.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā.
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties.
- uzirt Iroties (pret straumi) nokļūt.
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- ieklikšēties Īsi (metāliski) noklikšēt.
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- atziema Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas.
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
- žīda bārda istabas puķe - nokarenā zebrīna ("Zebrina pendula").
- nokrekšēt Īsu brīdi vienu reizi krekšēt; nokrekšēties.
- nokrekšķēt Īsu brīdi vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēties.
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1).
- nokrekšēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšēt; nokrekšēt (1).
- nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēt (1).
- nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēt (1).
- nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēties (1).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
- paņemt priekšā Izbārt; asi nokritizēt, nokaunināt.
- izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- izklunkšināt Izdzert tā, ka noklunkš.
- izklunkšķināt Izdzert tā, ka noklunkšķ.
- apjukt Izjūkot, izkliedējoties nokļūt zem kā.
- apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai.
- kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
- izgrantēt Izklāt, noklāt ar granti.
- izkrautne Izkraujamā, nokraujamā vieta.
- sakūpināt izkūpināt, nokūpināt, sadūmot.
- sapalaidņoties Izlaidīgi dzīvot, tā ka nokļūst grūtniecības stāvoklī un dzemdē ārlaulības bērnu.
- aplīt Izlīstot nokļūt zem kā.
- taisīt naudu izmantojot dažādus (galvenokārt neoficiālus) līdzekļus, tikt pie daudz naudas.
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus.
- noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā).
- izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
- noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
- izpliksnēt Izputēt, izdegt, nokalst.
- nomuskalēt Izskaidrot, nokārtot.
- nomuskulēt Izskaidrot, nokārtot.
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- nostaipīt Izstiepjot (ko), noklāt (to) kādā platībā.
- nostiept buru izstiept, pacelt, novilkt un nostiprināt buru ar falli, nokbendzeli vai šoti.
- knockout Izšķirošais sitiens boksā, "nokauts".
- klājdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- albīts Izvirdumiežu minerāls, kas pieder pie plagioklaziem; balts ar dažādām nokrāsām.
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā).
- saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
- relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
- sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt.
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
- noļokāt Jājot nokļūt.
- Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi.
- katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
- kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām.
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu.
- suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai".
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa.
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
- aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- sedzējs Jumta sedzējs - jumiķis, kas noklāj jumtu ar dakstiņiem, šīferi u. c.
- Junokommunarovska Junokomunarivska - pilsēta Ukrainā.
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m.
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes.
- guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
- stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
- jūrnieka grāmatiņa jūrnieka pase - jūrnieka profesiju apliecinošs oficiāls dokuments, kas dod arī tiesības jebkuras valsts ostā nokāpt no kuģa bez vīzas.
- apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties.
- Onoclea sensibilis jutīgā onokleja.
- lumpatāties Kā lupatai nokareni šūpoties.
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās.
- infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs.
- šmugumi Kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti.
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums.
- nosebulis Kāds, kas ir nokavējis.
- špiga Kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem.
- nopuišot Kādu laiku nokalpot.
- sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- Gymnocalycium denudatum kailais gimnokalīcijs.
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
- pakaisīt Kaisot (ko), noklāt (ar to).
- piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz.
- kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku.
- nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
- ēze Kalēja pavards metāla nokaitēšanai.
- pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- batlers Kalpotājs bagātās mājās, galvenokārt Anglijā.
- Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks.
- sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām.
- mehārs Kamieļu (dromedāru) šķirne, iecienīta ātrās gaitas dēļ; noder galvenokārt jāšanai.
- Kamjonoka Kamjonoka ezers - Kamenkas ezers Salienas pagastā.
- pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- smīde Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
- smīdes Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- ļenkt Karāties, nokārties.
- sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
- kara gūsteknis karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā; karagūsteknis.
- brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
- sinoptiskā karte karte, kurā uzrādīti meteoroloģiskie apstākļi (vējš, nokrišņi, barometriskais spiediens u. c.), kas noteiktā laikā novēroti kādā teritorijā.
- sastreijāt kārtīgi nokaisīt.
- kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- bāze Katrs no četriem beisbola iekšlaukuma punktiem, kuros jānokļūst viena pārskrējiena laikā.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- knīpa Kaut kas mazs, nokniebts.
- ļekains Kaut kas mīksts, kas nokarājas.
- ļukas Kaut kas nokarens, piemēram, nokarenas ausis dzīvniekam.
- piekaras Kaut kas, kas nevajadzīgi nokarājas, pārkaras pār malu.
- teslice Kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.).
- nopodāties Kaut ko darot (rīkojoties) notērēt laiku, nokrāmēties.
- sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas.
- sebēt Kavēties, nokavēties.
- sebināt Kavēties, nokavēties.
- sebt Kavēties, nokavēties.
- lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
- panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
- panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna.
- kinoprojekcija Kinokadru projicēšana uz ekrāna.
- trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu.
- klusā kinokamera kinokamera, kas darbojoties nerada nekādus trokšņus.
- animācijas kinokamera kinokamera, kas uzņem attēlus animācijas filmām; katrā iedarbināšanas reizē uzņem vienu kadru.
- kinokameras ātrums kinokameras ātrums – kinolentes kustības ātrums kinokamerā, mērvienība – kadri sekundē; skaņu filmas kinokameras ātrums ir 24 kadri sekundē, mēmās filmas kinokameras ātrums – 16 kadri sekundē.
- kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu.
- subjektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis kā uzņemamā procesa dalībnieka skatiens.
- skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā.
- objektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, kad tā darbojas kā neredzams notikuma vērotājs.
- plaukstveida kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma palmata"), zied septembrī-oktobrī ar maigi dzelteniem nokareniem, zvanveida ziediem.
- nokliukstēt Klabot nokrist.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- uzslenderēt Klaiņojot nokļūt uz; uzklīst.
- apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis.
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- purkšļāt klepus dzeršanas laikā, ja dzēriens nokļuvis balss (gaisa) rīklē.
- aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- noklebečēt Klibojot nokļūt.
- noklibāt Klibojot nokļūt.
- smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā); noklīst.
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nosašatāties Klīstot nokļūt.
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
- samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
- nolukt Kļūt ļenganam, nokarāties uz leju (parasti par dzīvnieku ausīm).
- aizkvēpēt Kļūt nokvēpušam, apkvēpt.
- apsmirst Kļūt pretīgam; nokaitināt.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- atšķīst Kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi).
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu); nokrist (6).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu); nokristies (2).
- atkniebt Kniebjot atdalīt; nokniebt.
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina.
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā.
- ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
- raksturu komēdija komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
- komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
- polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.).
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- oftalmoksīze Konjunktīvas nokasīšana vai skarifikācija.
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
- pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām.
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- reģents Kora (galvenokārt baznīcas kora) diriģents.
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- atkost Kožot atdalīt; nokost.
- apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
- plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
- blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
- blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- safari Krāsas nosaukums - viena no baltās krāsas nokrāsām.
- notonis Krāsas tonis, nokrāsa.
- jaunokrieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokra" iedzīvotāji.
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- izkrāsot Krāsot un pabeigt krāsot; nokrāsot.
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
- hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā.
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā.
- nokratīties Kratot nejauši nokratīt.
- izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst.
- noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni).
- aizkravāties Kravāties prom; nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
- pakarīnas Krējuma atliekas nokrejotā pienā.
- krējumkrāsa Krēmkrāsa - balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
- antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
- apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
- aizkrist Krītot nokļūt (aiz kā).
- apkrist Krītot nokļūt kam apakšā.
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
- kuģa apledošana kuģa pārklāšanās ar ledus kārtu negatīvā gaisa temperatūrā, ūdenim viļņojoties un nokļūstot uz klāja; apledojot kuģis zaudē stabilitāti.
- aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- moskīts Kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu.
- skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
- apkūleņot Kūleņojot pavirzīties, nokļūt zem kā.
- aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izkult Kult un pabeigt kult (labību); nokult.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
- nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpināt.
- uzkūpināt Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū).
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
- pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt.
- nokūpēt Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem; nokvēpt.
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2).
- šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust.
- siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
- riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs.
- ēzēties Kvēlot; nokarsēt.
- kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- herbicīdi ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu (galvenokārt nezāļu) apkarošanai.
- halkofilie elementi ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
- Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu.
- uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
- pasars Labība, kas rijā nokritusi no sera zemē uz kula.
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
- ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd.
- tautas meteoroloģija laika pareģošana pēc dažādiem vērojumiem dabā, prognozējot meteoroloģisko apstākļu ilgumu vai mainīšanos, gaisa temperatūras maiņu, vēja stiprumu, nokrišņus u. c.
- slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru.
- aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- vēžavas Lamuvārds cilvēkiem, kas vienmēr nokavē.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- losmot Lasīt dārzā nokritušos augļus.
- latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām.
- Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte.
- Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte.
- Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
- vasarnīcu ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi, galvenokārt sezonālu apdzīvotību un apvienojošu nosaukumu.
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas.
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- iekarniski Lejup nokāries.
- aizlēkāt Lēkājot attālināties; lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- nolakstīt Lēkājot nokļūt.
- kinolekcija Lekcija, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
- aizlēkt Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- kinolektorijs Lektorijs, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nosakulties Lēni braucot, nokļūt.
- nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu.
- nosavilkties Lēni, ar grūtībām, ar pūlēm nokļūt.
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- noklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām nonākt, noiet; noklibot.
- nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
- bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- lidaparāts ar nesošo korpusu lidaparāts bez spārniem, tā cēlējspēks rodas galvenokārt korpusa mijiedarbībā ar gaisu.
- aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- torpēdlidmašīna Lidmašīna, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli.
- atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
- vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
- atgūtnēm Lielā steigā atgūt nokavēto.
- atgūtnēm baudīt, strādāt lielā steigā panākt nokavēto.
- studijas kinokamera liela un sarežģīta kinokamera, ko galvenokārt izmanto filmēšanai studijā, sevišķi – ierakstot dialogus.
- māga Liela, nokarājusies pazode.
- plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem).
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- nosvildināt Liesmās ātri apsvilināt (nokauta dzīvnieka apmatojumu).
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- caps Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- capst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- kā lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu, pastiprinātu apgalvojumu
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- diezcik Lieto, lai izteikumam piešķirtu šaubu nokrāsu.
- diezkā Lieto, lai izteikumam piešķirtu šaubu nokrāsu.
- cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- vellādi Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, izbrīna, arī neziņas nokrāsu.
- kur tad lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2).
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin vai, arī nezin vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmos ticamības nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- gan nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- pavisam lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu; maz 2(3).
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- nicik Lieto, lai piešķirtu nolieguma nokrāsu adjektīva vai adverba izteiktajam lieluma nojēgumam.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin (2).
- kana Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
- pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs.
- Vizūns Lietuviešu mitoloģijā - pūķis, kas aprij mirušos, kuri pēc nāves cenšas uzkāpt nepieejamā kalnā un nokrīt no tā.
- sutartīne Lietuviešu seno tautasdziesmu, galvenokārt sieviešu darba dziesmu, veids.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
- nokāpināt Likt nokāpt, palīdzēt, nocelt.
- kaudināt Likt nokaut, nogalināt.
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
- galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
- tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
- zilganlillā Lillā ar zilganu nokrāsu.
- smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
- Lipaks Linokas ezers Skaistas pagastā.
- Linoksa ezers Linokas ezers Skaistas pagastā.
- pārmīstas Linu atkritumi, kas mīstot 1(1) nokrituši un tiek salasīti un pārmīstīti.
- pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
- aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- akropatoloģija Locekļu patoloģija, galvenokārt ortopēdiska rakstura.
- heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības.
- artroksēze Locītavas virsmas nokasīšana.
- aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- Dunakļi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski.
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
- saveitēt Ļaut novīst un nokalst.
- ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļenkarēt Ļengani nokarāties, šūpoties.
- ļekanāties Ļengani nokarāties.
- noļept Ļengani nokarāties.
- noļust Ļengani nokarāties.
- noļūt Ļengani nokarāties.
- ļuks Ļengani nokāries.
- aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
- nodrēbt Ļoti ātri skrienot, nokļūt.
- nosust Ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem).
- no kauna (vai) zemē ielīst ļoti nokaunēties.
- burbucis Ļoti purvaina vieta, kur ir grūti vai neiespejami nokļūt.
- kontagionists Mācības piekritējs, kura atzina, ka epidēmijas izceļas galvenokārt no pielipšanas, no slimības ierosinātāju pārnešanas.
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- karbonatīti Magmatiski vai metasomatiski ieži, kas sastāv galvenokārt no karbonātu minerāliem.
- dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
- audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros.
- triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas.
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
- izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
- izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
- gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā.
- uzganīšana Mājdzīvnieku, galvenokārt liellopu, nobarošana ganībās.
- lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- samaksāt maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
- ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni.
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
- Triumfa arka mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- kriptozoīts Malārijas sporozīts audos pirms pārejas asinīs un nokļūšanas eritrocītos.
- iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst.
- aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- piemaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā).
- nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
- marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
- sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
- kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības.
- matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe.
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
- saplaucēt mazgājot krāsainu audumu kopā ar ko baltu vai gaišu, pēdējo nejauši nokrāsot.
- kalšņi Mazi nokaltuši koki.
- atlaisties Mazināties (par salu, nokrišņiem).
- iebrūngans Mazliet brūngans; ar brūnganu nokrāsu.
- iebrūns Mazliet brūns; ar brūnu nokrāsu; brūngans.
- iedzeltens Mazliet dzeltens; ar dzeltenu nokrāsu.
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- iezaļgans Mazliet zaļgans; ar zaļganu nokrāsu.
- iezaļš Mazliet zaļš; ar zaļu nokrāsu.
- iezilgans Mazliet zilgans; ar zilganu nokrāsu.
- iezils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu.
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- statīva galva mehānisks statīva mezgls, uz kura uzņemšanas laikā nekustīgi nostiprina fotoaparātu, videokameru vai kinokameru.
- aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Moinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
- Muinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
- Mujnaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
- sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu.
- zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu.
- piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
- jūras karte Merkatora projekcijas karte, kurā ietverti galvenokārt navigācijai nepieciešamie dati: dziļums, kuģuceļi, ugunis, ostas utt.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai.
- tiešais mēslojums mēslojums, ar kuru augsnē ievada galvenokārt barības vielas (slāpekli, fosforu, kāliju u. c.).
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu.
- baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
- kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem.
- eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem.
- imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem.
- impakts Meteorīta nokrišanas vieta.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
- sakrišņi Mežā nokrituši zari, koku stumbri.
- intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē.
- vasarzaļie meži meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
- emisijas miglājs miglājs, kura spektrs sastāv galvenokārt no ūdeņraža, hēlija, jonizēta skābekļa u. c. emisijas spektrāllīnijām.
- Gymnocalycium mihanovichii Mihanoviča gimnokalīcijs.
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
- diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai.
- momēle Mīksto auksleju pakaļējā, nokarenā daļa.
- momēlis Mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
- ļeks Mīksts, tāds, kas nokarājas.
- mīlin. Mīlinājuma nokrāsa.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli, nokusis.
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa.
- klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
- pirohlors Minerāls, kas satur galvenokārt niobiju un tantalu; radioaktīvs.
- melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- kleveīts Minerāls, uraninīta paveids; tā sastāvā ir retzemju elementi (galvenokārt itrijs); izmanto kā rūdu urāna un rādija iegūšanai.
- ilūvijs Minerālvielas un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi ieskalojuši augsnes dziļākā horizontā vai iežos.
- ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
- gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grepuči Miza, nokasas.
- mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas.
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
- nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
- MAO Monoamīnoksidāze (angļu "monoamine oxidase").
- MAOI Monoamīnoksidāzes inhibitors (angļu "monoamine oxidase inhibitor").
- monokarpisks Monokarps.
- monoklīnā Monoklīnā sistēma kristalogrāfijā - viena no sistēmām, kurās sadalās kristāli; monoklīnajā sistēmā kristalizējas laukšpati, ragmānis, ģipsis un citi minerāli.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- monoklīnisks Monoklīniski ziedi - ziedi, kuros sievišķie un vīrišķie orgāni atrodas vienā ziedā.
- lornete Monoklis; arī saliekamas brilles.
- M Monoklonāls (angļu "monoclonal").
- kristāliskie bloki monokristāla apgabali (ar izmēriem no mikrometriem līdz centimetriem), kas nav stingri paralēli cits citam.
- rentgentopogrāfiskā analīze monokristālu pētīšanas metode, kas balstās uz rentgenstaru difrakciju.
- monooksīds monoksīds.
- bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā.
- spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- noklarēšana Muitas formalitāšu kārtošana (nokārtošana) ostā.
- klarēšana Muitas formalitāšu kārtošana (nokārtrošana) ostā.
- bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa.
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
- sējumu nosegšana mulčēšana — augsnes virsas noklāšana ar dažādiem materiāliem.
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
- vecuma angioma multipli, sīki, rubīnsarkani mezgliņi, galvenokārt uz sejas un lūpām, nereti arī uz vidukļa un locekļiem; paralēli kapilāriem ir akantoze, hiperkeratoze un papilomatoze.
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
- scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot.
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- sāriene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
- onihoptoze Naga nokrišana.
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- Čīles salpetris nātrija nitrāts NaNO~3~; lieto galvenokārt par slāpekļa mēslojumu.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- skrabis neass rīks nokasīšanai (piemēram, veco krāsu no sienas).
- ireparabls Neatjaunojams, neizlabojams (galvenokārt struktūras nozīmē).
- lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
- gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
- paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam).
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību.
- ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas.
- NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis").
- dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- iespraukt Nejauši nokasīt (daļēji nobrāzt).
- nosakaisīties Nejauši tikt nokaisītam.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā.
- lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- sadruga Neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā.
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
- kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
- torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- kinokameras ratiņstatīvs neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- ratiņstatīvs Neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- knurbucis Neliels, nokaltis augļu kokka zars.
- slengs neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- stāvkaltis Nenocirsts vai nenozāģēts nokaltis (koks).
- neizturēt Nenokārtot (eksāmenu).
- nenolikt Nenokārtot (eksāmenu).
- izbraukt cauri nenokārtot (parasti eksāmenu).
- hetērisms Nenokārtotu dzimumattiecību stadija pirmatnējā sabiedrībā.
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
- draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
- lukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju; ļengani nokarāties.
- ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- piededži nepilnīgas sadegšanas produkts stigras vai cietas masas veidā, kas nosēžas uz motora degkameras detaļām, un ko galvenokārt veido nesadegusī eļļa.
- fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
- ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas.
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti.
- motoriskais nervs nervs, kas sastāv galvenokārt no motoriskām šķiedrām.
- nokakarēties Nēsāt apģērbu, kas nokarināts ar dažādiem spīguļiem.
- abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
- neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
- pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā.
- palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
- misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu.
- aiznīkt Nevajadzīgi (bezjēdzīgi) nokavēt (aizkavēt).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uztūļāties Neveikli, tūļājoties uzkāpt, nokļūt (uz kā, kam virsū).
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- blāvainas dzijas nevienādi nokrāsotas dzijas, vietām tumšākas, vietām gaišākas.
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- bīdlūka Nevis verama, bet uz priekšu bīdāma lūka, pa kuru var nokļūt jahtas kajītē.
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
- atēna Nianse, nokrāsa (krāsām).
- piegarša Nianse, nokrāsa.
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apglīdēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
- apglīmēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu.
- uzzeltīt No jauna apzeltīt (vai nokrāsot zelta krāsā).
- meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
- meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam.
- noburžļāt Noberzt (kaut ko nokrāsotu).
- nobrucēt Noberzt, nokasīt, noskrambāt.
- noburzīt Noberzt, nokasīt.
- spilvāties Nobirt, nokrist (par apiņiem).
- nošmaukt Noblēdīt, nokrāpt.
- nobrauņāt Nobrāzt, noberzt, nokasīt.
- apbruģēt Nobruģēt; noklāt ar bruģi visapkārt.
- notrumpot Nocirst, nokapāt.
- noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus.
- alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
- nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst.
- nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst.
- nokribināt Noēst, nokrimst (īsu zāli).
- nokrubināt Noēst, nokrimst (īsu zāli).
- aizņemt dziesmu (kādam) nogalināt, nokaut.
- apgriezt kaklu nogalināt, nokaut.
- iešļaukums Nogāze, nokalne, slīpums.
- nokārtne Nogāze, nokalne.
- noskraidens Nogāzens, nokarens, stāvs.
- nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nolikties Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem).
- nojāt Nogāzties, nokrist lejā.
- aptvarstīt Nogludināt visapkārt, applūkājot visu, kas nokarājas.
- nokramstīt Nograuzt, nokost.
- Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus.
- izdzenāt Nogriezt, nokapāt zarus.
- izdzenēt Nogriezt, nokapāt zarus.
- izdzenīt Nogriezt, nokapāt zarus.
- kontinentālas nogulas nogulas, galvenokārt drupu ieži, arī ledāju nogulas.
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- pārgulēt Nogulēt, guļot nokavēt.
- oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi.
- dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt.
- noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt.
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt.
- sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks.
- kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē.
- zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē.
- lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali.
- Ornithogalum nutans nokarenā baltstarīte.
- Desmatodon cernuus nokarenā biezmale.
- Bilbergia nutans nokarenā bilbergija.
- Pelargonium peltatum nokarenā efejlapu pelargonija.
- Grossularia reclinata nokarenā ērkšķoga.
- Silene nutans nokarenā plaukšķene.
- Melica nutans nokarenā pumpursmilga.
- Rosa pendulina nokarenā roze.
- Salvia nutans nokarenā salvija.
- Tortella inclinata nokarenā vijzobīte.
- Zebrina pendula nokarenā zebrīna.
- Carduus nutans nokarenais dzelksnis.
- Carex pendula nokarenais grīslis.
- Scirpus cernuus nokarenais meldrs.
- Bidens cernua nokarenais sunītis.
- Astragalus penduliflorus nokarenais tragantzirnis.
- Grossularia reclinata var. uva-crispa nokarenās ērkšķogas varietāte.
- Eiropas ērkšķogas nokarenās ērkšķogas.
- Bryum algovicum nokarenvācelītes samtīte.
- snīpt nokārt degunu.
- dabūt ieskaiti nokārtot ieskaiti.
- izturēt konkursu nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- nokārtot sesiju nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
- pa lielam nokārtoties kakājot.
- lacāni nokārušās kāpostu apakšējās lapas.
- Pohlia nutans nokarvācelīšu polija.
- nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt.
- kā izpliķēts nokaunējies; pazemots.
- nolaist ausis nokaunēties; padoties.
- noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs.
- sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- sažabīt nokaut (lopu).
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- saseboties nokavēt.
- sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem).
- nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3).
- sadakstīt noklāt ar dakstiņiem (jumtu, tā daļu).
- uzlikt jumtu noklāt jumta konstrukciju, arī tā seguma kārtu ar segmateriālu.
- apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
- nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot.
- viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem.
- sasniegšana nokļūšana (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) pārvietošanās rezultātā
- doties nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
- piegulēt bērnu nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- (aiz)iet par tālu nokļūt līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
- iekrist cilpā nokļūt nelaimē, briesmās, piedzīvot ko nepatīkamu.
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz kāda makšķeres nokļūt nevēlamā stāvoklī, neuztverot kāda rīcības slēptos motīvus.
- iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis.
- pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda, rīkoties nodevīgi.
- aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties.
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
- nokņust Noknubt, noknūbēt.
- nopaunāties Nokrāmēties, nokārtoties, nolikt darba rīkus.
- nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā).
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- sapervēt Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
- nopervināt Nokrāsot; likt, dot nokrāsot.
- sabrucināt nokrāsoties (par balto veļu, plaucējot to kopā ar krāsaino).
- pārtraukt nokratīt (lielāko daļu).
- izlaist pienu nokrejot pienu ar separatoru.
- pārvilkt pienu nokrejot pienu ar seperatoru.
- nolaist (arī izlaist) pienu nokrejot pienu centrifūgā.
- novilkt uz gurķa nokrist (par cilvēkiem).
- nokrist no kājām nokrist zemē, parasti nespēkā.
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- sapt nokrist, nožūt (par šķidrumu).
- noraut uz acīm nokrist.
- paņemt uz acs nokrist.
- nūsažautīs nokrist.
- sakrustīt nokristīt (daudzus).
- sniega putraimi nokrišņi - balti, matēti sniegveida graudi.
- ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
- radioaktīvie nokrišņi nokrišņi, kas satur radioaktīvās vielas un apkārtnē rada radioaktīvo piesārņojumu.
- orogrāfiskie nokrišņi nokrišņi, ko ietekmē vietas reljefs.
- skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei.
- nokult riju (arī šķūni) nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
- nokult šķūni (arī riju) nokult labību, kas novietota šķūni (rijā).
- nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem.
- nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
- nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nenoklausīties Nolieguma darb. v. --> noklausīties.
- lust Noliekties lejup; nokarāties (par ausīm).
- izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem).
- nosašķirties Noliekties, nokarāties uz labo un kreiso pusi (par krēpēm).
- nosakārstīties Noliekties, nokarāties uz leju.
- nosvirbt Noliekties, nokarāties.
- nokārstīties Nolīkt, nokarāties (par vairākiem priekšmetiem).
- sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- asterisms Nomelnējuma plankumu izstiepums deformēta monokristāla lauegrammā (parasti radiālā virzienā).
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
- nomurdzināt Nomocīt, nokausēt.
- nomurināt Nomocīt, nokausēt.
- nomurīt Nomocīt, nokausēt.
- nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut.
- būt (arī tikt) zirgā nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- tapt Nonākt, nokļūt; [tikt]{s:1692}.
- aiztapt Nonākt, tikt, nokļūt.
- kļūt Nonākt; nokļūt.
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
- žņurīt Nonāvēt, nokaut.
- norietēt Nonīkt, nokalst, nosalt.
- noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas.
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
- drauznāt Noplēst, nodrāzt, nokasīt.
- iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
- tauvināt Nopratināt, noklaušināt.
- par Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
- ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā., veidojumā, arī kur; norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- dzīvā saite norāde uz aktīvu dokumentu vai attēlu. Pēc noklikšķināšanas uz ikonas vai teksta displeja ekrānā, kas simbolizē saiti, parādās dokuments.
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā.
- biļīt Nosist, nokaut.
- savilkt galus kopā noskaidrot, nokārtot, rezumēt.
- ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas.
- nosalaisties Noslīdēt, arī nokrist lejā (par priekšmetiem).
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties.
- novandīties Nostaigāties, nokraukāties.
- nokukstēt Nostenēties, nokunkstēties.
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
- nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut.
- nošvurkstēt Nošņākties, nokrākties.
- bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
- laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā; tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās.
- kinokameras protokols noteiktas formas kinokameras darbības dokumentējums attīstīšanas laboratorijas un montāžas vajadzībām.
- plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā: kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas.
- nopost Notīrīt, nokopt, uzpost.
- taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs.
- apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka).
- nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles).
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
- nodicīt Novākt (nokopt) galdu.
- nolādēties Novākt (savas mantas), nokravāties, nokāpt (no transportlīdzekļa).
- nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
- nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
- nogodāt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodināt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodīt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodēt Novākt; nokopt.
- dūdulis Novārdzis cilvēks, kas vienmēr ar nokārtu seju.
- aizseboties Novēloties, nokavēt.
- norist Novelties, noritēt, nokrist, nobirt.
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2).
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5).
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- iekāries koks nozāģēts, izgāzies vai nolauzts koks, kura nokrišanu aizkavējuši blakus augošie koki.
- zvīgznāt Nozvīņot, nokasīt.
- nokrist Nožūt (par rasu); nokust (par salnu).
- pārsust Nožūt, nokalst.
- nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt.
- cementoma Odontogēna fibroma, kas sastāv galvenokārt no zoba cementa.
- pārvest Oficiāli nokārtot tā, ka (parādu) maksā kreditoram cita persona.
- ūdens gāze oglekļa monoksīda un ūdeņraža maisījums.
- oglekļa oksīdi oglekļa monoksīds jeb tvana gāze, CO un oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze, CO~2~.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- Heigensa okulārs okulārs, kas sastāv no divām planokonveksām lēcām, kuru konveksās virsmas vērstas pret objektu.
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- onoclea Onoklejas.
- jutīgā onokleja onokleju suga ("Onoclea sensibilis").
- kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
- indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
- rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
- augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē.
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
- Orinoka Orinoko, upe Kolumbijā un Venecuēlā.
- osciloskops Oscilogrāfs mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai.
- sēru osis ošu šķirne ar gariem, nokareniem zariem.
- puskariņ Pa pusei nokāries.
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
- noliedināt Pabeigt kalt, nokaldināt.
- samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
- elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.
- espirando Pakāpeniski noklusinot, izdziestot.
- decrescendo Pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- nokārt Pakārt tā, ka nokarājas.
- ņemt uz aci paklupt, nokrist
- atklimt Paklupt, nokrist.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
- vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
- lamdīt Palamāt, nokaunināt.
- alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
- nokāpināt Palīdzēt nokāpt.
- aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
- noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
- zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- iedzīt bukaragā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
- iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
- ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
- apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
- nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
- noskriedināt Panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē.
- nošļaukt Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- aizklidzināt Panākt, ka kāds kliedzot nokļūst kaut kur.
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- dasadabāties Panākt, lai (kas) tiek nokārtots.
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos.
- kantora līme papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- genokopija Par genokopiju runā tajos gadījumos, kad dažādi atšķirīgi gēni un mutācijas noved pie vienādu fenotipu veidošanās.
- triekties Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē.
- faktiskā maksātnespēja parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.
- pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
- pārkraut Pārāk piekraut, nokraut.
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
- alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
- pārrakstīt Parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens.
- šķidruma neitralizatori paredzēti galvenokārt oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu absorbēšanai vai pārvēršanai nekaitīgos savienojumos.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.
- apskusties Pārgatavošanās dēļ pazaudēt (ļaut nokrist) akotus.
- vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
- noskleist Pārklāt, noklāt.
- anginofobija Pārliecīgas bailes saslimt ar stenokardiju.
- humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
- flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
- tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
- partenokarpisks Partenokarps - tāds, kas bez apaugļošanās ražo augļus (bez sēklām).
- konservēšana Pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas.
- pārvaldības domēns pārvaldāmo objektu kopa, kas nokomplektēta sistēmas pārvaldībai un kam izmantojama kopīga pārvaldības metodika.
- apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes).
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
- leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu).
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
- dzimstības kontroles politika pasākumi, kurus realizē valsts, lai regulētu dzimstības procesu, galvenokārt ar mērķi samazināt dzimstību.
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2).
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru.
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
- nošmukt Paslepus noiet, nonākt, nokāpt (no kurienes).
- filatēlija Pasta dokumentu (galvenokārt pastmarku) vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
- Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt).
- hiperkortizonisms Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no ilgstošas kortizona vai adrenokortikotropā hormona ievadīšanas.
- kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu).
- nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- savilkt (arī dabūt) galus kopā Paveikt, nokārtot.
- savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
- savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
- nobīdīt Paveikt; nokārtot (piem., eksāmenu).
- ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt; arī nokrāsa.
- nokārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> nokārtot.
- nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1).
- nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2).
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1).
- nokomplektējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokompleklēt (1).
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1).
- notonējums Paveikta darbība, rezultāts --> notonēt; arī krāsas tonis, nokrāsa.
- novēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1); nokavējums (2).
- tonējums Paveikta darbība, rezultāts --> tonēt; arī nokrāsa.
- gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki.
- satreipt Pavirši apziest, nokrāsot.
- nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot.
- lerpatāt Pavirši nokarāties.
- notept Pavirši nokrāsot.
- pašmaravāt Pavirši nokrāsot.
- paklāt Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
- infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi.
- atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni); nokristies.
- iekārta stūre pēc brauciena nokabināma, no virām izceļama jahtas stūre.
- laimes pakavs pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
- vivipārija Pēcnācēju, radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
- atrasties Pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī).
- attapties Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
- ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā.
- uzpeldināt Peldinot nokļūt.
- novērotājs Peldlīdzekļa komandas loceklis, kurš novēro apkārtni, galvenokārt kursa virzienā.
- bons Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem baļķiem, tīkliem, kas aizsargā ostu no zemūdenēm, kuģiem un torpēdām un ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- bona Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem, kas ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzplāvāt Peldot nokļūt uz (kā).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- slāņmākoņi Pelēki, vienmērīgi mākoņu slāņi, kas rada sīkus nokrišņus.
- pelēkuma skala pelēko nokrāsu sērija, kas no balta pāriet melnā.
- dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu.
- rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu; rūsgani pelēks.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganpelēks Pelēks ar zaļganu nokrāsu.
- zaļpelēks Pelēks ar zaļu nokrāsu.
- zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu.
- zilpelēks Pelēks ar zilu nokrāsu.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja).
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
- spodrpernica Pernica, vidēji stipras lineļļas pernicas stiprumā, kas dod spīdīgumu un uzlabo žūšanu, nemainot nokrāsu.
- akceptants Persona, kas apņemas nokārtot rēķina, vekseļa utt. samaksu.
- valsts ierēdnis persona, kas ir nokārtojusi valsts civildienests ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem.
- termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru.
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
- pakara Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
- pakares Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
- pakari Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
- datikt Piekļūt; nokļūt (kaut kur).
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
- nokaltināt Pieļaut, arī panākt, ka nokalst.
- pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
- skābpiena produkti piena produkti, kas ražoti no piena, vājpiena, paniņām, daļēji nokrejota piena vai jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugiem.
- paslauka piens, kas palicis tesmenī pēc slaukšanas vai pēc nokāšanas spainī.
- piekrēst Piepildīt ar kaut ko nokritušu, nobirušu, izkritušu.
- saspirināt Piepildīt vai noklāt ar spirām (aitu).
- saspirot Piepildīt vai noklāt ar spirām (aitu).
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
- aizspļaudīt Piespļaut, spļaujot noklāt.
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā.
- sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst.
- hornblendīti Pilnkristāliski ultrabāziskie magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no kalcija amfibola - ragmāņa.
- Anoka Pilsēta ASV ("Anoka"), Minesotas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roanokarepidsa Pilsēta ASV ("Roanoke Rapids"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roanoka Pilsēta ASV ("Roanoke"), Virdžīnijas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manokvari Pilsēta Indonēzijā ("Manokvari"), Rietumpapua provinces administratīvais centrs, 136300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Feģverneka Pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karcaga Pilsēta Ungārijā ("Karcag"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes austrumu daļā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kendereša Pilsēta Ungārijā ("Kenderes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kunheģesa Pilsēta Ungārijā ("Kunhegyes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Putnoka Pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solnoka Pilsēta Ungārijā ("Szolnok"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tisafeldvāra Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kišūjsāllāša Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tisafireda Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezētūra Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tereksentmikloša Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bešeņsega Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abādsaloka Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rākočifalva Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jāskisēra Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jāsfēņsaru Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ūjsāsa Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martfū Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jāsāroksāllāsa Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kunsentmārtona Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jāsapāti Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūrkeve Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jāsberēņa Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, Zaģvas labajā krastā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jonampo Pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā.
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
- arahnodaktilija Pirkstu pārmērīgs garums un tievums; reta attīstības anomālija, kas skar galvenokārt locekļus.
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) ģenētiskie pēcteči Latīņamerikā.
- sadzīvāties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- sadzīvoties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- sasadzīvāties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos.
- hiperstēns Piroksēnu grupas minerāls, melns, ar zaļganu vai brūnganu nokrāsu.
- diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums.
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- blefaroksīze Plakstiņa konjuktīvas nokasīšana, trahomas ārstēšanas metode.
- pakreims Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo biezāko krējuma virskārtu.
- pakraiškas Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo krējuma virskārtu.
- pakraišķi Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo krējuma virskārtu.
- gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
- grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
- gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
- melasma Plankumveidīga tumša ādas nokrāsa, kas visbiežāk novērojama apakšējās ekstremitātēs un sejā, sevišķi veciem un vārgiem cilvēkiem.
- galdzeme Plaša teritorija, kura paceļas virs pārējās apkārtnes un kuras reljefu veido galvenokārt galdkalni.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot).
- stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- daplūkt Plūcot nokļūt līdz kādai vietai.
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
- labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās).
- aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā.
- gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija.
- ritmendblūzs Populāras mūzikas stils, radies ASV 20. gs. 50.-60. gados, to spēlēja galvenokārt afroamerikāņu mūziķi; attīstījās no blūza, ievijot tajā džeza un rokenrola ritmus.
- šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusī ogļskābes gāze).
- ehiurīdi Posmtārpu klase; racējformas galvenokārt tropiskajās jūrās.
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
- metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā.
- leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās.
- griezējzobs Priekšzobs barības nokošanai.
- egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- kulisjē Privāts biržas mākleris Parīzē, kurš savus veikalus nokārto plie biržas ieejas.
- sasāļošanās Process, kas noris galvenokārt sausa klimata apstākļos, palielinoties sāļu koncentrācijai cilmiežos.
- krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
- paiza Prosaugu suga, ko audzē galvenokārt lopbarībai.
- klupeīns Protamīns siļķes spermā; sastāv galvenokārt no arginīna.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- rumba pumpurs pēc tam, kad zieds ir nokritis.
- oksopurīns Purīna skābekļatvasinājums; hipoksantīns ir monoksopurīns, ksantīns - dioksopurīns un urīnskābe - trioksopurīns.
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
- augstais (arī sūnu) purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
- pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem.
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
- aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
- mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos.
- nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām.
- apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem).
- līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei.
- maitas putns putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- maitasputns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot.
- putnu tēva ģimene putnu grupa, kas sastāv galvenokārt no pusbrāļiem un pusmāsām – pussibiem.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni.
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
- dabiskā radioaktivitāte radioaktivitāte, kas piemīt dažiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, galvenokārt smagajiem elementiem, kuri atrodas periodiskās sistēmas beigās (urāna, aktīnija un torija saimes).
- kolorēt Radīt (skaņdarba) skanējuma nokrāsu.
- nožvakstēties radīt troksni, kāds rodas sitot, nokrītot, ūdeņiem vai mežam šalcot.
- raiča Raibaļas saīsināts nosaukums ar mazliet nievājošu nokrāsu.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
- žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot.
- blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot.
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
- aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- norāpāt Rāpojot nokļūt.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aizrāpot Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrāpties Rāpties prom; rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārrasēt Rasējot nokopēt (rasējumu).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- bonitāte ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
- iekrāsoties Refl. --> iekrāsot (1); kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu.
- nokaisīties Refl. --> nokaisīt (1); tikt nokaisītam.
- nokaisīties Refl. --> nokaisīt (2); tikt nokaisītam.
- nokaitēties Refl. --> nokaitēt; tikt nokaitētam.
- noklāties Refl. --> noklāt (1); tikt noklātam.
- noklāties Refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
- noklāties Refl. --> noklāt (5); tikt noklātam.
- nokomplektēties Refl. --> nokomplektēt (2); tikt nokomplektētam.
- nokrāsoties Refl. --> nokrāsot (1); tikt nokrāsotam.
- nokulties Refl. --> nokult (1); tikt nokultam.
- nokūpināties Refl. --> nokūpināt (1); tikt nokūpinātam.
- nokūpināties Refl. --> nokūpināt (2); tikt nokūpinātam.
- nokvēpināties Refl. --> nokvēpināt; tikt nokvēpinātam.
- pārklāties Refl. --> pārklāt (3); tikt pārklātam; arī noklāties (2).
- nokārta Regulējums, nokārtojums.
- izbraukuma kinokamera relatīvi portatīva kinokamera brīvdabas filmēšanai bez trokšņslāpējošā apvalka.
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
- RKY Rentgenkimogrāfija (angļu "roentgenokymography").
- rentgenkinematogrāfija Rentgenoloģiska metode, kurā izmanto kinokameru.
- Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
- iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi; nokārtot.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai.
- kripšis Rīks, ar kuru nokasa mīklu.
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizritēt Ritēt prom; ritot nokļūt (kur, kam garām u. tml.).
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- asins saindēšanās rodas, baktērijām no infekcijas avota nokļūstot asinīs; sepse.
- aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai).
- palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts.
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku.
- praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu.
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
- dirkas virbelis rotējošs apkalums grotbomja nokā, kura vienā atzarē iešēkelēta dirka, bet otrā - grotšote.
- sarkanrozā Rozā ar sarkanīgu nokrāsu.
- vecrozā Rozā ar violetu nokrāsu.
- piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
- pelēkruds Ruds ar pelēku nokrāsu.
- rūsganruds Ruds ar rūsganu nokrāsu; rūsgani ruds.
- baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā.
- aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu).
- pelēkrūsgans Rūsgans ar pelēku nokrāsu.
- pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
- aizbāznis rutīna, kurā nav izpildīšanai paredzētu komandu, bet ir galvenokārt komentārs par to, kam šajā vietā jāatrodas.
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi.
- bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- mājkopība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (3).
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (1).
- īstermiņa saistības saistības, kas jānokārto īsā laikā - parasti gada laikā.
- cementēšana Saistīšana vai noklāšana ar cementu.
- monokristālisks Saistīts ar monokristālu, tam raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
- aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
- kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots.
- kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
- jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
- noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
- nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
- nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
- kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes.
- noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi.
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
- cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
- viss nostājas savā (arī īstajā) vietā saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
- piešļukt Sakristies, nokrist.
- aizkust Sākt kust, bet pilnīgi nenokust, neizkust.
- aizšķērst Sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums).
- Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
- Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
- pakrišņi Salauzti, zemē nokrituši žagari, sausi koku zari.
- mākslīgais medus salds, uzturā izmantojams vielu maisījums, ko ražo rūpnieciski, galvenokārt no cukura.
- noķurnis Salīcis, galvu nokāris.
- noknubis Salīcis, nokāris galvu.
- pakņubt Salīkušam nokrist.
- pelēkbāls Samērā gaišs ar pelēku nokrāsu.
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- sasabuntavāties Samisēties, nokļūdīties.
- samuit samocīt, nokausēt.
- saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā.
- atbruka Sapuvušu linu nokulstītā šķiesna.
- sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas).
- dzīvā (arī mutvārdu) avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- henna sarkanbrūna augu krāsviela - lieto galvenokārt matu krāsošanai.
- piesarkanums Sarkanīga nokrāsa.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- oranžsarkans Sarkans ar oranžu nokrāsu.
- rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sarkans.
- zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- mēļsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu; zili sarkans.
- zilisarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- zilsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes.
- dzeltensārts Sārts ar dzeltenu nokrāsu.
- oranžsārts Sārts ar oranžu nokrāsu.
- pelēksārts Sārts ar pelēku nokrāsu.
- rūsgansārts Sārts ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sārts.
- vīnsārts Sārts ar violetu nokrāsu.
- violetsārts Sārts ar violetu nokrāsu.
- zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu.
- zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilgansārts Sārts ar zilganu nokrāsu.
- zilsārts Sārts ar zilu nokrāsu.
- sar. Sarunvalodā lietots (leksikogrāfijā); sarunvalodas stilistiskā nokrāsa.
- atrūsināt Sarūsējot nokrist.
- notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
- sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
- sausleja Sausa, lēzena ieleja, kam ir plats dibens un kas saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- muslis Sausās brokastis, kas sastāv no dažādu graudu (galvenokārt kukurūzas) pārslām, riekstiem, rozīnēm u. tml.; ēd ar pienu, jogurtu.
- čauki Sausas, nokaltušas lapas.
- sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals.
- bruts Sauso dzirkstošo vīnu, galvenokārt šampanieša, apzīmējums.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- boraks Sauss, parasti no nokrejota piena gatavots biezpiens.
- arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
- novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem.
- ļana Savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi; ljana.
- iecirst nagus dubļos savas rīcības dēļ nokļūt nepatīkamā stāvoklī.
- noklausīties Savienojumā "nevarēt noklausīties": nevarēt beigt klausīties.
- ne Savienojumā "vai ne": lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- zobkarpveidīgs Savienojumā "zobkarpveidīgās zivis": zivju kārta ("Cyprinodontiformes"), pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
- ļipiņa Savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- atkalst Sažūt, nokalst.
- secesionisms Secesiju, galvenokārt jūgendstila un simbolisma māksla.
- šatierainais deķis sega ar vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātām nokrāsu joslām.
- izturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu) sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- nolikt (arī izturēt) eksāmenu (arī pārbaudījumu) sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu) sekmīgi nokārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
- panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
- gonoreja seksuāli transmisīvā slimība, ko ierosina gonokoks, kas savairojas gk. urīnizvadkanāla gļōtādā.
- STS Seksuāli transmisīvās slimības -- slimības, kas izplatās galvenokārt dzimumkontaktu ceļā.
- Arkādija Senajā Grieķijā - Peloponēsas kalnainā vidusdaļa, kuru apdzīvoja galvenokārt lopkopji.
- coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
- Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi.
- Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
- ballista Seno laiku mašīna (galvenokārt aplenkšanas ierocis) akmeņu, ar dzelzi apkaltu baļķu mešanai.
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem.
- sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
- himozīns siera raugs, ferments, ko iegūst no dzīvnieka (galvenokārt teļa, arī zaķa un kazas) kuņģa.
- mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
- siphonocladales Sifonokladu rinda.
- sphaeropleaceae Sifonokladu rindas dzimta.
- sphaeroplea Sifonokladu rindas ģints.
- mīzine Sīka skudra, kas izdala indīgu šķidrumu, kas nokļūstot uz ādas rada ilgstošas dzelošas sāpes.
- ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā.
- aberācija Sīkas atsevišķi indivīdu novirzes (galvenokārt krāsas) no sugas tipiskajām pazīmēm.
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
- apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
- haluazīts silikātu klases minerāls baltā krāsā ar dzeltenīgu, brūnu u. c. nokrāsu; izmanto keramikas rūpniecībā.
- tvaika-gāzturbīnas iekārta siltumenerģētiska iekārta, kur par darbvielām izmanto ūdens tvaiku (tvaika turbīnā) un kurināmā sadedzes dūmgāzes (gāzturbīnā); izmanto galvenokārt elektroenerģijas ražošanai.
- simfonists Simfoniķis - mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- polivinilhlorīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem, vai papildus hlorēta polivinilhlorīda; stipra, laba siltumizolācijas un elektroizolācijas spēja, laba gaismizturība, ķīmiskā izturība, maza siltumizturība, izmanto galvenokārt tehniskām vajadzībām (izplatītākie komercnosaukumi – rovils, movils, vinjons, hlorins).
- oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas.
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
- sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
- fonokardiogrāfija Sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācija ar aparātu - fonokardiogrāfu.
- pelēksirms Sirms ar pelēku nokrāsu.
- nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
- skābie lieti skābie nokrišņi.
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
- novekšēt Skaļi nokliegt.
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
- nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- tonācija Skaņas raksturs, nokrāsa.
- koloristika Skaņdarba skanējuma nokrāsa.
- instrumentācija Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu.
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
- šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm).
- alazoni Skitu ciltis Melnās jūras Ziemeļu piekrastē, galvenokārt zemkopji.
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- ļekt Slābi nokarāties.
- nošļukt Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
- nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot.
- amilnitrīts Slāpekļpaskābes izoamilesteris, iedzeltens, gaistošs šķidrums; paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu; lieto pret astmu, stenokardiju, migrēnu.
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ilumināti Slepenu reliģiski politisku biedrību locekļi Eiropā, galvenokārt Bavārijā 18. gs. otrajā pusē; cīnījās pret jezuītu ietekmi.
- nosaklausīties Slepus noklausoties, uzzināt.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu nokļūt aiz (kaut kā).
- nosazagties Slepus, zagšus nokļūt.
- uzslidināties Slidojot, slidinoties nokļūt uz.
- aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- aizslidot Slidot prom; slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.
- balss Slikti (vāji vai nevienādi, plankumaini) nokrāsots.
- suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem.
- bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
- paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt.
- batmofobija Slimīgas bailes nokāpt pa kāpnēm vai stāvām nogāzēm.
- dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem.
- merklis Slinks cilvēks; arī par liellopiem, kas noklīst no ganāmpulka.
- briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie.
- nokārens Slīpi uzkārts, pakārts, nokarājas.
- cupāt Smagi iet, parādīties (galvenokārt par bērniem).
- šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana.
- floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai.
- faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām.
- īsumi Smalkie jeb īsie salmi, ko atšķir ar režģi, kad piedarba klājiens jau nokults.
- tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata".
- smidze Smidzenis - nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu.
- sniegpilns Sniegains; piepildīts, noklāts ar sniegu.
- aizsnigt Sniegot nokļūt (aiz kā).
- mezolīmeņa prakse sociālā darba prakse, kas galvenokārt ietver darbu ar dažādām iedzīvotāju grupām, organizācijām un kopienām, sekmējot sociālās pārmaiņas un pilnveidojot sociālās mijiedarbības un komunikācijas modeļus kopienā.
- mikroprakse Sociālā darba prakses veids, kuras mērķis ir palīdzēt risināt sociālās problēmas, kas skar galvenokārt indivīdus un ģimenes.
- aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem.
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai.
- ceļš speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- sekundārā veselības aprūpe specializēti medicīniski pakalpojumi, kurus, galvenokārt īslaicīgi, sniedz kvalificēti speciālisti ambulatorajā vai stacionārajā ārstniecības iestādē.
- telebinoklis Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne.
- aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
- bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem.
- boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
- laimesspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības; azartspēle.
- laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (1), azartspēle.
- nomaidzīt Spiežot nonāvēt; nokniebt.
- lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu.
- spinakerbrases izliktnis spinakerbomim līdzīgs apaļkoks, kura ārāejā nokā ir bloks, pa kura skrituli pārvietojas spinakerbrase.
- uzspirināties Spirinoties nokļūt (uz kā).
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
- sviļpuks stabule, galvenokārt zēnu un pieguļnieku mūzikas instruments.
- lopbarības drupinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna galvenokārt sausas barības (graudu, lopbarības raušu, siena) sasmalcināšanai.
- apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- stružīt Staigāt (galvenokārt par veciem cilvēkiem, kuri vairs neiet ātri).
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas.
- staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
- APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
- romāņu ģermāņu tiesības starpnacionālā vai t. s. pasaules tiesību sistēma, kura vēsturiski izveidojās uz romiešu tiesību materiālo normu pamata; mūsdienu pamatu šai sistēmai veido galvenokārt Francijas un Vācijas tiesības.
- verkblejs Starpprodukts, ko iegūst, kausējot svina rūdas; sastāv galvenokārt no svina ar nelieliem sudraba, zelta u. c. metālu piejaukumiem.
- FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique).
- izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
- starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā.
- angārija starptautiskajās tiesībās - karojošas valsts tiesība sagrābt neitrālo valstu transportlīdzekļus (galvenokārt tirdzniecības kuģus), lai tos izmantotu militārām vajadzībām.
- gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni.
- stāstīt ceļu stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- nokara Stāva, klinšaina kalna nogāze, krauja, kur klintis nokarājas.
- posts Stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- nomudīt Steidzīgi nokāpt lejā.
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
- stenocactus Stenokaktusi.
- daudzribu stenokaktuss stenokaktusu suga ("Stenocactus multicostatus").
- vazomotoriskā angīna stenokardija ar žņaugšanas sajūtu krūtīs, bāluma un cianozes miju, locekļu aukstuma un notirpuma sajūtu.
- krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta.
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā).
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
- tēraudošana Stereotipa plāksnes noklāšana ar tērauda slāni lieliem metieniem.
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
- acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā.
- heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- legonga Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes.
- izķircināt Stipri ķircināt, nokaitināt.
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu.
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
- teledarbs Strādāšana ārpus darbavietas (galvenokārt mājas), izmantojot datoru un telefonu; viena no modernām darba attiecību formām.
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
- nolidot Strauji nokrist.
- noskriet Strauji nokust (parasti par sniegu).
- notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- vemt uguni strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt.
- vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs.
- akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
- pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā).
- aizsūkties Sūcoties nokļūt aiz (kā).
- pelēksudrabains Sudrabains ar pelēku nokrāsu.
- zilgansudrabains Sudrabains ar zilganu nokrāsu.
- lepausis Suns vai cūka ar nokarenām ausīm.
- sētas suns suns, ko izmanto galvenokārt mājas sargāšanai un kas parasti nepieder pie noteiktas šķirnes.
- zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos.
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
- luktšķēre Sveču šķēres, nokniebjamās šķēres.
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs.
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā.
- piekasīšana Šāberēšana - virsmas apstrādes operācija, kurā no metāla virsmas pēc griezapstrādes nokasa plānu metāla skaidiņu.
- sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- kinohronika Šādas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
- kinoizmēģinājumi Šādas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa.
- dabas raugi šādas sēnes, kas sastopamas augsnē, no kurienes tās nokļūst uz augu augļiem.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
- šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
- kafija šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
- tēja Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
- gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
- lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
- ziepenīte Šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- purvciprese Šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
- usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- vāvere Šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- Cheilaria urticae šīs ģints suga, kas ir saprofīts un atrodama pavasarī uz nokaltušu nātru stublājiem.
- Heteropatella lacera šīs ģints suga, kas mīt uz nokaltušiem parastās vīrceles stublājiem.
- šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
- čura Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- čure Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- čurine Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- čuruls Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
- spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi.
- klīverštaga Štaga, kas no klīverbomja noka iet uz mastu, pie tās stiprina klīverburu.
- apšūt Šujot noklāt (ko ar ko).
- hiperplāzija šūnu skaita palielināšanās; notiek galvenokārt embrionālas attīstības laikā.
- aizšūpoties Šūpojoties (transportlīdzelī) nokļūt.
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- puskritienā Tā, ka (nozāģētais koks) ir iekāries citu koku zaros, nav nokritis uz zemes.
- rozgani Tā, ka ir sārta, rožaina nokrāsa.
- nokaru Tā, ka nokarājas.
- nokarus Tā, ka nokarājas.
- laikā Tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās.
- monospermija Tāda apaugļošanās, kur dzīvnieka vai auga olšūnā nokļūst tikai viens spematozoīds vai spermijs.
- kaujams Tāds (mājlops), kas paredzēts nokaušanai.
- Saules aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst tieši starp Sauli un Zemi; atkarībā no savatarpējā izvietojuma iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs aptumsums.
- Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
- pasauss Tāds, kad ir samērā maz nokrišņu (par laikposmu).
- beznokrišņu Tāds, kad nav nokrišņu (par laika posmu, laika apstākļiem).
- caurstaigājams Tāds, kam iespējams vai nepieciešams iet cauri, lai nokļūtu kur (parasti par telpām).
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- dzeltānāda Tāds, kam ir dzeltenas nokrāsas āda.
- dzeltenbārdains Tāds, kam ir dzeltenas nokrāsas bārda.
- rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma; tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
- kvēlains Tāds, kam ir koši sārta, arī sarkana nokrāsa.
- sēras Tāds, kam ir līgani, uz leju nokārušies, gari zari (par dažu sugu kokiem).
- skarens tāds, kam ir nokarenas sprogas, skaras.
- okerīgs Tāds, kam ir okera nokrāsa.
- hipertensīvs tāds, kam ir paaugstināts spiediens, galvenokārt asinsspiediens.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- rozāgans Tāds, kam ir sārta, rožaina nokrās.
- rozgans Tāds, kam ir sārta, rožaina nokrāsa.
- zalgs Tāds, kam ir zilgana vai zaļgana nokrāsa.
- līdzans Tāds, kam nav parādu, kas visu nokārtojis, izlīdzinājis.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- kauslis Tāds, kas ātri nokausē, nogurdina.
- pārkarens Tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām).
- nokarens Tāds, kas augot nokaras uz leju (par augiem, to daļām).
- šūpains Tāds, kas brīvi nokarājas un vējā šūpojas.
- tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
- aizzilgmējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu (debesu zilgmes iespaidā).
- aizzilējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu.
- ļenkarans Tāds, kas ir ļodzīgs, nokarens, grumbains.
- nokarens Tāds, kas ir nokāries.
- bleķains Tāds, kas ir noklāts ar izsitumiem.
- nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- puskaltis Tāds, kas ir sācis kalst, bet nav nokaltis.
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik augsts, arī tik nepieejams, ka tur grūti vai neiespējami nokļūt.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt; tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
- nelīdzans Tāds, kas nav vienmērīgi nokrāsojies; plankumains (par dziju, audumu).
- suks Tāds, kas neass, nodilis, apdrupis, arī tāds, kas nokalpojis savu mūžu.
- ķenkara Tāds, kas nokarājas.
- ķenkars Tāds, kas nokarājas.
- ķenkurs Tāds, kas nokarājas.
- zoofāgs Tāds, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības (par dzīvniekiem).
- pacans Tāds, kas pirmo reizi nokļuvis cietumā.
- alpīns Tāds, kas raksturīgs augstiem kalniem, kuri saņem ievērojamu nokrišņu daudzumu.
- konotatīvs Tāds, kas saistīts ar valodas vienības emocionālo, stilistisko u. c. ekspresīvo nokrāsu, ar nozīmes papildkomponentiem.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs.
- preinvazīvs Tāds, kas vēl nav nokļuvis citos audos; tāds, kas vēl nav devis metastāzes.
- pills Tāds, kas viscaur, visā platībā ir noklāts, aizņemts, piepildīts u. tml. (ar ko).
- valodcentrisks tāds, ko galvenokārt nosaka valoda.
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- apskaitulīgs Tāds, ko viegli var nokaitināt.
- pieejams Tāds, kur var nokļūt, pie kā var pieiet (parasti par vietu); tāds, kas ir ērti sasniedzams.
- rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu (par darbību, procesu).
- racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
- komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
- operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
- izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
- vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- hromogēns Tāds, no kā rodas krāsviela; tāds, kas izraisa nokrāsošanos.
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- leģendārs Tāds, par ko stāstīts leģendās (1); tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
- nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
- jaunoktenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokte" iedzīvotāji.
- pabiras Tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis.
- skujēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt no skujām (par dzīvniekiem).
- augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
- gaļēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no citiem dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- zālēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem (par dzīvniekiem).
- nokasas Tas, kas ir nokasīts nost.
- kvēpele Tas, kas ir nokvēpis.
- kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
- karas Tas, kas ir uzkārts; kaut kas nokarājies.
- sedzīgs Tas, kas labi sedz, noklāj.
- plūksnas Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
- plūksnes Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
- atkasas Tas, kas nokasīts.
- kremsli Tas, kas nokrimsts.
- izskrabas Tas, kas tiek noņemts, nokasīts (piemēram, mīklas gabaliņi no maizes muldas).
- zvangale Tas, kas zvalstās, nokarājas (parasti radot troksni).
- vilinātājs tas, pret ko izraisās patika, interese, vēlme pie tā nokļūt, būt u. tml.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- helikonīds tauriņu dzimta ar spilgtu zīmējumu uz melniem spārniem; izplatīti galvenokārt Dienvidamerikas tropos.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- uztaustīties Taustoties nokļūt (kur augšā, kam virsū).
- bagirmi Tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem).
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- t. poēt. tautas poētisms, folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa.
- krimčaki Tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši).
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi.
- muzikālās komēdijas teātris teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus.
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- aiztecēt Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- noļukšāt Teciņus, sīkiem soļiem skrienot, nokļūt.
- vispārīgā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratus vai to agregātus diagnoscē pēc parametriem, kas raksturo to vispārējo tehnisko stāvokli, neizdalot konkrētus defektus. Vispārīgo diagnostiku lieto arī kā ekspresdiagnostiku, galvenokārt to agregātu, sistēmu un mehānismu diagnoscēšanai, kas nodrošina kustības drošību.
- tehnokrāts Tehnokrātijas piekritējs, pārstāvis.
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas.
- ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā.
- Austrumkurzemes kāple tektoniska Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni.
- fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības.
- Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei.
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija.
- paraklāzes tektoniskas plaisas vai lūzumi Zemes garozā, gar kuriem notikusi slāņu savstarpēja pārvietošanās, pārbīdīšanās, sašķiebšanās, nokrišana vai pacelšanās.
- krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski.
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
- tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete.
- bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
- piena teļš teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
- aiztenterēt Tenterēt prom; tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- feministiskā terapija terapijas veids, psihosociālās ārstēšanas virziens, kad profesionālis palīdz klientei individuāli vai grupā atrisināt psiholoģiskas un sociālas problēmas, kuru rašanās galvenokārt saistīta ar dzimuma diskrimināciju vai dzimumu lomu stereotipizāciju.
- humīda Teritorija, kurā iztvaikošana nepārsniedz nokrišņu daudzumu gadā.
- ģeoloģiskā karte teritorijas ģeoloģiskās uzbūves attēlojums noteikta mēroga topogrāfiskajā kartē, parādot galvenokārt dažāda vecuma iežu izplatību (neieskaitot kvartāra nogulumus).
- nostauvēšana Termins jūrniecībā kuģa kravas nokraušanai.
- 5. bauslis Tev nebūs nokaut.
- dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
- Goodreads Tiešsaistes kolektīvā recenzēšanas platforma (galvenokārt par grāmatām), kura ietver arī sociālā tīkla funkcijas.
- skudru lauva tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām; skudrulauva
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- apglīdēt Tikt noklātam ar mālu.
- nokomplektēties Tikt nokomplektētam (1).
- nokosties Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
- nosadarīties Tikt nokrāsotam (par dziju, audumu, apģērbu).
- pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
- nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- skatīt (arī redzēt) (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- (vaigu) vaigā skatīt (redzēties, tikties u. tml.) tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- redzēt (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt tuvā saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- aiztipināt Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- areāltipoloģija Tipoloģiskās valodniecības apakšnozare, kurā pēta viena areāla valodu kopīgās pazīmes, galvenokārt tās, kas radušās valodu kontaktu ietekmē.
- autasasinofilija tīšām nokļūt nāvīgā situācijā, lai gūtu seksuālu uzbudinājumu.
- Savonas tītenis tīteņu suga ("Convolvulus sabatius"), ko Latvijā audzē kā atraktīvu nokareno augu.
- gonotoksēmija Toksēmija, ko izraisa gonokoki.
- apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus; tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai); šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
- kipa Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka.
- linu kombains traktoram piekabināma lauksaimniecības mašīna linu noplūkšanai, atpogaļošanai un noklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos.
- linu lentes apvērsējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna lentē uz lauka noklātu linu apvēršanai, lai paātrinātu to kalšanu.
- linu plūcējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna linu plūkšanai un noklāšanai uz lauka; ar linu plūcēju arī sagatavo lauku darbam ar linu kombainu – applūc lauka malas un sadala lauku slejās.
- linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta.
- frontālais traktorarkls traktorarkls saistīgu augšņu aršanai; arot aramsloksni apvērš par 180° un noklāj atpakaļ sākotnējā vietā.
- uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
- streta Trauksmains kustības paātrinājums, tempa pieaugums galvenokārt lielas formas skaņdarbu noslēguma posmos.
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
- pātagot Triekties (pret ko) - piemēram, par vēju, nokrišņiem.
- pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes (piemēram, par veļu, nokrišņiem).
- trīsenīte Trīsene ("Briza") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
- vizulis Trīsene ("Brize") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
- bankš Troksnis, kas rodas priekšmetam nokrītot.
- hionosfēra troposfēras slānis ar pozitīvu gada cieto nokrišņu bilanci, slānis, kurā iespējama sniega un ledus uzkrāšanās.
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra.
- Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem.
- arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu.
- arsēnmelanoze Tumša ādas nokrāsa no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
- dūls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dumala Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dumalains Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dumjš Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dulls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns).
- iedegums Tumša, brūna ādas nokrāsa, kas izveidojas saules staru iedarbībā.
- rūsakmens Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā.
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens.
- kaparkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu nokrāsu.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- varabrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu); kaparbrūns.
- kaparbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
- vara sarkans tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- kaparsarkans Tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- vīnsarkans Tumši sarkans ar violetu nokrāsu.
- purpursārts Tumši sārts ar viegli violetu nokrāsu.
- piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
- mēļš Tumši zils; zils ar violetu nokrāsu.
- peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem.
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- purpursarkans Tumšsarkans ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- bismutija Tumšzila ādas un gļotādu nokrāsa kā bismuta savienojumu lietošanas sekas.
- pāriet Turpinoties pakāpeniski pārvērsties par ko citu (par nokrišņiem, vēju, laikapstākļiem).
- kublu krāsvielas ūdenī nešķīstošas dabas un sintētiskās krāsvielas; lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai un drukāšanai (kublu krāsvielu šķīstošā forma ir kublasoli).
- sēra krāsvielas ūdenī nešķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai.
- neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
- Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks.
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (spāņu valodā "Salto Angel"), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē.
- filikoloze Ūdensputnu, galvenokārt pīļu helmintozes veids.
- dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus.
- ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā.
- lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo galvenokārt no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
- Aiditaroda upe ASV (_Iditarod River_), Aļaskas rietumu daļā, Inoko kreisā krasta pieteka.
- Apure Upe Dienvidamerikā ("Apure"), Orinoko kreisā krasta pieteka Venecuēlā, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos.
- Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
- Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā.
- Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
- Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
- Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km.
- Orinoko Upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka.
- Kukenana Upe Venecuēlā, Orinoko labā krasta pietekas Karoni pieteka.
- erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
- upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
- piķakmens Urāna rūda, kas sastāv galvenokārt no uraninīta; šīs rūdas gabals.
- nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums.
- ekvinokciāls Uz ekvinokciju attiecīgs, tai raksturīgs.
- žerkle Uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums.
- ļukauss Uz leju nokārusies auss.
- puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
- haptisks Uz tausti, uz pieskares sajūtam attiecīgs; haptiskās reakcijas - taustes reakcijas, kas vērojamas galvenokārt agrā bērnībā.
- vālenis Uz zemes vai grīdas noklāta siena vai salmu kārta.
- kužņot Uzbudināties, kustēties (galvenokārt no erekcijas, par vīrišķo locekli).
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- uzkārtot Uzkopt, nokopt, uzpost.
- nolosmot Uzlasīt dārzā nokritušos augļus.
- uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā).
- uzmest garu uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- uzbalzīt Uzlocīt (parasti, nokārušos segu) un sabāzt to starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
- žaudzīties Uzmākties, apkampt, skūpstīt (galvenokārt par mazu bērnu).
- kinokameras stāvoklis uzņemšanas tehnika, kas nosaka uzņemamā notikuma redzējumu no skatītāja viedokļa: objektīvs kinokameras stāvoklis, skatpunkta kinokameras stāvoklis vai subjektīvs kinokameras stāvoklis.
- Behinstunas uzraksts uzraksts trijās valodās (senpersiešu, elamiešu un babiloniešu) uz Behinstunas klints Irānā, Hamadānas pilsētas tuvumā; 1835.-1847. g. šo uzrakstu nokopēja un izlasīja H. Rolinsons.
- dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
- asti nolaidis uzvarēts, nokaunējies, drosmi, cerības zaudējis.
- sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
- saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
- padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
- pieklaust Uzzināt, noklausīties.
- pieklausties Uzzināt, noklausīties.
- ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas.
- strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas.
- trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
- veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas.
- visvairāk Vairāk par visu citu; galvenokārt.
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
- sapaļāt vairākkārtīgi nomelnot, nokritizēt.
- patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
- negociants Vairumtirdzniecības vidutājs, kas vada tirdzniecības lietas, galvenokārt ar citām valstīm.
- konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
- analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju.
- diskursa analīze valodniecības metode, kurā pēta pēc dažādām, galvenokārt hronoloģiskām, lokālām vai tematiskām, pazīmēm vienotu tekstu vai runas aktu kopumus, parasti saistībā ar ekstralingvistiskajiem faktoriem, kas ir būtiski šiem tekstiem vai runas aktiem.
- fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām.
- kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
- izļūpējis Vaļīgs, nepievienots, nokāries.
- oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers.
- topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja.
- oča Vārda "otaļa" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- očka Vārda "otaļa" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- sešķis Vārda "sestaļa" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- trešķis Vārda "trešala" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- zimķis Vārda "zīmaļa" (arī "zīmala") saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- varmākas - upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils.
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
- a Vārdu savienojumos "a kas", "a ko" u. tml. ar iebilduma, dažreiz arī izsmiekla, nievājuma nokrāsu.
- miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma.
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku.
- refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām.
- zeboks Vecs, nokaltis ozols.
- Manju Vēdisma mitoloģijā - dusmu dievība un niknuma personifikācija, galvenokārt dieva Indras dusmas.
- skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
- aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur.
- brukši Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem.
- brukšķi Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem.
- atmosfērilijas Vēji un nokrišņi, kas ņem dalību zemes virsas pārveidošanā.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji.
- flebosfigmogrāfija Venozā pulsa reģistrācija (paralēli ar fonokardiogrammu vai elektrokardiogrammu).
- buferattālums Vertikālais attālums, ko pieskaita sprādziendrošam radioaktīvo nokrišņu augstumam, lai noteiktu vajadzīgo sprādziena augstumu, kas dod vēlamo pārliecību, ka neradīsies militāri nozīmīgi radoaktīvie nokrišņi.
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana.
- mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā.
- komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
- Latvijas-Lietuvas sineklīze Viduslatvijas monoklināle.
- Lietuvas-Latvijas monoklināle Viduslatvijas monoklināle.
- rokas kinokamera viegla pārnēsājama kinokamera, ko darbina baterijas vai uzvelkama atspere.
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- batoflors Viela, kas vājina kāda ķīmiska savienokjuma fluorescences intensitāti.
- saistītājviela Viela, ko kopā ar pigmentiem pievieno krāsām un kas pēc izžūšanas veido uz nokrāsotas virsmas plānu dekoratīvu vai korozijizturīgu plēvi.
- acetonviela Vielmaiņas starpprodukts, kas veidojas galvenokārt taukskābju maiņā, ketonviela.
- kopredze Viena attēla uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības; binokulārā redze.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- žironda Viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus.
- dzeltenā kaite viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- vaterštaga Viena no štagām, ar kuru stiprina bugšpritu, tā nāk no bugšprita gala (noka) un iet uz priekšvadni pie ūdenslīnijas.
- firma "Cisco Systems" viena no vadošajām datoru tīklu iekārtu ražotājfirmām, kas galvenokārt ražo starptīklošanas iekārtas, piemēram maršrutētājus, tiltus un dažāda tipa komutatorus.
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā.
- efemeri Viengadīgi lakstaugi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss (1,5 - 2,5 mēn.); augi, kas ļoti ātri attīstās (galvenokārt tuksnešu un stepju augi).
- valriekstaugi Vienmāju koki plūksnotām lapām, zied pēc lapu plaukšanas, putekšziedu spurdzes nokarus.
- mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- kalkosferīts Viens no daudzajiem graudiņiem, kas sastāv no kalcija sāļiem (galvenokārt fosfātiem un karbonātiem) un organiskas vielas; tos atrod audos, kuros notiek pārkaļķošanās.
- vitālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz indivīda un daļēji arī visas sabiedrības veselību, galvenokārt, uz indivīda uzvedību pašsaglabāšanās jomā fiziskajā, psiholoģiskajā un sociālajā aspektā.
- villanella Viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai.
- krājiestāde Viens no kredītiestāžu veidiem, kas apkalpo galvenokārt iedzīvotājus, pieņemot noguldījumus un piedāvājot kredītus.
- ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
- komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
- aļģes Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī.
- priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
- radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
- uzeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
- galamērķis Vieta, kur jānokļūst; objekts, kas jāsasniedz.
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- pālums Vieta, laukums, plankums, kas ar savu, parasti blāvo, pelēcīgo, nokrāsu izceļas uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- atknaibīt Vietām nolobīt, nokniebt.
- staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas.
- novīties Vijīgi nokarāties.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko); pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- sarkanviolets Violets ar sarkanu nokrāsu.
- purpurviolets Violets ar tumšsarkanu nokrāsu.
- zilganviolets Violets ar zilganu nokrāsu.
- galvas apkārtmērs virs ausīm galvas lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; galvassegu, galvenokārt cepuru, lielumu skalas vadmērs.
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
- serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- falrepes trepes virvju kāpnes, ko nolaiž kuģim ārpusē uzkāpšanai un nokāpšanai.
- kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
- līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- tikt Virzīties, lai nokļūtu (pie kāda).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.); nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā).
- uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- eļļas gredzens virzuļa apakšējais g., kas, virzulim pārvietojoties uz leju, noņem no cilindra sienām eļļu un aizkavē eļļas nokļūšanu degkamerā.
- apsviķot Visapkārt noklāt ar piķi.
- sevišķs Visbiežāk; arī galvenokārt.
- aplutis Viscaur šļaugani nokarāties.
- neitrālā leksika vispārlietojamā vārdu krājuma pamats - vārdi, kas nav piesaistīti noteiktam funkcionālajam stilam un kam nozīmes pamatkomponentā atšķirībā no šo vārdu sinonīmiem nepiemīt emocionāli ekspresīvā nokrāsa.
- pirmkārt Vispirms, arī galvenokārt.
- pirmām (arī vispirmām) kārtām, arī pirmā (arī vispirmā) kārtā vispirms; arī galvenokārt.
- vispirmā (arī pirmā) kārtā; vispirmām (arī pirmām) kārtām vispirms; arī galvenokārt.
- horopters Visu ārējās telpas punktu summa, kuru attēli krīt uz identiskiem tīklenes punktiem binokulāri fiksētās acīs.
- papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- spoguļvizieris Vizieris (piemēram, fotoaparātam, kinokamerai), kurā izmanto ar spoguli iegūtus attēlus.
- madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
- pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
- IKS-AR XR - bakteriālas izcelsmes sevišķi indīgs botulisma toksīns, kas nokļūstot cilvēka organismā izraisa smagus nervu nerrvu sistēmas traucējumus.
- aizzagties Zagties prom; zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis.
- aegagrophila Zaļaļģu klases sifonokladu rindas kladoforu dzimtas ģints.
- diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
- pelēkzaļgans Zaļgans ar pelēku nokrāsu.
- sirmzaļš Zaļš ar gaiši pelēku nokrāsu.
- pelēkzaļš Zaļš ar pelēku nokrāsu.
- rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zaļš.
- sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
- sūnu zaļš zaļš ar sūnām raksturīgu nokrāsu.
- zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilganzaļš Zaļš ar zilganu nokrāsu.
- zilizaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- zilzaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- serpentinīts zaļš, plankumains metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no serpentīna; hrizotilazbests; čūskakmens.
- Dryococelus australis zarkukaiņu suga, kas nebija redzēta kopš 1920. g. bet 2001. g. 24 īpatņi atrasti uz vientuļas klints Klusajā okeānā, 23 km attālumā no Lorda salas, kas bija to dzīvesvieta līdz 1918. g., kad no avarējuša kuģa šajā salā nokļuva žurkas.
- saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, nokrist.
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- nožļebināt Zelējot nokost.
- pelēkzeltains Zeltains ar pelēku nokrāsu.
- rūsganzeltains Zeltains ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zeltains.
- sarkanzelta Zeltains ar sarkanu nokrāsu; sarkanzeltains.
- sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu.
- sārtzeltains Zeltains ar sārtu nokrāsu.
- zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzeltains Zeltains ar zaļu nokrāsu.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- āzis Zemākajā mitoloģijā saistīts galvenokārt ar seksualitāti un auglību.
- brāķmalka Zemākas kvalitātes, nestandarta kokmateriāli, ko izmanto galvenokārt kurināšanai.
- hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
- zaļaļģes zemāko augu nodalījums ("Chlorophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā, \~360 ģinšu, 8000 sugu, Latvijā konstatēts >1380 sugu.
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- brūnaļģes Zemāko augu nodalījums ("Phaeophyta"), aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
- mofeta Zemas temperatūras fumarola, kas sastāv galvenokārt no ogļskābās gāzes ar slāpekļa, ūdeņraža vai metāna piejaukumu.
- bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
- sima Zemes garozas apakšējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un magnija minerāliem.
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi.
- pasaule zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
- Orinoko zemiene zemiene Dienvidamerikas ziemeļaustrumos, Venecuēlā un Kolumbijā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, ietilpst Orinokoļanas dabas apgabalā.
- laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā.
- torpēdzemūdene Zemūdene, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
- plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu.
- suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
- ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā; pakariņš (2).
- pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
- spurdze Ziedkopa, kurā ziedi ir sēdoši uz, parasti nokarenas, galvenās ass; nokarena vārpa.
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas ģints ("Monotropa"), daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru, 2-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nirējs pēc okeāna dūņām Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - radība, kas nokļuva līdz pirmatnējā okeāna dibenam un uznesa augšā dūņas, no kā radās sauszeme.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest.
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums.
- ģeomantija Zīlēšana novērojot zemi, kā arī pēc gaisā izmestas saujas zemes, smilšu vai akmentiņu izkārtojuma nokrītot zemē.
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir nepietiekami piesātinātas ar skābekli.
- cianotisks zilganīgas nokrāsas, tāds, kam ir nosliece uz cianozi.
- pelēkzilgans Zilgans ar pelēku nokrāsu.
- sārtzilgans Zilgans ar sārtu nokrāsu.
- livedo Zilganvioleta ādas nokrāsa.
- pelēkzilgs Zilgs ar pelēku nokrāsu.
- sirmzils Zils ar gaiši pelēku nokrāsu.
- pelēkzils Zils ar pelēku nokrāsu.
- sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu.
- sudrabzils Zils ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
- lillains Zils ar violetu nokrāsu.
- lillēts Zils ar violetu nokrāsu.
- violetzils Zils ar violetu nokrāsu.
- zaļganzils Zils ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzils Zils ar zaļu nokrāsu.
- sipaki Zilupes apkārtnes krievi, kas š vietā runā s (vārds ar pejoratīvu nokrāsu).
- scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā.
- meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus.
- arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju.
- dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu.
- ruds Zirga apmatojuma krāsa, ko veido brūnas krāsas segmati un jebkuras nokrāsas brūni aizsargmati.
- dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati.
- cegums Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
- cekuls Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
- nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī.
- spuru stari zivju spuru skelets, kas sastāv galvenokārt no kauliem, skrimšļiem.
- ģeofizikālais ZMP ZMP, kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus – atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni – un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes, ietekmē.
- činvats Zooastrieū mitoloģijā tilts u debesīm, pa kuru jāiet mirušo dvēselēm, augšdaļā šaurs kā zobena asmens, un ļaunās dvēseles no tā krīt un nokļūst ellē.
- zvārgulenes Zvaniņziežu ģints ar smaržīgiem ziliem ziedķekariem garās nokarenās piramidālās skarās.
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu.
- skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas.
- dezoksiholskābe Žultsskābe, kas atrodama žultī savienojumā galvenokārt ar glicīnu vai taurīnu.
- holangioma Žultsvadu adenokarcinoma, kurai raksturīga blīva saistaudu stroma.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa nok.