nokaļķot
nokaļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaļķoju | nokaļķojam | nokaļķoju | nokaļķojām | nokaļķošu | nokaļķosim |
| 2. pers. | nokaļķo | nokaļķojat | nokaļķoji | nokaļķojāt | nokaļķosi | nokaļķosiet, nokaļķosit |
| 3. pers. | nokaļķo | nokaļķoja | nokaļķos | |||
Pavēles izteiksme: nokaļķo (vsk. 2. pers.), nokaļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaļķojot (tag.), nokaļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokaļķotu
Vajadzības izteiksme: jānokaļķo
1.Kaļķot1 un pabeigt kaļķot.
2.Kaļķot2 un pabeigt kaļķot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stumbrus no saules apdegumiem var vienkārši pasargāt, tos nokaļķojot baltus.
- Daļā sabiedrības iesakņojusies pārliecība, ka jānokaļķo visi koki, turklāt līdz pašai galotnei.
- Jāakcentē, ka ap šo laiku kokiem jau vajadzētu būt nokaļķotiem, taču nokavēts darbiņš nav.
- Galvenais ir nokaļķot stumbru, lai nav saules kontrasta, kad sasilda un tad atkal atdzesē.
- Tā bija tvanīga un bieza un stāvēja ap ābeļu balti nokaļķotajiem stumbriem kā ūdens.