nokaltēt
nokaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaltēju | nokaltējam | nokaltēju | nokaltējām | nokaltēšu | nokaltēsim |
| 2. pers. | nokaltē | nokaltējat | nokaltēji | nokaltējāt | nokaltēsi | nokaltēsiet, nokaltēsit |
| 3. pers. | nokaltē | nokaltēja | nokaltēs | |||
Pavēles izteiksme: nokaltē (vsk. 2. pers.), nokaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaltējot (tag.), nokaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokaltētu
Vajadzības izteiksme: jānokaltē
1.Kaltēt un pabeigt kaltēt.
2.apvidvārds Kādu laiku nepārtraukti kaltēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To nevajag ne pārlaistīt, ne nokaltēt," uzsver siltumnīcas vadītāja.
- ● Uzglabāšanai piemēroti tikai nokaltēti veseli sakņaugi bez slimību pazīmēm un bez visniecīgākā bojājuma.
- Taču paralēli tam tas nokaltē arī pašu labību,
- Miegot ciet, iedomājos, ka šajā sludinājumu būšanā ir viens milzīgs trūkums — rakstot daudzām, roku var nokaltēt.
- To jasmīnu vajag nokaltēt un tai vietā sastādīt kartufeļus.