bučot2
bučot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bučoju | bučojam | bučoju | bučojām | bučošu | bučosim |
| 2. pers. | bučo | bučojat | bučoji | bučojāt | bučosi | bučosiet, bučosit |
| 3. pers. | bučo | bučoja | bučos | |||
Pavēles izteiksme: bučo (vsk. 2. pers.), bučojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bučojot (tag.), bučošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bučotu
Vajadzības izteiksme: jābučo
Ar pieri nokrist uz zemes.
Avoti: ME, VeAT
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Viss atkarīgs no tā, vai tu bučo atbildīgo pēcpuses.
- Sāka mani bučot, matus glāstīt, pēc tam galīgi uzvilkās...
- Viņš bija lejā ciematā, kur bučoja Piju tieši uz lūpām.
- Vecā krustmāte bučo un bučo Zanes vaigus, vienu, otru.
- Dažreiz Ļuba pēc tā visa viņu apkampj un bučo uz pieres.