bučulītis
bučulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bučulītis | bučulīši |
| Ģen. | bučulīša | bučulīšu |
| Dat. | bučulītim | bučulīšiem |
| Akuz. | bučulīti | bučulīšus |
| Lok. | bučulītī | bučulīšos |
Glīts jauneklis.
Avoti: SLG