bučulītis
bučulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bučulītis | bučulīši |
Ģen. | bučulīša | bučulīšu |
Dat. | bučulītim | bučulīšiem |
Akuz. | bučulīti | bučulīšus |
Lok. | bučulītī | bučulīšos |
Glīts jauneklis.
Avoti: SLG