spaniels
spaniels [spani-els] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spaniels | spanieli |
| Ģen. | spaniela | spanielu |
| Dat. | spanielam | spanieliem |
| Akuz. | spanielu | spanielus |
| Lok. | spanielā | spanielos |
Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazie spanieli Eiropas mākslinieku gleznās sāka parādīties 16. vai 15. gadsimtā.
- Spaniels nav liels rējējs, taču ziņos par tuvumā esošajiem svešiniekiem.
- Vienam – dogs, otram spaniels, trešajam vācu aitu suns...
- Tieši labradori, retrīveri un spanieli ir īpaši piemēroti šādam uzdevumam. "
- 4. Kādas spanielu šķirnes suns būs redzams Rīgā pirmo reizi?