atkniebt
atkniebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkniebju | atkniebjam | atkniebu | atkniebām | atkniebšu | atkniebsim |
| 2. pers. | atknieb | atkniebjat | atkniebi | atkniebāt | atkniebsi | atkniebsiet, atkniebsit |
| 3. pers. | atkniebj | atknieba | atkniebs | |||
Pavēles izteiksme: atknieb (vsk. 2. pers.), atkniebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkniebjot (tag.), atkniebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkniebtu
Vajadzības izteiksme: jāatkniebj
Kniebjot atdalīt; nokniebt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja atkniebi bus vnk jāvelk, jāpielodējas pašam.
- Bet vēzis atknieba ar savām spīlēm maisu vaļā un izlaida visus lopu bizinātājus no cietuma.
- Lai gan sietiņi arī ņemas nost - jāatkniebj vecie stiprinājumi, pēc tam gan atpakaļ tikai ar līmi..
- Par desmit gan var nopirkt tādu, ko var ātri atkniebt.
- Skatos, viņš vienubrīd tā kā pieliecas, un sākumā nodomāju, ka viņš slēdz vaļā savu riteni, bet tad kārtīgi ieskatījos un ieraudzīju, ka viņš ir atkniebis saslēdzamo," " Kas Jauns Avīzei" stāsta Edgars.