izklunkšķināt
izklunkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklunkšķinu | izklunkšķinām | izklunkšķināju | izklunkšķinājām | izklunkšķināšu | izklunkšķināsim |
| 2. pers. | izklunkšķini | izklunkšķināt | izklunkšķināji | izklunkšķinājāt | izklunkšķināsi | izklunkšķināsiet, izklunkšķināsit |
| 3. pers. | izklunkšķina | izklunkšķināja | izklunkšķinās | |||
Pavēles izteiksme: izklunkšķini (vsk. 2. pers.), izklunkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklunkšķinot (tag.), izklunkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklunkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāizklunkšķina
Izdzert tā, ka noklunkšķ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nenoliedza, ka sākotnēji kaunējies no vārda " alkoholiķis", bet tad attapies, ka vajadzējis kaunēties laikā, kad spējis autostāvvietā pie lielveikala vēsā mierā izklunkšķināt grādīga dzēriena pudeli.