izklumburot
izklumburot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izklumburoju | izklumburojam | izklumburoju | izklumburojām | izklumburošu | izklumburosim |
2. pers. | izklumburo | izklumburojat | izklumburoji | izklumburojāt | izklumburosi | izklumburosiet, izklumburosit |
3. pers. | izklumburo | izklumburoja | izklumburos |
Pavēles izteiksme: izklumburo (vsk. 2. pers.), izklumburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklumburojot (tag.), izklumburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklumburotu
Vajadzības izteiksme: jāizklumburo
Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
Avoti: LLVV