Paplašinātā meklēšana
Meklējam par ko.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (par) ko tad tā?
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā)
- kratīt galvu (par kaut ko)
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko)
- ne par ko
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko)
- nerunājot (nemaz) par (ko)
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko)
- pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko)
- pacelt roku par kādu, par ko
- par ko
- slavēt dievu (par kaut ko)
- stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij)
- turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko)
Atrasts skaidrojumos (1399):
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām)
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam)
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko)
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
- saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā)
- apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu)
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto
- apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu
- ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko)
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta
- justies Apzināties sevi (par ko)
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi
- rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
- dobumains ar dobumiem (2) - par koku
- dasasvetīties ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu)
- izdedzināt ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu
- iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko)
- saspiest ar spiedienu pārveidot par ko
- iegalvot ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
- pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu)
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu
- atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu
- izadalīties Atdalīties (par ko salipušu)
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš)
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu)
- durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu)
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku
- atlīmēties Atnākt vaļā (par ko salīmētu, aizlīmētu)
- atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi
- nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu)
- izasieties Atraisīties (par ko sasietu)
- izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu)
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
- pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
- sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu)
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu)
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
- atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu
- atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu; atblāzmoties
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa)
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu)
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu)
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put)
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu)
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu)
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
- psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko)
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem
- kronis Augstākais sasniegums; tas, kas ir pārāks par ko citu
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko
- dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
- trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
- saberzt Beržot pārveidot par ko
- varkāties bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko)
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3)
- brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā; bezmaksas biļete
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko
- bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko)
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
- pārburt Burot pārvērst par ko citu
- likties būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko)
- šķist būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko)
- kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu)
- nest atbildību būt atbildīgam (par ko)
- uzskatīt būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2)
- draudēt būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams
- vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
- stiepties būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru)
- izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
- sacīt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
- teikt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
- līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu)
- sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties
- mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
- svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
- valdēt būt noteicējam (par ko, par kādu)
- stīdzēt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
- stīgt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
- nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
- nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
- nostiept būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu)
- pārvērst būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā)
- sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu)
- pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
- galvāt būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu
- virīt būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt
- brīnīties būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast
- izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
- interesēties būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko)
- šaubīties būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko)
- raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
- skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
- valdīt būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu
- vilties būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko)
- ost būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- smirdēt būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- lipt būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- rakstīt būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem
- plīvot būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- paust būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu
- turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā
- skaitīties būt, tikt uzskatītam (par ko)
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu
- plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt
- kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
- tirgus cena cena, par ko var pārdot preci vai pakalpojumu
- pist prātu (arī smadzenes) censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
- mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu
- vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt
- perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi
- piegulties cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu
- necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem)
- uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu)
- interesents cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko)
- spriedējs cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko)
- neticīgais cilvēks, kas ļoti šaubās (par ko)
- dumpinieks cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu
- biezmizis cilvēks, kas ne par ko neuztraucs
- sekotājs cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko)
- soģis cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko)
- vainīgs cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
- nezināms cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu)
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku)
- jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
- aiztrūkt daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu)
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
- taisīties darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības)
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru
- mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem)
- samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem)
- dēvēties Dēvēt sevi (par ko)
- uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu
- sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko
- teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko
- apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko)
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
- maksāt dot naudu atlīdzībai (par ko)
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt
- cirst Durt (ko) - par ko asu
- iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu
- rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
- bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko)
- bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko)
- aizgādība Gādība (par kādu, par ko)
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu)
- pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju
- likt galvu ķīlā galvot (par ko)
- kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko)
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem
- pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā)
- pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2)
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu
- sagriezt Griežot pārveidot par ko
- izavērties Gūt iespaidu par ko; pārliecināties par ko
- tikt pie kāda gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko)
- tikt pie gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko)
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
- iepazīt iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko)
- iesilties Iekarst (par ko)
- ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties
- iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu
- iešķelāt Ieplaisāt (piemēram, par kokmateriāliem, zemi)
- smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru)
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko)
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
- brīdināšana iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
- rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko)
- sūlāt Iepūt, ietrunēt (par koku)
- atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.); piezīme
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko)
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.)
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko)
- iečakstēties iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko)
- ierist iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.)
- ierunāties iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko)
- iesprēgāties iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu)
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
- aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju)
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu)
- ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko); pieteikties
- zondēt Ievākt ziņas (par ko)
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
- ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā)
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu)
- pielorkšēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
- pieļorkstēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
- norūpēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko)
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu)
- čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu)
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas
- konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi
- piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko)
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to)
- prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to)
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to)
- vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to)
- mesties Interesēties (par ko); nodarboties (ar ko)
- likties zināt interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko)
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to); sistemātiski gūt informāciju (par ko)
- iesalocīties Īpašā apstrādē kļūt lokanam (par kokmateriālu)
- lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek (kas)
- Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās
- dažos vārdos īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko)
- pazibsnīt īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu)
- nobaltot īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu)
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt
- izkost Izbojāt (par ko kodīgu)
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu)
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko)
- kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu)
- ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu)
- ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu)
- balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu)
- balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu); balot (1)
- pavilkt svītru izdarīt secinājumu (par ko)
- sadrepēt Izdilt (par drēbēm), žūstot sapūt (par koku)
- leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība
- kaifot Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko)
- kaifoties Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko)
- pavilkties Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko)
- taščīties Izjust baudu; sajūsmināties (par ko)
- tīksmināties Izjust tīksmi (par ko)
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu)
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā)
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko)
- izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko)
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
- apsalikties Izlikties par ko
- apsamesties Izlikties par ko; arī pārvērsties par ko
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem)
- izamācīties Izmācīties par ko
- izavuicīties Izmācīties par ko
- izmākt Izmācīties par ko
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu)
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju)
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu)
- izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem
- ieinteresēt izraisīt (kādā) interesi (par ko)
- piesaistīt izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko)
- kārdināt izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu)
- kārdināt izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu)
- šķebināt izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu)
- dedzināt izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu)
- nošķebināt izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu); apšķebināt
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
- Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām
- nokārtot rēķinus izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko)
- ieslieties debesīs izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu)
- izšķirīgs solis izšķiršanās (par ko)
- spert lielo soli izšķirties (par ko svarīgu)
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko)
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko)
- priekšstatīt izveidot priekšstatu (par ko)
- iedomāt izveidot priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1)
- priekšstatīties izveidot sev priekšstatu (par ko)
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku)
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko)
- iepazīties izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko)
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu
- apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko)
- justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu)
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2)
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1)
- reizi Kādreiz (par ko sen notikušu)
- birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem)
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu)
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot citādu, par ko citu
- kalā mesties kāpēc, kādēļ, par ko
- operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju
- sielains kārtains (par koku, kam dažas kārtas neplīst, bet drūp)
- decimācija katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo; "desmitās tiesas" iekasēšana
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
- minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko)
- tikt kļūt (par ko citu nekā līdz šim)
- slieties kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.)
- izirt kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu)
- pārtapt kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu
- sasakļauties kļūt greizam, saliekties (par koka priekšmetu)
- sacirsties kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu)
- karst kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
- celties kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu)
- augt kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.)
- nosaziesties kļūt ļoti bālam (piemēram, par ko iezīmētu)
- izkalst kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu)
- kust kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu)
- atvilgt kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu)
- iemelnēties kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu)
- iemelnoties kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu)
- piesmadzēt kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu)
- piesmagt kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu)
- kailot kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem)
- atsavoļņāties kļūt vaļīgam (par ko piestiprinātu)
- izagriezties kļūt vaļīgam (par ko sastiprinātu); arī izskrūvēties
- atslābt kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu)
- rist kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1)
- nočervelēt kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu)
- atvizmot kļūt vizmojošam (par ko apgaismotu)
- atzalgot kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu)
- atplaukt kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.); saplaukt
- nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu)
- atsaklāties kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, apslēptu)
- atklāties kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu)
- sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
- koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni
- kolhiceīns Kolhicīna kristālisks sairšanas produkts, mazāk aktīvs par kolhicīnu
- informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi
- komunārs Komunistisko ideju atbalstītājs, cīnītājs par komunistisko iekārtu
- koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas
- pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko)
- speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko
- apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu
- boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
- iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā
- Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
- pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām)
- kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu
- pieteikties Labprātīgi atzīt sevi (par ko) un oficiāli to paziņot
- skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts
- bulbulis Latviešu pasakās brīnumu putns, kas cilvēkus apbur par kokiem
- atlaisties Lēni atkust (par ko sasalušu)
- nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu
- planēt Lidināties (parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma)
- līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko)
- nozīmāt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi
- nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko)
- ķuza liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu)
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna; lejot pārveidot par ko citu
- padomāt lieto, izsakot izbrīnu (par ko)
- izgrauš lieto, ja nesaņem pateicību par ko; pretstats: paldies
- še lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu
- palūk lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- paskat lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- traļi-vaļi lieto, runājot par ko nenopietnu
- bāc lieto, runājot par ko pēkšņu
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi
- konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu
- paņemt parakstu likt parakstīties (par ko)
- ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu)
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju)
- pneimartrogrāfija Locītavas rentgenogrāfija pēc gaisa vai gāzes ievadīšanas, kuru izmanto par kontrastvidi
- celt gaisa pilis lolot nepiepildāmus nodomus, sapņot par ko nerealizējamu vai grūti īstenojamu, fantazēt
- krimināls ļoti (par ko nevēlamu, nepieņemamu)
- smieklīgs ļoti (parasti par ko mazu)
- nežēlīg ļoti (parasti par ko nevēlamu)
- aizzibsnīt ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt
- apsaēsties ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu)
- slavēt ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā)
- trīcēt un drebēt ļoti baiļoties (par ko)
- (kā) melna debess ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas)
- kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi
- līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- pēc nabaga ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu); ļoti
- glabinēt ļoti rūpēties (par ko, par kādu)
- nāve ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu)
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko)
- ugunīgs ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu)
- elnīgs ļoti stiprs (parasti par ko nepatīkamu)
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu)
- līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- līdz nabadzībai ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu)
- kā nabags ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu)
- līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- ksiloloģija mācība par koku uzbūvi un viņu aprakstīšana
- kolloīdķīmija mācība par koloīdiem
- kompleksķīmija mācība par kompleksiem savienojumiem
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko)
- revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko)
- iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko)
- kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru)
- pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu)
- samaksāt maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu)
- celmu nauda maksājums par koku pārdošanu uz celma un koku ciršanas biļetes izsniegšanu
- dot Maksāt (cik par ko)
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās
- samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko
- transponētā matrica matrica, ko iegūst, kādu matricu atspoguļojot pret tās galveno diagonāli, t.i, sākotnējās matricas rindas pārvēršot par kolonnām un kolonnas par rindām
- tērēt mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot
- pazondēt mazliet ievākt kādas ziņas (par ko)
- pacirst mazliet sagrauzt (audumu, dziju) - par kodēm
- pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu; aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko)
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
- sēž kā klocka mierīgi sēž, neliekas ne par ko zinis
- modifikācija Modificēšanās, neliela pārveidošanās (nepārtopot par ko citu); tās rezultāts
- gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums
- maksāšana naudas došana atlīdzībai (par ko)
- izdevums Naudas summas, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko)
- Npk Nav par ko
- nil admirari ne par ko nav jābrīnās
- ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko)
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu)
- pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu)
- ņemt ļaunā (arī par ļaunu) nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko)
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu)
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu)
- necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu)
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu)
- notikt negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu), izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai
- tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.)
- izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko)
- mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
- mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
- parunāt neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- negribēt (ne, arī nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko)
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
- negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
- nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku)
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko)
- izgrūst nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko)
- šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās
- bailes Nemiers, rūpes, bažas (par ko)
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu)
- neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko)
- kodolincidents Neparedzēts gadījums, kurā iesaistīts kodolierocis, kodolierīce vai kodolieroča daļa, bet kas nav kvalificējams par kodolavāriju
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko)
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma
- atgaisma Nepilnīgs priekšstats (par ko)
- noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko)
- paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko)
- (pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko)
- ieēnoties Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu)
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2)
- neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā)
- nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā)
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu)
- likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
- atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
- izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu)
- zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko)
- saksofons no metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti
- smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
- novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem
- noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem)
- kurš norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
- kurš norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums
- viņš norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1)
- kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums
- kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums
- kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
- kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
- kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc
- kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums
- kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums
- kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
- kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
- kurš norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums
- šams norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš
- šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš
- pāri norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko)
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko)
- līdz norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita
- augšpus norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu)
- lejpus norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai
- virspus norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu)
- lejpus norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu)
- sa- norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko
- nosmieties norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas
- sa- norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko
- zem- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko
- nozīmāt Norīkot, iecelt (par ko)
- nozīmēt Norīkot, iecelt (par ko)
- sagamanīt Norunāt, vienoties (par ko)
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko
- nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
- nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību)
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko)
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja
- krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.)
- nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko)
- atsauksme Novērtējums, atzinums (par ko)
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko)
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko)
- izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko)
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu
- slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības
- puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu, par ko citu
- pacelt Paaugstināt (kādu par ko)
- pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko)
- pacelt roku par kādu, par ko paceļot roku, balsot par kādu, par ko
- sabiedriskot padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu
- apmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu
- atmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot
- pāraugt pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
- paklačoties Paklačot (ar ko, par ko)
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā
- iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu
- pārmākt panākt pārsvaru (sporta spēlē) - par komandu, sportistiem sporta spēlēs
- padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko)
- maldināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko)
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3)
- izveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko)
- pataisīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī
- veidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); attīstīt, pilnveidot
- nolemt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts)
- uzzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko)
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1)
- vērst panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu; pārveidot, pārmainīt
- padārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko)
- palētināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko)
- sadārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko)
- vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
- nolaist panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu
- izdzīt no galvas panākt, ka nedomā (par ko)
- izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku)
- aizkvēloties par ko apgaismotu
- apžilbināt par ko negaidītu, pārsteidzošu
- šņirkstēt par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests
- kapāt par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm)
- nolidināties par ko vieglu, kuru nes gaisa plūsma
- ploksnāts par koksni
- kvaternioni par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu)
- kovalents parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
- piņķēties parasti savienojumā "piņķēties vaļā": raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos)
- ņemt galvā pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
- ņemt pie sirds pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
- iesataisīties Pārģērbties par ko
- iesavilkties Pārģērbties par ko
- sasataisīties Pārģērbties par ko
- aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.)
- aplapot pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem); salapot
- sasviķot pārklāties ar sveķiem (par kokiem)
- uzpiepēt pārklāties piepju sēnēm (par koku)
- bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
- bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums
- pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu
- mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu)
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā) pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko)
- koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata
- padomāt Parūpēties, gādāt (par kādu, par ko)
- pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
- pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā)
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu
- kļūt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
- tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām
- pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem)
- pārkokot Pārvērst par koksni
- pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu)
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu
- IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War")
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
- tencināt Pateicoties (par ko), slavēt (kādu, ko)
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko)
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu
- ziņot pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko)
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt par ko
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, pārvērsties par ko
- aizjavīt Paziņot par ko gaidāmu, iespējamu
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu
- minējums pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu)
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu
- atrauties pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu)
- tiesību pārkāpējs persona, kas izdarījusi pretsabiedrisku nodarījumu (deliktu), par ko likumā paredzēts sods (sankcija)
- iziet cīņu ceļu piedalīties cīņā, aktīvā darbībā (pret ko, par ko)
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā
- pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu
- pneimopielogrāfija Pielogrāfija, kad par kontrastvielu nieres bļodiņā ievada skābekli vai gaisu
- laist sveikā cauri pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu
- noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko)
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti, to pārdodot)
- pasavuicīties Pieredzē, praksē pārliecināties (par ko)
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu)
- ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko)
- vērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko); gūt priekšstatu (par ko) pēc ārējām pazīmēm
- raudzīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko)
- skatīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko)
- saārdīt pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu
- saviesties Plaši ieviesties (2) - parasti par ko nevēlamu
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande)
- atsmaržot Plūdināt šurp smaržas (par ko smaržojošu)
- bēgt Plūst pāri trauka malai (par ko verdošu); kūsāt
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu)
- ņemt Prasīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko)
- (ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko)
- kompostrēt smadzenes pūlēties pārliecināt (parasti par ko aplamu)
- buntains Punains (par koku)
- punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
- punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
- šmiukstēt radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim
- blākšēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blākšķēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- būkšēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- būkšķēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- kūpēt radīt dūmus (par ko degošu)
- dot ēnu (arī paēnu) radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku)
- ņerkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- švirkstēt radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim
- skart radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts)
- skrapšēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
- skrapšķēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
- zlaukšēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- zlaukstēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- zlaukšķēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt
- bakšēt radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- kriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
- kriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
- skriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
- skriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
- spriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim
- sprikstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- sprakšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt
- kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skrapstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt
- krakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- skrakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt
- skrakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt
- plakšēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plakšķēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plaukšēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pļekšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pļekšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- strikšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- strikšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- skripstēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- šņarkstēt radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- paukšēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- paukšķēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- čakstēt radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- šņakstēt radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim
- spraukšēt radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt
- spraukšķēt radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt
- šļakstēt radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- švīkāt radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim
- šmīkstēt radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim
- čabēt radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- švīkstēties radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- čaukstēt radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- iesadomāties radīt priekšstatu par ko; iztēloties
- šļurkstēt radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim
- gurkstēt radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- plunkšēt radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim
- plunkšķēt radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim
- švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
- iedomāties radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist
- uzdomāt radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko); iedomāties (2)
- dārdēt radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
- pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu)
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties
- bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties
- bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko)
- bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko)
- rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu)
- ieinteresēties Rasties interesei (par ko)
- sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.)
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu)
- ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu)
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu)
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
- ieķīlēties refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.)
- domu pavediens risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu
- pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu)
- dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko
- sarunāt Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību)
- paust runāt (par ko), stāstīt (ko)
- kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt
- valodot Runāt, risināt sarunas (par ko)
- netīru veļu mazgāt runāt, tenkot par ko intīmu
- netīru veļu (iz)mazgāt runāt, tenkot par ko intīmu
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko
- baža Rūpes (par ko)
- aprūpe Rūpes, gādība (par kādu, par ko); aprūpība
- turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko)
- veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi
- turēt bēdu rūpēties (par ko)
- zināt Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko)
- rapatāties Rūpēties; raizēties; rūpējoties, gādājot (par ko), darboties, rīkoties
- noziegums sabiedrībai bīstama vai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām)
- sabirzt Sadrūpot pārvērsties par ko
- sabirzt Sadrupt (par ko birzīgu)
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko
- sasastāties Sagulsnēties (par ko biezu)
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā
- neapnīkstams Saistošs, tāds par ko nezūd interese, patika
- vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas
- neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam)
- daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz
- daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz
- kā deviņi velni saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
- kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
- kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
- kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
- kā siena guba saka par ko apjomā ļoti lielu, pilnīgu (biežāk par sievieti)
- veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu
- kā salmu uguns saka par ko ātri pārejošu
- kā lācim zemeņoga saka par ko ātri, kāri izdzeramu, apēdamu
- kā vadmala saka par ko biezi sazēlušu
- zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu
- doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls
- kā kupena saka par ko čaganu, saputotu
- pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu
- uz papīra saka par ko formālu, fiktīvu, par ko tikai dokumentos fiksētu, bet īstenībā neesošu, nerealizētu
- nav par naudu pērkams saka par ko garīgajā ziņā ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
- kā oga saka par ko garšīgu
- melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem)
- neiet (arī nelien) galvā saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu
- mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu
- ķīniešu ābece saka par ko grūti saprotamu
- guļ kā siļķe saka par ko gulošu
- ir (uz) ko paskatīties saka par ko ievērības cienīgu
- ir uz ko uzmest acis saka par ko ievērības cienīgu
- uz kārā zoba saka par ko īpaši garšīgu, ļoti kārotu
- kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu
- klase par sevi saka par ko izcilu
- pasaules klase Saka par ko izcilu
- plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu)
- kā medus maize saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu
- kā slota saka par ko kuplu (parasti par bārdu)
- kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu
- nav zemē metams saka par ko labu, derīgu
- tīra manta saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu
- kā sviests saka par ko lekni augušu (biežāk par zāli)
- kā ar nazi nogriezts saka par ko līdzenu, gludu
- Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties
- kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā
- (kā) akmens kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu
- kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
- kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
- būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
- kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
- kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
- valgs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
- kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu
- kā (rūgta) nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu
- kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu
- (auksts) kā ledus (gabals) saka par ko ļoti aukstu
- kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu
- kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī
- kā (paša) dieva sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī
- pats lien mutē saka par ko ļoti garšīgu
- mēli var norīt (arī nokost) saka par ko ļoti garšīgu
- (vai) kūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) (iz)kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) (iz)kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) izkūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu
- tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza (arī var aplaizīt) saka par ko ļoti garšīgu; saka par ko ļoti patīkamu
- kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu
- kaut kas traks saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu
- dzīva uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu)
- ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
- pa (arī par) pirmo saka par ko ļoti labu
- kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu
- no miera laikiem saka par ko ļoti labu, kvalitatīvu
- nebūt ar zeltu atsveramam saka par ko ļoti labu, vērtīgu, ļoti vajadzīgu, noderīgu
- kā Siāmas dvīņi saka par ko ļoti līdzīgu, nedalāmi saistītu
- kā kalns saka par ko ļoti lielu
- kā siena kaudze saka par ko ļoti lielu, apjomīgu
- par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu
- mīksts kā vilna saka par ko ļoti mīkstu (_biežāk_ par maizi)
- (pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu
- pēdējais modes kliedziens saka par ko ļoti modernu
- kā cūka saka par ko ļoti negatīvu
- kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu
- Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu
- kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu
- kā sērga saka par ko ļoti nepatīkamu, bīstamu, ļaunu
- pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu
- kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
- kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu
- (kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu
- kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
- kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte
- kā sitiens pa pieri saka par ko ļoti pārsteidzošu, negaidītu, par ko tādu, kas liek atjēgties, aptvert notiekošo
- kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu
- kā radīts saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai)
- kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas)
- (kā) no pasaules radīšanas saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem
- skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu
- kā bilde saka par ko ļoti skaistu
- kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju)
- dzīvības un nāves jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu
- kā peles aste saka par ko ļoti tievu, sīku (_biežāk_ par bizēm)
- (mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos
- no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu
- reta manta saka par ko ļoti vērtīgu
- nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
- nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
- kā pagrabs saka par ko ļoti vēsu (biežāk par telpu)
- kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu
- bērnu rotaļa saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu
- bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu
- liela nelaime saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
- lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu
- kā āmen (baznīcā) saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- tikpat kā āmen baznīcā saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- (tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- tis nav tis saka par ko neatbilstošu, nederīgu; tas nav tas
- kā smags mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu
- tīrais negals saka par ko neciešamu
- tas nav tas saka par ko nederīgu, nevajadzīgu
- pērkons (arī zibens) no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu
- kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu
- kā zibens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu
- traks numurs saka par ko negaidītu, ārkārtēju
- ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu
- ne šis, ne tas saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu
- uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- kā zemē ieaudzis saka par ko nekustīgu, nekādi neizkustināmu
- (tas) nekas saka par ko nenozīmīgu
- tas nekas saka par ko nenozīmīgu
- sīka vienība saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku
- Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu
- kā īkšķa gals saka par ko neparasti lielu (biežāk par ogām)
- kā īkšķa gals saka par ko neparasti mazu
- kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu
- pasarg dievs saka par ko neparastu, neikdienišķu, arī ļaunu
- (ar) baltiem diegiem šūts saka par ko nepārliecinošu, neticamu
- tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
- tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
- kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē
- ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās)
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā
- aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu
- kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu
- tas nav (it, arī itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu
- rāceņus var sēt saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu)
- fui Saka par ko netīru; netīrs!
- nost no kakla saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties
- nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu
- nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu
- nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts saka par ko nevērtīgu
- nav ne plika (arī sarkana) graša (art vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu
- nav ne sarkana graša vērts saka par ko nevērtīgu
- nav ne plika graša vērts saka par ko nevērtīgu
- priekš kaķiem saka par ko nevērtīgu, nederīgu, neefektīvu
- tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
- nekāda (liela) manta saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu
- miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru
- pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt
- ir ar bārdu saka par ko novecojušu, visiem zināmu
- aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu
- kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku
- dieva zīmes saka par ko pārsteidzošu, neticamu
- raibs kā dzenis saka par ko pavisam raibu
- bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu
- kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu
- kā olas čaumala saka par ko plānu, trauslu
- laba skaņa saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu)
- spīdēt un laistīties saka par ko sakoptu, tīru spodru
- (tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu
- tā nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu
- tā (tik) ir manta saka par ko sevišķi vērtīgu
- gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu
- kā balzams saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu, pacilājošu
- deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- kā spalviņa saka par ko svarā niecīgu, kustībās veiklu, par ko šķietami vieglu
- tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu
- ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās
- tas tik(ai) ir numurs saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas
- ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu
- nedz gala, nedz malas saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību
- ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu
- ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu
- kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots
- kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist
- nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams
- šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā
- tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies
- apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku
- kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz
- kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas
- nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties
- cita manta saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks
- ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli
- kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu
- (viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
- (viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
- viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
- neaug uz akmeņiem saka par ko vajadzīgu, taču ne tik viegli atrodami
- tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu
- tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu
- loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu
- loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu
- ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu
- nav noslēpums saka par ko vispārzināmu
- katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- katrs bērns zina (arī prot, māk u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- cūkas sūda vērts saka par ko, kas ir bez vērtības, nenozīmīgs
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem
- pilnīgā pakaļā saka par ļoti nepatīkamu situāciju vai par ko nestrādājošu, nefunkcionējošu
- kā piesta saka par ļoti pilnīgu sievieti, par ko ļoti resnu
- kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
- kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
- dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu
- zem jautājuma zīmes saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas
- hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties
- pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu
- velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
- vilks viņu zina saka, akcentējot kut kā nenoteiktību, neziņu par ko
- un āmen (baznīcā) saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- nedod dievs saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko)
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko)
- prāts nesas saka, ja ir interese (par ko)
- prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) saka, ja ir interese (par ko)
- sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) saka, ja ir interese (par ko)
- prāts stāv (biežāk nesas) saka, ja ir interese (par ko)
- prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) saka, ja ir interese par ko
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
- sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
- sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
- sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko)
- prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko)
- nemierīga sirds saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko)
- noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties
- notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties
- spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo
- atbildība gulstas (uz kādu) saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko)
- žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko)
- būt pie sirds saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko
- nav divu domu saka, ja kas nav apstrīdams, ja par ko nav šaubu
- dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt
- ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
- ej (nu) sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
- ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis
- mierīga sirds saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko)
- nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko)
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko)
- galva nesāp saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko)
- nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko)
- ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko)
- ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko)
- ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko)
- ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko)
- ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko
- palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns
- cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
- tā (nu) ir, kā ir saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi
- mēle nodilst saka, ja par ko tiek runāts pārāk daudz
- nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko)
- tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks
- tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks
- agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks
- Ko tu zini! saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko)
- tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko)
- nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko)
- kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur
- bijis nebijis saka, par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
- (kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko)
- (kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl
- sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
- iemīļot sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam)
- iemīlēt sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); pieķerties (kam)
- samīlēties sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam)
- atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu)
- kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu)
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko)
- safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi)
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes)
- saķirmīt Sapūt (par koku)
- norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko)
- pasakoties Sarunāties (parasti par ko nenozīmīgu); pļāpāt; arī tenkot
- pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu
- tērzēšana Saskanīga, omulīga sarunāšanās, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu
- tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu
- noformēt Saskaņā ar noteikumiem iekārtot (kādu) darbā (par ko)
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
- cepiens satraukums, neapmierinātība (par ko)
- izkārpēt Satrunēt (par koku)
- saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko)
- saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko)
- pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu
- samēsloties savairoties (par ko nevēlamu)
- kuriene savienojumā "no kurienes": norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
- bēdāt savienojumā ar "bēda", "bēdas": raizēties (par ko svarīgu)
- bēdāties savienojumā ar "bēda": raizēties (par ko svarīgu)
- augš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā
- apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu
- zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko); būt pārsvarā (par ko citu)
- noruna Savstarpēja vienošanās (par ko)
- apspriesties Savstarpēji apspriest (ko); apmainīties domām (par ko)
- bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas
- cīksts Sīksts, izturīgs (par koku)
- poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā
- sekošana sistemātiska informācijas gūšana (par ko)
- signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
- skaidra bilde skaidrs priekšstats par ko, skaidrs skatījums uz ko
- aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu
- saskaldīt Skaldot pārveidot par ko
- skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt
- lerkšēt Skanēt (par ko nepatīkamu)
- iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem)
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2)
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku)
- atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu)
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu)
- smalkātnis Smalkšķiedrains (par koksni)
- ierēkt Smieties (par ko)
- konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1); būt par konsultantu
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu
- recenzēt Sniegt, rakstīt recenziju (par ko)
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
- idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem
- atlīdze Speciāla atlīdzība par konkrētu publiskas apvienības pakalpojumu
- preses birojs speciāls dienests, kas sniedz informāciju par kongresiem, plašām sporta sacensībām u. tml.
- kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu
- kā uguns Spilgts (par ko sarkanu)
- kvēls Spilgts (parasti par ko sarkanu)
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko)
- pārsvars stāvoklis, kad (kas) (piemēram, skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu
- neziņa stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko)
- nezināšana stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko); neziņa (1)
- vinilplasts Stings termoplastisks polimērmateriāls, ko gatavo no neplastificēta polivinilhlorīda; lieto par konstrukcijmateriālu, kā arī celtniecības profilu, cauruļu un iesaiņojuma materiālu ražošanai
- cirsties strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu)
- gāzties strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu)
- raut strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.)
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; tāds, ko apstrīd vai par ko strīdas
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko)
- seniors Studentu korporācijas vadītājs, galvenā konventa amatpersona, kas atbild par konventu kopumā (tostarp vada konventus, reprezentē korporāciju ārpusē)
- plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti
- plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti
- sairt šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko
- čalot Šalkt (piemēram, par kokiem)
- apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml.; šaubīties par ko
- stūrainis Šķautnains, stūrains (parasti par kokmateriāliem)
- nākt tuvāk šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās)
- spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu)
- nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.)
- pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu
- noteikti tā, ka nav šaubu (par ko)
- procentīgs tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko ir jāmaksā procenti (2)
- bezprocentīgs tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti
- bezprocentu tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti
- truntains tāds (par koku), kam daudz lielāku un mazāku pieaugumu
- diskutējams tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots; tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju
- tāls tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības; tāds, par ko ir maza interese; arī svešs, vienaldzīgs
- krušainis tāds, kam grumbuļaina miza (par koku)
- punāts tāds, kam ir apaļi izaugumi uz mizas (par koku)
- mezglains tāds, kam ir izaugumi (parasti par kokiem, to daļām)
- kumpains tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm)
- puskails tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem)
- māzerains tāds, kam ir māzeri (par koku)
- atbildīgs tāds, kam ir pienākuma apziņa; tāds, kas uzņemas rūpes, atbild (par ko)
- platžuburu tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem)
- platzaru tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem)
- platzarains tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem); platzaru (1)
- ieinteresēts tāds, kam ir radusies, parasti liela, interese (par ko)
- staipīgs tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci)
- tievstumbra tāds, kam ir samērā tievs stumbrs (parasti par kokiem)
- vējgreizs tāds, kam ir savijusies, sagriezusies koksnes šķiedra (par kokiem)
- skujains tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām)
- kails tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem)
- pliks tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem); kails (3)
- neglābjams tāds, kam noteikti jānotiek, ko nav iespējams novērst (parasti par ko nevēlamu)
- izdobēt tāds, kam trunot izveidojies tukšs vidus (parasti par koku)
- zemzaru tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem)
- zemzarains tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem); zemzaru
- pilns tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu; tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu)
- virsējais tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais
- augšējais tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; virsējais; pretstats: apakšējais
- apkaunojošs tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas
- valdošs tāds, kas dominē, ir galvenais, arī tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu
- papīrains tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm)
- papīraiņš tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm)
- stiprs tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); arī spēcīgs (6)
- līdzatbildīgs tāds, kas ir atbildīgs (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu
- slaids tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem)
- mazticīgs tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko), tāds, kas (ko) apšauba
- pilntiesīgs tāds, kas ir ieguvis visas tiesības būt (par ko)
- pirmējs tāds, kas ir izveidojies, noticis agrāk par ko citu līdzīgu; sākotnējais; pirmais
- pārāks tāds, kas ir labāks, noderīgāks par ko citu, līdzīgu (piemēram, par darbarīku, ierīci)
- silts tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (par kompresēm, peldēm u. tml.)
- otršķirīgs tāds, kas ir mazāk nozīmīgs, vērtīgs par ko citu līdzīgu
- pamazs tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu
- pēdējais tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja)
- otrais tāds, kas ir sarežģītāks, arī nozīmīgāks par ko citu līdzīgu
- pirmšķirīgs tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais
- morķīgs tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu)
- pirmais tāds, kas ir zemākas pakāpes, arī tāds, kas ir nenozīmīgāks (par ko citu līdzīgu)
- slepens tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām)
- sajūsmīgs tāds, kas izjūt sajūsmu par ko
- pateicīgs tāds, kas izjūt, izrāda pateicību (par ko)
- šausmīgs tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs
- šaušalīgs tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs; šausmīgs (4)
- vilinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām)
- svilīgs tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm)
- nedzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts
- necerēts tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu)
- bezpapīrains tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti)
- bezpapīraiņš tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti)
- nevainīgs tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā
- znaulis tāds, kas ne par ko nerūpējas, guļava
- bezmaksas tāds, kas nesaņem algu, atlīdzību (par ko)
- patvaļīgs tāds, kas noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības (parasti par ko nevēlamu)
- otrais tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par ko citu līdzīgu
- mazatalgots tāds, kas saņem samērā mazu algu; tāds, par ko saņem samērā mazu algu
- spēcīgs tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām
- atbildīgs tāds, kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu; tāds, kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko)
- plīsīgs tāds, kas viegli šķeļas garenvirzienā (par koku, parasti par priedi)
- neīsts tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu)
- vienaldzīgs tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); arī apātisks
- nelabojams tāds, ko vairs nav iespējams labot, novērst (par ko nepareizu, kļūmīgu)
- panesams tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu); tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu
- ieinteresēts tāds, kurā izpaužas, parasti liela, interese (par ko)
- pamatojums tāds, kura nozīmē ir ietverts (kā) patiesuma pierādījums, arī paskaidrojums (par ko)
- resns tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem)
- tievs tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem)
- pazīstams tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze
- lēts tāds, par ko maz jāmaksā; pretstats: dārgs
- sodāms tāds, par ko mēdz sodīt (1) - par darbību, rīcību u. tml.
- sodāms tāds, par ko mēdz sodīt (2) - par darbību, rīcību u. tml.
- neapliekams tāds, par ko nav jāmaksā nodokļi
- beznodokļu tāds, par ko nav jāmaksā nodokļi; tāds, kur nav jāmaksā nodokļi
- brīvs tāds, par ko nav jāmaksā; bezmaksas
- bezmaksas tāds, par ko nav jāmaksā; tāds, ko saņem bez atlīdzības
- beznorēķina tāds, par ko nav jānorēķinās
- nepazīstams tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; svešs (2)
- svešs tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.)
- nezināms tāds, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; arī svešs, nepazīstams
- bezvēsts tāds, par ko nav ziņu
- nepateicīgs tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu)
- diskutabls tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija; strīdīgs, apspriežams
- bezalgas tāds, par ko nesaņem algu; neatalgots, neapmaksāts
- neapnīkstošs tāds, par ko nezūd interese, patika
- diskrēts tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens
- mazapmaksāts tāds, par ko saņem samērā mazu algu; tāds, kas saņem samērā mazu algu
- leģendārs tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus; izdomāts, īstenībā neesošs
- leģendārs tāds, par ko stāstīts leģendās (1); tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1)
- vienmucinis Taisns, slaids (par koku)
- ziņa tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko); arī informācija (1)
- atlīdzība tas, ar ko tiek atlīdzināts, samaksāts (par ko); samaksa
- zemzaris tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem)
- bezgādnis tas, kas ne par ko nerūpējas
- atēnojums tas, kas pastiprina iespaidu (par ko)
- vizītkarte tas, kas raksturo (ko), rada priekšstatu (par ko)
- sūdzētājs tas, kas sūdz, sūdzas (par ko)
- šķitums tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu
- samaksa tas, kas tiek dots vai saņemts kā atlīdzība (par ko)
- nezināms tas, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; tas, kas ir svešs, nepazīstams
- balta lapa tas, par ko nekas nav zināms, kas nav atklāts, izpētīts
- runa tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; arī valodas
- valoda tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas
- strīda ābols tas, par ko strīdas; strīda objekts
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos
- tecināties Tecēt (par ko šķidru)
- Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā
- attēlot Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
- zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
- mētāt Tēlot; izlikties (par ko)
- tikt Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko)
- tapt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko)
- kļūt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, tapt (par ko)
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu)
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu); tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu)
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu
- tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti
- šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2)
- mīlināties Tīksmināties (par ko, ap ko); arī priecāties (par ko)
- pacelties no drupām (arī gruvešiem) tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu)
- sameklēties tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
- atsarasties tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu)
- atrasties tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu)
- iedurties tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā) - par ko asu
- izanasāties tikt izlietotam (par ko tādu, ko atdod citiem)
- izatecināties tikt izvirpotam (par koka priekšmetiem)
- nopirkties tikt nopirktam (parasti par ko nevēlamu, arī mazāk noderīgu)
- pārvērsties tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību); tikt izmantotam par ko citu
- pārdzimt tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
- iet pāri tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu)
- urbties tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) - par ko smailu
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību
- breidvimpelis Trīsstūrveida karogs, dažkārt ar divām mēlēm (ar trīsstūrveida izgriezumu), ko izmanto par komandiera zīmi vai kuģa pazīšanās zīmi, kā arī signalizēšanai
- pāriet Turpinoties pakāpeniski pārvērsties par ko citu (par nokrišņiem, vēju, laikapstākļiem)
- konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu)
- rallā Ukcī rallā - izsaucas runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu
- ukcī Ukcī rallā - izsaucas, runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi
- biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus
- neievērība Uzmanības nepievēršana (kam), intereses trūkums (par ko)
- ievērība Uzmanības pievēršana (kam), interese (par ko)
- vērošana Uzmanības pievēršana (kam), intereses izrādīšana (par ko); priekšstata gūšana (par ko) pēc ārējām pazīmēm
- pievērst uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
- (pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
- veltīt uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
- (pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
- ņemt savās rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu)
- saņemt (savās) rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu)
- ņemt uz savas sirdsapziņas uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu)
- ņemt uz (savas) sirdsapziņas uzņemties atbildību (par ko)
- ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko)
- atbildēt uzņemties vai sajust atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ
- paskaitīt Uzskatīt par ko
- saukt Uzskatīt, arī atzīt (par ko)
- turēt Uzskatīt, atzīt (par ko)
- pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma
- domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko)
- raudzīties Uzskatīt, pieņemt (par ko)
- skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko)
- viedoklis Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko)
- kāpt tribīnē uzstāties ar runu, izteikties (par ko)
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko)
- pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē
- sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- saplosīt vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
- graizīt vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu)
- lēkāt vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem)
- purināties vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem)
- izdzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu)
- nodzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu)
- aizdaudzināt Valodu, baumu, slavas (par ko) izplatīšanās līdz zināmai vietai
- komercreģistrs Valsts iestāde, kurā glabājas likumā paredzētās ziņas par komersantiem un komercdarbību
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē
- partita Variācijas (ērģelēm) par korāļa tēmu
- kolonizācija varmācīga kādas valsts vai teritorijas pārvēršana par koloniju
- kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju
- urbt veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu); veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- čemuroties veidot čemurus; augt kupli, savijot zarus (par kokiem, krūmiem)
- likties Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu)
- rādīties Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu)
- šķist Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu)
- darboties veikt paredzētos uzdevumus (par kongresiem, apspriedēm, komisijām u. tml.)
- draudzības vekselis vekselis, ko izraksta vai par ko galvo persona bez finansiāla nodrošinājuma un kas parasti ir paredzēts diskontēšanai
- novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu)
- rādīt Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko)
- lūgt Vērsties (pie dieva) ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā)
- daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā)
- heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
- skaļš Viegli skaldāms (par kokiem, malku u. tml.)
- kardiotrasts viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi
- birka Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu
- tags Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām)
- izrunāt Vienoties (par ko), sarunāt
- nosarunāties Vienoties par ko
- sist saujā vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas
- individuālais atbalsta plāns viens no plāna veidiem sociālajā darbā, kurā tiek fiksēta speciālista un indivīda vienošanās par kopējās darbības mērķiem un uzdevumiem
- nostāsts viens no vēstītājas folkloras žanriem: reālistisks stāstījums par konkrētiem notikumiem un personām, nozīmīgām parādībām dabā, sadzīvē, darba procesā
- lidošana virzīšanās lejup, arī kustēšanās pa gaisu – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- lidināties Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- lidot virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko)
- indukcija Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām
- uzskats vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to)
- pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko)
- kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu)
- sazāģēt Zāģējot pārveidot par ko
- apužpus Zemāk (par ko); apakšpus, lejpus; zem
- apakšpus Zemāk par ko
- Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s))
- pārzināt Zināt (par ko visu kopumā); būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā)
- būt lietas kursā zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko)
- kosmoķīmija zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos
- zondāža Ziņu ievākšana (par ko)
- naša Zivju veiksme, saukta arī par kodumu
- noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu)
- pārsakļauties Žūstot kļūt greizam, saliekties (piemēram, par kokmateriāliem)
- pārsariezties Žūstot saliekties (par kokmateriāliem)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa par ko.