Paplašinātā meklēšana
Meklējam reiz.
Atrasts vārdos (265):
- reiz:1
- reiza:1
- reizā:1
- reize:1
- reizē:1
- reizi:1
- reizām:1
- reizas:1
- reizēm:1
- reizēt:1
- reizot:1
- doreiz:1
- ikreiz:1
- nereiz:1
- šoreiz:1
- toreiz:1
- uzreiz:1
- Dreizi:1
- greizs:1
- greizt:1
- kreizi:1
- kreizī:1
- reizāms:1
- reizīgi:1
- reizīgs:1
- reiziņa:1
- cikreiz:1
- citreiz:1
- dažreiz:1
- divreiz:1
- kādreiz:1
- kurreiz:1
- otrreiz:1
- pašreiz:1
- sešreiz:1
- taireiz:1
- tikreiz:1
- vecreiz:1
- vēlreiz:1
- viereiz:1
- viņreiz:1
- greizai:1
- greizns:1
- iereizā:1
- kāreize:1
- nereiza:1
- nereizā:1
- nereize:1
- nereizē:1
- pareizā:1
- pareizē:1
- pareizi:1
- pareizs:1
- pareizu:1
- toreizi:1
- reizenes:1
- reizienē:1
- reizināt:1
- reizties:1
- reizulis:1
- reizumis:1
- citureiz:1
- četrreiz:1
- dažureiz:1
- kādureiz:1
- katrreiz:1
- kuroreiz:1
- otrureiz:1
- pašureiz:1
- piecreiz:1
- pirmreiz:1
- pulkreiz:1
- savureiz:1
- simtreiz:1
- šiemreiz:1
- trešreiz:1
- trīsreiz:1
- vienreiz:1
- viņureiz:1
- apreizot:1
- Breizaha:1
- citreize:1
- Freizera:1
- greizens:1
- greizīgs:1
- greiznis:1
- greizons:1
- greizums:1
- iegreizs:1
- ikreizas:1
- ikreizes:1
- izreizes:1
- izreizot:1
- kreizene:1
- kreizīgs:1
- pagreizs:1
- pareizai:1
- pareizei:1
- pareizēm:1
- pareizot:1
- Preiziša:1
- sagreizt:1
- sareizāt:1
- sareizēt:1
- sareizot:1
- šaireiza:1
- šāmreiza:1
- šāmreize:1
- tēvreize:1
- toreiziņ:1
- reizināms:1
- reizmanis:1
- reiznieki:1
- reiznieks:1
- astoņreiz:1
- daudzreiz:1
- deviņreiz:1
- izgāšreiz:1
- katroreiz:1
- nākamreiz:1
- nākošreiz:1
- pirmoreiz:1
- simtureiz:1
- trešoreiz:1
- trešureiz:1
- vienureiz:1
- aizreizot:1
- dreizinēt:1
- ēdamreize:1
- Freizinga:1
- greizacis:1
- greizieši:1
- greizkāpe:1
- greizonis:1
- greizulis:1
- ikreizējs:1
- nepareizs:1
- nereizība:1
- pareizība:1
- pareizīgs:1
- pareizums:1
- sagreizis:1
- šoreizējs:1
- tēvareize:1
- toreizējs:1
- vējgreizi:1
- vējgreizs:1
- reizenieks:1
- reizinieks:1
- reizreizēm:1
- reizrēķens:1
- aizviņreiz:1
- desmitreiz:1
- pēdējoreiz:1
- pusotrreiz:1
- septiņreiz:1
- vairākreiz:1
- citreizējs:1
- dažreizējs:1
- dēlamreize:1
- divreizējs:1
- ēdienreize:1
- greizacīgs:1
- greizkājis:1
- greizrocis:1
- greizzobis:1
- izreizināt:1
- kādreizējs:1
- kreizīmens:1
- kurreizējs:1
- māsaireize:1
- māteireize:1
- mēnešreize:1
- nepareizai:1
- nereiznīca:1
- otrreizējs:1
- pareizināt:1
- pareizruna:1
- pašreizējs:1
- pašreizīgs:1
- sareizināt:1
- sareizties:1
- sešreizējs:1
- taireizējs:1
- tēvamreiza:1
- tēviņreize:1
- toreizinai:1
- uzreizināt:1
- vakarreize:1
- vēlreizējs:1
- viņreizējs:1
- reizinājums:1
- reizināmais:1
- reizināšana:1
- reizinātājs:1
- izgājušreiz:1
- tūkstošreiz:1
- vēlvienreiz:1
- vienotrreiz:1
- Bādbreiziga:1
- brālimreize:1
- brāļamreize:1
- četrreizējs:1
- dreizānieši:1
- ēdiensreize:1
- Freizerboro:1
- greizgalvis:1
- greizkājīgs:1
- greizsirdis:1
- greizskanis:1
- izreizoties:1
- katrreizējs:1
- nepareizība:1
- nepareizīgi:1
- nepareizīgs:1
- nepareizums:1
- nereiznieks:1
- nodreizināt:1
- pareizīgums:1
- pareiznieks:1
- piecreizējs:1
- pirmreizējs:1
- pirmreizība:1
- pirmreizīgs:1
- puikamreize:1
- sagreizināt:1
- simtreizējs:1
- skuķamreize:1
- trīsreizējs:1
- vienreizējs:1
- vienreizība:1
- vienreizīgs:1
- reizesrēķins:1
- reizreizumis:1
- aizpagāšreiz:1
- daudzreizējs:1
- deviņreizējs:1
- greizainītis:1
- Greizgališki:1
- greizkājains:1
- greizkausīte:1
- greizķepains:1
- greizprātība:1
- greizsirdība:1
- greizsirdīgs:1
- kādreizējais:1
- pareizticība:1
- pareizticīgs:1
- viņreizējais:1
- desmitreizējs:1
- pirmreizīgums:1
- provreiznieks:1
- septiņreizējs:1
- vairākreizējs:1
- vienreizējība:1
- vienreizīgums:1
- vienreiznieks:1
- vienreizviens:1
- aizpagājušreiz:1
- greizsirdīgums:1
- pareizrakstība:1
- pareizticīgais:1
- pirmreizinātāji:1
- greizšķiedrainums:1
- vienreizlietojams:1
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes
- ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes)
- grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes
- kā reiz, arī kā reize, arī kā reizi
- kārtējā reize
- ne reizes
- pie reizes
- pie tās pašas (vienas) reizes
- pirmo reiz
- pusdienas reize
- reiz (biežāk reizi) par visām reizēm
- reiz uz reizes
- reizes rēķins
- reizi (arī reiz) par visām reizēm
- reizi (retāk reiz) pa visām reizēm
- reizi (retāk reiz) par visām reizēm
- reizi no reizes
- slaucamā reize, arī slaucamais laiks
- vakara reize
Atrasts skaidrojumos (4229):
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- (no)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu)
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- trāpīt [uzminēt]{e:56994}, pareizi domāt, teikt
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
- pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi.
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- cikārtinis Agrāks, kādreizējs.
- citkārtinis Agrāks, kādreizējs.
- pāraicināt Aicināt vēlreiz.
- eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
- jērīte Aita, kam jēri ir pirmoreiz.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- aitenes Aita, kurai pirmo reizi ir jēri.
- aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
- aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē.
- aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē.
- aizviņreiz Aizpagājušo reizi.
- pārkņopēt Aizpogāt vēlreiz.
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna.
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
- cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus.
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
- apkārtāt Apart otrreiz.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
- Izvalta Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Tiņģere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
- ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- pārvārtīt Apgriezt, apvērst (dažreiz vai daudzkārt).
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
- kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs.
- šķērss Aplams, nepareizs.
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
- pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko); aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārlūkot Aplūkot (ko) visu; aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni.
- referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
- āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3.
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- diena Ar laiku, pēc gadiem, kādreiz.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- nopakstēt Ar roku piedurt otram sānos vairākas reizes.
- kležiski Ar sagrieztām, greizām kājām.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs)
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
- tā kā stāv, arī tāds kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- pirmcila arkls līduma pirmreizējai aršanai, papuves arkls
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
- pārsadzīties Arot izveidot (vagu) vēlreiz, no jauna.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
- dishematopoēze Asinsķermenīšu nepietiekama vai nepareiza veidošanās.
- angiektopija Asinsvada nepareizs novietojums vai gaita.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- astoņkārtīgs Astoņas reizes.
- astoņreiz Astoņas reizes.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- astoņkārt Astoņreiz.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku.
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- tika Atgadījums, nejaušs gadījums, brīdis, reize.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem)
- no jauna, arī par jaunu atkal, vēlreiz; no sākuma, no gala
- atkaliņ Atkal, vēlreiz.
- reamputācija Atkārtota amputācija, vēlreizēja iepriekš amputēta locekļa amputācija.
- kāpināšana Atkārtota reizināšanas darbība vienādiem skaitļiem.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- pārlupināt Atkārtoti lupināt jau vienreiz nolupinātus zirnājus, pupājus u. tml.
- vēl atkārtoti, vēlreiz
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko)
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
- atsprākleniski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- atsprākliski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku).
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- meningoblastoma Ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu.
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms; arī reize.
- paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja
- distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas.
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- mise Atšķirībā no prēmijas nomaksas vairākos termiņos, dzīvības apdrošinājuma prēmiju vienreizēja samaksa.
- kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija.
- kuro reizi attiecīgajā reizē
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- disgnātisks Attiecīgs uz nepareizi izveidotiem žokļiem.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu.
- reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
- džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
- ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
- monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
- apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt
- psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
- fasciācija Augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija.
- pāraust Aust vēlreiz, no jauna.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien).
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
- pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
- kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna.
- pārbalsāt Balsot vēlreiz, no jauna.
- pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā.
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē
- ēdamlaiks Barošanas laiks; ēdienreize.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
- sāpoties bēdāties un dusmoties reizē
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku
- Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos
- melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku
- pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
- bez galvas Bez spējas pareizi domāt; dumjš.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu
- tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai
- atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz.
- pulku Bieži, daudzas reizes.
- starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
- brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize.
- brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.).
- pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā.
- braukt ar reizām braukt reizās
- strakšis Brīdis, reize.
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
- laiklaikiem Brīžiem, reizēm; laikiem.
- laikiem Brīžiem, reizēm.
- dažbrīd Brīžiem; dažreiz.
- brokastgalds Brokastu ēdienreizei servēts galds.
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes
- atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
- uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts.
- ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā.
- krepele Caurumains, līks un greizs koks.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem.
- iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā.
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā
- ik Cik - tik; katru reizi, kad.
- ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators
- oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- ķeķis Cilvēks ar greiziem zobiem.
- kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
- ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
- pusburis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- pusburvis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- transseksuālists Cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
- rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1); rakstpratējs.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
- svētdienaspīpmanis Cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz.
- greizons Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris; greizonis.
- krievnieks Cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
- citad Citreiz.
- citureiz Citreiz.
- citkārtējs Citreizējs.
- kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga
- otrreiz Citu reizi.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
- atseris Cūka, kurai sari aug nepareizā virzienā.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- četrkāršs Četras reizes lielāks; četrkārtīgs (1).
- četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
- četrreiz Četras reizes.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
- četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- četrkārt Četrreiz.
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību).
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva.
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- darba izziņošana darbība (arī publicēšana), ar kuras palīdzību pirmo reizi darbs kļūst pieejams publikai
- kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
- izziņošana Darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida.
- pierādīšana Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
- medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- stubelēt Darboties nepareizā vietā.
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
- debitēt darīt kaut ko pirmoreiz
- piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt
- reizinātājs Darītājs --> reizināt.
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
- pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna.
- jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes.
- testprogramma Datora apkalpes programma, ko izmanto tā ierīču un bloku darbības pareizības kontrolei.
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
- atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem.
- datu atkapsulēšana datu pārraides tīkla protokolos - datu paketes izdalīšana no kadra pēc tā pārraides pareizības pārbaudes
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- tervēt Daudz dzert (reizēm), žūpot.
- daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks.
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- daudzreiz Daudzas reizes; arī bieži.
- simtkārt Daudzas reizes.
- simtreiz Daudzas reizes.
- tūkstoškārt Daudzas reizes.
- tūkstošreiz Daudzas reizes.
- ne vienreiz vien daudzreiz
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
- musēt Daudzreiz atkārtot (piem., kādu tekstu).
- cik reižu daudzreiz, bieži
- cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
- daudzkārt Daudzreiz.
- daureižu Daudzreiz.
- pulkreiz Daudzreiz.
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
- vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
- nodžavāt Dažas reizes žagoties.
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
- veneti Dažreiz lietots venedu nosaukums.
- tasto Dažreiz pirkstu laipa.
- biljards Dažreiz tā sauc triljonu.
- oksihematoporfirīns Dažreiz urīnā atrodams pigments, hematoporfirīna atvasinājums.
- dažbēd Dažreiz, brīžiem, dažkārt.
- dažubān Dažreiz, dažkārt, bieži.
- palaikam Dažreiz, reizumis.
- reizi pa reizei dažreiz; brīžiem; reizēm
- daždien Dažreiz; dažu dienu.
- pa reizei (retāk reizēm) dažreiz; reizēm
- kādreiz Dažreiz; šad tad; kādu reizi.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
- dažkārt Dažreiz.
- dažureiz Dažreiz.
- dažvid Dažu brīdi; dažreiz.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- kumprs Deformēts, greizs, izliecies, kuprains.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās.
- dēlamreize Dēla reize (ko darīt).
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
- desmittiek Desmit reizes tik daudz.
- desmitreiz Desmit reizes.
- desmitkārt Desmitreiz.
- pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur; destilēt ko vēlreiz, no jauna.
- cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
- deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
- deviņreiz Deviņas reizes.
- deviņkārt Deviņreiz.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
- Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna.
- launaģis Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš.
- launags Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- diaita Diēta, kvantitatīvi un kvalitatīvi pareizs barošanas veids, atkarībā no slima vai vesela organisma vajadzībām un īpatnībām.
- elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma.
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā.
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
- dubultblīvuma diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē
- DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- uz pusi divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu)
- divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
- divkārtīgs Divas reizes lielāks.
- divreiz Divas reizes.
- reizināms Divd. --> reizināt.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča; šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums.
- pārnieks Divi reizē dzimuši dzīvnieku mazuļi.
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- due volte divreiz
- divdegu Divreiz aizdedzināms, divreiz dedzināts.
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām.
- doppio movimento divreiz ātrāk
- bidestilāts Divreiz destilēts.
- doppio valore divreiz lēnākā tempā
- otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.); divkārtīgi.
- divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- bis- Divreiz, divkāršs.
- bis Divreiz.
- divkārt Divreiz.
- doreiz Divreiz.
- difiodontisms Divreizēja zobu izšķilšanās dzīves laikā (vairumam zīdītāju).
- divtiek Divtik - divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu
- kovariance Divvērtīgu sadalījumu noviržu reizinājuma vidējā statistiskā vērtība.
- apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās
- pārdrāzt Drāzt vēlreiz, no ļauna.
- pārdrīvēt Drīvēt 1(1) vēlreiz, no jauna.
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
- nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
- ikterohematūrija Dzeltenā kaite reizē ar hematūriju.
- ikterohemoglobinūrija Dzeltenā kaite reizē ar hemoglobinūriju.
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties.
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
- pārdzert Dzert vēlreiz (to pašu atlikušo dzērienu, tai pašā ēdienreizē).
- pārdziedāt dziedāt vēlreiz, no jauna
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- kanceroderma Dzimumzīmēm līdzīgi plankumi uz vidukļa; plankumi dažreiz malignizējas.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus)
- pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
- pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi.
- pusdienas reize ēdienreize dienas vidū
- pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
- pušdienas Ēdienreize dienas vidū.
- padieneškas Ēdienreize launags.
- pabrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
- pusbrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
- pabrokasts Ēdienreize starp brokastīm un pusdienām.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
- padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
- pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
- vakariņas Ēdienreize vakarā.
- reize ēdienreize; arī ēdināšana, barošana
- ēdiensreize Ēdienreize.
- ēdums Ēdienreize.
- ēšana Ēdienreize.
- launadzis Ēdienreize.
- launaģis Ēdienreize.
- pusēdām Ēdienreizes laikā, vidū.
- pusēdā Ēdienreizes vidū.
- pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
- palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
- launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
- vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
- maltīte Ēdiens ēdienreizei; arī ēdiens.
- brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
- brokasts Ēdiens rīta ēdienreizei.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- mazbrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
- pabrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
- pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām.
- dieneškas Ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- pušdienas Ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
- melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
- Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- materiālu aprites periods ekonomisks rādītājs, kas parāda, cik reizes dotā perioda laikā notiek materiālu krājumu aprite vai cik dienas paiet, lai pārvērstu materiālu krājumus naudā vai debitoru saistībās
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- palaišanas moments elektromagnētiskais moments, ko attīsta dzinējs uzreiz pēc pieslēgšanas elektriskās enerģijas avotam
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
- darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai.
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV
- dizendokrīnisms Endokrīno dziedzeru nepietiekama vai nepareiza funkcija.
- kollektīvviļķi Ērģeļu mehānisma ierīces, kas ļauj ievest spēlē uzreiz vairākus reģistrus.
- pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku.
- mašņāt Ēst ārpus ēdienreizēm.
- mašņot Ēst ārpus ēdienreizēm.
- ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
- pārēst Ēst vēlreiz (tai pašā ēdienreizē, arī to pašu atlikušo ēdienu).
- maltīte Ēšana ēdienreizē; arī ēšana.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs
- monofāgija Ēšana vienreiz dienā.
- pusmaltīte Ēšanas laika puse, puse no ēdiena ēdienreizei.
- ēdamreize Ēšanas reize, ēšanas laiks.
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna.
- šanti Ezoterismā - miers; Tibetas lamaistu un budistu klosteros to atkārtojot katru reizi nobeidzot sludinājumu.
- tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
- āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna.
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- operacionālā vide fizikālā vide, piemēram, temperatūra, mitrums, izvietojums un barošanas noteikumi, kas nepieciešami sistēmas pareizai funkcionēšanai
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu
- dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m)
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
- pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
- pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
- biržas vērtība fondu birža reģistrētas atsevišķas akcijas biržas kurss, pareizināts ar sabiedrības kopējo akciju skaitu
- apagoģisks pierādījums formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
- Ņūtona binoms formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā.
- pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna.
- pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
- retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā.
- lē Franču deviņrindu strofa, ko veido trīs trīsrindes, kur katra panta trešā rinda ir īsa, dažreiz pat citā pantmērā.
- sediļa Franču pareizrakstības (diakritiskā) zīme, ko liek zem burta c, ja tas izrunājams kā s.
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
- aerosialofāgija Gaisa rīšana kopā ar siekalām, simptoms, ko dažreiz novēro neirozē.
- aviācijas negadījums gaisakuģa nepareiza funkcionēšana no brīža, kad kāda persona ierodas uz tā ar nodomu veikt lidojumu, līdz momentam, kad visas personas, kas piedalījušās lidojuma, ir izkāpušas no gaisakuģa
- spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
- katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes
- Eiklīda telpa galīgdimensiju lineāra telpa, kurā definēts vektoru skalārais reizinājums
- ņemt cilpu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- ņemt tornu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- ņemt vienu kārtu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
- pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- garantijas prēmija garantijas ņēmēja vienreizējs vai regulārs maksājums, kura apmērs atkarīgs no garantijas veida, līguma termiņa, garantijas summas, garantijas tarifa likmes un garantijas ņēmēja riska
- kreša Gardēdis un liels ēdājs reizē.
- garfokusa Garfokusa objektīvs, arī šaurleņķa objektīvs - objektīvs, kam fokusa attālums vairāk nekā l,5 reizes lielāks par kadra diagonāli (leņķiskais redzes lauks <45 grādiem); lieto gk. tālu objektu uzņemšanai lielā mērogā.
- sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- atmaisīt Gatavojot rudzu sējai, otrreiz uzart (zemi).
- lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs
- blakusgāzes Gāzes, ko iegūst reizē ar naftu un izdala naftas pirmapstrādes procesā; asociētās gāzes.
- dzeltenā glaucija glauciju suga ("Glaucium flavum"), kas reizēm tiek audzēta dārzos
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
- pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies
- otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
- pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
- pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
- pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
- polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
- divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu)
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci
- divkāršā grāmatvedība grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos: kontos, divās dažādās konta pusēs)
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
- šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
- plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
- loksartroze Greiza locītava.
- sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu.
- šķielīgs greizacīgs
- blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
- loksoftalms Greizacis, šķielētājs.
- koss Greizacis.
- šķielētājs Greizacis.
- sveiracis Greizacis.
- zveiracis Greizacis.
- zveiris Greizacis.
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- škļaubeniski greizi
- bemberis Greizi izaudzis bērzs.
- krobiķis Greizi izaudzis zarains koks.
- nožmīkstēt Greizi noskatīties.
- žveirēt Greizi skatīties.
- greičoties Greizi šūpoties.
- greiļot Greizi virzīties, kustēties.
- greiliski Greizi, kreiliski.
- pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri.
- greipot Greizi, šķībi iet.
- griezi Greizi, šķībi.
- greidi Greizi.
- greizai Greizi.
- greiži Greizi.
- kloža Greizkājis, streipuļotājs.
- kložkāja Greizkājis, streipuļotājs.
- plagiochilaceae Greizkausīšu dzimta.
- lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides")
- porenīšu greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila porelloides")
- plagiochila Greizkausītes.
- Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte
- pļeņica Greizs, līki saaudzis koks.
- greilis Greizs, līks cilvēks.
- greinis Greizs, līks cilvēks.
- kležs Greizs, līks.
- sašķiebts Greizs, slīps.
- klaivs Greizs, šķībs.
- kleivs Greizs, šķībs.
- graizs Greizs.
- greits Greizs.
- greizns Greizs.
- sagreizis Greizs.
- sariezies Greizs.
- šļumps Greizs.
- gailestība Greizsirdība.
- greizprātība Greizsirdība.
- greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs.
- gailestīgs Greizsirdīgs.
- greiznis Greizums, greizi.
- nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi.
- bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- hamadriāda Grieķu mitoloģijā - koka nimfa, rodas reizē ar koku, dzīvo tā lapotnē un nomirst reizē ar to.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
- Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
- nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
- pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme
- Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās
- spermatīds Haploīda šūna, kas radusies negatvajām dzimumšūnān vairākas reizes daloties, un kas attīstās par spermatozoīdu.
- leņķiskā frekvence harmonisku svārstību frekvenes reizinājums ar 2π.
- hemodiafiltrācija Hemofiltrācija ar dialīzes elementiem; asins plūsma ir divreiz ātrāka nekā parastā dialīzē.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā.
- kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu.
- homologrāfisks Homologrāfiskās projekcijas - projekcijas, kas pareizi atveido laukumu attiecību.
- linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums.
- pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
- pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
- iešķirot Iedalīt, nolikt pareizajās vietās.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; dēstīt vēlreiz, no jauna.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ.
- ietrenēt aci (arī acis) iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko)
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- anastomozīts Iekaisums, kas dažreiz rodas kuņģa un zarnu anastomozes vietā.
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet.
- ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai.
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
- ristorno Ieraksts grāmatvedības grāmatā; ar to izlabo iepriekšējo nepareizo ierakstu.
- punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
- paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu
- aizsargslēdzis Ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu.
- kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
- piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā; iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no ļauna.
- ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
- saskrāpt ieskrāpt (vienreiz)
- sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē).
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- pārbaudāmība Iespēja tulkotājam, pārbaudot tulkojuma pareizību, izmantot dažādus rakstu avotus vai tiešas konsultācijas.
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
- izdevums iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē
- kongreva spiede iespiešana kumpiem burtiem, izspiedumiem; iespiešana vairākām krāsām uz reizi
- pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna.
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- pārstādīt Iestādīt citā vietā; stādīt vēlreiz, no jauna.
- pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- datnes beigu iezīme iezīme, kas seko tieši pēc pēdējā ieraksta datnē un atzīmē datnes beigas. Datnes beigu iezīme var ietvert arī kontrolsummu, ko izmanto datu pareizības pārbaudei
- konkordance Iežu slāņu sagulums to pareizā vecuma secībā.
- vienmēr Ik reizi; katrreiz.
- kurreiz Ikreiz; katru reizi.
- hemodistrofija Ikviena asins slimība, ko izraisījusi nepareiza parenterāla barošana.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
- sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
- deivelēt Ilgstoši nepareizi izmantot.
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
- Meherbaba Indiešu garīgais vadonis (dzīvoja 1894.-1969. g.), kuru viņa sekotāji uzskatīja par avatāru; sākot ar 1925. gadu līdz savas nāves brīdim viņš ne reizi neierunājās.
- ētiskais jūtīgums indivīda spēja identificēt situācijas ētiskumu, pieņemt ētiski pareizu lēmumu un proaktīvi šo situāciju risināt
- frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- programmatūras validēšana informācijas sistēmas pārbaude, kas apliecina, ka sistēma izveidota pareizi un ka tā atbilst sākotnējo prasību funkcionālai specifikācijai
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
- pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
- dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā
- pārinventarizēt Inventarizēt vēlreiz, no jauna.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi.
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību
- divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots.
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai
- irmoloģija irmosu krājums pareizticīgo dievkalpojumam
- pusrīts Īsa, neliela ēdienreize pirms brokastīm.
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1.
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
- ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2.
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt.
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot.
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt.
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt.
- spurkšiens Īslaicīgs, vienreizējs spurkšis.
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
- altings Islandes parlaments, pirmo reizi sasaukts kā iedzīvotāju sapulce 930. gadā, mūsdienās vēlē iedzīvotāji uz 4 gadiem.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- kā uz pasūtījumu īstā reizē, tā, ka labāk nevar vēlēties
- kā saukts īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams; katrā ziņā, noteikti
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas
- riktīgs Īsts, pareizs.
- oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
- oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
- nokliegties Īsu brīdi vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- nokrekšēt Īsu brīdi vienu reizi krekšēt; nokrekšēties.
- nokrekšķēt Īsu brīdi vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēties.
- nopurkšēt Īsu brīdi vienu reizi purkšēt.
- nopurkšķēt Īsu brīdi vienu reizi purkšķēt.
- uzblīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšināt (kādam, kam, pa ko).
- uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzbungāt Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
- uzplaukšināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplikšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpļikstināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt.
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- snieģelēt Īsu brīdi, reizēm snigt.
- nokraukšēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšēt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšķēt.
- noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
- nobaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot; nomauroties (1).
- noblakšēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšēt.
- noblākšēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšēt.
- noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
- noblarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
- noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
- noblīkšēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt un atbalsoties.
- noblīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt.
- noblīkšķēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt un atbalsoties.
- noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
- nobliukšēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšēt.
- nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
- noblūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšēt.
- noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
- nobrakšēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšēt.
- nobrākšēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšēt.
- nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
- nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
- nobrikšēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšēt.
- nobrīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšēt.
- nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
- nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
- nobūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšēt.
- nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
- noburkšēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
- nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
- nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
- nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čērkstēt.
- nočērkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čērkstēt.
- nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
- nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
- nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
- nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
- nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
- nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
- nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
- nodūkties Īsu brīdi, vienu reizi dūkt.
- nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
- nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nodvesties.
- nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nopūsties.
- nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
- noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
- nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgt (1).
- nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgties.
- nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
- nobrikstēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt.
- nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- nograndīt Īsu brīdi, vienu reizi grandīt.
- noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
- nogurdzēt Īsu brīdi, vienu reizi gurdzēt.
- nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
- noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
- nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
- noklakšēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšēt.
- noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
- noklankšēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšēt.
- noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
- noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
- noklaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšēt.
- noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
- noklikšēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšēt.
- noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
- noklinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšēt.
- noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
- noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
- noklunkšēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšēt.
- noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- noknakšēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšēt.
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšēt.
- noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest 1.
- noknikšēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšēt.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
- nokrakšēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšēt.
- nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
- nokrekšēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšēt; nokrekšēt (1).
- nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēt (1).
- nokrikšēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšēt.
- nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
- nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
- nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēt (1).
- nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēties (1).
- nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- nokvankšēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
- noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
- noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
- nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
- nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
- nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
- noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt; noņaudēt (1).
- noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
- noņirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņurdēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt.
- noņurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nopakšēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
- nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noparkšēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšēt.
- noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
- nopaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšēt.
- nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
- nopēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšēt.
- nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties.
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt.
- noplākšēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšēt.
- noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
- noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
- noplārkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt (1).
- noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
- noplaukšēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšēt (1).
- noplaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšēt.
- noplaukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt, plīkšķēt augstā tonī.
- noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
- noplīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšēt.
- noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
- noplinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšēt.
- noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
- nopliukšēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšēt.
- nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
- noplunkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšēt.
- noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
- nopļerkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšēt.
- nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
- nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
- nopukšēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšēt.
- nopūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
- nopūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- nomurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkt (1).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkties (1).
- norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
- norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
- norukšēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēt.
- norukšēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēties.
- norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt; norukšķēt.
- norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt; norukšķēties.
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
- nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
- nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt; arī nosaukt (3).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
- noskrapšēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskraukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
- nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
- nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
- nosparkšēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšēt.
- nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
- nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nospingt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt; nosprakšķēt.
- nosprakšēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšēt; nosprakstēt.
- nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt; nosprakstēt.
- nospraukšēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšēt.
- nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
- nosprauslāties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
- nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
- nosprikstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprikstēt.
- nospurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšēt.
- nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
- nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
- nostirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšēt.
- nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
- nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
- nostrinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšēt.
- nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
- nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt; nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
- nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
- nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
- nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļekstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļākt Īsu brīdi, vienu reizi šļākt; nošļākties (2).
- nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties; nošļākt (2).
- nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
- nošmaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmaukšķināt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
- nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
- nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
- nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- nošņarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņarkstēt.
- nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
- nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
- nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
- notarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notikšēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšēt.
- notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
- notinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšēt.
- notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
- notrankšēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšēt.
- notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
- notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
- nourkšēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšēt.
- nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
- novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
- novaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšēt.
- novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
- novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
- nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
- nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
- nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt (1).
- nozlarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšēt.
- nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
- nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
- nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
- nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
- nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
- nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
- nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
- nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
- nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
- nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
- nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
- nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
- nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
- nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
- nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
- nožvargzdēt Īsu brīdi, vienu reizi žvargzdēt.
- nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
- nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
- nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
- nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
- nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs).
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
- iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties
- čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto).
- izlencēt Izdibināt pareizo ceļu.
- pufs Izdomājums, nepareiza ziņa.
- negabals Izdomājums, nepatiesība; kaut kas aplams, nepareizs.
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- anamorfoze Izkropļots, nepareizs zīmējums, kas tomēr šķiet pareizs noteiktos apstākļos, piem., tam atspoguļojoties ieliektā vai izliektā spogulī.
- pārnītīt Izlabot kļūdas, ja velki nītīs savērti nepareizi.
- izlases kļūda izlases un ģenerālkopas raksturotāju neatbilstība, kas ir saistīta ar izlases nepareizu izvēli; reprezentācijas kļūda
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- knāķis Izliekts; līks; greizs.
- gripoze Izliekums, greizums.
- simulācija Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija.
- izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot).
- likt lietā izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā
- skrutinijs Izmeklēšana, pārbaudīšana, vēlēšanu rezultātu paziņošana, vēlēšanu pareizības pārbaudīšana, arī vēlēšanas (balsošana) ar zīmītēm vai bumbiņām.
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
- bioloģiskais mikroskops izplatītākais mikroskopa tips, ko lieto visās medicīnas nozarēs; palielinājums līdz 2000 un vairāk reizēm
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
- dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies
- slaukt Izsauksmes vārds, ko lieto lai raksturotu īsu, vienreizēju, plaukšķošu skaņu.
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- oze Izskaņa, kas norāda uz patoloģisku stāvokli vai procesu, dažreiz arī uz nenormālu palielināšanos.
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
- izkļūdīties Izsprukt, nepareizi izrunāties.
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu
- pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
- notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām); izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam
- IIRC Ja pareizi atceros (angļu "if I recall correctly"; īsziņās).
- uzjādelēt Jājot uzvirzīties augšā (vairākas reizes bez problēmām).
- jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai.
- sibori japāņu auduma krāsošanas (batikas) tehnika, ko izpildot dažādos veidos un krāsojot daudzas reizes iegūst visdažādākos rakstus un krāsu toņus
- jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- gulējums jau notikusī [gulēšana]{s:1898}; viena gulēšanas reize
- pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA)
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1).
- pārmaisīt jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna
- jēre Jauna aita (kurai pirmo reizi ir jēri).
- neografija Jauna pareizrakstība un kaislība uz to.
- MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
- sveķītis Jaunpiens, ko izslauc pirmajā reizē pēc atnešanās.
- pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
- izmaksu rašanās vietas jebkura darba (aprites) cikls vai atbildības vieta, kur uzkrāj izmaksas; šo vietu sadalījums ir vajadzīgs iespējami pareizākai vispārējo izmaksu sadalīšanai pa izmaksu nesējiem un izmaksu atbilstības budžeta (tāmes) rādītāju efektīvai kontrolei
- ortogonāli vektori jebkuras vektoru telpas vektori, kuru skalārais reizinājums ir 0.
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
- bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- herēzija Jūdaismā - nepareiza ticība.
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
- pārjumt Jumt vēlreiz, no jauna.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
- prīžu tiesības jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu
- izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu
- kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa.
- kā kuro reizi kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams)
- pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
- reiz kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- savulaik kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savlaik
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savulaik.
- lugi Kāda procesa, stāvokļa periodiska atkārtošanās; reizes.
- pie reizes Kādā reizē; noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
- kaut kad kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē
- reintrodukcija Kādas sugas ieviešana apvidū, kur tā kādreiz mitusi, bet vēlāk izzudusi.
- īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- zudusī kadra daļa kadra attēla daļa, kas paliek ārpus ekrāna, demonstrējot filmu televīzijā (reizēm zaudē līdz 12% attēla)
- kad kādreiz kādreiz
- kādureiz Kādreiz (1).
- kādureiz Kādreiz (2).
- kādureiz Kādreiz (3).
- reizi Kādreiz (par ko sen notikušu).
- vienlaik Kādreiz agrāk; reiz (2).
- laikam Kādreiz, citreiz.
- kaškad Kādreiz, dažreiz.
- olim Kādreiz, kaut kad, sen.
- citkārt Kādreiz, senāk; arī dažreiz.
- Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
- Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā).
- iegultne Kādreizēja upes gultne.
- poligrafilo Kādreizējais Poligrāfiķu kultūras nams Rīgā.
- politeķis Kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte).
- jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji.
- kaskad Kāds kādreiz.
- jeiris Kāds, kam greizas acis.
- šķībmutis Kāds, kam ir greiza, sašķiebta mute.
- šķeteris Kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc.
- terglis Kāds, kas neko nedara pareizi, nepilda uzdoto darbu.
- leģeris Kāds, kurš staigā greizām kājām.
- resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
- mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā
- šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
- etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas)
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
- trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
- pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna.
- jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
- pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
- pārkapelēt Kaplēt vēlreiz, no jauna.
- pārkaplēt Kaplēt vēlreiz, no jauna.
- rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
- pārkarsēt Karsēt vēlreiz (to pašu).
- pārkārst Kārst vēlreiz, no jauna.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai.
- rinda Kārta, reize (kādai darbībai); vieta (kā) secībā.
- strēķe Kārta, reize.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- pārkārtāt Kārtāt vēlreiz, no jauna.
- riktīgi Kārtībā; pareizi.
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- pārlikt eksāmenu kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- pārtecināt kāst vēlreiz, no jauna
- pārkāst Kāst vēlreiz, no jauna.
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
- celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- katroreiz Katrreiz.
- kurreizējs Katrreizējs, ikreizējs.
- alolālija Katrs savdabīgas, nepareizas, defektīvas runas veids.
- katrubrīd Katru brīdi; katrreiz.
- cik Katru reizi - kad.
- cikreiz Katru reizi - kad.
- tikreiz Katru reizi - kad.
- ikreiz Katru reizi; vienmēr.
- ikreizas Katru reizi; vienmēr.
- ikreizes Katru reizi; vienmēr.
- katrreiz Katru reizi; vienmēr.
- osteohondrīts Kaula un skrimšļa iekaisums; ar šo nosaukumu dažreiz apzīmē osteohondrozi.
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus.
- atzīšana Kaut kā pieņemšana par esošu, pareizu u. tml.
- greiža Kaut kas greizs.
- plaīna Kaut kas nepareizs, ačgārns.
- sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
- mērgļoties Kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt.
- krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- keratofakija Keratoplastika, kuras gadījumā donora radzenes daļu saliec un transplantē zem recipienta radzenes, lai veidotos pareizais liekums.
- animācijas kinokamera kinokamera, kas uzņem attēlus animācijas filmām; katrā iedarbināšanas reizē uzņem vienu kadru
- pirmiespiedums Klasiķu pirmizdevumi, inkunābulas un grāmatu mākslas pirmie ražojumi pilsētās, kur tie pirmoreiz parādījās.
- servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
- klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā.
- loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā
- neprecizitāte Kļūda, nepareizība.
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta
- tekstūra Kļūdainās vietas nosegšana ar pareizā teksta uzlipinājumu.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- alīgs Kļūdains, maldīgs, aplams, nepareizs.
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
- nošaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties
- šaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties
- (no)šaut šķībi (arī greizi) kļūdīties, nepareizi rīkoties
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties
- šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties
- (no)šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties
- sagņugt kļūt greizam un vārgam
- kumt Kļūt greizam, ar kupri.
- sasakļauties Kļūt greizam, saliekties (par koka priekšmetu).
- pārsakļauties Kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
- pārkodināt Kodināt vēlreiz, no jauna.
- nukleoīds Kodolam līdzīgs veidojums; kodolveida ķermenītis, dažreiz atrodams eritrocītu centrā.
- faktors Koeficients, skaitlis, kas tiek reizināts ar kādu citu skaitli.
- veidaugstums Koka (audzes) augstuma reizinājums ar veidskaitli.
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus
- sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet.
- žūšanas defekti koksnes bojājumi, kas rodas žāvēšanas procesā, ja neievēro pareizu žāvēšanas tehnoloģiju
- koksnes dubultpiesūcināšana koksnes secīgā piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
- komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
- CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory")
- CD-ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai; lasāmatmiņas kompaktdisks
- ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos, kas notiek reizi četros gados
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot citādu.
- silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs
- kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu.
- sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus
- muka Kopā, uzreiz.
- magnētiskās plūsmas saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem; ja visus vijumus šķērso viena un tā pati magnētiskā plūsma, tad saķēdējums ir vienāds ar magnētiskās plūsmas un vijumu skaita reizinājumu.
- pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus).
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
- blīzums krasa apaļkoku resgaļa caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma palielināšanās, kad resgaļa caurmērs (platums) ne mazāk kā 1,2 reizes pārsniedz sortimenta caurmēru (platumu) 1 m attālumā no resgaļa
- pārkrāsot Krāsot vēlreiz, no jauna.
- pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu).
- pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
- "balona" kredīts kredīts, kas tiek dzēsts nevis pa daļām, bet vienreiz pilnā apjomā
- lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju.
- sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
- ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas
- reālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā
- ideālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā
- grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas.
- pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- greizulis Kropls, greizs.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
- slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
- Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
- pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
- pārkult Kult vēlreiz, no jauna.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- pārbūkāt Kuļot kuļmašīnā, noiberzt vēlreiz, no jauna.
- Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
- gastromiotomija Kuņģa cirkulāro muskuļu šķiedru pārgriešana, ko izdara dažreiz čūlas slimībā.
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
- pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
- ubi Kur; kad, tiklīdz kā, ikreiz.
- kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi.
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- kuroreiz Kuru reizi.
- greižot Kustēties greizā virzienā.
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados.
- pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- atmācība Kvalifikācijas celšana, otrreizēja (atkārtota) apmācīšana.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
- pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu
- pārķīlēt Ķīlēt vēlreiz, no jauna.
- rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- īstenīca Labā roka; īstā, pareizā vieta.
- fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs.
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt.
- (ie)kalt galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī (ie)mācīt
- kalt (arī iekalt) galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt
- pārsvēpēt Labi izkvēpināt (no jauna, vēlreiz).
- reiziņa Labības kārta, ko ar vienu reizi ielaiž kuļmašīnā.
- pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize.
- pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi
- otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi
- trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi
- relaksācijas laiks laiks, kurā sistēmas mērāmais parametrs samazinās e reizes, piem., ierosinātu atomu dzīves laiks, kurā ierosinātu atomu skaits noteiktā stāvoklī samazinās e reizes
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- pārlaitīt Laitīt (masēt, berzēt) vēlreiz, no jauna.
- pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
- pārlamāt Lamāt vēlreiz (to pašu).
- lampadiņa Lampiņa pareizticīgo svētbildes priekšā.
- pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- elektriski pārprogrammējamā lasāmatmiņa lasāmatmiņa, ko ar elektrisku signālu palīdzību var programmēt un vairākas reizes pārprogrammēt gan datorā gan ārpus tā.
- legastēnija Lasīšanas un pareizrakstības traucējumi.
- rakstītpratība Lasīšanas un rakstīšanas, t. i. rakstu prasme; prasme lasīt un pareizi rakstīt.
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- pārskaitīt lasīt vēlreiz, no jauna
- lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca.
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
- atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
- launaggalds Launaga ēdienreizei servēts galds.
- anizohipercitoze Leikocītu palielināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- anizohipocitoze Leikocītu samazināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- pārlemt Lemt vēlreiz, no ļauna; izlemt citādi.
- cisticerks Lenteņa tārpa finnas veids; tas ir pūslis, kura siena vienā vietā iespiežas dobumā un veido tārpa galvu ar piesūcekņiem, dažreiz ar āķiem.
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus
- koleopters Lidaparāts ar spārnu pareizā riņķa formā (pretskatā).
- hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe
- līdz šim līdz pašreizējam laikam, laikposmam
- pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
- pusgarš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni 1,5 reizes lielāku pagarinājumu nekā tās pašas kvalitātes nepagarinātu līdzskani
- ponderācija Līdzsvars, pareizība situācijā un pozē.
- aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties.
- uzmašām Lieku reizi, no lieka.
- Plagiochila asplenioides lielā greizkausīte
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- rietumu shizma lielā shizma 1378.-1417. g., kad reizē valdījuši vairāki vienlaicīgi pāvesti
- EXPO Liela starptautiska izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
- sočna Lielisks, labs, vienreizējs.
- reāli Lielisks, vienreizējs.
- kandila Liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā.
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- totālā plastika lielums, kas nosaka, cik reizes palielināts dziļumu izšķiršanas asums, veicot stereoskopisko aplūkošanu
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu
- spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna; lejot pārveidot par ko citu.
- a lieto ar iebilduma, dažreiz arī izsmiekla, nievājuma nokrāsu
- op Lieto, lai pamudinātu celt ko smagu; lieto, lai pamudinātu vairākus sākt celt ko smagu reizē.
- ja lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizi Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus
- pārderēties Līgt vēlreiz; atjaunot (darba līgumu).
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi.
- reboskēlija Līkas, greizas kājas.
- gumzumu gumzumiem art līki un greizi art.
- sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle.
- līkāns Līks greizs cilvēks.
- netaisns Līks, greizs.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- kluīns Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- pārdziedināt Likt dziedāt vēlreiz (to pašu).
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no ļauna.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai
- lekurs Līkums, greizums.
- gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli
- Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu)
- asociatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu
- komutatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna; pielīmēt citā vietā.
- etiķešu papīrs līmēts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās
- snāte lina šalle (ar bārkstīm), kas tika nēsāta svētku reizēs
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē.
- linu pēda linu daudzums, ko plūcot saņem vienā saujā un visu uzreiz izplūc un pēc tam sasien
- pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna; pielipināt citā vietā.
- slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
- draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- draņķot Līt un snigt reizē.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem
- akromiotonija Locekļu muskulatūras toniskas spazmas, kas dažreiz rada roku vai kāju deformāciju.
- pārlocīt Locīt vēlreiz, no jauna.
- amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava.
- pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta
- neaktīvais logs logu vidē, kas spēj vienlaicīgi atveidot uz displeja ekrāna vairākus logus, neaktīvais logs ir logs, ar kuru lietotājs pašreizējā brīdī nestrādā
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi
- formālā loģika loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas
- limforoīds Lokalizēta perianālo limfvadu paplašināšanās, kas līdzinās hemoroīdiem; dažreiz venēriskās limfogranulomas gadījumā.
- estansija Lopkopības uzņēmums Dienvidamerikas stepēs, vidēji ap 1000 ha norobežotas (ar dzloņstiepļu žogiem, bet dažreiz līdz 300000 ha) teritorijas ar pārvaldes un saimniecības ēkām vidū.
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
- juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai.
- pārlozēt Lozēt vēlreiz, no jauna.
- pātari Lūgšana (2); tēvreize; arī reliģisks teksts.
- ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa).
- zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā.
- repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
- mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
- (jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu
- ģeniāls Ļoti izcils, vienreizējs.
- aklas bailes ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- šķībi (un) greizi ļoti nepareizi
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu
- zelta vārdi ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma
- pravadņiks Ļoti pareizs, taisns cilvēks.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- kā apdedzinājies ļoti strauji, uzreiz; lielā nepatikā
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- agatobiotika Mācība par pareizu dzīvi.
- diaitētika mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama, pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
- kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
- memorēt Mācīties no galvas, piesavinātie kādu mācības vielu, to vairākreiz atkārtojot un radot labvēlīgus atcerēšanās nosacījumus.
- kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
- zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
- pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna; panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
- pārmaisīt maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās.
- nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
- sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
- likt galdā maksāt uzreiz (visu naudas summu)
- skaitīt (arī likt) galdā maksāt uzreiz (visu naudas summu)
- likt (arī celt) galdā maksāt uzreiz (visu naudas summu)
- ortobiotika Māksla jeb mācība pareizi dzīvot.
- kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
- nomaldi Maldi (1); nepareiza, aplama rīcība, darbība.
- error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu.
- dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta.
- dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
- apalot Maldināt, aizvest nepareizi.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
- rikties maldīties, iet nepareizā virzienā
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- bavāri Markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sāk., kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu.
- pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna; marķēt (kādu kopumu) visu.
- māsaireize Māsas kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.).
- radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
- hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ.
- pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
- intuicionisms Matemātikas filozofisko pamatojumu virziens, kas par matemātikas avotu un tās konstrukciju pareizuma kritēriju atzīst intuīciju.
- involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija.
- atkvēlināšana Materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu.
- elektroimpulsapstrāde Materiālu elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto kur izmanto 500-1000 mikrosekunžu (dažreiz līdz 10000 mikrosekundēm) ilgus līdzstrāvas impulsus.
- māteireize Mātes kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.).
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu
- Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
- pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu; ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
- pārmazgāties Mazgāties vēlreiz.
- pārmēbelēt Mēbelēt vēlreiz, no jauna.
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
- medību vadītājs mednieks, kas atbild par pareizu medību norisi un medību noteikumu ievērošanu
- cryptosporiopsis Melankoniju dzimtas ģints, kas reizēm tiek pieskaitīta gleosporiju ģintij.
- sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
- pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna.
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- reize mēnešreizes
- mēnorrēja Mēnešreizes, mēnešstarpas.
- kseromēnija Menstrualo asiņu nepietiekama izdalīšanās vai trūkums; "sausās mēnešreizes".
- pārmērcēt Mērcēt vēlreiz, no jauna.
- sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
- mākslīgā meža atjaunošana mērķtiecīga meža stādīšana vai sēšana vietās, kurās mežs ir audzis agrāk vai aug pašreiz
- kļūdu atklāšana mērķtiecīga redundances izmantošana datu pārraides procesā, lai pārbaudītu saņemto datu pareizību
- metriskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē
- pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus.
- zīlītes membrāna mezodermas slānis, kas klāj augļa zīlīti līdz astotajam mēnesim; dažreiz persistē
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur; mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
- atmīcīt Mīcīt vēlreiz (mīklu).
- hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- pārmīnēt Mīnēt vēlreiz, no jauna.
- minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
- pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur; mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- atkrākties Mirstot pēdējo reizi iekrākties.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes.
- pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz.
- maldinātājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājgars Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
- ameboidisms Morfoloģiska vai funkcionāla līdzība amēbai, piem., amēbveida kustības, ko dažreiz novēro noteiktās nervu šūnās.
- morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas.
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
- pseidokoloīds Mukoīda viela, dažreiz atrodama olnīcu cistās.
- hieradiakons Mūks - diakons pareizticīgo baznīcā.
- vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
- smūdziski Muļķīgi, aprobežoti; nepareizi.
- pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
- arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu
- aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa.
- anomāls muskulis muskulis, kas attīstījies neparastā vietā vai kam neparasta anatomiskā uzbūve; dažreiz bez funkcijas
- melkīti Mūsu dienās - Bizantijas rīta kristieši (gan pareizticīgie, gan uniāti), kuri pieder Antiohijas, Jeruzalemes un Aleksandrijas patriarhātiem.
- bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā).
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
- paramūzija Muzikālās izjūtas izkropļojums, nepareiza toņu un intervālu atskaņošana.
- rondeau Mūzikas forma, kur galvenā tēma pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākreiz.
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- ģeometriskais vidējais n-tās pakāpes sakne no n skaitļu reizinājuma
- komieši Nācija, dzīvo Komi Republikā (Krievijā), runā komiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- Maitreja Nākamais Buda, pirmais no nākotnes budām; budisti tic, ka laiku pa laikam pasaulē parādās jauns buda, lai uzturētu zināšanas par pareizo ceļu.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- nākošreiz Nākošajā reizē; nākamreiz.
- naksniņas nakts ēdienreize
- kāzu nakts nakts pēc laulībām; nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā
- rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes.
- ašars Naturālais (dažreiz naudas) nodoklis musulmaņu zemēs; 20. gs. atcelts.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- kopmaksājums Naudas darījums, kurā visa summa tiek samaksāta vienā reizē.
- vērumzīmes Navigācijas zīmes (dažreiz bākas), kas veido navigācijas vērumu.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- pārzobe Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums, kas rodas nepareizi asinot.
- ņemstelēt Ne īsti ņemt, ne neņemt, neprast ko pareizi paņemt, negribīgi ņemt.
- (jau) kuro (retāk kuru) reizi ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi
- neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- glazēšana neapdedzināta vai vienreiz apdedzināta keramiska izstrādājuma pārklāšana ar glazūras suspensiju vai smalki samaltu glazūras pulveri
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
- kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklei.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
- nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
- pseudoksija Neīsta, viltus mācība, nepareizas domas, alošanās.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- iecelties Nejauši (nepareizi) iecelt.
- nereiz Nekad, nevienu reizi.
- blowout Nekontrolējama naftas un dažreiz arī gāzes izplūde no urbuma vietas.
- mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
- starpmaltīte Neliela ēdienreize starp divām normālām ēdienreizēm.
- sadruga Neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā.
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
- loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
- makropolicīts Neparasti liels hipersegmentēts polinukleārais leikocīts, dažreiz atrodams asinīs perniciozās anēmijas gadījumā.
- rotacisms Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- aparātatteice Nepareiza aparāta darbība kāda tā elementa atteices dēļ.
- principatteice Nepareiza aparāta darbība, ko izraisījusi kļūdaina aparāta projektēšana, konstruēšana, ieregulēšana vai lietošana.
- displāzija Nepareiza attīstība vai augšana.
- disģenēze Nepareiza attīstība, reprodukcijas spēju vājināšanās vai izzušana.
- polidisplāzija Nepareiza dažādu audu veidu, orgānu vai to sistēmu attīstība.
- detonācija Nepareiza dziedāšana.
- splanhnektopija Nepareiza iekšējo orgānu guļa.
- melmārciņš Nepareiza mārciņa (viltots atsvars).
- disģenēzija Nepareiza orgānu vai audu attīstība embrioģenēzes gaitā un postnatālajā periodā.
- parosmija Nepareiza ožas sajūta; ožas ilūzijas.
- parablepsia Nepareiza redze.
- parablepsija Nepareiza redze.
- greizs solis nepareiza rīcība
- aplamība Nepareiza rīcība, attieksme; kļūda, muļķība.
- parorhīdija Nepareiza sēklinieka atrašanās vieta.
- otoze Nepareiza skaņu un vārdu uztvere.
- subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu.
- parakūzija Nepareiza vai maldinoša skaņu uztvere.
- polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
- nevietā Nepareizā vietā.
- akrometaģenēze Nepareiza, kroplīga locekļu attīstība.
- paralogisms Nepareiza, neloģiska domāšana; psihisku slimnieku bezjēdzīga runa.
- irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
- kasjaks Nepareizas darbības.
- poikiloblasts nepareizas formas eritroblasts
- poikilocīts nepareizas formas eritrocīts
- poikilotrombocīts nepareizas formas trombocīts
- apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu.
- nozāļot Nepareizi ārstējot nogalināt.
- ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
- sabļudīt Nepareizi izdarīt.
- Sabiedrības salas nepareizi lietots Biedrības salu nosaukums
- pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības
- refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
- čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt.
- režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- apsaskaitīties Nepareizi saskaitīt.
- saķeburot Nepareizi un pavirši pagatavot.
- aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
- aplami Nepareizi, arī muļķīgi.
- pārkņopēt Nepareizi, greizi aizpogāt.
- buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
- aplamai Nepareizi, maldīgi.
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām.
- garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi
- šķērsām Nepareizi; slikti, nekvalitatīvi.
- nepareizai Nepareizi.
- nepareizīgi Nepareizi.
- nereizība Nepareizība.
- Zendavesta Nepareizs Avestas apzīmējums.
- adenodiastāze Nepareizs dziedzera vai tā daļu novietojums.
- ostektopija Nepareizs kaula stāvoklis.
- splenektopija Nepareizs liesas stāvoklis; klaiņliesa.
- mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku.
- maloklūzija Nepareizs sakodiens.
- paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
- flebektopija Nepareizs vēnas novietojums.
- maldi Nepareizs, aplams (par rīcību, darbību).
- kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
- aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
- zirga pēda nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
- odontoloksija Nepareizs, neregulārs zobu stāvoklis.
- nepareizīgs Nepareizs.
- neriktīgs Nepareizs.
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
- mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- nereiza Nereize.
- nereiznīca Nereiznieks.
- neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
- kreizī Nesaprātīgs, nepareizs.
- kreizi Nesaprātīgs; nepareizs.
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
- žargoņa Neskaidra runa, nepareiza izruna.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
- atopognozija Nespēja pareizi lokalizēt sajūtu.
- sensorā alālija nespēja pareizi uztvert runu
- motorā alālija nespēja pareizi vokalizēt runu
- anortogrāfija Nespēja rakstīt pareizi; motoriskā agrāfija.
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt; aklība.
- astāzija nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju
- agramatisms Nespēja vārdus pareizi gramatiski izveidot un teikumā sakārtot.
- aiznesāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam.
- aiznēsāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam.
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
- dvīņi Nevajadzīgi, divreiz salikti vārdi.
- tirliņš neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi
- ne reizes nevienu reizi; nekad
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- nepratne Nezināšana, nespēja pareizi novērtēt situāciju.
- knāsis Nicinošs apzīmējums greizam, salīkušam cilvēkam.
- ekskretorā urogrāfija nieru un urīnceļu anatomiskā un funkcionālā stāvokļa noteikšana, ievadot vēnā kontrastvielu un sekojot tās izdalīšanai pēc 7 minūtēm, 15 minūtē un 20 minūtēm, dažreiz arī vēlāk; tādējādi iegūstot informāciju par nieru funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnceļu deformāciju, nosprostošanos utt.
- Ašurbanipala pils Nīnivē atrakta pils (7. gs. p. m. ē.), ko reiz apjoza 25 m augsts mūris, pils atradās uz uz augstas terases, to rotāja grezni cilņi, kas vēstīja par Ašurbanipala uzvarām.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- namiņš No kokiem stāvas telts veidā sasliets mājoklis, kādā senatnē piemituši mūsu senči un kas reizē bijis dzīvoklis un virtuve.
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu
- uzgrūšana No mašīnas izlaistu lokšņu pilnīgi pareiza un vienlīdzīga sakārtošana tālākai apstrādāšanai (sagriešanai, brošēšanai).
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai.
- nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
- aizkorēt Noklāt jumta kori ar sūnām, reizēm ar zāli.
- aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
- pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
- diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts.
- vecene nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts
- dalikties Nolikt pa reizei vienu, otru lietu zināmā vietā.
- atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei.
- apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa.
- nodzīvāties Nonākt trūkumā, nabadzībā (parasti nesaimnieciska, nepareiza dzīves veida dēļ).
- da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- urano- Norāda uz aukslējām, dažreiz arī uz debesīm.
- līdz Norāda uz ciešu darbības, stāvokļa vienlaicīgumu; reizē ar.
- pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
- cillo- Norāda uz greizu formu, līkumu.
- ei- Norāda uz labu, īstu, pareizu.
- kilo- Norāda uz reizinājumu ar 2^10^ = 1024 (2 desmitajā pakāpē).
- ort- Norāda uz taisnu, pareizu, normālu, tipisku.
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- apkalpošanas instrukcija norādījumi spēkratu pareizai apkalpošanai, kas var ietvert norādījumus spēkratu izmantošanai, tehnisko apkopju un remontdarbu veikšanai, kā arī norādījumus ar šiem darbiem saistītu ierīču un aparātu izmantošanai
- anizoleikocitoze Normāls leikocītu skaits asinīs un nepareizas skaitliskas attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību
- pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- magnētiskais dipols noslēgta elektriskās strāvas kontūra ekvivalents, ko raksturo magnētiskais dipola moments, kas ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un tās ietvertā laukuma reizinājumu; par magnētisko dipolu var uzlūkot arī magnētu
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
- trimmēt Nostādīt pareizā stāvoklī rāju vai buru.
- savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
- savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos; savā reizē.
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas)
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
- divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
- pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
- nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda; nepareizība (4).
- nosliece Novirze no vēlamā, pareizā.
- detonēšana Novirzīšanās no pareizā toņa dziedāšanā vai arī stīgu vai pūšamo instrumentu spēlē.
- tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- iet zemāk par savu pareizo kursu novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā
- štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam.
- kvadri- Nozīmē "četri" vai "četras reizes".
- apžāvāties Nožāvāties vienreiz vai vairākas reizes.
- pārnumurēt Numurēt vēlreiz, no jauna.
- ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
- ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- uzmācības Obsesijas - domas, atmiņas, bailes, tieksmes, šaubas, kas rodas slimam (dažreiz arī veselam) cilvēkam pret paša gribu.
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju
- hrizma Olīveļļas un balzama maisījums, ko lieto pareizticīgās un Romas katoļu baznīcas rituālos.
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu
- dispečerprogramma Operāciju sistēmā ietilpstoša uzdevuma vadības programma, kas nodrošina skaitļotāja resursu pareizu izmantošanu.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
- blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- ar kājām gaisā otrādi, pretēji parastajam, pieņemtajam, pavisam nepareizi
- ačgārniskis Otrāds, nepareizs.
- bōbu galds otrais galds zemnieku saimes ēdienreizēs
- Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas)
- pa otram (arī trešam utt.) lāgam otro (trešo utt.) reizi
- pa otri lāgi otro reizi
- pasēja Otro reizi tajā pašā vietā iesēta labība.
- otrreiz Otro reizi; arī atkārtoti.
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā.
- kārtelēt Otrreiz art; kārtāt 1.
- kārtot Otrreiz uzart (augsni ar spīļarklu).
- uzkārtāt Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
- uzkārtot Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
- pa otram lāgam (arī pa otri lāgi) otrreiz; no jauna
- otram Otrreiz.
- otrureiz Otrreiz.
- pakaļpulki Otrreizējā ganīšana.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu.
- pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
- pārpotēšana Otrreizēja potēšana, lai uzlabotu, piem., augļu koku šķirnes.
- atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
- resublimācija Otrreizēja sublimācija.
- vtorjaks Otrreizējs tējas uzlējums.
- oidijas Ovālas šūnas, kurās dažreiz sadalās dažu sēņu micēliju hifas; no šīm oidijām var rasties jauns micēlijs.
- purva ozols ozolu suga ("Quercus palustris"), ko reizēm audzē parkos
- klinšu ozols ozolu suga ("Quercus petraea"), ko reizēm audzē parkos un alejās
- heterosmija Ožas kļūda (nepareizi vērtējot smaržas).
- ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās
- ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus.
- pāne paaugstināta līnija, kur kādreiz atradies žogs
- celtņa gāžošais moments paceļamā elementa un takelāžas iekārtas masas reizinājums ar celtņa izlices sniegumu
- sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt
- šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
- izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2).
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; arī toreiz.
- izgājušreiz Pagājušajā reizē.
- izgāšreiz Pagājušajā reizē.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
- Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- piegreiži Pagreizi.
- pagreiži Pagreizs.
- pagreižu Pagreizs.
- pakļaivs Pagreizs.
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
- skaitļošanas stabilitāte pakāpe, kādā skaitļošanas process saglabā izpildes pareizību kļūmju, kļūdu vai disfunkciju rašanās gadījumā
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
- pa daļām pakāpeniski; ne visu uzreiz, ne visi uzreiz
- pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna.
- smalkpakulas Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
- smalkpakuli Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
- laikumis Palaikam, reizumis.
- bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
- četrkāršot Palielināt četras reizes.
- daudzkāršot Palielināt daudzas reizes.
- desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
- divkāršot Palielināt divas reizes.
- pieckāršot Palielināt piecas reizes.
- pusotrkāršot Palielināt pusotras reizes.
- trīskāršot Palielināt trīs reizes.
- lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
- konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē.
- palpatoperkusija Palpācija reizē ar perkusiju.
- pierādīt pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u.tml.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
- nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- izmest (arī izsviest) no segliem panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli
- noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
- aizdegt Panākt, ka uzreiz sāk degt; iedegt.
- izsviest (arī izmest) no segliem panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
- psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- papasus Papasu - viens pēc otra, vairākreiz no vietas.
- boksera porcija papilddeva ēdienreizē
- dinformāts papīra loksnes formāts ar malu garumu attiecību 1:1,4, kas aprēķināts no 1 m^2^ loksnes ir 841x1189 mm, ko salokot četrreiz iegūst A4 formātu 210x297 mm
- dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
- eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
- apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē
- papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
- kvaternioni Par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu.
- agnoscēt Par pareizu atzīt; atzīt.
- pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
- pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros
- erizimotoksīns Parastās pērkonenes lakstu drogā sastopama viela, kas ir gandrīz divreiz aktīvāka par strofantīnu, bet ar mazāku toksiskumu.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- savārīt Parasti savienojumā ar "mēsli", "sūdi": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- ievārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- ar Parasti savienojumos "reizē ar", "līdz ar": pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- stolizomantija Pareģošana pēc ģērbšanās dažādiem gadījumiem vai nepareizībām.
- prāna pareiza elpošana kā indiešu agrīnās filozofijas pamatkoncepcija, saskaņā ar kuru elpošana nodrošina organisma dzīvības procesu norisi
- gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā).
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
- reizīgi pareizā secībā, kārtīgi
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
- dermatogramma Pareizāk elektrodermatogramma, elektrofizioloģijas metode veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa pētīšanai, nosakot ādas pretestību līdzstrāvai.
- asintaksija Pareizas embrionālās attīstības traucējums.
- bereiters Pareizas jāšanas un zirgu iejādes apmācītājs.
- glītraksts Pareizas, glītas rakstīšanas paņēmienu kopums.
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum.
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- noņemt uz grauda pareizi kādu lietu nomērot
- noņemt uz mata pareizi kādu lietu nomērot
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu.
- skatīties acīs patiesībai pareizi, bez ilūzijām novērtēt situāciju
- labiski Pareizi, kārtīgi.
- ar galvu pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties)
- pareizai Pareizi.
- ritīgi Pareizi.
- spelčeks pareizrakstības pārbaudītājs
- zošpēdiņas Pareizrakstības zīmes, ko lieto atkārtotu teikumu sākumā un beigās.
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
- precīzs laiks pareizs laiks
- ortotrofija Pareizs, normāls barošanās process.
- ikls Pareizs, pienācīgs, kārtīgs.
- paraizs Pareizs.
- pareizi Pareizs.
- krievticība Pareizticība.
- ortodoksija Pareizticība.
- pareizticīgais Pareizticības piekritējs.
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- krievi Pareizticīgais.
- pareiznieks Pareizticīgais.
- pravaslavnais Pareizticīgais.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
- pastoforijs Pareizticīgajā baznīcā - sakristeja; dievmaizītes kapsula.
- katisma Pareizticīgajā baznīcā īsa liturģiska himna, ko dzied ortrosa laikā.
- katisma Pareizticīgajā baznīcā katra no divpadsmit daļām, kurās ir iedalīta psalmu grāmata.
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm
- ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs.
- nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu.
- pannihida Pareizticīgiem dvēseles aizlūgums; panihida.
- metropolīts Pareizticīgo baznīcā - augstākā garīgā amatpersona pēc patriarha.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- orars Pareizticīgo baznīcā - diakona tērpa piederums: gara, ar krustiem izšūta lente, ko diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pār abiem pleciem.
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris.
- litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā.
- naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim.
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
- kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions.
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka.
- pareizticīgs Pareizticīgo baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva.
- ktitors Pareizticīgo baznīcas vecākais.
- omofors Pareizticīgo garīdznieku tērpa dala, dvieļa veidā, kuru apliek ap kamiešiem un ap kaklu un kura gali nolaižas uz krūtīm un muguras.
- maforijs pareizticīgo ikonās - plats lakats, kas sedz Dievmātes galvu un plecus
- igumens Pareizticīgo klostera priekšnieks.
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
- prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi.
- ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- ūdens iesvētīšana pareizticīgo ūdens iesvētīšanas rituāls, trīs reizes ūdenī iegremdējot krustu
- klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega.
- ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus.
- krievinieks Pareizticīgs latvietis.
- īstticīgs Pareizticīgs.
- glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums; attiecīgais mācību priekšmets.
- pareizīgums Pareizums.
- sakūcināt Pāris reizes šurp un turp vicināt.
- dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis; process --> dislocēt (2).
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība.
- pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- divkāršs pagrieziens pārmaiņa jahtas kursā, kad tā izdara divus, vienu otram sekojošus caurgriezienus (divreiz iet pār štagu)
- pārlaidām Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaideņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidīm Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidiņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidņus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
- laringoptoze Pārmērīgs balsenes kustīgums un noslīdējums, dažreiz vērojams vecumā.
- pārpumpāt pārpogāt (atpogāt un pēc tam vēlreiz aizpogāt)
- misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
- aprunāties Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- skrējiens pārvietošanās [skrienot]{s:651}; vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību
- kvadriennāle Pasākums (piem., izstāde, festivāls), kas notiek reizi četros gados.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
- pretkļūdu aizsardzība pasākumu komplekss, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas pareizu darbību un ietver sevī kļūdu atklājošu un labojošu kodu izmantošanu, operāciju izpildes pārbaudi, dažādu parametru un operandu pieļaujamo vērtību kontroli u. c.
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu.
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu.
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- notrāpīt Paspēt; būt pareizā vietā vai laikā.
- Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā)
- decibels pastiprinātāju pastiprinājuma koeficienta mērvienība; lai izteiktu sprieguma pastiprinājumu decibelos, izejas un ieejas spriegumu attiecības decimāllogaritmu reizina ar 20.
- piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem.
- šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
- nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
- jau Pašreiz, tagad; tieši tajā brīdī.
- acumirklis Pašreiz, tūlīt.
- patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
- pašureiz Pašreiz.
- šīdiene pašreizēā diena, šodiena
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs
- šobrīd pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz
- tagad Pašreizējā brīdi.
- tāt Pašreizējā brīdī.
- tāteņ Pašreizējā brīdī.
- šīdiena Pašreizējā diena; šodiena (1).
- šodiena Pašreizējā diena.
- šodien Pašreizējā dienā.
- šogad Pašreizējā gadā.
- tāt Pašreizējā laikposmā, mūsdienās.
- tagad Pašreizējā laikposmā; arī mūsdienās.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- šolaik Pašreizējā laikposmā; mūsdienās.
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien (2).
- šomēnes Pašreizējā mēnesī.
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šonedēļ Pašreizējā nedēļā.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šosezon Pašreizējā sezonā.
- šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šoziemu Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šīgads pašreizējais gads
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- mūslaiki Pašreizējais laikposms.
- šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
- šielaiki Pašreizējais, esošais laikposms; mūsdienas.
- tādejis Pašreizējais, tagadējais.
- tagadejis Pašreizējais.
- tagadijais Pašreizējais.
- šovakars Pašreizējās dienas vakars.
- šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
- šosvēdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- pašreizīgs Pašreizējs.
- patlabanējs Pašreizējs.
- trāpīt naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, ko pareizu, vajadzīgu, trāpīgu
- notencināties Pateikties (vairākas reizes un pietiekami).
- alētioloģija Patiesība; mācība par patiesību un pareizību.
- verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana; empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
- eknoja Patoloģiska afektīva uzbudinātība pubertātes laikā, dažreiz kopā ar murgu idejām.
- mitofobija Patoloģiskas bailes izteikt nepareizu apgalvojumu.
- gestoze Patoloģisks stāvoklis, kas dažreiz rodas grūtniecības laikā un kam raksturīgi vielmaiņas, neirohumorālās regulācijas un asinsrites sistēmas darbības traucējumi.
- pūkainā paulovnija paulovniju suga ("Paulownia tomentosa"), ko Latvijā reizēm kultivē, bet bieži apsalst
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- aizmaisīt pavasarī pirmo reizi arot izpostīt
- perējums Paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
- slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
- galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi
- ačgārns Pavisam nepareizs.
- atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess.
- Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
- dzadzens Pēc īpašiem noteikumiem izpildīta sēdoša meditācija dzenbudismā; nepieciešama pareiza poza un elpošana.
- rumelēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- tarsoklāzija Pēdas deformācijas labošana greizkājības gadījumā ar forsētu redresāciju pēdas pamata apvidū.
- Mias jūra pēdējā (pašreizējā) Baltijas jūras baseina attīstības stadija
- pēdējoreiz Pēdējo reizi.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk
- gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
- komats Peldošais komats - skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n.
- cirtainais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus crispus"), iekļauta pasaulē aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijā reģistrēta 2 reizes
- sārtais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus onocrotalus"), Latvijā reģistrēta 5 reizes
- apokatastāze Periodiska visa tā atgriešanās, kas reiz jau bijis: pasaules notikumu noslēgtais loks.
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata
- neapstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību — uz konkrētu akcīzes preču vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju
- automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
- pirmās laulības personas stāšanās laulībā pirmo reizi
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu.
- cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu
- à propos pie reizes; starp citu
- pārbāzt Piebāzt vēlreiz, no jauna.
- pieckāršs Piecas reizes lielāks; pieckārtīgs (1).
- pieckārtīgs Piecas reizes lielāks.
- piecreiz Piecas reizes.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
- piectiek Piecreiz tik daudz.
- piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- pieckārt Piecreiz.
- piecāds Piecu veidu; piecos veidos; piecas reizes.
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; uguns kristības.
- kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens vai ūdenī.
- kaujas kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā
- uguns kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- sadakarēt piegulēt, apaugļot (pirmo reizi)
- dievs gausin pieklājības teiciens ēšanas reizē
- dievs svētī pieklājības teiciens ēšanas reizē
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
- medību piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco rusticolus"), novērota tikai vienreiz
- pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
- koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana.
- laikmetīgot Pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina.
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1).
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm.
- kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā.
- atzīt pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
- attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
- pārkarsēšana Piesātināta tvaika uzkarsēšana līdz vēlamai temperatūrai (dažreiz līdz 350 Celsija grādiem) tvaika mašīnām.
- dubultpiesūcināšana Piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
- piekāpelēt Pietiekoši daudz reizes kāpt.
- hromatofori Pigmentēti ieslēgumi aļģu šūnu protoplazmā; pieder pie krāsainajiem plastīdiem; reizēm par hromatoforiem sauc visus kā zemāko, tā augstāko augu krāsainos plastīdus.
- precīzi pilnīgi pareizi, atbilstoši noteiktām normām (piemēram, par aparātu vai instrumentu mērījumiem)
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- saskarne EIDE pilnveidots saskarnes _IDE_ standarts, kas aptuveni 2 reizes palielina pārsūtīšanas ātrumu starp ārējo iekārtu un saskarnes adapteri un ļauj apkalpot četras ārējās iekārtas
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
- Herāta Pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis.
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Ako Pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
- Prinsdžordža Pilsēta Kanādā ("Prince George"), Britu Kolumbijā, Freizeres krastos, 74000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Vankūvera Pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
- Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
- Bežecka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Suzdaļa Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Talsi Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā.
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
- Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
- Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
- Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
- Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
- Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
- Bedforda Pilsēta Lielbritānijā ("Bedford"), Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Arjogala pilsēta Lietuvā (_Ariogala_), Kauņas apriņķa Raseiņu rajonā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada
- Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Dotnuva Pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, 780 iedzīvotāju (2004. g.), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta XIV gs.
- Belava Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Kuopio Pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis.
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Borispiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
- Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
- Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
- Arnštate pilsēta Vācijā (_Arnstadt_), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
- Barmene Pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
- Detmolda Pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
- Greica Pilsēta Vācijā ("Greiz"), Tīringenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota.
- pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā).
- reizināms Pirmais no diviem reizinātājiem.
- kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki.
- pirmo reiz pirmo reizi
- pirmreiz pirmo reizi
- ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
- riekt pirmo reizi art (plēsumā)
- debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- izriekt Pirmo reizi uzart (līdumu).
- uzriekt Pirmo reizi uzart (plēsumu).
- atriekt Pirmo reizi uzart plēsumu līdz noteiktai vietai.
- sariekt Pirmo reizi uzart.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- pirmoreiz Pirmo reizi.
- jaunekle Pirmoreiz atnesusies aita.
- aizriekt Pirmoreiz uzart.
- dirvāns Pirmoreiz uzarts lauks, plēsums.
- no jauna, arī par jaunu pirmoreiz, pirmreizīgi
- uzskaitvedība Pirmreizēja saimniecisko līdzekļu, to avotu un saimniecisko procesu uzskaite grāmatvedības pirmreizējos dokumentos un pirmreizējos uzskaites reģistros.
- oriģinālforma Pirmreizējā, sākotnējā, arī īstā (kā) forma.
- pirmreizīgs Pirmreizējs (1).
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- pirmreizējs Pirmreizīgs (1).
- Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā
- pirmssokratisks pirmssokrastiskais periods - senākais periods Senās Grieķijas filozofijā (6.-5. gs. p. m. ē.), kad filozofija pirmo reizi kļuva par patstāvīgu zinātni
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu).
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni).
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- gadatirgus Plašs tirgus, ko organizē vienu vai dažas reizes gadā, parasti lauku centros.
- slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
- pārpļaustīt Pļaustīt vēlreiz, no jauna.
- pārpļaut Pļaut vēlreiz, no jauna.
- pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
- Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α.
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
- A formāti poligrāfijas papīrs ar standarta izmēriem; A0 pamatizmēri ir 1189x841 mm, salocīts vienreiz, kļūst par A1 (841x594 mm), tas savukārt, salocīts vienreiz, kļūst par A2 (594x420 mm) utt.
- Dieva auss populāra kafejnīca Rīgā, kas padomju okupācijas gados bija ierīkota pareizticīgo draudzei atsavinātā katedrālē pilsētas centrā
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
- Plagiochila porelloides porenīšu greizkausīte
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
- pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku); potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
- rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1); rakstpratība.
- rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1).
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- korekts Precīzs, nevainojams, arī pareizs.
- Buclera prēmija prēmija Latvijas fotomākslas pamatlicēja M. Buclera piemiņai, ko Latvijas Fotomākslas biedrība 1987.-1997. g. piešķīra vienreiz gadā
- pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
- ar kājām uz augšu pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi
- otrādība Pretstats, nepareiziba.
- kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
- žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos).
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576)
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776)
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu
- pēckļūmes atkopšana procedūra, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas darbības atsākšanu pēc kļūmes tā, lai ierobežotu vai samazinātu tās nepareizās darbības iespējas
- reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
- reģenerācija Process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst otrreizējās izejvielas vai enerģiju.
- reģistrēšana process, kurā pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementi vai pārklājošies slāņi tiek precīzi sakārtoti, lai izdrukā tie būtu savstarpēji pareizi savietoti
- brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
- programmas pārbaude programmā aprakstītā algoritma realizācijas pareizības pārbaude programmas izpildes gaitā
- pareizrakstības pārbaudītājs programma, ar kuru pārbauda vārdu pareizrakstību tekstā, salīdzinot katru vārdu ar pareizi uzrakstīto vārdu vārdnīcā, kas glabājas datora diskatmiņā
- komandvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā pieprasa, lai lietotājs ievadītu sintaktiski pareizi formulētas komandas
- automātiskais restarts programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades; programmas automātiska atsākšana tieši no pārtraukšanas vietas var notikt arī pēc sistēmas atteices
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas
- pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
- pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- foburdons Psalmu dziedājums vienā tonī, dažreiz arī vairākbalsīgi, vienmērīgā ritmā.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- Elektras komplekss psihoanalīzē libido izveidošanās meitenēm 3-4 gadu vecumā; šo kompleksu raksturo neapzināta dzimumtieksme uz tēvu, greizsirdība un naids pret māti
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi
- jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
- pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā
- puikamreize Puikas reize (ko darīt).
- ātrs (arī ātrāks) pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- vēls (arī vēlāks) pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos
- pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
- epiguanīns Purīnbāze, kas dažreiz atrodama urīnā, sevišķi leikēmijas gadījumos.
- pusdiengalds Pusdienu ēdienreizei servēts galds.
- pusotrkārtīgs Pusotras reizes lielāks.
- pusotrtik Pusotras reizes vairāk.
- pusotrkārt Pusotras reizes.
- pusotrreiz Pusotras reizes.
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas.
- sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta.
- fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
- noplikšēt Radīt atsevišķu, vienreizēju plikšķi.
- pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
- pirmizrādīt Rādīt pirmo reizi (piem., lugu, kinofilmu).
- noaurēt Radīt samērā ilgstošu, vienreizēju rēcošu skaņu.
- pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur; rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes.
- kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam; arī mūsdienu.
- pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna.
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
- pārrasēt Rasēt vēlreiz, no jauna.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
- šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
- pārraudzēt Raudzēt vēlreiz, no jauna.
- pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus).
- pārravēt Ravēt vēlreiz, no jauna.
- blakusreakcija Reakcija, kas noris reizē ar citu reakciju, kurā iegūst vajadzīgo produktu, un samazina produkta iznākumu.
- Hilberta telpa reāla vai kompleksa vektoru telpa ar skalāro reizinājumu, kura kā metriska telpa ir pilna konverģences nozīmē
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
- pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
- reiž reiz.
- reiziņa reize
- kā pēc komandas reizē
- kā norunājuši reizē, vienlaikus
- pareižu Reizē, vienlaikus; pareizu.
- pa retam reizēm
- šad (un) tad reizēm, brīžiem
- brīžam Reizēm, reizumis; dažreiz.
- brīžiem Reizēm, reizumis; dažreiz.
- pareizēm Reizēm, reizumis.
- reizreizēm Reizēm, reizumis.
- lāgiem Reizēm; dažreiz, šad un tad.
- reižu reizumis reizēm; šad un tad; reizumis
- lāgu lāgiem reizēm; vairākas reizes
- reizes rēķins reizesrēķins
- pa gadskārtu reizi gadā, ik pēc gada
- binomiālais koeficients reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā
- vienreiznieks Reizināšanas tabula; vienreizviens.
- mazais vienreizviens reizināšanas tabulas ar reizinātājiem līdz 10 (10x10=100)
- lielais vienreizviens reizināšanas tabulas ar reizinātājiem, kas lielāki par 10.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes
- kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes
- kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
- izreizināt Reizināt un pabeigt reizināt.
- sareizināt Reizinot iegūt (kā) reizinājumu.
- reižams reizumis
- reizreizumis Reižu reizēm.
- pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
- svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- limniskais reljefs reljefs, kas veidojies ezeru darbības rezultātā, daļēji pārpurvoti, plakani vai viļņoti abrāzijas un akumulācijas līdzenumi, seno ezeru krasta veidojumi un pašreizējo ezeru krasta zonas
- pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
- apzarna Resnā zarna (kas reizēm kā desa tiek piepildīta ar gaļu).
- mastocitoze Reta slimība, kam raksturīga tuklo šūnu infiltrācija audos, dažreiz arī orgānos.
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
- reti kad reti, retās reizēs, retos gadījumos
- pārretināt Retināt vēlreiz, no jauna.
- uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku.
- retu Retos gadījumos; reizēm.
- retum Retos gadījumos; reizēm.
- retumi Retos gadījumos; reizēm.
- retumis Retos gadījumos; reizēm.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no ļauna.
- Atpūta Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" daļa.
- dreizānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" iedzīvotāji.
- goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- vislieši Rietumslāvu cilšu savienība ar centru Krakovā; vēstures avotos pirmoreiz minēti 9. gs.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- nošaut greizi rīkoties nepareizi; kļūdīties; notikt tā, kā nav paredzēts, norisēt kļūmīgi
- kalnu kompass rīks pilnīgi pareizai kalnu slāņu vai rūdas gultnes noteikšanai attiecībā uz horizontu
- pārrindot Rindot vēlreiz, no jauna.
- brokastis Rīta ēdienreize.
- brokasts Rīta ēdienreize.
- disritmija Ritma traucējums vai nepareizība.
- tahāra Rituāla apmazgāšanās, kas katram musulmanim jāizdara piecas reizes dienā pirms lūgšanās.
- džapa Rituāla mantras atkārtošana, kas pareizi izpildīta atkārtojas it kā pati no sevis, bez prāta līdzdalības.
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā.
- rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji. runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- ikona Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas svētbilde.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā
- onija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļas un katoļu baznīcas apvienība.
- provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
- viktoriāts Romiešu sudraba, dažreiz arī zelta monēta, kurai vienā pusē bija uzvaras dievietes jeb Viktorijas tēls.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā
- pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
- pāraršana Rudenī arta lauka otrreizēja aršana pavasarī.
- proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu.
- pārrūdīt Rūdīt vēlreiz, no jauna.
- rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
- zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem
- starta kadri ruļļa sākumā pieķepēts (reizēm pielīmēts) lentes posms ar informāciju filmu demonstrējošajam kinomehāniķim
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize.
- šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza.
- šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- paragramatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
- paragrammatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
- ņurgt Runāt daudziem reizē.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis)
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
- pārsacīt Sacīt vēlreiz, no jauna.
- pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
- pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
- pārkļauties Sagriezties, saliekties greizs.
- druvas spaids saimniekošanas veids, kad visiem ciema zemniekiem bija reizē jāsēj un reizē jānovāc raža
- pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
- menocīts Saistaudu tuklā šūna, kas atrodama menstruālajās asinīs mēnešreizes pirmajā vai otrajā dienā.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
- laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs; mūsdienīgs.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā; šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā; šāgada.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; arī šodienīgs.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu.
- šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī; šāmēneša.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā; šāsziemas.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- inkrementāls Saistīts ar pieaugumu vai papildinājumu, papildu izmaiņas pašreizējā sistēmā.
- saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi.
- ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties
- vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām.
- kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu
- kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu
- kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku)
- bija un izbija, arī bijis un izbijis saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies
- otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
- misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
- mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo
- aizmieg kā nosists saka, ja kāds aizmieg uzreiz
- Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu
- greiza sirds saka, ja kāds ir greizsirdīgs
- Ko (nu) (tu) dziedi! saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu
- tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess
- mācītājs divreiz kancelē nekāpj saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto
- (pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt
- nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
- nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
- nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
- valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu
- šķauda kā kaķis saka, ja šķauda īsi, vairākas reizes pēc kārtas
- Dievs palīdz! saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara)
- kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- de novo sākot vēlreiz (no sākuma)
- sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna
- uzgāgāt Sākt gāgināt un pārtraukt; dažas reizes gāgināt.
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- sākt (ies) (atkal) no gala sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
- sagreiļoties Sakustēties, sašūpoties greizi (parasti par šūpolēm).
- sagreiļot Sakustināt, sašūpot (parasti šūpoles) tā, ka virzās greizi.
- pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā); pārtvert (2).
- sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- glikogeizija Saldenas garšas ilūzija (dažreiz tabesā).
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni
- kumpe Salīcis, greizs kuprītis.
- TC Salīdzināta telegramma (fr. "telegramme collationue"), kas nozīmē ka telegramma pēc saņemšanas ir pārsūtīta atpakaļ un pārbaudīta teksta pareizība.
- pārlikt Salikt (tekstu, tā dalu) vēlreiz, no jauna.
- daudzžuburonis salikta ziedkopa, kam sānasis manāmi attīstītākas nekā galvenā ass un sānasu ir daudz; dažreiz galvenā ass pilnīgi sarukusi
- orto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'taisns', 'pareizs'.
- mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu.
- Joldijas jūra sāļūdens baseins, kas pastāvēja Baltijas jūras ieplakā pirms 10000-9000 gadu, Latvijas teritorijā tās krasta veidojumi atrodas zem pašreizējā jūras līmeņa, nogulumi konstatēti līdz 25 m zjl.
- nolikt (arī noskaitīt) galdā samaksāt uzreiz (visu naudas summu)
- noskaitīt (arī nolikt) galdā samaksāt uzreiz (visu naudas summu)
- desmitkārt Samērā daudzas reizes.
- desmitreiz Samērā daudzas reizes.
- pagreizs Samērā, arī mazliet greizs.
- raps Santīma nosaukums vāciski; tā reizēm dēvē Šveices santīmu.
- loģisks Saprātīgs, pareizs, pamatots; intelektuāls, racionāls.
- loģika Saprātīgums, pareizība; (iekšēja) likumība, jēga.
- Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3.
- stāvā sārmene sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
- Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- pārmetināt Sasaistīt vēlreiz, no ļauna.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- rīģipsis Sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm aplīmēta ar kartonu.
- nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
- korine Sauszemes vai ūdens platība, kam ir Eiropas mēroga dabas aizsardzības nozīme neatkarīgi no pašreizējā aizsardzības statusa.
- kataplazma Sautējoša komprese, piem., sildošs linsēklu aplikums, dažreiz ar medikamentu piejaukumu.
- pārsautēt Sautēt vēlreiz, no jauna.
- savureiz Savā reizē; dažreiz.
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- sui generis savdabīgs, vienreizīgs
- daudzkāršotājs Savienojumā "frekvences daudzkāršotājs" - ierīce, kas pārveido dotās frekvences svārstības svārstībās ar vesela skaitļa reizes lielāku frekvenci.
- iķitvai Savienojumā "iķitvai nazīt!" - lieto negatīvu emociju izteikšanai (dažreiz ar humora pieskaņu).
- daudzkāršotājs Savienojumā "sprieguma daudzkāršotājs" - ierīce, kas palielina spriegumu vesela skaitļa reizes.
- šobaltdien Savienojumā "vēl šobaltdien"; līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- ierakstīt Savienojumā ar "lappuse"; veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu.
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- galds Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- nitrozīti Savienojumi, kuros reizē ir kā nitrozogrupa, tā arī slāpekļskābes palieka, -O-N:O.
- klembur Savienojumos "klembur klemburiski" un "klembur klemburisks" - šķībi, greizi, streipuļojot.
- pīt Savienot (piemēram, vārdus, nojēgumus), parasti nepareizi, arī nevajadzīgi.
- sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- sašķobīties Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.)
- pašapliecinājums Savu spēju, rīcības, darbības pareizuma, derīguma apliecinājums (parasti kādas darbības, darba rezultātā).
- pašapliecināšana Savu spēļu, rīcības, darbības pareizuma, derīguma apliecināšana (parasti kādas darbības, darba rezultātā).
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam
- šūnas cikls secīgi procesi šūnā laikā starp divām mitotiskās dalīšanās reizēm
- second Second hand - otrreizējais tirgus, lietotu priekšmetu realizācija.
- pārseglot Seglot vēlreiz, no jauna.
- uzsēties Sējot netīšām iesēt otrreiz.
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- dublons Sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums).
- dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- gaiļi Senāk nakts iedalījums 3 cēlienos pēc gaiļa dziedāšanas reizēm.
- kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti.
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
- Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm.
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas
- Megava Seno kuršu zeme 13. gs. Lietuvas rietumu daļā, tās centrā bija tagadējā Palanga, robežojās austrumos ar Cekli, dienvidos - ar Pilsātu, ziemeļos - ar Duvzari, pirmoreiz minēta 1243. g., 1263 pilnīgi zaudēja neatkarību.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai (pavisam tie ir septiņi cipari - [I]{s:1913}, [V]{s:1914}, [X]{s:1915}, [L]{s:1916}, C, D, [M]{s:1917}, un lielāku skaitļu apzīmēšanai lieto šo ciparu kombinācijas)
- equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati.
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda).
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča).
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži.
- septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks.
- septiņreiz Septiņas reizes.
- septiņkārt Septiņreiz.
- pārsērt Sērt vēlreiz, no jauna.
- CA Sertifikātu izsniegšanas aģentūra (angļu "certificate authority") - iestāde, kas izsniedz digitālos sertifikātus, kuri apstiprina klientu elektronisko parakstu, kā arī publisko un privāto atslēgu pareizību.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- seškārtīgs Sešas reizes lielāks.
- sešreiz Sešas reizes.
- seškārt Sešreiz.
- pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
- eventuālmaksima Sevišķs procesuāls līdzeklis pret prāvas vilkšanu garumā, kas noteica, ka prāvniekam jāiesniedz tiesai vienā reizē visi savi aizstāvības līdzekļi.
- LPBF SIA Latvijas Pareizticīgo baznīcas fonds.
- oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo.
- pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
- pārsaistīt Siet vēlreiz, no jauna.
- īvedine sievas ierašanās pirmo reizi katoļu baznīcā pēc dzemdībām un ar to saistītās paražas (pēc 6 nedēļām)
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas, pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), liek, veido (to) divās vai vairākās kārtās
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu
- briketēšana Sīkgraudaina materiāla sapresēšana ģeometriski pareizos vienāda lieluma gabalos - briketēs - ar saistvielām vai bez tām.
- mikroskopiskais poliangīts sīko asinsvadu iekaisums, parasti nierēs, bet dažreiz arī plaušās, ādā un nervu sistēmā
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- berbele Sīksts un greizi audzis koks.
- pārsijāt Silāt vēlreiz, no jauna.
- pārsildīt Sildīt vēlreiz, no jauna.
- silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
- adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
- simtureiz Simtreiz.
- melnā sinepe sinepju suga ("Sinapis nigra"), reizēm tiek audzēta kā ārstniecisks augs
- veidotājgramatika Sintakses kārtulu kopums, kas apraksta pareizu teikumu veidošanas procedūru.
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
- bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
- raibastes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella certhiola"), Latvijā konstatēts tikai 1 reizi Papes ezerā (1971. g.)
- atvērta sistēma sistēma, kam raksturīga brīva, bet reizēm arī haotiska mijiedarbība ar ārējo vidi
- sakade Sitiens ar lociņu pa vairākām stīgām reizē.
- nāves hīts situācija jāšanas vai rikšošnas sacensībās, kad zirgi finiša taisnē nonāk reizē (galva pie galvas)
- bita pārraides kļūda situācija, kad bita vērtība pārraides procesā ir izmainījusies un uztvērējs to nepareizi interpretē
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
- čūčelīte Sivēnmāte, kurai pirmo reizi ir sivēni.
- pārskaitīt Skaitīt (ko) vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
- apgrieztais skaitlis skaitlis 1/a, kura reizinājums ar doto skaitli a (a nav vienāds ar 0) ir 1.
- korekcijas reizinātājs skaitlis, ar kuru reizina mērījumu rezultātu, lai izslēgtu sistemātisko mērīšanas kļūdu
- vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu
- determinante Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- reizināmais Skaitlis, ko reizina.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs monomā vai burtveida izteiksmē.
- peldošā komata notācija skaitļa pieraksta veids, kad skaitlis tiek attēlots kā mantisas reizinājums ar attiecīgās skaitīšanas sistēmas bāzes pakāpi
- pārskaitļot Skaitļot vēlreiz, no jauna; pārrēķināt (1).
- programmkontrole Skaitļotāja un tā ierīču darbības pareizības pārbaude, ko veic ar īpašām kontroles programmām.
- peldošais komats skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n.
- monoms Skaitļu, mainīgo lielumu un to naturālo pakāpju reizinājums.
- vektora projekcija skalārs lielums, kas vienāds ar vektora moduļa un tā virziena leņķa kosinusa reizinājumu
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna: skalojot notīrīt, attīrīt.
- paaurēt Skaļi kliegt kādam no attāluma (vienu vai vairākas reizes).
- bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
- lambdacisms Skaņas "l" nepareiza izruna; "l" izrunā "r" vietā.
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- zveirēt Skatīties greizu aci.
- bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās.
- lēnskriešana Skriešana lēnā tempā reizēm pārejot soļošanā.
- pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna.
- skuķamreize Skuķa reize (ko darīt).
- izbučoties Skūpstīties daudzas reizes, pietiekoši izskūpstīties.
- metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
- pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu; slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- pārslaukt Slaukt vēlreiz, no jauna.
- serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji, runā serbu valodā, rakstība kirilicā; ticīgie - gk. pareizticīgie.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām
- čūriski Slikti, nepareizi.
- disvitaminoze Slimība, ko izraisa nepareizas vitamīnu attiecības uzturā.
- hemoglobinopātijas Slimību grupa, kam raksturīga nepareizas struktūras hemoglobīna veidošanās un līdz ar to pavājinās tā funkcijas.
- simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā.
- bromhidrozifobija Slimīgas bailes no miesas smakas, dažreiz ar ožas halucinācijām.
- hamartofobija Slimīgas bailes, ka notiek vai notiks kļūda; neirastēniķa slimīga iedoma, ka viņu nepareizi ārstē.
- pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
- nozvilu Slīpi uz vienu pusi, greizi, šķībi.
- pazvili Slīpi, greizi.
- Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe.
- slodzes dalīšanās slodzes pārdale datoru tīklos, izejot no to datu apstrādes mezglu pašreizējās noslodzes, kuri sniedz pieprasīto servisu
- pārslodzīt Slogot vēlreiz, no jauna.
- gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
- psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pārsmalstīt Smalstīt vēlreiz, no jauna.
- saltot smēķēt vienreiz lietojamās _Salt_ cigaretes
- smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
- akcidencija Sods par preces nepareizu nosaukumu muitas deklarācijā.
- pārsolīt Solīt vēlreiz, no jauna (izsolē).
- aizsargbloķēšana Speciāla sistēma aizsardzībai pret iekārtas vai cilvēka nepareizu darbību.
- administratīvā tiesa speciāla tiesa, kas izskata personu sūdzības par valsts vai pašvaldību darbinieku nepareizu savu dienesta pienākumu pildīšanu
- militārā pirotehnika speciāli militārajām vajadzībām izgatavota vienreiz lietojama militārā pirotehniskā iekārta vai pirotehnisks izstrādājums
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu.
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.)
- ksilenoli Spēcīgi dezinficējoši līdzekļi, oksiloli, dimetīlfenoli, īpašībās līdzīgi fenolam un krezoliem, bet apmēram 15 reizes stiprāki kā dezinficētāji.
- statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas
- dziedamā rīkle spēja labi, pareizi dziedāt; laba balss
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
- spēka impulss spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku
- smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu.
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos.
- pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts")
- zibspuldzes atmiņa spilgta atmiņa par apstākļiem, kuros pirmoreiz iegūta informācija par kādu pārsteidzošu un nozīmīgu notikumu
- pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- ampērvijumi Spolē plūstošās elektriskās strāvas stipruma reizinājums ar spoles vijumu skaitu; raksturo strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti.
- anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām.
- mačs Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām; vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām.
- pārsprādzēt Sprādzēt vēlreiz, no jauna.
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
- kontradiktoriski spriedumi spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams
- termolampa Spuldze, kas reizē der apgaismošanai un apsildīšanai.
- neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz
- leģerēt Staigāt ar greizām, uz āru izgrieztām kājām.
- reiz starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina
- starpkultūra Starpaugi - augi, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras vai reizē ar to.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- ēdienstarpa Starplaiks starp divām ēdienreizēm.
- Nacionālo olimpisko komiteju asociācija starptautiska organizācija, kas apvieno pašreizējās 206 nacionālās olimpiskās komitejas (NOK), kuras atzinusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK)
- load Starptautiskajā kokmateriālu tirdzniecībā dažreiz lietotā angļu kravas vienība, atbilst 50 angļu kubikpēdām jeb 1,416 kubikmetriem.
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
- pārstatīt Statīt vēlreiz, no jauna.
- ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi.
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu
- Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados
- hemisfigmija Stāvoklis, kurā pulsa sitienu skaits divreiz pārsniedz sirds pukstienu skaitu.
- recidīvisms Stāvoklis, parādība, kur persona atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad izcietusi sodu par iepriekšējo šādas noziegšanās reizi vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas).
- pārstepēt Stepēt vēlreiz, no jauna.
- Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste
- lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama
- dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama
- meža stērste stērstu suga ("Emberiza rustica"), Latvijā sastopama reti, bet vismaz vienreiz arī ligzdojusi
- pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna.
- ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā.
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
- pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna.
- piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai
- piešaude Stobra pareizā stāvokļa noteikšana, izdarot izmēģinājuma šāvienus.
- mostīt Stostīties, nespēt pareizi izteikt.
- mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt.
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
- Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos
- pārstrīķēt Strīķēt, asināt vēlreiz (to pašu).
- pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu).
- pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ")
- pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (parasti matus, dzīvnieka apmatojumu).
- pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
- decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar desmitreiz vieglākiem atsvariem.
- kimogrammu metode svārstību grafiska attēlošana (kimogrammā), reģistrējot izplūstošās gaisa plūsmas spiedienu, tādēļ dažreiz to sauc arī par pneimatisko metodi
- jūrmalas sveda svedu ģints suga ("Suaeda maritima"), 3-25 cm augsts augs, atrasta tikai vienreiz (1852. g.)
- traulisms Svepstēšana, dažu skaņu nepareiza izruna.
- pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna.
- konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790.
- ikonostass Svētbilžu siena pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altārdaļu.
- pārsvilināt Svilināt (cūku) vēlreiz, no jauna.
- panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- reižu reizēm šad un tad; reizēm, reizumis
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- šoreiz Šajā reizē.
- apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml.; šaubīties par ko.
- pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu
- automātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus
- pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
- magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē
- agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
- artonija Šīs dzimtas ģints ("Arthonia"), \~400 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 4 tikai vienreiz.
- ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
- lentzivs Šīs dzimtas suga ("Lumpenus lampretaeformis"), kas dzīvo vietās ar dūņainu grunti 30-200 m dziļumā, zemā ūdens temperatūrā, Latvijas piekrastē, arī Rīgas līcī, konstatēta tikai dažas reizes.
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
- barbe Šīs ģints suga ("Barbus barbus"), Latvijā konstatēta tikai 1 reizi, 1937. gadā, Bārtas upē (pie Liepājas).
- Persijas parotija šīs ģints suga ("Parrotia persica"), kas reizēm Latvijā tiek audzēta, bet ir vāji ziemcietīga; Kaukāza dzelzskoks
- Arthrorhapis citrinella šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta tikai vienreiz 19. gs.
- patoloģiskais dzēruma stāvoklis šis patoloģiskā afekta gadījums ir īslaicīga asa psihoze, kas spontāni rodas sakarā ar alkoholisko dzērienu lietošanu, dažreiz ieņemot tikai niecīgu devu, un izraisa gara slimībai raksturīgu stāvokli
- astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
- dot šis, pašreizējais
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- pāršķeterēt Šķeterēt vēlreiz, no jauna.
- pāršķetināt Šķetināt vēlreiz, no jauna.
- klemburiski Šķībi greizi.
- rēmulrēmuliski šķībi un greizi (streipuļojot)
- kristmeterām Šķībi un greizi.
- greižu greižām iet šķībi, greizi iet.
- kabu kabumis iet šķībi, greizi līkumiem iet.
- globži Šķībi, greizi, aplami.
- čūreniski Šķībi, greizi.
- ķieriski Šķībi, greizi.
- klešs Šķībs, greizs, izliekts.
- šķobs Šķībs, greizs, līks, sašķiebies.
- šļaupens Šķībs, greizs.
- malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
- dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni.
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
- zveirs Šķielējošs, greizs.
- pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu; šķirot vēlreiz, no jauna.
- diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas.
- sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
- sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna.
- šiemreiz Šoreiz.
- fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
- pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
- divdegu brandvīns tā saucamais 2/3 brandvīns, kas gatavojot tikai divas reizes pārtvaicēts
- vaira Tā, ka (pašreizējos apstākļos) tiek pārtraukta kāda darbība; vairs.
- bieži tā, ka atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem
- vējgreizi Tā, ka sagriezies, sašķiebies greizi vēja virzienā.
- ritīgās Tā, kā vajadzīgs; pareizi.
- bombikometrs Tabula, kas norāda kokvilnas diega katrreizējo numuru, aprēķinātu pēc diega šķipstes smaguma vai garuma.
- falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu.
- testējama implementācija tāda objekta aparatūras vai programmatūras implementācija, kuras darbības pareizību var pārbaudīt ar ārēju iedarbību (testu) palīdzību
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu
- pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās.
- kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- pusaudā tāds (audums), kas pašreiz tiek austs un atrodas uz stellēm, daļēji uzausts
- greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību; tāds (cilvēks), kuram ir raksturīga greizsirdība.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- alotigēns Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēnisks.
- alotigēnisks Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēns.
- ievalkains Tāds (koks), kam ir greizas, slīpas šķiedras.
- imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- liciens Tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi.
- šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
- anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
- kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dubultblīvums tāds, kam ir divas reizes lielāks blīvums
- sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
- greizzobis Tāds, kam ir greizi zobi.
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
- nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
- paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
- idiogrāfisks Tāds, kas apraksta īpatnējo, savdabīgo, vienreizīgo, unikālo.
- normāls tāds, kas atbilst normai (2); pareizs
- simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu; simtreizējs.
- četrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes; četrkārtējs.
- četrkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes; četrreizējs.
- daudzreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzkārtējs.
- daudzkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzreizējs.
- tūkstoškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes.
- desmitkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit reižu; desmitreizējs.
- deviņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes; deviņkārtējs.
- deviņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes; deviņreizējs.
- divreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes; divkārtējs.
- divkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes; divreizējs.
- otrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto otro reizi.
- piecreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes; pieckārtējs.
- pieckārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes; piecreizējs.
- desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto samērā daudzas reizes.
- septiņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņkārtējs.
- septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs.
- sešreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes; seškārtējs.
- seškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes; sešreizējs.
- trīsreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto trīs reizes; trīskārtējs.
- trīskārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto trīs reizes; trīsreizējs.
- vairākreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes; vairākkārtējs.
- vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes: vairākreizējs.
- rets Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver; tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā); atjautīgs.
- ortotopisks Tāds, kas atrodas pareizā vietā vai pareizi novietots attiecībā pret ķermeni.
- spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību); arī izcils.
- heteroptisks Tāds, kas attiecas uz nepareizu vai mainītu redzi; vizuāla redzes laukā neesošu objektu uztvere vai nepareiza attēlu interpretācija.
- šorītējais Tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā.
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
- citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz.
- nereiznieks Tāds, kas dara kaut ko (aizliegtu) nepareizu.
- pusabsorbcijas Tāds, kas divas reizes samazina starojuma intensitāti.
- duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
- viņreizējs Tāds, kas gādāts, sagatavots u. tml. iepriekšējā reizē.
- pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi; arī jaunatklāts.
- oficiāls Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu, spēkā esošu.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā.
- dubultplats Tāds, kas ir dubultā platumā, divreiz platāks par parasto.
- viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- faktisks tāds, kas ir pamatots ar faktiem; īsts, pareizs
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
- viņreizējs Tāds, kas ir pastāvējis, norisis viņreiz.
- nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
- nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam brīdim, laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo brīdi, laika posmu; pašreizējais.
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo laika posmu; mūsdienu.
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
- šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
- pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- apbrīnojams Tāds, kas izraisa apbrīnu; lielisks, vienreizējs; neparasts.
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists.
- hemolītisks Tāds, kas izraisa hemolīzi vai arī noris reizē ar to; saistīts ar hemolīzi.
- maldīgs Tāds, kas izraisa neprecīzus, arī nepareizus priekšstatus (parasti par parādībām dabā).
- reāls Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas; lietišķs, praktisks.
- māneklis Tāds, kas maldina, nepareizi orientē.
- maldinošs Tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni.
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- iegreizs Tāds, kas nav gluži taisns, pareizs; nedaudz greizs.
- tomīks Tāds, kas nav īsti gudrs, bet dažreiz izliekas pārgudrs.
- ireinokulējums Tāds, kas nepadodas otrreizējai vakcinācijai; ko nevajag otrreiz vakcionēt.
- sagrozīt Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko); tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
- maldīgs Tāds, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par sajūtu orgāniem).
- aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; nepareizs, maldīgs.
- neatzīts Tāds, kas netiek pieņemts par esošu, pareizu u. tml.
- jaunpiegriezts Tāds, kas no jauna pievērsies kādai ticībai; 19. gs. Latvijā - pareizticībā pārgājušais.
- vienlaicīgs tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu)
- dažreizējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes; dažkārtējs.
- dažkārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes; dažreizējs.
- dislocēt Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
- vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
- neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli (par psihiskām norisēm, psihi).
- patiess Tāds, kas pareizi atspoguļo īstenību.
- skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
- kluss Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piemēram, par aparātiem, instrumentiem); tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
- pacans Tāds, kas pirmo reizi nokļuvis cietumā.
- monokarps Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
- polikarps Tāds, kas ražo augļus vairākas reizes mūžā (par augiem).
- ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; katrreizējs.
- nākošs Tāds, kas seko kam pašreizējam; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga; tāds, kas darbosies pēc kā līdzīga esošā; nākamais (1).
- šķelacis Tāds, kas šķielē, greizacis.
- vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
- nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis; arī pašreizējs.
- četrkārtējs Tāds, kas veicis ko četras reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu četras reizes.
- daudzkārtējs Tāds, kas veicis ko daudzas reizes.
- divkārtējs Tāds, kas veicis ko divas reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu divas reizes.
- trīskārtējs Tāds, kas veicis ko trīs reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu trīs reizes.
- vairākkārtējs Tāds, kas veicis ko vairākas reizes.
- vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
- vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reize; tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
- vienkārtējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi; arī vienreizējs (1).
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, novērst (par ko nepareizu, kļūmīgu).
- pirmreizējs Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
- bezkļūdains Tāds, kur nav kļūdu; pareizs.
- nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas, tāds, kas nav pareizi, precīzi, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts.
- greizsirdīgs Tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
- šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu); greizs (3).
- nekļūdīgs Tāds, kurā nav kļūdu, nepareizību; precīzs, pareizs.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
- numinozs Tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks.
- klučains Tāds, kurš nesaprot, kā pareizi rīkoties.
- nule Tagad, pašreiz.
- nu Tagad; pašreiz.
- Pūres pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir aptuveni trīs reizes lielāka nekā pirmskara laikā, tajā iekļauta arī lielākā daļa no pirmskara Dzirciema pagasta, kā arī daļa Cēres un Kandavas pagasta
- nulējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku.
- nuvējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku.
- pie tās pašas (vienas) reizes tajā pašā reizē
- pie reizes Tajā pašā reizē; reizē.
- autohtoni Taksons (parasti suga), kas kādā apvidū radies, evolucionējis un mīt tur arī pašreiz.
- pārtamborēt Tamborēt vēlreiz, no jauna.
- faustpatrona Tanku dūre; vienreizējas darbības granātmetējs, kas 2. pasaules kara beigās bija fašistiskās Vācijas bruņojumā.
- pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis.
- modes lieta tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā
- darāms Tas (priekšmets), pie kā pašreiz strādā.
- greizsirdis Tas (tāds), kas ir greizsirdīgs.
- lasāms Tas (teksts, grāmata u. tml.), ko pašreiz lasa.
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; trūkums, nepareizība.
- peikšķis tas, kas izdara kaut ko nepareizi
- šoreizējs Tas, kas notiek, pastāv šajā reizē, laika momentā, laikposmā.
- maldonis Tas, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
- cepiens Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
- liekatnes Tas, ko ēd ārpus parastām azaida reizēm.
- lāpāms Tas, ko pašreiz lāpa.
- nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie.
- tinējkode Tauriņu kārtas dzimta ("Scythrididae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-20 mm), pakaļspārni ar bārkstīm, kuru garums - 1,5-3 reizes pārsniedz spārnu platumu, >300 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
- pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur; taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- šori Tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- gagauzi Tauta Moldovā, Bulgārijā, Turcijā u. c., runā gagauzu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie.
- burjati Tauta, Burjatijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā burjatu valodā, ticīgie - pareizticīgie, lamaisti.
- aromūni Tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā).
- ižori Tauta, dzīvo Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā (daži simti cilvēku); runā ižoru un krievu valodās; ticīgie - pareizticīgie.
- mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus (Krievijā) rietumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mansu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- krievi Tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku.
- marieši Tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji, runā serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā, ticīgie - pareizticīgie.
- moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji, moldovieši; runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- udmurti Tauta, Udmurtijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā udmurtu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji; runā ukraiņu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie.
- osetīni Tauta, Ziemeļosetijas (Krievijā) un Dienvidosetijas (Gruzijā) pamatiedzīvotāji; runā osetīnu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie, daļa - musulmaņi (sunnīti).
- landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
- nosa tautasdziesmās priedēklis, kas dažreiz joprojām atdalīts no darbības vārda
- komieši-permieši Tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- hakasi tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- evenki Tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā, runā evenku valodā, ticīgie - pareizticīgie, daļa - lamaisti (Aizbaikālā).
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus
- resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana
- makrokontrole Tehniskas iekārtas darba pareizības vispārējā pārbaude.
- dialogs tehniski pareiza uzdevuma izvirzīšana datoram, ko veic cilvēks, un vajadzīgo rezultātu saņemšana no tā.
- tehnoloģija AT tehnoloģija, ko firma IBM izmantoja, izstrādājot uz mikroprocesora "Intel 80286" bāzes personālo datoru PC/AT, kurš atšķirībā no PC/XT klases datoriem bija 3-4 reizes ātrāks
- ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā.
- lineāra telpa telpa, kuras elementus (vektorus) var reizināt ar skaitļiem (skalāriem) un saskaitīt; vektoru telpa
- aksiāls vektors telpas vektors, kas maina zīmi, ja telpai maina orientāciju (piem., vektoriālais reizinājums)
- siloģistika Teorija, kas pētī siloģismu pareizības nosacījumus.
- pārtepēt Tepēt vēlreiz, no jauna.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- karstā josla termiskā josla, kas atrodas starp tropu lokiem, kur Saule divas reizes gadā atrodas zenītā
- bātjuška Tētiņš; pareizticīgo priestera nosaukums tautā.
- tēvamreiza Tēva reize (ko darīt).
- mūstēvs Tēvreize.
- tēvareize Tēvreize.
- tēviņreize Tēvreize.
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana
- tiesību normu piemērošanas pamatstadijas tiesību normas piemērošanas procesa loģiski pēctecīgs posms, kuru veido normas piemērotajā savstarpēji cieši saistītu specifisku darbību komplekss (juridiski nozīmīgu faktisko apstākļu analīze, tiesību normas izvēle un tās teksta pareizības noskaidrošana, tiesību normas iztulkošana, tiesību normas piemērošanas akta izdošana)
- papildu pierādījumi tiesu pierādījumi, kuru nepieciešamība lietu pareizai izspriešanai atklājas, sagatavojot civillietu iztiesāšanai vai nododot apsūdzēto tiesai, vai arī iztiesājot šīs lietas tiesas sēdē
- ortofonija Tieša un pareiza skaņu veidošana.
- pamatizmaksas Tiešo materiālo izmaksu un tiešo darba izmaksu summa, kuru uz attaisnojuma dokumenta pamata var uzreiz attiecināt uz konkrētu ražojumu vai pakalpojumu.
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
- elektroniskā paraksta radīšanas dati tikai vienreiz radīti dati, kurus parakstītājs izmanto, lai radītu elektronisko parakstu
- tikiņu Tikiņu tik - tikai vienu reizi.
- jaunizdevums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izdots iespieddarbs.
- jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
- tikkārt Tikreiz.
- parādīties Tikt izrādītam, parasti pirmo reizi (piemēram, par lugu, kinofilmu).
- iesalikties Tikt nepareizi ierakstītam.
- iesarakstities Tikt nepareizi piereģistrētam, parasti ar nolūku.
- nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
- sākties (atkal) no gala tikt sāktam (atkal) no sākuma; tikt sāktam vēlreiz, no jauna
- pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna.
- Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus
- nedēļas tirgus tirgus, ko organizē reizi nedēļā
- tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
- pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna.
- pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (ko kādā materiālā).
- pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (piemēram, dziju, lenti).
- tīrā ceļottieksme to iedzīvotāju skaita attiecība, kuri ceļo vismaz vienu reizi gadā, pret kopējo iedzīvotāju skaitu
- divkāršais šotmezgls to veido, ja otra gala tampu vēlreiz apņem ap pirmās troses cilpu, sienot šotmmezglu; šāds mezgls tur labāk un to vieglāk atraisīt
- tobrīdi Tolaik, toreiz, tajā brīdī.
- tobrīd Tolaik, toreiz.
- toreizinai Toreiz (2).
- viņlaik Toreiz, citkārt, agrāk, senāk.
- taireiz Toreiz.
- toreizi Toreiz.
- toreiziņ Toreiz.
- taireizējs Toreizējs.
- tobrīdējs Toreizējs.
- minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni.
- Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- kravnesība transportlīdzekļa lietojamības raksturlielums – vienā reizē pārvedamās kravas maksimālā masa (tonnās)
- mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi.
- aizmiglot (arī apmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt
- apmiglot (arī aizmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt
- disgrāfija Traucēta pareiza rakstīšana, parasti sastopama vienlaikus ar artikulācijas traucējumiem un nepilnībām fonemātiskajā dzirdē, novērojami burtu aizvietojumi, to vietas nomaiņa, vārdu saplūšana rakstot.
- hiperdentīcija Trešā zobu augšana, ko dažreiz novēro vecumā.
- pa trešam lāgam (arī pa trešo lāgu) trešo reizi
- trešoreiz Trešo reizi.
- trešreiz Trešo reizi.
- trešureiz Trešo reizi.
- jauktais reizinājums triju vektoru reizinājums abc=a(b·c), kas izsaka uz tiem konstruētā paralēlskaldņa tilpumu
- tre volte trīs reizes
- trīskāršs Trīs reizes lielāks; trīskārtīgs (1).
- trīskārtīgs Trīs reizes lielāks.
- trejseši Trīs reizes pa seši.
- trejtreji Trīs reizes pa trīs.
- trīsreiz Trīs reizes.
- kubs Trīs vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
- trejim Trīskārt, trīsreiz.
- trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- trīskārt Trīsreiz.
- pārtrīt Trīt vēlreiz, no jauna.
- naukšoņa Troksnis, kas rodas, piemēram, daudz smalku zariņu reizē pārlaužot.
- čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
- rožkoks Tropu vai subtropu koku koksne rožainā krāsā, reizēm ar rožu smaržu.
- YOLO Tu dzīvo tikai vienreiz (angļu "You only live once").
- kā uz pavēli tūlīt, bez kavēšanas, reizē
- uz aci tūlīt, uzreiz
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi
- gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- pilna pansija tūristu mītne, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un vairākas ēdienreizes, kā arī iespējami citi pakalpojumi
- kārtējs Tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
- pārtvert Tvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā).
- higiēnisko salvešu papīra pamatne ūdensizturīgs krepēts papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; paredzēts pēc speciālas piesūcināšanas vienreizējas lietošanas higiēnisko salvešu izgatavošanai
- Tompsona Upe Kanādas rietumos ("Thompson River"), Freizeras kreisā krasta pieteka.
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
- pārurbt Urbt vēlreiz, no jauna.
- uzurrāt Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- strictissime Uz vispareizāko, uz visstingrāko.
- uzdirnīt Uzart (plēsumu, pirmo reizi).
- mežģis uzdevums, kas no izpildītāja prasa piepūli, lai nonāktu līdz nevainojami pareizam izpildījumam vai atrisinājumam
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums
- Maura pēdējā nopūta uzkalna apzīmējums, no kura, kā vēstī leģenda, bēgošais mauru karalis Boabdils 1492. g. pēdējo reizi skatīja Granadas pilsētu
- ēst Uzņemt barību (ēdienreizē).
- rimeikot Uzņemt jaunu filmu, kuras pamatā ir kāda reiz jau uzņemta filma.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
- aizmigt kā nosistam uzreiz aizmigt
- atņemt kā ar roku uzreiz novērst ko grūti paciešamu, nepatīkamu (_biežāk_ sāpes, slimību), pēkšņi kam beigties, zust
- vdogonku Uzreiz pēc kaut kā.
- ekspromtom Uzreiz, bez gatavošanās.
- vienā rāvienā uzreiz, ļoti ātri; vienā paņēmienā
- ex abrupto uzreiz, pēkšņi, bez sagatavošanās
- ras Uzreiz, pēkšņi, nekavējoties, ātri.
- kā ar roku atņemt uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt
- kā ar roku atņemt (arī noņemt) uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- uz vietas uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties
- a limine uzreiz; _burtiski_: "no sliekšņa"
- acumirklis Uzreiz; īsu brīdi.
- reiz uz reizes uzreiz; pēkšņi
- ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Uzreiz; pēkšņi.
- čuk Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs.
- pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi.
- aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums.
- koriģējošā uzturēšana uzturēšana, kas nodrošina programmatūras vai aparatūras kļūdu labošanu; arī labošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, ja produkts nepareizi funkcionē
- kadrēšana Uztverošās iekārtas sinhronizācija, lai nodrošinātu kadra pareizu uztveršanu.
- ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās.
- smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta.
- skrejvabole vaboļu kārtas plēsīgo vaboļu apakškārtas dzimta ("Carabidae"), kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles, >50000 sugu, Latvijā konstatēts >310 sugu
- pārvagot Vagot vēlreiz, no jauna.
- pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, no jauna.
- bukets Vairākas reizē iededzinātas raķetes.
- uzdrāztīt Vairākas reizes iesist.
- vairākkārtīgs Vairākas reizes lielāks.
- slēdzeļāt Vairākas reizes mēģināt slēgt.
- slēdzelēt Vairākas reizes mēģināt slēgt.
- apmutēt Vairākas reizes noskūpstīt.
- noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem).
- vairākreiz Vairākas reizes.
- atnesāt Vairākkārt nākot, katru reizi atnest.
- vairākkārt Vairākreiz; atkārtoti.
- inkorporēšana vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; inkorporācija
- Androsace maxima vairodzeņu suga, kas Latvijā kā adventīva suga konstatēta 2 reizes uz dzelzceļa
- Grenlandes vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum groenlandicum"), ko reizēm mēdz audzēt kā dekoratīvu augu
- patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- vakarīnas Vakara ēdienreize.
- vakariņgalds Vakariņu ēdienreizei servēts galds.
- pārlasīt Vākt vēlreiz (parasti ogas tajā pašā platībā).
- kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki.
- pārvalkāt Valkāt vēlreiz (to pašu).
- cilmvaloda Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa.
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- kodifikācija valodas normu fiksācija normatīvos avotos (piem., gramatikās, pareizrakstības vārdnīcās); kodificēšana
- kodificēšana valodas normu izstrādāšana un fiksēšana normatīvos avotos, piemēram, gramatikās, pareizrakstības vārdnīcās; kodifikācija
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu.
- pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); ortoepija.
- ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); pareizruna.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums
- sinhroniskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā tās vēsturiskās attīstības laikposmā, parasti - pašreizējā stāvoklī
- ortoloģija Valodniecības nozare, kas izstrādā un precizē pareizas rakstu un runas valodas likumus, kā arī veido ortoloģiskās (pareizrakstības, pareizrunas) vārdnīcas.
- serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību.
- prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām.
- prokuratūra Valsts institūcija, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- migrācijas politika valsts institūciju lēmumi un darbība, lai ietekmētu iedzīvotāju emigrācijas un imigrācijas, kā arī iekšējās migrācijas pašreizējo vai turpmāko līmeni
- centrālā statistikas pārvalde valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Ekonomiskas ministrijas pārraudzībā un ir atbildīga par valsts statistiskas darba organizāciju un par to datu pareizību, kurus tā ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto imformāciju
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- cūkdelfīns Vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Phocoena phocoena"), Latvijas piekrastē pēdējo reizi konstatēts 1974. g.; jūrascūka.
- pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur; vandīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
- nomen et omen vārds un pareģojums, t. i. cilvēka vārds dažreiz raksturo viņa darbu
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- ortogrāfija Vārdu pareizas, normām atbilstošas rakstības sistēma (kādā valodā); arī pareizrakstība.
- pareizrakstība Vārdu, arī vārdu savienojumu, teikumu pareizas, normām atbilstošas rakstības sistēma (kādā valodā).
- pārvārīt Vārīt vēlreiz, no jauna.
- pārvirt Vārīt vēlreiz, no jauna.
- Lielā aptieka vecākā aptieka Rīgā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1357. g. (līdz 1570. g. - Rātsaptieka), atradās līdzās Rātsnamam (ēka nav saglabājusies), slēgta 1758. g.
- archiprezbiters Vecākais garīdznieks pareizticīgo baznīcā.
- arhiprezibetrs Vecākais garīdznieks pareizticīgo baznīcā.
- kložas Vecas greizas čības vai kurpes; pārāk lielas čības.
- bezpopnieki Vecticības virziens, kas noraida pareizticīgo baznīcas organizāciju, garīdzniekus (popus) un sakramentus, izņemot kristīšanu un grēksūdzi, izveidojās XVII gs. b., mūsu dienās izplatība neliela; Baltijā visi vecticībnieki ir bezpopnieki.
- pārlikt Veidojot, montējot u. tml., ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
- likt pamatus Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- vienkārtējs veids veids, kas izsaka tikai vienreiz notiekošu darbību
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot "Dievs palīdz!".
- reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji.
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments
- magnētiskais moments vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un vielas daļiņu, kā arī elektriskās strāvas kontūru magnētiskās īpašības; apzīmējums M; mērvienība A·m^2^ (ampērs reiz kvadrātmetrs)
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums
- kolinearitāte Vektoru paralelitāte vienai taisnei; divi kolineāri vektori atšķiras tikai ar skalāru reizinātāju.
- vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz.
- vēlreiz Vēl vienu reizi.
- ancora Vēl, vēlreiz.
- brančs Vēlbrokastis; ēdienreize tuvāk pusdienas laikam - ilgas un sātīgas brokastis.
- lieku reizi vēlreiz
- pārošņāt Vēlreiz apošņāt.
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- atēst Vēlreiz ēst.
- uzkņotēt Vēlreiz ieēst (par jau paēdušu).
- uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst.
- izčančēt Vēlreiz izkratīt jau izkultu labību, lai atdalītu atlikušos graudus.
- atmācīt Vēlreiz mācīt iemācīto, atkārtot.
- pārpaisīt Vēlreiz paisīt.
- pārlecināt Vēlreiz, no jauna lecināt.
- pārvecēt Vēlreiz, no jauna nopērt.
- uzvelēt Vēlreiz, no jauna velēt.
- uzziedot Vēlreiz, no jauna ziedot.
- atkal Vēlreiz, no jauna.
- da capo vēlreiz, no sākuma (atkārtošanas zīme)
- uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt.
- pārvelt Velt (vadmalu) vēlreiz, no jauna.
- dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
- pārveltnēt Veltnēt vēlreiz, no ļauna.
- velkums Veļas kārta, ko noņem vienā reizē.
- rītazvaigzne Venēra (dažreiz Merkurs), kad tā no rītiem redzama debesīs A pusē; auseklis; spuļģis.
- špriceris Verdošā metāla izplūde starp lejamo aparātu un lejamo formu, kas rodas nepareiza lejamā aparāta pieslēguma rezultātā; šļāciens.
- dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.).
- pārvērpt vērpt no jauna, vēlreiz
- pārprēst vērpt vēlreiz, no jauna
- uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
- uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
- Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli.
- pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā).
- pārvērt Vērt vēlreiz, no jauna.
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
- Buļļu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g., atradusies tagadējā Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, Buļļos
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments
- Manstera Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība - 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. - spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi.
- pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis.
- dziļuma vibrators vibrators, ko vibrēšanas laikā ievieto tieši betona masā; darbības dziļums ir apmēram 1,25 reizes lielāks par vibratora darbīgās daļas garumu; masīvu konstrukciju betonēšanai lieto grupu vibratorus, kas sastāv no vairākiem uz vienas traversas nostiprinātiem dziļuma vibratoriem
- brička Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe.
- locīties visiem vējiem līdzi viegli mainīt uzskatus, pārliecību, pielāgoties apstākļiem, rīkoties, kā kuru reizi izdevīgāk
- divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta.
- varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
- vienlaicīgi vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu)
- vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- piegājiens Viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt.
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus.
- māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
- māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
- mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
- māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
- bērze vienā reizē ar roku apsējama platība
- kapitālizdevumi Vienā reizē ieguldīti līdzekļi, kas paredzēti sistēmas uzbūvēšanai un izveidošanai.
- mīciens Vienā reizē samīcītais.
- ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Vienā reizē, paņēmienā.
- pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- dubultekspozīcija Vienas un tās pašas filmas eksponēšana divreiz, iegūstot divu attēlu pārklāšanos.
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
- fizikālā lieluma kārtas vienība vienība, kas veselu skaitļu reizes lielāka par sistēmas vai ārpussistēmas vienību
- fizikālā lieluma daļas vienība vienība, kas veselu skaitļu reizes mazāka par sistēmas vai ārpussistēmas vienību
- tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni. Kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam. Izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm
- vienkāršu Vienkārši, vienreizēji.
- pieklakšķināt Vienlaicīgi reizēm klakšķināt.
- koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
- kopā Vienlaicīgi, reizē; vienā un tajā pašā laikā un vietā.
- tai pašā laikā Vienlaicīgi, reizē.
- vienā mutē vienlaikus, reizē
- vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi.
- uz vienu reizi vienreiz
- vienureiz Vienreiz (2); kādreiz, reiz.
- bērna piedzimšanas pabalsts vienreiz izmaksājams valsts pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā
- pampis vienreiz lietojamās autiņbiksītes
- reiz vienreiz, beidzot
- kādiņāt Vienreiz, kādreiz.
- kādiņāties Vienreiz, kādreiz.
- kaškārt Vienreiz, kādreiz.
- reizi Vienreiz; tikai vienu reizi.
- vielug Vienreiz; vienu lugu.
- vienā reizē Vienreiz.
- viereiz Vienreiz.
- glaudums Vienreizēja (pabeigta) glāstīšana, izlīdzināšana.
- aizbrauciens Vienreizēja aizbraukšana; aizbraukšana (uz).
- berziens Vienreizēja beršanas kustība.
- aizcirtiens Vienreizēja darbība --> aizcirst.
- atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt (1); atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
- gāniens Vienreizēja darbība --> izlamāt, noķengāt.
- kavienis Vienreizēja darbība --> kaut 1(1).
- miniens Vienreizēja darbība --> mīt 1.
- šķobiens Vienreizēja darbība --> šķobīt, sašķiebt.
- vēliens Vienreizēja darbība --> velt.
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
- gājienis Vienreizēja pabeigta darbība --> iet (1).
- kāsiens Vienreizēja pabeigta darbība --> kāst.
- odiens Vienreizēja pabeigta darbība --> ost.
- urkšķiens Vienreizēja pabeigta darbība --> urkšķēt.
- apgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> apiet.
- apkampiens Vienreizēja paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
- apsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt.
- apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
- aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
- atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
- atgrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> atgrūsties (1), atgrūst (1).
- atsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> atsisties (1).
- atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
- atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
- atvēziens Vienreizēja paveikta darbība --> atvēzēt.
- badiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- badījiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- bāriens Vienreizēja paveikta darbība --> bārt; pārmetums, dusmu izpaudums.
- baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1); liela patika, tīksme.
- bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
- biedinājums Vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2); draudi, piedraudējums.
- blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (1).
- blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (2).
- bridiens Vienreizēja paveikta darbība --> brist.
- cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt (1).
- cepiens Vienreizēja paveikta darbība --> cept.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (1).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (4).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (7).
- čukstiens Vienreizēja paveikta darbība --> čukstēt.
- drāziens Vienreizēja paveikta darbība --> drāzt 1(1).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (1).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (4).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (5).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (1).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (2).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (3).
- elsojiens Vienreizēja paveikta darbība --> elsot (2); elsiens.
- elsiens Vienreizēja paveikta darbība --> elst.
- gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (1).
- gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (2).
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens.
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (2).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(1).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(2).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 2(1).
- iecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> iecirst (1).
- iegrābiens Vienreizēja paveikta darbība --> iegrābt (2).
- iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
- ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
- gājiens Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1).
- ievēziens Vienreizēja paveikta darbība --> ievēzēt.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
- izkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> izkliegt (1).
- izklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> izklupt (1).
- izkritiens Vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1).
- izlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (3).
- iznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> iznākt (1).
- izpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1).
- izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
- izskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> izskriet(1).
- izspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> izspert (1).
- izstiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> izstiept (3).
- izšāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1).
- jājienis Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- jājums Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2); tvēriens, grābiens.
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (1); kāpšana.
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (2).
- klupiens Vienreizēja paveikta darbība --> klupt (1).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3).
- kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost (2); arī kodums (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (11).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (14).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (2).
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (2).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (3).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (4).
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (1).
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (2).
- licienis Vienreizēja paveikta darbība --> likt 1(1).
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (1); tas, kas vienā reizē ir samalts vai maļams.
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (2).
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (3).
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt (1).
- metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1; 2).
- metienis Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1).
- muciens Vienreizēja paveikta darbība --> mukt (1).
- nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt (1).
- nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1).
- niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
- nolēciens Vienreizēja paveikta darbība --> nolēkt (1).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (1).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (2).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (4).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (6).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
- ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt (1).
- ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (1).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (2).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (3).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (4).
- padeviens Vienreizēja paveikta darbība --> padot (2).
- pagrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> pagrūst (1).
- paklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> paklupt (1).
- pakritiens Vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1).
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens.
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (6).
- palēciens Vienreizēja paveikta darbība --> palēkt.
- palieciens Vienreizēja paveikta darbība --> paliekt.
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (1).
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (2).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (1).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (9); arī pamājiens.
- panāciens Vienreizēja paveikta darbība --> panākt 1(1).
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
- pārgāziens Vienreizēja paveikta darbība --> pārgāzt (1).
- pārlaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1).
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
- pasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt(1).
- pastiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> pastiept (2).
- pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
- pasvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> pasvilpt (1).
- pēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pelt.
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
- piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(3).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(4).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(5).
- piedūriens vienreizēja paveikta darbība --> piedurt (1)
- piegājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieiet (1).
- pielēciens Vienreizēja paveikta darbība --> pielēkt(1).
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (2)
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (4)
- pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
- pieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskriet(1).
- piespēriens Vienreizēja paveikta darbība --> piespert (1).
- piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
- piesvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot(2).
- pieteiciens Vienreizēja paveikta darbība --> pieteikt (2).
- pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1).
- pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(2).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(3).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(4).
- pinkšiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšēt(2).
- pinkšķiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšķēt(2).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
- plīvojiens Vienreizēja paveikta darbība --> plīvot.
- pļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> pļaut; arī pļāvums.
- rājiens Vienreizēja paveikta darbība --> rāt; aizrādījums, pārmetums.
- rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust(1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (6).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
- redzējiens Vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1).
- rijiens Vienreizēja paveikta darbība --> rīt 1(1).
- runājiens Vienreizēja paveikta darbība --> runāt(1).
- sakodiens Vienreizēja paveikta darbība --> sakost(3).
- sasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties(1).
- sasitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sasist(4).
- saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
- sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt(2).
- satvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> satvert(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(2).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(3).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> sazelt (5).
- sērsiens Vienreizēja paveikta darbība --> sērst.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(10).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(12); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(2); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(3).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(4).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(5).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(6); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(7); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(8); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(9); skaņa, ko rada šāda darbība.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(2).
- skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1).
- slauciens Vienreizēja paveikta darbība --> slaukt.
- smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (1).
- smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (2).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (1).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (2).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (3).
- stenējiens Vienreizēja paveikta darbība --> stenēt (2).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (1).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (2).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (4).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (5).
- strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
- stūmiens Vienreizēja paveikta darbība --> stumt.
- sūciens Vienreizēja paveikta darbība --> sūkt.
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4).
- šķaudiens Vienreizēja paveikta darbība --> šķaudīt.
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
- šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (1).
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (2).
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (3).
- šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; arī šļupsts.
- šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (1).
- šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (2).
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1).
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (1).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (2).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (3).
- tecējiens Vienreizēja paveikta darbība --> tecēt 2.
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(1).
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(2).
- tesiens Vienreizēja paveikta darbība --> test 2.
- trauciens Vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
- triciens Vienreizēja paveikta darbība --> tricināt.
- trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (1).
- trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (2).
- tupiens Vienreizēja paveikta darbība --> tupties.
- tusnījiens Vienreizēja paveikta darbība --> tusnīt (1).
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
- uzbrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbrēkt.
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (1).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (2).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (3).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (4).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (5).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (6).
- uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
- uzkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1).
- uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (1).
- uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (3).
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1).
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (1).
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (2).
- uznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> uznākt (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2).
- uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
- uzrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrēkt.
- uzrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzriet.
- uzrūciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt.
- uzsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (1).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (2).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (4).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (5).
- uzskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzskriet (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
- uzsvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsvilpt (1).
- vārijiens Vienreizēja paveikta darbība --> vārīt; tas, kas ir izvārīts.
- vēdiens Vienreizēja paveikta darbība --> vēdīt (1).
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- vediens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
- vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzēties (2).
- vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzt, vēzēt (1).
- viebiens Vienreizēja paveikta darbība --> viebt.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7).
- zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (1).
- zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (2).
- belziens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt; spēcīgs sitiens.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist(1); skaņa, ko rada šāda darbība.
- trieciens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt 1 (1).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (1).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (2).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (3).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (1).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (2).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3); arī tvērums (3).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(2), pagriezties 1(1).
- pavērsiens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1).
- bonifikācija Vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem.
- izbraukumtirdzniecība Vienreizēja preču pārdošana vietās, kas nav tam īpaši ierīkotas, piemēram, uzņēmumos, izstāžu zālēs u. tml.
- uzņēmiens Vienreizēja saņemšanas un pacelšanas darbība.
- pusaile Vienreizēja sēklas ieecēšana.
- pūtiens Vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
- pūtiens vienreizēja skaņa, ko rada signālierīce
- sildījiens vienreizēja, īslaicīga (kā) uzsildīšana
- gaidījiens Vienreizēja, pabeigta gaidīšana.
- apšļāka Vienreizēja, pilnībā pabeigta apšļākšana.
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus
- apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai
- pabalsts daudzbērnu mātēm vienreizējas un regulāras naudas izmaksas mātēm, kuras audzina vairākus bērnus
- ģimenes pabalsti vienreizējas vai ikmēneša naudas izmaksas ģimenēm ar bērniem, kuras veic valsts vai pašvaldības
- ganījiens Vienreizējs ganījums.
- uzmāciens Vienreizējs iedarbības pastiprinājums (vēja brāzma u. tml.).
- ņaukstiens Vienreizējs kaķa ņaudiens.
- apskatiens Vienreizējs skatiens visapkārt, apskatīšanās.
- plunčiens Vienreizējs troksnis, plunkšķis.
- grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis.
- mirdziens Vienreizējs uzmirgojums, atspīdums.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- blīžģējiens Vienreizējs, plunkšķošs troksnis.
- vienreizējība Vienreizība; vienreizīgums.
- vienreizējs Vienreizīgs.
- pampers vienreizlietojamas autiņbiksītes
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
- paramnēze Viens no atmiņas traucējumu veidiem - atmiņas maldi; cilvēkam šķiet, ka pašreizējie notikumi jau kādreiz bijuši.
- variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
- Hebseds viens no centrālajiem notikumiem senēģiptiešu svētku kalendārā, svētki, ko pirmo reizi svinēja trīsdesmitajā faraona valdīšanas gadā, bet pēc tam ik pēc trim gadiem (dažreiz arī citā laikā), ar mērķi atjaunot faraona fiziskos un garīgos spēkus; svētku kulminācija bija faraona rituālās nāves imitācija
- autozīts Viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts.
- protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga
- katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- piecenītis Viens no pieciem bērniem, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
- papasu Viens pēc otra, vairākreiz no vietas; papasus.
- pārbaudes cipari viens vai vairāki cipari, kas pievienoti datu elementam, lai ar noteikta algoritma palīdzību pārbaudītu šī datu elementa pareizību
- viensitiena Viensitiena zvans - zvans, kas noteiktā laikā nozvana vienu reizi.
- pamirkšīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm); pamirkšķīt.
- pamirkšķīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm).
- nošmaukšķēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nošmaukšķināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nošmaukstēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nošmaukstināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nožagot Vienu reizi nožagoties.
- noskripstēt Vienu reizi skripstēt un pabeigt skripstēt.
- noklunkstēties Vienu reizi spēcīgi klunkšēt.
- savingrināt Vienu reizi spēcīgi savicināt.
- nozvadzināt Vienu reizi šķindēt pabeigt šķindēt.
- nošņakstēties Vienu reizi šņakstēt un pabeigt šņakstēt.
- riebums Vienu reizi veikta riebšanas procedūra.
- nozlaukšēt Vienu reizi zlaukšēt.
- vienlug Vienu reizi; vienu laiku.
- vienreiz Vienu reizi.
- ievalka Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
- ievalks Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
- kontrolpunkts Vieta datora programmā, kurā pārbauda procesa izpildes pareizību.
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē
- hodonīms Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus).
- pārvīlēt Vīlēt 1 vēlreiz, no jauna.
- maldināt Vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- šķobīties Vilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
- vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem
- pārejas mati vilnas matiņi, kas ir rupjāki par dūnvilnu, bet smalkāki par akotmatiem; sastāv no zvīņu kārtas, korķa kārtas, dažreiz arī no serdes kārtas
- diktāts Vingrinājums pareizrakstībā - skolotāja diktēta teksta rakstīšana; arī uzrakstītais teksts.
- viņureiz Viņreiz.
- pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna; apvirpot (ārējo virsmu).
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- protopops Virssvētnieks pareizticīgā baznīcā.
- pneumatomachi Virziens austrumu pareizticīgās baznīcas teoloģijā, kas atzina svētu garu par pakārtotu Dievam tēvam un dēlam.
- vilnsega Visa vienā reizē nocirptā vienas aitas vilna.
- ģeofāgija Visās dabas tautās sastopamā zemes ēšana, dažreiz kā nepārvarama tieksme.
- cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
- vatalīt Visiem reizē un daudz runāt.
- hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma.
- burkānu visnaga visnagu suga ("Visnaga daucoides"), kas Latvijā konstatēta tikai vienreiz
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme; vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- greizums Vispārināta īpašība --> greizs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizsirdīgums Vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (1).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (2).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (3).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (1).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (2).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (3).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (2).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (1).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienreizējība Vispārināta īpašība --> vienreizējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienreizīgums Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizība.
- vienreizība Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizīgums.
- Hamiltona funkcija vispārināto impulsu p~j~ reizinājumu ar vispārinātiem ātrumiem q~j~' summa, no kuras atskaitīta Lagranža funkcija: H=Σ~j~p~j~q~j~' – L.
- īsts Vispiemērotākais, visderīgākais; labākais; pareizais.
- O.K. Viss kārtībā (angļu "okay"); amerikāņu izteiciens: pareizi; jā; protams; ar mieru.
- pārvīstīt Vīstīt vēlreiz, no jauna.
- kontrolsumma Visu masīva elementu summa, ko aprēķina, lai veiktu datu pārraides pareizības pārbaudi.
- līņu līņiem visu uzreiz, lielos daudzumos
- redzamības horizonts Visuma novērojamās daļas robeža, sfēras virsma, kuras centrā atrodas novērotājs un kuras rādiuss ir vienāds ar Visuma pastāvēšanas laika un gaismas ātruma reizinājumu.
- pārvīt Vīt vēlreiz, no jauna.
- lepidolīts vizlu grupas minerāls, balts, gaiši rožains vai violets; sastopams pegmatītos, greizenos; veidojas magmatiskos procesos
- atlases kursors vizuāla norāde uz pašreizējo pozīciju logā, dialoglodziņā vai izvēlnē
- godzābaki Zābaki, ko auj svētkos, svinību reizēs.
- gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- apaļš zars zars, kura lielākais caurmērs nepārsniedz mazāko caurmēru divas reizes
- aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
- šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
- pārzeltīt Zeltīt vēlreiz, no jauna.
- skrofulodermija Zemādas audu tuberkuloze, ar to slimo visbiežāk bērni, bet dažreiz arī pieauguši.
- diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
- subdiakons Zemāks garīdznieks katoļu un pareizticīgo baznīcā.
- Griničas meridiāns Zemes meridiāns, kas iet caur Griniču; pēc 1884. g. starptautiskas vienošanās, meridiāns, kas toreiz gāja caur Griničas observatorijas pasāžinstrumentu, tika pieņemts par nulles jeb sākuma meridiānu; sākummeridiāns.
- geofagija Zemes, mālu, pelnu u. c. ēšana, dažreiz kā nepārvarama tieksme (grūtniecības, dažu psihisku slimību gadījumā).
- Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene
- pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies.
- Stenlija kauss Ziemeļamerikas nacionālās hokeja līgas ikgadējā balva, kas pirmo reizi pasniegta 1894. g.
- pārziepēt Ziepēt vēlreiz, no jauna.
- gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- korektopija Zīlītes ekscentrisks, nepareizs stāvoklis.
- urocianīns Zils pigments urīnā, ko dažreiz novēro skarlatīnas gadījumā.
- fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- pārzīmēt Zīmēt vēlreiz, no jauna.
- pārzīmogot Zīmogot (kādu kopumu) visu; zīmogot (kādu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- dietoloģija Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietētika; uzturzinātne.
- uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
- valeoloģija zinātne par veselību, satur rekomendācijas par pareizu uzturu, optimālu dienas režīmu, darba, sporta u. c. slodzēm, cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi u. tml.
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes un pareizu ķermeņa kopšanu.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas.
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
- aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
- godzirgs Zirgs, ar ko brauc svētkos, svinību reizēs.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- lapseņveida zirneklis zirnekļu suga ("Argiope bruennichi"), dzīvo Eiropas dienvidos, 2004. g. pirmo reizi konstatēts arī Latvijā
- tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi.
- sarkankakla tumšzoss zosu suga ("Branta ruficollis"), Latvijā ir reģistrēta tikai dažas reizes
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
- pārzvanīt Zvanīt vēlreiz, no jauna.
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama).
- Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.
- sintaktiskā afāzija žargonafāzija, nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu
- pāržaut Žaut vēlreiz, no jauna; izžaut citā vietā.
- lakunārā angīna žāvas mandeļu iekaisums ar saliņveida aplikumiem uz mandeles virsas, kuri sākas no lakūnām; aplikumi sastāv no leikocītiem, baktērijām un detrīta; reizēm saliņas saplūst kopā; cēlonis parasti ir streptokoku infekcija
- pāržāvēt Žāvēt vēlreiz, no jauna.
- gnatankiloze Žokļa ankiloze, tā greizums, nekustība.
- pārsakļauties Žūstot kļūt greizam, saliekties (piemēram, par kokmateriāliem).
reiz citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV