nospurkšķēt
nospurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospurkšķu | nospurkšķam | nospurkšķēju | nospurkšķējām | nospurkšķēšu | nospurkšķēsim |
| 2. pers. | nospurkšķi | nospurkšķat | nospurkšķēji | nospurkšķējāt | nospurkšķēsi | nospurkšķēsiet, nospurkšķēsit |
| 3. pers. | nospurkšķ | nospurkšķēja | nospurkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: nospurkšķi (vsk. 2. pers.), nospurkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospurkšķot (tag.), nospurkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospurkšķētu
Vajadzības izteiksme: jānospurkšķ
nospurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospurkšu | nospurkšam | nospurkšēju | nospurkšējām | nospurkšēšu | nospurkšēsim |
| 2. pers. | nospurkši | nospurkšat | nospurkšēji | nospurkšējāt | nospurkšēsi | nospurkšēsiet, nospurkšēsit |
| 3. pers. | nospurkš | nospurkšēja | nospurkšēs | |||
Pavēles izteiksme: nospurkši (vsk. 2. pers.), nospurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospurkšot (tag.), nospurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospurkšētu
Vajadzības izteiksme: jānospurkš
Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- − mazais nieciņš nospurkšķēja ūdenī, un nu bija čiks gatavs.