nospurkt
nospurkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospurcu | nospurcam | nospurcu | nospurcām | nospurkšu | nospurksim |
| 2. pers. | nospurc | nospurcat | nospurci | nospurcāt | nospurksi | nospurksiet, nospurksit |
| 3. pers. | nospurc | nospurca | nospurks | |||
Pavēles izteiksme: nospurc (vsk. 2. pers.), nospurciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospurcot (tag.), nospurkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospurktu
Vajadzības izteiksme: jānospurc
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- nospurc sportiste.
- Iepretim Zooloģiskā dārza ieejai no vagoniem izbirst klausītāju tūkstoši, kāds nospurc par alternatīvu - došanos aplūkot begemotus, tomēr nenovēršamā straumē lēni līdz malām pielīst estrādes placis, lai neilgi pēc astoņiem būtu gatavs uz skatuves uzņemt pirmos no diviem vakara galveno varoņu ieskandinātājiem.