nospurt
nospurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospurstu | nospurstam | nospuru, nospūru | nospurām, nospūrām | nospuršu | nospursim |
| 2. pers. | nospursti | nospurstat | nospuri, nospūri | nospurāt, nospūrāt | nospursi | nospursiet, nospursit |
| 3. pers. | nospurst | nospura, nospūra | nospurs | |||
Pavēles izteiksme: nospursti (vsk. 2. pers.), nospurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospurstot (tag.), nospuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospurtu
Vajadzības izteiksme: jānospurst
Ļoti apspurt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iznāca daži sirmbārdaini mūki, garās drānas sajozuši ar resnām kaņepāju virvēm, kuru nospūrušie gali sitās viņiem pret ceļiem.
- No nospurušajiem vilnas dūraiņiem līda ārā pirksti, mēteļa viņam nebija, un viņš mīņājās no vienas kājas uz otru, lai nesaltu.
- Un, viņu pazīstot, šie vārdi varēja izklausīties draudīgi, lai gan patiesībā viss bija nevainīgi, cik nu vispār kaut kas varēja būt nevainīgi, runājot par Jonu Kirdēju, jo Ksavers Gurevičs gulēja uz nāves gultas, un viņa aizbilstamais jau sensenos laikos bija viņam apsolījis, ka nepametīs viņu vienu nāves stundā, taču nebija domājis, ka šī nāves stunda pienāks visnepiemērotākajā brīdī, it kā nāvei vispār varētu būt kāds piemērots brīdis; tā nu tagad viņš sēdēja notāra dzīvoklī Traķu ielā starp noputējušām, nodilušām ādas mapēm, no kurām rēgojās nospuruši papīru stūri, līdzās jaunajiem Gureviča gultas aizkariem, kurus kopā ar jaunajiem pēļiem bija viņam sagādājis tikai pirms mēneša, bet kuros jau dziļi bija ieēdusies zāļu un notāra runča mīzalu smaka, jo tas melnais, neaudzinātais dienaszaglis, vārdā Apelācijs, bija paradis mīžļāt, kur pagadās, un tagad tas pārmetoši un pagalam nedraudzīgi, kā varēja spriest pēc tā, cik nikni viņa aste slaucīja grīdu, vēroja, kā Jons Kirdējus puskurlajam, demences un pneimonijas nomocītajam, pēdējo sakramentu jau pieņēmušajam Gurevičam pacietīgi un veltīgi jau divdesmito reizi atbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem: " koa?
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Tas prasīs tikai dažas minūtes Tava laika.
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!
Palīdzi uzlabot valodas rīkus!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!