nožvadzēt
nožvadzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožvadzu | nožvadzam | nožvadzēju | nožvadzējām | nožvadzēšu | nožvadzēsim |
| 2. pers. | nožvadzi | nožvadzat | nožvadzēji | nožvadzējāt | nožvadzēsi | nožvadzēsiet, nožvadzēsit |
| 3. pers. | nožvadz | nožvadzēja | nožvadzēs | |||
Pavēles izteiksme: nožvadzi (vsk. 2. pers.), nožvadziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožvadzot (tag.), nožvadzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožvadzētu
Vajadzības izteiksme: jānožvadz
Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Netālu kaut kas noļerkstēja, nožvadzēja atslēgu saišķis.
- Govs nošņācas un pakrata galvu tā, ka ķēde nožvadz vien.
- viņa teica, un sargi klausīja pavēlei, ķēdēm vien nožvadzot.
- Taču tūdaļ pat sadzirdēju nožvadzam slēdzeni un noklakšķam aizšautni.
- Kad aiz stūra nožvadzēja tramvajs, Kata mani apkampa.