nožvadzināt
nožvadzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožvadzinu | nožvadzinām | nožvadzināju | nožvadzinājām | nožvadzināšu | nožvadzināsim |
| 2. pers. | nožvadzini | nožvadzināt | nožvadzināji | nožvadzinājāt | nožvadzināsi | nožvadzināsiet, nožvadzināsit |
| 3. pers. | nožvadzina | nožvadzināja | nožvadzinās | |||
Pavēles izteiksme: nožvadzini (vsk. 2. pers.), nožvadziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožvadzinot (tag.), nožvadzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožvadzinātu
Vajadzības izteiksme: jānožvadzina
1.Īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrieši paliek tramīgi, ja viņiem nožvadzina laužņus gar degunu, kaut arī bez ļauna nodoma.
- Ja kaut kas reāls būtu, viņš man jau sen savas bleķa rokassprādzes nožvadzinātu, bet tev taču deputāta imunitāte.
- Jāatzīst, ka man bija līdzīgi, līdz pirmo reizi savā mūžā nostājos uz slēpēm un „ nožvadzināju” no kalna.
- Tika nožvadzinātas durvis, jauniegūtie paziņas noinformēja mani, ka vispareizākais tagad būtu stāties pie sienas ar seju pret to, lai neapgūtu nepaklausīgas uzvedības sekas.
- Kur gadījās kur ne mājas otrā galā nožvadzinās kaut kads duksis , un viss vārgums vējā ausis saspicētas , sprigani sāk rikšot dukša virzienā un tā līdz pat kāpņutelpai , un tad uzreiz atkal sunei uznāca ārprātīgs vājums