noburbuļot
noburbuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noburbuļoju | noburbuļojam | noburbuļoju | noburbuļojām | noburbuļošu | noburbuļosim |
| 2. pers. | noburbuļo | noburbuļojat | noburbuļoji | noburbuļojāt | noburbuļosi | noburbuļosiet, noburbuļosit |
| 3. pers. | noburbuļo | noburbuļoja | noburbuļos | |||
Pavēles izteiksme: noburbuļo (vsk. 2. pers.), noburbuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noburbuļojot (tag.), noburbuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noburbuļotu
Vajadzības izteiksme: jānoburbuļo
1.Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
2.Nogrimt, veidojot ūdens burbuļus.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kafijas automāts pēdējo reizi noburbuļoja, Enija paņēma tasīti un iedzēra malku.
- — Sarmīte noburbuļoja.
- Noburbuļoja ūdens, kāds šņukstēja un vaidēja, pēc tam ass spējš sitiens saplūda ar draudīgu uzkliedzienu: “ Vai runāsi?”
- Viņiem izmisīgi trūka uzdrošināšanās, trūka aknu vai varbūt īsteni vīrišķu pautu ņemt un iecerēto izdarīt, jo vislabākie nodomi Lietuvas kunigaitijā visbiežāk apslīka prātuļošanā, šaubās un neizlēmībā vai pat tiesas prāvās par to, kurš galvenāks un kuram lielāka taisnība, un visi tie cildenie nolūki nevis apņēmīgi satrieca visus šķēršļus kā lielgabala šāviņi, bet tikai neizlēmīgi noburbuļoja uz vietas kā pirdieni ūdenī.
- Gaiss noburbuļoja mātes krūškurvī kā verdošs ezers kalnos.