nobrakšķēt

Lietojuma biežums :

nobrakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nobrakšķu	nobrakšķam	nobrakšķēju	nobrakšķējām	nobrakšķēšu	nobrakšķēsim
2. pers.	nobrakšķi	nobrakšķat	nobrakšķēji	nobrakšķējāt	nobrakšķēsi	nobrakšķēsiet, nobrakšķēsit
3. pers.	nobrakšķ		nobrakšķēja		nobrakšķēs

Pavēles izteiksme: nobrakšķi (vsk. 2. pers.), nobrakšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: nobrakšķot (tag.), nobrakšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: nobrakšķētu

Vajadzības izteiksme: jānobrakšķ

nobrakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: nobrakši (vsk. 2. pers.), nobrakšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: nobrakšot (tag.), nobrakšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: nobrakšētu

Vajadzības izteiksme: jānobrakš

Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Pēc tam lēkā pa to, līdz tas nobrakšķ kā kauls.
Gultai nobrakšķot, Mamma piecēlās kājās, radziņi nedaudz atsitās pret griestiem.
Madara iegāž ar dūri pa Jana Vilema galdu tā, ka tas nobrakšķ.
Dzjuba piecēlās un izstaipījās, tā ka kauli nobrakšķēja.
Kad Laine nogriezās uz grantētā ceļa, zem viņas riepām nobrakšķēja sīkākie oļi.