pārzvanīt
pārzvanīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārzvanu | pārzvanām | pārzvanīju | pārzvanījām | pārzvanīšu | pārzvanīsim |
| 2. pers. | pārzvani | pārzvanāt | pārzvanīji | pārzvanījāt | pārzvanīsi | pārzvanīsiet, pārzvanīsit |
| 3. pers. | pārzvana | pārzvanīja | pārzvanīs | |||
Pavēles izteiksme: pārzvani (vsk. 2. pers.), pārzvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārzvanot (tag.), pārzvanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārzvanītu
Vajadzības izteiksme: jāpārzvana
1.Zvanīt vēlreiz, no jauna.
2.apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Vairākkārt teikt, aizrādīt.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pateikšu, ka neatbildēju uz sarunu, es nepārzvanīju.
- Visu laiku pārzvanīdams, es palēnām izkārtoju svarīgākos novērojumus.
- Začests: Nu davai, es jums pārzvanīšu vēlāk, ja.
- Maijā jau sporta stundās apzināju iespējamos dalībniekus, augusta beigās pārzvanīju, pārjautāju.
- Tomās, mīlulīt, es tev pārzvanīšu, iešpricēšu vecmammai, labi?