novaukšēt
novaukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novaukšu | novaukšam | novaukšēju | novaukšējām | novaukšēšu | novaukšēsim |
| 2. pers. | novaukši | novaukšat | novaukšēji | novaukšējāt | novaukšēsi | novaukšēsiet, novaukšēsit |
| 3. pers. | novaukš | novaukšēja | novaukšēs | |||
Pavēles izteiksme: novaukši (vsk. 2. pers.), novaukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novaukšot (tag.), novaukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novaukšētu
Vajadzības izteiksme: jānovaukš
Īsu brīdi, vienu reizi vaukšēt.
Avoti: LLVV