novāvuļot
novāvuļot apvidvārds
1.Skaļi un neskaidri runāt.
2.Nobrēcināt, noraudināt.
3.Nogausties.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Viņš aizgāja uz satikšanos ar Borisu Saveļjevu, — Indre Survilaite novāvuļoja.
- — Lins Norvīds novāvuļoja ar pilnu muti.
- Proti - viens debīls krievu pareizticīgais priesteris novāvuļoja ka vientuļās mātes ir maukas.
- Un kopš tā brīža tas žīdu sprāgoņa reizi mēnesī bauriem kaut ko novāvuļo priekšā ...
- Protams, tāds, kas Tēvreizi tikai novāvuļo, neapzinādamies, ko runā, nav nekāds kristietis.