noguldzēt
noguldzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noguldzu | noguldzam | noguldzēju | noguldzējām | noguldzēšu | noguldzēsim |
| 2. pers. | noguldzi | noguldzat | noguldzēji | noguldzējāt | noguldzēsi | noguldzēsiet, noguldzēsit |
| 3. pers. | noguldz | noguldzēja | noguldzēs | |||
Pavēles izteiksme: noguldzi (vsk. 2. pers.), noguldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noguldzot (tag.), noguldzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noguldzētu
Vajadzības izteiksme: jānoguldz
1.Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
2.Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piepeši saausījos: Monikiņai krūtīs kaut kas noguldzēja un no mutītes izlija ūdens.
- – noguldzēja, kad jūra sakļāvās man virs galvas.
- Kad Jakjams Mureda izvilka nazi, asinis pretīgi un sarkani noguldzēja, bet Bulkanijs saļima krēslā, it kā pa brūci būtu izlaists gaiss.
- Pasmelts saujās, tas arvien mīksti noguldzēja, lai dzidri un caurspīdīgi notecētu atpakaļ.
- - Mhm, - noguldzu, norijot siekalas, - bet es ļoti gribētu, ka tu...