noguldzināt
noguldzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noguldzinu | noguldzinām | noguldzināju | noguldzinājām | noguldzināšu | noguldzināsim |
| 2. pers. | noguldzini | noguldzināt | noguldzināji | noguldzinājāt | noguldzināsi | noguldzināsiet, noguldzināsit |
| 3. pers. | noguldzina | noguldzināja | noguldzinās | |||
Pavēles izteiksme: noguldzini (vsk. 2. pers.), noguldziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noguldzinot (tag.), noguldzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noguldzinātu
Vajadzības izteiksme: jānoguldzina
Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūce Jozefina atvēra abas apaļās acis un atkal kaut ko noguldzināja.
- Pūce pavēra kreiso aci un, kaut ko noguldzinājusi savā valodā – varbūt SPĀNISKI?
- Te pēkšņi sniega pūce Jozefina paraustīja Meigu aiz zilo matu šķipsnas un kaut ko spāniski noguldzināja.
- "Ķeizars nepalīdz," noguldzināja Eleonora, iemezdama vēl vienu krietnu malku."
- Viņš noguldzināja reibūdeni rīklē. "