nogulgt
nogulgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noguldzu | noguldzam | noguldzu | noguldzām | nogulgšu | nogulgsim |
| 2. pers. | noguldz | noguldzat | noguldzi | noguldzāt | nogulgsi | nogulgsiet, nogulgsit |
| 3. pers. | noguldz | noguldza | nogulgs | |||
Pavēles izteiksme: noguldz (vsk. 2. pers.), noguldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noguldzot (tag.), nogulgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogulgtu
Vajadzības izteiksme: jānoguldz
1.Noguldzēt1.
2.Noguldzēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pīkstieni apklusa, datorā kaut kas noguldza, un ekrānā parādījās Čuša brāļa smaidīgā fizionomija.
- Noguldza šņabis, nokraukšķēja gurķi.
- Gunča demonstratīvi nopūtās, tad noguldza vareniem malkiem no lielas " Mangaļu" pudeles un pārgrieza acis.
- Smieties viņa prata tā kā neviens cits — vispirms smiekli klusu noguldza kaut kur kaklā, tad kļuva skaļāki un skaļāki, līdz tricinājās viss brangais augums.
- Izklausījās, ka spilvenā noguldz siekalas, urdz gremošanas sulas un lēnām kaut kas pārvietojas no viena gala uz otru, ik pa posmiņam apstājoties un žamm-žamm-žammājoties kā veļas mašīnā.