nošņirkstēt
nošņirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņirkstu | nošņirkstam | nošņirkstēju | nošņirkstējām | nošņirkstēšu | nošņirkstēsim |
| 2. pers. | nošņirksti | nošņirkstat | nošņirkstēji | nošņirkstējāt | nošņirkstēsi | nošņirkstēsiet, nošņirkstēsit |
| 3. pers. | nošņirkst | nošņirkstēja | nošņirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošņirksti (vsk. 2. pers.), nošņirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņirkstot (tag.), nošņirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņirkstētu
Vajadzības izteiksme: jānošņirkst
Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nošņirkstēja sērkociņi, vienotrā vietā pār galdu iekārās zilgani papirosu dūmu mākonīši.
- — es izgrūdu caur zobiem un izdzirdēju, ka tie man nošņirkst.
- Ikaruss vareni nokratījās, spalgi nošņirkstēja dzelzs pret dzelzi, mahīna apstājās.
- Tas nošņirkstēja pret akmeni tā, ka dzirksteles pašķīda.
- Audums nošņirkstēja un kleitas mala sašķēlās divās spurainās daļās.