noblākšķēt

Lietojuma biežums :

noblākšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	noblākšķu	noblākšķam	noblākšķēju	noblākšķējām	noblākšķēšu	noblākšķēsim
2. pers.	noblākšķi	noblākšķat	noblākšķēji	noblākšķējāt	noblākšķēsi	noblākšķēsiet, noblākšķēsit
3. pers.	noblākšķ		noblākšķēja		noblākšķēs

Pavēles izteiksme: noblākšķi (vsk. 2. pers.), noblākšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: noblākšķot (tag.), noblākšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: noblākšķētu

Vajadzības izteiksme: jānoblākšķ

noblākšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: noblākši (vsk. 2. pers.), noblākšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: noblākšot (tag.), noblākšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: noblākšētu

Vajadzības izteiksme: jānoblākš

Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

— Rūdis norauj mani sēdus, ka noblākšķ vien.
Noblākšķēdams pret grīdu, viņš sāpīgi sadauzīja galvu.
Tā noblākšķēja pret grīdu, un lielais Kristaps ar airi to raidīja pāri muzeja zālei.
Tas noblākšķ uz pirmā.
Papīru žūksnis skaļi noblākšķ.