nospurkšēt
nospurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nospurkšu | nospurkšam | nospurkšēju | nospurkšējām | nospurkšēšu | nospurkšēsim |
2. pers. | nospurkši | nospurkšat | nospurkšēji | nospurkšējāt | nospurkšēsi | nospurkšēsiet, nospurkšēsit |
3. pers. | nospurkš | nospurkšēja | nospurkšēs |
Pavēles izteiksme: nospurkši (vsk. 2. pers.), nospurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospurkšot (tag.), nospurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospurkšētu
Vajadzības izteiksme: jānospurkš
Īsu brīdi, vienu reizi spurkšēt.
Avoti: LLVV