Paplašinātā meklēšana
Meklējam sit.
Atrasts vārdos (307):
- sit:1
- siti:1
- sito-:1
- sitta:1
- situs:1
- sitāli:1
- sitams:1
- sitāra:1
- sitējs:1
- sitien:1
- sitija:1
- sitnis:1
- sitona:1
- situēt:1
- situla:1
- situms:1
- Mehsit:1
- prosit:1
- apsita:1
- atsite:1
- atsitu:1
- kasits:1
- lasiti:1
- pasita:1
- pasite:1
- sitaļāt:1
- sitelēt:1
- sitenis:1
- sitieni:1
- sitiens:1
- sitieši:1
- sitināt:1
- sitkoms:1
- sitnīca:1
- situēts:1
- apsitām:1
- asitija:1
- Assiten:1
- atsitus:1
- hussiti:1
- omosita:1
- piesita:1
- Rositen:1
- sitamais:1
- sitejene:1
- siteklis:1
- sitienis:1
- sitnieks:1
- sitobion:1
- sitroens:1
- sittidae:1
- situants:1
- kalbasit:1
- kolbasit:1
- sculpsit:1
- apsitīgs:1
- apsitnis:1
- apsitums:1
- bauksits:1
- Benisito:1
- breksits:1
- caursite:1
- eksitons:1
- geositta:1
- iesitams:1
- iesitums:1
- izsitumi:1
- Kursiten:1
- levisits:1
- Līsiteja:1
- māsitiņa:1
- neositta:1
- oksitons:1
- Pāsiteja:1
- pasitnis:1
- position:1
- psittaci:1
- putsitis:1
- Rositene:1
- Rositten:1
- sasitine:1
- sasitums:1
- Sūsitija:1
- tenisits:1
- tesitūra:1
- transits:1
- uzsitējs:1
- siteksnis:1
- siteniski:1
- sitodrepa:1
- sitraunis:1
- situācija:1
- situatīvs:1
- situējums:1
- aizsitene:1
- apsitināt:1
- atsitenis:1
- atsitiens:1
- atsitināt:1
- Beisitija:1
- Bejsitija:1
- eksitrons:1
- Elksitija:1
- hypositta:1
- iesitināt:1
- izsitaļāt:1
- izsitināt:1
- Līgsitija:1
- Nausitojs:1
- nositaļāt:1
- nositināt:1
- Oilsitija:1
- oksitonēt:1
- pablisiti:1
- pasitināt:1
- petasites:1
- piesitums:1
- positrons:1
- psitakoze:1
- psithyrus:1
- psittacus:1
- sasitenis:1
- sasitiens:1
- sasitināt:1
- sensitīvs:1
- sievsitis:1
- sisitijas:1
- suņsitējs:1
- trogosita:1
- uzsitiens:1
- uzsitināt:1
- siteņnieki:1
- sitināties:1
- sitofobija:1
- sitophilus:1
- aizsitināt:1
- apsitīrija:1
- Ataskosita:1
- caursitība:1
- compositae:1
- compositio:1
- Deilsitija:1
- Dodžsitija:1
- dubultsite:1
- Grovsitija:1
- Jazūsitija:1
- Jubasitija:1
- kasiterīts:1
- Kingsitija:1
- Leiksitija:1
- oksitocīns:1
- oksitropis:1
- opsitocija:1
- Ošensitija:1
- Pālmsitija:1
- Pārksiteja:1
- pārsitiens:1
- Pērlsitija:1
- piesitiens:1
- piesitināt:1
- psitacisms:1
- punktsitis:1
- selisiters:1
- solisiters:1
- solisitors:1
- suppositio:1
- topsiteils:1
- transitīvs:1
- uloglosits:1
- sitējslazds:1
- sitņadzieši:1
- sitosterīns:1
- Aiovasitija:1
- Ārčersitija:1
- Boisisitija:1
- Božersitija:1
- brīvsitiens:1
- bruņusitējs:1
- caurumsitis:1
- diversitāte:1
- immensitāte:1
- intensitāte:1
- Kesonsitija:1
- krsitalloze:1
- oksitiamīns:1
- paroksitons:1
- petrositāli:1
- Ponkasitija:1
- pretsitiens:1
- psittacidae:1
- Repidsitija:1
- Sīdarsitija:1
- tupeļsitējs:1
- viensitiena:1
- sitotoksisms:1
- Aidahositija:1
- aleksitīmija:1
- apsitināties:1
- Beisinsitija:1
- bezatsitiena:1
- bezuzsitiena:1
- Boldersitija:1
- Brigemsitija:1
- Bulhedsitija:1
- caursitamība:1
- caurumsitnis:1
- densitometrs:1
- dispersitāte:1
- Džērsisitija:1
- ekstensitāte:1
- Fīnikssitija:1
- Foristsitija:1
- Gārdensitija:1
- iesitināties:1
- intransitīvs:1
- Jūnionsitija:1
- Kanjonsitija:1
- Kanzassitija:1
- Kārsonsitija:1
- konneksitāte:1
- konsituācija:1
- konsituatīvs:1
- Meisonsitija:1
- Misūrisitija:1
- Morgansitija:1
- Ngapilimsits:1
- nosalasities:1
- nositināties:1
- oksitropisms:1
- Orčardsitija:1
- Orindžsitija:1
- Panamasitija:1
- perversitāte:1
- Pīčtrīsitija:1
- psittirostra:1
- sasitināties:1
- sensitometrs:1
- Silversitija:1
- sīpolsitenis:1
- suppositoria:1
- Teksassitija:1
- transitīvums:1
- trogositidae:1
- universitāte:1
- Universitāte:1
- Vidusitālija:1
- situacionisms:1
- Bagge-Assiten:1
- Boksitogorska:1
- Džonsonsitija:1
- hemosensitīvs:1
- Kristalsitija:1
- Kursitenskaja:1
- lavīncaursite:1
- melopsittacus:1
- Mičigansitija:1
- Midvestsitija:1
- perpleksitāte:1
- sensitivitāte:1
- sensitizators:1
- sensitogramma:1
- strepsitēnija:1
- Travērssitija:1
- tuneļcaursite:1
- Ārkanzassitija:1
- Atlantiksitija:1
- densitometrija:1
- Džankšensitija:1
- Elizabetsitija:1
- ikositetraedrs:1
- intransitīvums:1
- Katīdralsitija:1
- ķengursitamais:1
- Oklahomasitija:1
- parasitiformes:1
- petaurisitidae:1
- proparoksitons:1
- psittaciformes:1
- robežsituācija:1
- sensitometrija:1
- siltumcaursite:1
- Soltleiksitija:1
- taustiņsitiens:1
- transitivitāte:1
- uzsitējveseris:1
- Vestvelisitija:1
- sitienprinteris:1
- Džefersonsitija:1
- Riograndesitija:1
- sitaminstruments:1
- sitosterinlēmija:1
- Aleksandersitija:1
- ievadintensitāte:1
- intransitivitāte:1
- karboksiterapija:1
- oksitetraciklīns:1
- Preekuln-Assiten:1
- problēmsituācija:1
- ģenerālsolisitors:1
- hiposensitivitāte:1
- Kalifornijasitija:1
- konfliktsituācija:1
- mikrodensitometrs:1
- miniatūrsituācija:1
- dezaminooksitocīns:1
- osteodensitometrija:1
- sitaminstrumentālists:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (2620):
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- eksantēma Ādas izsitumi
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze)
- reimatīds Ādas izsitumi reimatisma gadījumā
- tripanosomīdi Ādas izsitumi tripanosomozes gadījumā
- uremīdi Ādas izsitumi urēmijas gadījuma
- erupcija Ādas izsitumi; to parādīšanās
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
- eflorescence Ādas un gļotādas izsitumi
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
- aiztakšķināt aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas)
- aiztapšķināt aiziet, sitot kājas
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā)
- aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt
- doties talkā aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
- atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
- akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem
- dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
- prokters Angļu universitātēs studentu inspektors
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
- aktinometrs aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai
- kolorimetrs aparāts krāsu intensitātes noteikšanai
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
- embosieris aparāts, kurš uzsit reljefus burtus vai attēlus uz plastikāta kartēm
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju
- naboika Apavu papēža pasitnis
- karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu)
- aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni
- Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
- Bedarjē apdzīvota vieta Francijā, Oksitānijas reģiona Ēro departamentā
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
- Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- apspārdīt Apgāzt, atkārtoti sitot (ar kājām), spārdot
- applicēt Apglaudīt, nogludināt ar rokām (viegli sitot)
- applikšināt Apglaudīt, nogludināt, viegli sitot ar rokām, resp. kājām
- appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot)
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide
- vadātājs Apmaldīšanās situācijas raksturotājvārds
- šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu
- žmaugs Apraksta pliķa vai sitiena skaņu
- šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
- šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
- apšutām Apsitām
- romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
- appīkšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
- applikšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- uzdukņīt ar (dūres) sitienu uzmodināt no miega
- uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens
- atbadīt ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu
- izdukņāt ar dūres sitieniem izgrūst ārā
- atvairīt ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ)
- ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
- nomākt ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē
- kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- pedāļšķīvji ar kājsviru darbināms sitaminstruments
- galvu galvām ar lielu intensitāti; steigā
- raidīt ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā
- pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
- pletēt ar paplatu sitamo pērt
- haihats ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva)
- pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
- izsist ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi)
- sist ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu)
- uzsist ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu)
- uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
- pietinkšķināt ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi
- izpļaukstināt ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka)
- atvairīt ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.)
- aizpērt ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem)
- piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
- sist ritmu (arī takti) ar sitieniem atveidot ritmu (takti)
- sist takti (arī ritmu) ar sitieniem atveidot takti (ritmu)
- izsist ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas); tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu
- nodzīt ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost
- buku ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums
- atkliest ar sitienu atbildēt uz sitienu
- atsist ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- iesist ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos)
- iesist ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā)
- izsist ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- pārsist ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- uzsist zilumu ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu
- iesist ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu)
- aizsist ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.)
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
- pasist ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
- atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
- pārsist ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu)
- uzdauzīt ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu)
- pasitināt ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu
- uzdzīt ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur)
- salauzt ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt
- atsist ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt
- atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
- plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
- apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
- dungāt ar speciālu nūju sitot pa ūdeni dzīt zivis tīklā
- nozvelt ar spēcīgu sitienu nogāzt
- ietriekt ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu)
- iedragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2)
- sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni)
- sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- šķaidīt ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu
- kalt ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu)
- sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
- kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
- piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit")
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
- Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
- Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā
- Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā
- atspertne Atbalsta vieta; balsts atsitiena trieciena uztveršanai
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
- sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
- spriugt Atdarina knipja sitiena troksni
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā
- acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
- atkuļāt atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
- žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
- reprīze Atkārtots sitiens paukošanā
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos)
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
- braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens
- contrecoup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas
- reperkusija Atsitiens; dzemdniecībā balotēšana
- atštauka Atsitiens; pretsitiens
- atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
- nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis)
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ)
- belzēt Atskanēt (pulksteņa sitieniem)
- smīkstēties atskanēt, noplīkšķēt (par sitienu)
- atstāt kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku)
- binārs attēls attēls, kurā visi elementi – dažāda platuma, garuma un formas līnijas, laukumi, atsevišķi punkti u. c. – ir tikai divos krāsas intensitātes līmeņos – 0 vai 1
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu
- situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts
- aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā)
- nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
- fotonastija augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē)
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
- koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem
- taibokss austrumu cīņas paveids, kuras pamatelements ir sitiens bez boksera cimdiem
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu)
- dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru
- kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību
- spregas Bailes; bezizejas situācija
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas
- izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas
- Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms
- Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV
- bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
- bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
- BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums
- Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija
- gluds bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu)
- tukšā bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H)
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi
- tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu)
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
- ABC modelis biheiviorās psiholoģijas modelis (izraisošā situācija - uzvedība - sekas)
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens
- duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā
- karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
- parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
- IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām
- noāmarot Bojāt sitot ar āmuru
- klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā
- svings Boksā - sānisks sitiens no distances
- kreisais aperkots boksā - sitiens ar kreiso roku no apakšas
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- mangale Boze; sitamais
- mangalis Boze; sitamais
- brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili
- dzīšana būšana par cēloni, panākšana, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā
- būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties
- būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
- pieklāties būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai
- būt cilpā būt draudīgā situācijā
- pazinēt būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.)
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt
- būt tintē būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā
- būt porzā būt nepatīkamā situācijā, apstākļos
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā
- būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā
- uzdot toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību (kādā situācijā, kādos apstākļos)
- noteikt toni būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos)
- nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
- nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
- iemācīt būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- sagrozīt būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli)
- dzīt būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā
- spruka būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā
- atrasties starp dzīvību un nāvi būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve
- pazīt būt tādam, kas ir izjutis (emocijas, stāvokli, situāciju)
- izsisties būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām)
- skaloties būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi)
- pārsniegt būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
- ekonomiskā reforma būtiski organizatoriski un saimnieciski pārveidojumi sabiedrības ekonomikā ekonomiskās situācijas uzlabošanai
- metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums
- maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu
- dornieks Caurumsitis
- drušlaks Caurumsitis
- praboiniks Caurumsitis
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- ķeras kā slīcējs pie salmiņa censties izkļūt no grūtas, arī bezcerīgas situācijas, izmantojot pēdējo iespēju
- glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
- ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.)
- atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam
- sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko)
- pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
- bioloģiskie ritmi cikliskas bioloģisku procesu intensitātes un rakstura svārstības
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu
- stress cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju
- spriedze cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress
- nāvinieks cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā
- marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
- vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- kaimiņš cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus
- vietnieks cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā
- pašnāvnieks cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve
- trieciennieks cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas
- bundzinieks cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē
- makāns cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā
- gvelziens Cirtiens, sitiens
- vieta Cita stāvoklī, situācijā
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
- alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts
- notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
- dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus
- dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus
- dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus
- dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
- dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu)
- belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit
- bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis
- noklusējums daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas
- bizulis Darba rīks, kas agrāk izmantots līdumu līšanā; sitamais
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās
- rīcība darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos
- rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
- nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- tēlojums darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
- enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni
- atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
- DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte)
- DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte)
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
- lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
- sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte
- iedzīvotāju atražošanās modeļi demogrāfiskie modeļi mijiedarbības raksturošanai starp iedzīvotāju skaitu un sastāvu, no vienas puses, un atražošanas procesa intensitāti, no otras puses
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas
- demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu
- Aveirona departaments Francijā (_Aveyron_), Oksitānijas reģiona ziemeļu dalā
- Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
- Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
- Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā)
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
- elektrokaloriskais efekts dielektriķa temperatūras izmaiņa ārējā elektriskā lauka ietekmē; piroelektriķos temperatūras izmaiņa ir proporcionāla elektriskā lauka intensitātes izmaiņai
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
- granulometriskā analīze dispersitātes analīze
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs
- konsituatīvs divd. --> konsituācija
- dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
- būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
- atrisinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- risinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
- ieklāstīt dot sitienu
- dreivs Draivs - iegrieztais sitiens tenisā
- izrāde dramatiska, arī teatrāla situācija
- remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
- zvaņķis Drēbju sitamais (putekļiem)
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem
- buka Dunka, dūres sitiens
- duka Dunka, sitiens ar dūri
- dumaks Dunka, sitiens ar dūri
- dunckuris Dunkas sitiens, dunka
- dūka Dūres sitiens
- dulaka Dūres sitiens
- dūriens Dūres sitiens
- mukšis Dūres sitiens
- dukņa Dūres sitiens, dunka
- dukns Dūres sitiens, dunka
- duņķis Dūres sitiens, dunka
- bukstiņš Dūres sitiens, grūdiens sānos
- buksts Dūres sitiens, grūdiens sānos
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)"
- mukšs Dūrs sitiens
- Austrālijas dvīņdzilnītis dvīņdzilnīšu suga ("Neositta crysoptera")
- kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens
- dzelzene Dzelzs sitamais
- dzelzine Dzelzs sitamais
- kolpomikroskopija Dzemdes kakla audu pārbaude "in situ" ar kolpomikroskopu
- dezaminooksitocīns Dzemdes līdzeklis; sintētisks peptīds, kas darbojas spēcīgāk par dabisko hormonu oksitocīnu
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
- dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm)
- tapšināt Dzirdami (kājas piesitot) staigāt
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
- ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist
- vaļģīt Dzīt ārā (sitot ar virvi)
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
- Sitkas egle egļu suga ("Picea sitchensis")
- klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti
- EUA Eiropas universitāšu asociācija
- EUI Eiropas Universitāšu institūts
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
- limitējošais faktors ekoloģiskais faktors, kas nosaka biosistēmas darbības intensitāti
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu)
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus
- dedere Ekzēma, ādas izsitums
- dederve Ekzēma, ādas izsitums
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai
- auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti
- dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti
- elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa
- Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti
- Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students")
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam
- Baža un Sižeana ezers ezers Francijā, Oksitānijas reģiona Odas departamentā, Lionas līča piekrastē
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
- fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
- fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
- funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī
- funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m)
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš
- centrēšanās fokusēšanās tikai uz vienu situācijas aspektu
- akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
- prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus
- citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos
- papagaiļu frīzeja frīzeju suga ("Vriesea psittacina")
- sociālā gadījuma vadība funkciju un metožu kopums, kura mērķis ir panākt konkrētas sociālās situācijas uzlabošanos, atrisinot klienta sociālo problēmu
- kreiskājis futbolā - sitējs ar kreiso kāju
- stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta
- šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību
- pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.)
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
- fosfēns Gaismas sajūta, kas rodas no mehāniska tīklenes kairinājuma (sitiens, spiediens)
- normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- bezpriģels Galēji nepieņemama situācija
- smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma
- gaismas spilgtums galvenais cilvēka acs gaismas sajūtas faktors – gaismas intensitāte uz laukuma vienību gaismas starojumam, kas izplatās noteiktā virzienā, vai spilgtums, ko sajutīs vērotājs, lūkojoties uz gaismu noteiktā lenķī
- bitka Gaļas sitenis
- bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā
- runas formula gatava izteikuma vienība, ko lieto noteiktās saziņas situācijās
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā
- vēzīties Gatavoties sist, atvēzēties sitienam
- carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem
- GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt")
- albatross golfā - izspēle, kurā ir par 3 sitieniem mazāk nekā plānots
- zlaģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu
- zlāģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
- Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku
- Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums)
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi
- atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki
- šuhers Grūta, nepatīkama situācija
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
- jaņi Grūts, nepatīkams stāvoklis, situācija
- zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis; situācija, kurā rodas šāds stāvoklis
- Leisanas havajputniņš havajputniņu suga ("Psittirostra cantans")
- papagaiļu helikonija helikoniju suga ("Heliconia psittacorum")
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
- pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium")
- elektriskā izturība homogēna elektriskā lauka minimālā intensitāte, kas izraisa dielektriķa caursiti
- strepsinēma Hromosomas pavediens strepsitēnijas stadijā
- bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
- apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot
- apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot
- aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt
- iedukāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu
- iedūkāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
- demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās
- depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ
- draivs Iegriezts sitiens tenisā
- izlietot iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā
- ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā)
- iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.)
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā)
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos)
- kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- skleroskops ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu
- dimmers ierīce gaismas intensitātes regulēšanai
- gruntscaurule ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā
- fluorometrs ierīce luminescences intensitātes mērīšanai
- difraktometrs ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā
- dirfraktometrs ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā
- klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.)
- klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm)
- zveltnis ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu
- ferometrs ierīce, ar ko feromagnētiskos materiālos noteic magnētiskā lauka indukciju un intensitāti
- sitējs ierīce, iekārta, arī detaļa sitiena radīšanai
- sitnis ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B
- aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu
- ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
- ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
- iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
- iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
- ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
- ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
- ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība)
- ievencēt Iesist, sitot iedzīt
- binārs process iespiedprocess, kas spēj atveidot tikai divus vienas krāsas intensitātes līmeņus, no kuriem viens ir balts apdrukājamais materiāls, bet otrs – iespiedkrāsa, kuras slāņa biezums atkarībā no padeves var atšķirties, tomēr ir aptuveni vienāds visā tirāžā; starptoņus iespiedprocesā panāk ar rastra palīdžbu
- piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu
- stāvēt (stingri) uz zemes ievērot reālo situāciju
- pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu
- jododerma Ikviens ādas bojājums vai izsitumi jodisma gadījumā
- neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi
- izdimdināties ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot)
- nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
- darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem
- aviditāte Imunoloģijā intensitātes pakāpe, kādā notiek imūnreakcijas
- kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
- ētiskais jūtīgums indivīda spēja identificēt situācijas ētiskumu, pieņemt ētiski pareizu lēmumu un proaktīvi šo situāciju risināt
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija
- gamelāns Indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti
- riketsioze infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīfs)
- bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām
- epidēmiskā miliārija infekciozs drudzis ar sarkanajai miliārijai raksturīgiem izsitumiem
- trafika analīze informācijas plūsmas novērošana, lai iegūtu ziņas par šās plūsmas intensitāti un virzienu
- pulsatio Injūrijas (personas aizskāruma) pakāpe romiešu tiesībās - sitieni bez ievainojumiem
- mikrobiofotometrs instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas
- anakamptometrs instruments dziļo refleksu intensitātes noteikšanai
- ionoimetrs instruments kādas radioaktīvas vielas radiācijas intensitātes mērīšanai
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu
- sfigmodinamometrs instruments pulsa intensitātes noteikšanai
- mikrodensitometrs Instruments, ko lieto spektroskopijā spektra līniju mērīšanai gaismas intensitātes mērījumos
- piesātinājums Intensitāte (parasti jūtām)
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.); arī uzplūdums (2)
- atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām)
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana
- koincidence Interferences mērs, kuru zināmam hromosomas rajonam aprēķina, attiecinot faktisko divkāršo krustmiju biežumu pret sagaidāmmo, ja katra krustmija neatkarīgi sita no citas
- pleikš interjekcija, kas apzīmē pātagas sitiena vai aplaudēšanas skaņu
- intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē
- stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus
- spēja īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.)
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem
- zlaukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
- zliukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
- gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas
- fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās
- trieķis Izbailes, grūdiens, sitiens
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti
- augstums Izcils stāvoklis; situācija, kurā rodas šāds stāvoklis
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem
- sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus
- uzšņaukt Izdarīt sitienu
- uzventēt Izdarīt sitienu
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm
- katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces
- būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas
- izakulties Izkļūt no nevēlamas situācijas
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību)
- simulēšana Izlikšanās; kāda procesa izpēte nevis īstenībā, bet gan situāciju modelējot (gk. ar datora palīdzību)
- tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā
- spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā
- spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā
- noslogojums Izmantošanas, lietošanas intensitāte (piemēram, par ierīci, iekārtu)
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
- nodzīt Iznīcināt (kārpas, varžacis, izsitumus u. tml.)
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība
- instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā
- plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu)
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties
- aptriekt izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti)
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti)
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem
- alktin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- augtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- bārtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- bāztin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- bērtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- ņemties izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- bēgtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2)
- bēgšus izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin
- kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību
- baltin izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu
- bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni
- nu ir vāks izsauciens, kas raksturo situāciju, kā visai kritisku
- buks Izsauksmes vārds ar sitienu saistītas skaņas apzīmēšanai
- smīkš izsauksmes vārds, kas raksturo rīkstes sitiena skaņu
- būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
- bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu
- izvērcināt Izsist, atvairīt (sitienus)
- izsitaļāt Izsitināt
- pumpas Izsitumi
- tēna Izsitumi
- tiņa Izsitumi
- dermateksantēma Izsitumi ādā
- zostērs Izsitumi ap vidukli, it kā jostas veidā
- tēnes Izsitumi bērniem
- pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes
- dzelde izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelba; dzelda
- dzelba izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelda; dzelde
- dzelda izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelde; dzelba
- enantēma Izsitumi uz gļotādas
- spenis Izsitumi uz mēles
- lēkatņi Izsitumi, augoņi
- fliktenoze Izsitumi, kam raksturīgi pūslīši
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
- nātru drudzis izsitumi, kas atgādina nātru dzēlumus
- sinantēma Izsitumi, kas veidojas, saplūstot atsevišķām papulām
- galaktoflīze Izsitumi, kuros ir pienveida šķidrums
- iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas)
- skrauna izsitums uz lūpas
- deflorescence Izsitumu izzušana
- plaks Izsitumu plankums
- piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē
- knockout Izšķirošais sitiens boksā, "nokauts"
- runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam)
- reducējums Izteikums, kurā konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē nav minēts, resp., ir reducēts, viens vai vairāki strukturāli nozīmīgi teikuma komponenti
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem
- konsituatīvi saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ir ietekmējis vai nu konteksts, vai runas situācija, vai arī konsituācija un kas saprotams tikai kontekstā vai runas situācijā
- konsituatīvi nesaistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru nav ietekmējis ne konteksts, ne runas situācija
- ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā)
- izkamāties Iztīties, atbrīvoties, izkļūt (no sarežģītas situācijas)
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem)
- pārlēciens Izvairīga rīcība konfliktsituācijās
- izagrozīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas
- izalocīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas
- šūties vaļā izvairīties no pienākuma, situācijas vai personīgām attiecībām
- izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
- jumts piebraucis izveidojusies situācija, kad jāmaksā reketieriem
- paņemt izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus
- izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - ar izsitumiem, augoņiem
- uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
- izabērties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.)
- izasisties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.)
- izasvērties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.)
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- variants Izvēles iespēja, piedāvātais situācijas risinājums
- taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas)
- ārkārtējā režīma jauda jauda, ko dzinējs spēj attīstīt, lai lidaparāts izkļūtu no bīstamas situācijas
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
- halodermija Jebkuri halogēnu izraisīti ādas izsitumi
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
- teikuma semantiskā struktūra jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem
- innominātreālkontrakti Jēdziens romiešu tiesībās tādu situāciju apzīmēšanai, kur saistībā izcēlās tikai nodot un pieņemot lietu, bert ne tikai iepriekš vienojoties
- Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km
- Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km
- supravadošais magnetometrs jutīgākā pazīstamā ierīce magnētiskā lauka intensitātes mērīšanai, balstīta uz Džozefsona efekta izmantošanu
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
- bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme
- dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju
- ordinārijs kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs
- hibrīdkarš kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu
- politeķis Kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte)
- sveikulis kāds, kurš veiksmīgi izgājis no bīstamas situācijas
- izplikšināties kādu laiku viegli sitot ar roku plikšķināt
- tapšķināt Kājas sitot iet
- UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
- bevatrons Kalifornijas universitātes (ASV) sinhofazotrons, ar ko iegūst protonus ar 6,2 GeV lielu enerģiju
- pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs
- kempuss Kampuss - universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem
- stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais kāršu kopums
- izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti
- Kambodžas kikbokss kikbokss, kurā atļauti arī sitieni ar ceļiem un elkoņiem
- gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā
- īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5)
- klonu arhīvs klonu materiāls (pluskoku, izcilo koku, hibrīdu kloni), kas izvietots speciālos stādījumos ("ex situ") un paredzēts pētniecībai vai genofonda resursu saglabāšanai; kloni tiek apzīmēti ar numuriem un stādījumos izvietoti pēc noteiktas shēmas
- izlīdzināšanas kļūda kļūda datu pārraides procesā lokālajos tīklos; termins apzīmē situāciju, kad kadrs nesatur pilnus oktetus
- steka izzude kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā tiek meklēts elements, bet steks ir tukšs
- steka pārpilde kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā trūkst vietas jauna elementa ierakstam
- atteice Kļūme, situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas
- kristies kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti)
- celties kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam; kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā)
- parimt kļūt mierīgam, apmierinātam (kādā vietā, situācijā u. tml.)
- slāpt kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu)
- bērties kļūt tādam, kur veidojas izsitumi, augoņi
- izburbēt kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām)
- spilka Koka nagla, ar ko piesit apavu zoli; kurpnieka nagla, špeile
- zutene Koka sitamais
- zutenis Koka sitamais
- zutens Koka sitamais
- talakons Koka sitamais rīks
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
- šautris Koks, ar ko sist, sitamais; bulta; metamais ierocis; strēle
- zaļganais kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma inquisitor")
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
- HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber")
- MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)")
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas)
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
- situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli
- pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums
- viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes)
- uzticības telefons komunikācijas sistēma, kas nodrošina nekavējošu un tiešu telefona kontaktu kritiskās situācijās; krīzes telefons
- uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas
- teikuma aktuālais dalījums konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas
- kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas
- kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu
- cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu
- benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus
- kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas
- bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja
- bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja
- bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja
- bangotne Krasta bangas – viļņi, kas sitas pret krastu
- aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu
- RGB krāsu telpa krāsu modelis attēlu ģenerēšanai datora ekrānā; krāsas attēlo kā mainīgas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukumu
- sarkanzaļzilais krāsu modelis krāsu modelis attēlu ģenerēšanai displeja ekrānā, ko veido mainīgas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukumu
- subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
- HSV krāsu telpas modelis, kas balstās uz trim koordinātēm: krāsas tonis, piesātinājums, intensitāte
- hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens
- izņukāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem
- izņurkāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem
- blaukstiens Kritiena, sitiena skaņu atdarinoša interjekcija
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
- sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi
- sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
- boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai)
- bizuls Kruķis, koks; metamais, sitamais
- grindzeles Krunkas, kas iesitas striķī, to visai grodi vijot
- priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus")
- bordāža Kuģa ārējais apsitums
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem
- blāgžt kult labību, sitot ar labības kūļiem pret kādu priekšmetu, lai graudi izkristu
- putojamais Kuļamais, sitamais rīks; aparāts putošanai
- trumelis Kuļmašīnas graudu izsitējs
- lokeizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus
- loheizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus; lokeizens
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu)
- radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu
- sniegšana ķermeņa daļas tuvināšana kādam, pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- paraprocess Ķermeņa magnetizācijas palielināšanās ferimagnētiķos un feromagnētiķos ārējā magnētiskajā laikā, ja tā intensitātes vērtība ir lielāka par vērtību, kas atbilst parauga tehniskajam magnētiskajam piesātinājumam
- piespruņģis Ķeza, spiedīga, problēmiska situācija
- kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis
- augšgals labāk situētie
- fidūcit Lai valda uzticība (latīņu "fiducia sit") - studentu valodā atbilde uz sadzeršanas sveicienu "šmollis"
- kardioarteriālais intervāls laika sprīdis no sirds galotnes grūdiena līdz spieķa artērijas pulsa sitienam
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti
- laimes klēpis laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi
- Fraternitas Cursica latviešu stududentu korporācija, dib. 1947. g. Pinnebergā Baltijas universitātē (Vācijā)
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte
- mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte
- mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte (tagad - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes meža un vides zinātņu fakultāte)
- zoti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zootehnikas fakultātes studenti
- LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte)
- LU Latvijas Universitāte
- LUB Latvijas Universitātes bibliotēka
- LU MII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts
- LUMII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts; LU MII
- gaujmaliete Latvijas Universitātes studenšu korporācijas "Gaujmaliete" biedrene
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- Beveronija Latvijas Universitātes studentu korporācija, dibināta 1922. g.; krāsas: violets, zils, zelts
- LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados
- linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus)
- Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus")
- Portugāles laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus lusitanica", senāk "Prunus lusitanica")
- lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli)
- spēle Lēmumu pieņemšanas modelis dažādās sacensībās un konfliktsituācijās
- filistrs Līdz 1781. g. Eiropā studenti šādi dēvēja universitātes pilsētas pamatiedzīvotājus, arī visus nestudējošos pilsoņus
- ponderācija Līdzsvars, pareizība situācijā un pozē
- (kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā)
- baltkvēle liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam)
- kanavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu
- kaņavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
- kanuvāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
- stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti
- piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes
- Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti
- pali liels (psihiska stāvokļa) intensitātes kāpinājums
- krusa liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam)
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli)
- vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas
- magnētiskā caurlaidība lielums, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija vielā ir lielāka par ārējā magnetizējošā magnētiskā lauka intensitāti; mērvienība - henriji uz metru (H/m)
- žvīgs lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
- kapu lieto atkārtojumā kopā ar "kapāt" formām šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai
- šmauks lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni)
- kaušus lieto savienojumā "kaušus kaut" šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai
- pauc lieto sitiena vai kritiena trokšņa apzīmēšanai
- baks lieto, atdarinot viegla sitiena troksni
- brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
- brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
- zliuks lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni
- žvāks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
- žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
- žvaukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
- žviukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
- bonc lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi
- banks lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni
- blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- būkš lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- zlaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko
- zlaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
- blaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
- zlaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
- blāgs lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu
- pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- baukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni
- blauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
- blaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
- blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- plakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
- bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
- bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
- bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
- pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
- kling lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- buh lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni
- buk lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni
- bacs lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
- bact lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
- badāc lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
- badaukš lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
- bah lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
- paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
- pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
- klang lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
- blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
- bum-bum lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam
- bums lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
- bukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko
- bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- baca lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- bacada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- blāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladāks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladaudz lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladaukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- čurks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties
- bom lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
- pik lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
- pīk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
- bim lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus
- ņemt lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu
- paņemt lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu
- kā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts
- tā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts
- ta lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- tad lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas
- tā un tā lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas
- jo tālāk, jo lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u. tml. intensitāte pakāpeniski palielinās
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- ka lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti
- dunkš lieto, lai raksturotu atsevišķa sitiena troksni
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki
- magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H)
- noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
- UV akrila līme līme, kuru ražojot ar UV starojumu tiek izveidots ļoti stabils poliakrilāts; polimerizācijas procesā, variējot starojuma intensitāti, iespējams iegūt līmi at atšķirīgām īpašībām
- lineika lineāls, ar ko skolotājs sitis skolēniem pa pirkstiem par netīrām burtnīcām
- komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai
- komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti
- izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam)
- sējas lini linu suga ("Linum usitatissimum"), ko Latvijā audzē kā kultūraugu
- paradoksists literāra darba autors, kas apraksta paradoksālas situācijas
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus
- apdarene Logu apsitums
- biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm
- melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums
- bizuns Lunkans sitamais rīks
- murmināšana Lūpu kustināšana bez skaņas, piem., komatozā stāvoklī vai "delirium mussitans" gadījumā
- atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā)
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa
- kā lauva ļoti drosmīgi, ar lielu intensitāti, enerģiju; nikni, dusmīgi; ļoti stiprs
- padibenis ļoti grūta situācija, zemākais punkts (emocionāli)
- bezdibenis ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte
- maksimums ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte; iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe
- aklas bailes ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju
- pianisimo ļoti maza (skaņas) intensitāte
- minimums ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe
- bezizeja ļoti sarežģīta situācija, kurā nav iespējams pozitīvs atrisinājums
- skaudrs ļoti spēcīgs (par darbību, norisi); tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti)
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti)
- situacionisms mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta
- demometrija mācība par demogrāfisko procesu intensitātes mērīšanu un citām procesu kvantitatīvām likumsakarībām
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos
- TGA Maģistrālo artēriju transpozīcija (angļu "transposition of great arteries")
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai
- izviņķelēties Mainīt situāciju sev vēlamā virzienā
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija)
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
- izmānēties Mānoties izkļūt (no nepatīkamas situācijas)
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
- mazais māņceplītis māņceplīšu suga ("Acanthisitta chloris")
- remārketings Mārketings pieprasījuma samazināšanās situācijā, kad tas skar visu veidu preces jebkurā laika posmā
- MVU Maskavas Valsts universitāte
- spēļu teorija matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās
- caursitamība materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība)
- caursitība materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība)
- būciņas Mazā plūme ("Prunus insitita")
- krēķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
- krīķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
- būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis
- tuntula Maza, strutaina tulzna (izsitums uz ādas)
- mazais māņpaceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris")
- mazais tirānceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris")
- elektromiegs Mazas intensitātes elektriskās strāvas iedarbība uz galvas smadzenēm, lai normalizētu centrālās nervu sistēmas darbību
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.)
- noglušīt Mazināt (darbības) intensitāti
- absorbēt mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju
- pieremdināt mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti
- paplodzināties mazliet, nedaudz plivināties, sitot spārnus
- kastaņeta mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes
- pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- beroduāls Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus
- beroteks Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus
- nikoflekss Medikaments, krēms, ko lieto sasitumu ārstēšanai
- zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem
- monohroms Melnbalts; tāds, kura vienīgās tonālās gradācijas ir dažādas intensitātes tumšie un gaišie laukumi
- dūks Melns zirgs, kura spalva nav koši melna, bet atsit rūsganumu
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties
- gradācija mēra, intensitātes pakāpe; vienas šādas pārejas pakāpe, iedaļa
- magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti
- darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas)
- metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā
- pakāpe mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību
- glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons
- cilojums metāla ripiņām ar sitienu vai spiedienu uzkalts attēls, uzraksts vai ornaments
- piemīds Metastātisks ādas izsitums piēmijas gaitā
- raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2393}
- ekstrapolācija Metode, ar kuras palīdzību, ņemot vērā esošo situāciju un attīstības tendences, mēģina prognozēt nākotnes izredzes
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti
- sociālā gadījuma apraksts metode, ko pielieto sociālie darbinieki, lai dokumentētu informāciju par klienta situāciju un veiktajiem pakalpojumiem
- ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem
- pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā
- mirstības modeļtabulas mirstības tabulu sistēma, kas atspoguļo mirstības intensitātes izmaiņas iedzīvotājiem ar dažādu dzīvotspēju
- deontiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret situācijas norisi, parasti izsakot pavēli, aizliegumu, ieteikumu
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti
- vāja starojuma ekrāns monitora ekrāns ar zemu magnētiskā un elektriskā starojuma intensitāti
- Bābila muhāfaza Irākā (_Bābil_), dienvidos no Bagdādes, robežojas ar Bagdādes, Dijālas, Vāsitas, Kādisījas, Nedžefas, Kerbelas un Anbāras muhāfazu
- kreizi Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija
- kreizī Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija
- simboliskais interakcionisms mūsdienu socioloģijas un sociālpsiholoģijas virziens, kas sociālo mijiedarbību skaidro kā tiešu saziņu, "apmaiņu ar simboliem", savstarpēju izpratni un kopīgu situācijas skaidrojumu
- Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē
- Pozis mūzikas festivāls _Positivus_
- panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti
- zvani Mūzikas sitaminstrumentu kopa, ko veido 12-18 garas, hromatiski skaņotas metāla caurules, kas iekārtas rāmī
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus
- perkusionists Mūziķis, kas spēlē sitaminstrumentus
- špailes Nagliņveida koka tapiņas, ar ko piesita zābaku zoles
- parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica")
- urtikācija Nātrenes izsitumu rašanās
- rēga neērta situācija (apstākļi)
- coup de theatre negaidīta situācijas maiņa, pārsteigums
- notikt negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu), izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai
- non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē)
- dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt
- ieskriet kā sprikstīs nejauši nokļūt bīstamā, nevēlamā situācijā, piedzīvot ko nepatīkamu
- ieskriet nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju)
- mutka Nelaime, nepatīkama situācija; kļūda, nejaušība
- dimba Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija
- vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija
- piano neliela (skaņas) intensitāte
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
- baka neliels ar strutām vai šķidrumu pildīts izsitums uz ādas, kas rodas vējbaku vai īsto baku gadījumā
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu)
- baltā pildviela neorganiska pildviela, kas satur baltus pigmentus un tiek izmantota iespiedkrāsas toņa intensitātes samazināšanai un drukājamības uzlabošanai; tā mēdz būt caurspīdīga vai klājoša
- titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.)
- prokladka Neparedzēta situācija
- pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti
- dromomānija nepārvarama dziņa doties projām no mājām, neievērojot apstākļus un situāciju; dažu psihisku un nervu slimību simptoms
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība
- zafte Nepatīkama situācija
- klepsis Nepatīkama situācija, nepatikšanas
- jezda Nepatīkama situācija, stāvoklis; nepatikšanas
- čūža Nepatīkama, neērta situācija; nepatīkami apstākļi
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija
- jezga Nepatīkams notikums, situācija; ķeza
- beite Nepatīkams, slikts stāvoklis, situācija; bezizejas stāvoklis
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus
- interkadence Neregulārs pulss ar papildu vilni starp diviem sitieniem
- katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā
- ņepoņatka Neskaidra situācija
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā
- peptizācija Nešķīstošas vielas nonākšana koloidāla šķīduma stāvoklī; koloidāla šķīduma dispersitātes palielināšanās; koagulācijai pretējs process
- nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Nevarēt orientēties kādā situācijā
- kokains Neveikls, neizdevies (par pasākumu, situāciju)
- sadursme Nevēlama situācija pārraides vidē, kas rodas, ja vairākas lokālā tīkla stacijas raida vienlaikus
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā
- nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija
- nepratne Nezināšana, nespēja pareizi novērtēt situāciju
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā)
- pitkainis Nežēlīgs cilvēka, kas sit lopus
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā
- nieza Niezošs izsitums
- prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši
- atveķēties no atkārtotiem sitieniem palikt neasam
- teļtēvs no buļļa dzimumorgāna izgatavots sitamais
- vibrofons no dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu
- petrositāli no iežiem iegūti sitāli
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai
- iesasisties no sitiena ieplīst (par traukiem)
- iedauzīties no sitiena tikt iebojātam
- iesadauzīties no sitiena tikt iebojātam; ieplīst
- vēršmīslis no vērša dzimumorgāna gatavots sitamais
- norietēt Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti)
- noriesties Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. rezultātā (par asti)
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam)
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam)
- applītēt Nodzēst, sitot ar lapotiem zariem
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā)
- noplekšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām
- noplokšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām
- pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
- ieķērnāties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ
- ieķērnēties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ
- ablomēties Nokļūt neveiklā situācijā
- ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
- iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis
- papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā)
- aizbumbāt Nokļūt, sitot ķeģļus, sitot bumbu
- (būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos
- tikt nonākt kādā situācijā vai stāvoklī
- uzķerties nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- uzrauties nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti
- samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā
- kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā
- mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā
- palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā
- iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks
- iesprantēties nonākt sarežģītā situācijā
- iemuities nonākt sarežģītā vai nepatīkamā situācijā
- krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu
- krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- būt zirgā nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu)
- nožmekšēt Noplīkšķēt (piemēram, sitot ar pletni, pātagu)
- da norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu
- šitamais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitenais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitas norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds
- pa norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi; norāda uz (kā) pazīmes pakāpi
- pa norāda uz apstākļiem, situāciju, stāvokli, kādā norisinās darbība
- stāvus norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi
- par norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita
- uz- norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti
- ar norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi
- līdz norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi
- tā norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi
- līdz norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi
- līdz norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi
- no norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi
- tad norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi)
- zem norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi
- cik ļoti norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos)
- kā norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti; cik ļoti
- štāds norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti
- šitenāds norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti
- sa- norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu
- tā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas
- pa norāda uz objektu, uz kuru tiek vērsta kāda darbība (parasti sitiens)
- īpaši norāda uz parādībām, apstākļiem, uz kuru apgalvojums vai situācija attiecas spēcīgāk nekā uz citiem
- tad norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas
- tā norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti
- no norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām
- no norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas
- tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
- vairs norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte
- notikums norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas pārmaina, ietekmē (kā) stāvokli, procesu
- fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis
- banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība
- nopļetkāt Nosist (piemēram, mušu ar mušu sitamo pletni)
- nopipkāt Nosist ar elastīgu sitamo
- nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
- nodrindzēt Noskanēt kā sitot ar stampu ūdenī
- nobungāt Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu
- nobungot Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu
- likt ļaužu apsmieklā nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu
- likt (ļaužu) apsmieklā nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu
- švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot
- švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot
- iesprantēt Nostādīt sarežģītā situācijā
- noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma
- savā reizē noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos
- savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos; savā reizē
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā)
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam
- seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi
- stāsts notikums, notikumu virkne vai situācija, ko kāds uztver kā vienotu veselumu ar sākumu un beigām
- nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles)
- atkārtotā nova nova, kurai novērojami atkārtoti spožuma uzliesmojumi; to intensitāte ir mazāka nekā parastai novai
- saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji
- apostīt gaisu novērtēt situāciju
- štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu)
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte
- Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- vente Nūja, sitamais
- bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības
- pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus
- densitometriskās drukas normas optiskā blīvuma rādītājs uz novilkuma normālā drukas procesā, kas ir atkarīgs no krāsas slāņa biezuma uz novilkuma un izmantojamās iespiedkrāsas intensitātes
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede)
- OD Optiskais blīvums (angļu "optical density")
- lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem
- infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu
- simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām
- Abidžana ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu _Abidjan_, galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju
- Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.)
- ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug
- troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā
- saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
- blietēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot
- intensificēt padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti
- paplacināt padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt
- izplacināt padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru)
- klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
- klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām
- bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis
- refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks
- Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli)
- paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām
- aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks
- krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas
- pāraugt pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
- grimt purvā pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt
- pieaugt pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē)
- pāriet pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu)
- plēnēt pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt
- pamest glābšanas riņķi palīdzēt rast izeju, izkļūt no bīstamas situācijas
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma
- uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
- papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti)
- piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu
- saasināt Palielināt (psihiskā stāvokļa, parasti jūtu) intensitāti
- pastiprināt Palielināt (skaņas) intensitāti
- uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu
- saraut Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami
- sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti
- sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti; arī sakurināt (4)
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti
- sarauties Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti
- ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā
- saņemties Palielināties (apjomā, intensitātē) - par parādībām dabā
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti)
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa
- moralizēšana pamācību došana, normu, vērtību propaganda un deklarācija ārpus sociālās prakses un reālās situācijas
- uzdunckāt Pamodināt ar dunkas sitienu
- bungulis Pampums no sitiena
- lecināt panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka)
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
- iedzīt bukaragā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
- mocīt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā
- spīdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2)
- nostādīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā)
- uzzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko)
- uzsist panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
- vājināt panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme)
- ieraut panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā)
- izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija)
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte
- sagādāt panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija)
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
- veidot panākt, ka tiek ietekmēta situācija
- pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci
- mulinē Paņēmiens zobenu cīņā: ieroci sitina sev apkārt, lai atgaiņātos no vairākiem uzbrucējiem
- pelēkais papagailis papagaiļu suga ("Psittacus erithacus"), saukts arī par žako
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
- periorālais dermatīts papulāri izsitumi ar neskaidru izcelsmi, kas progresē par papulāru eritēmu; attīstās ap muti, vērojams jaunām sievietēm
- hlorālisms Paradums lietot hlorālhidrātu; hroniska saindēšanās ar hlorālhidrātu; simptomi: nervu sistēmas un gremošanas traucējumi, ādas izsitumi
- aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts
- lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati
- tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
- šmaukš parasti atkārtojumā, apraksta ātru (negaidītu) kustību, sitienu
- bandorķestris parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība
- sitenis parasti savienojumā "sīpolu sitenis": sīpolsitenis
- tālu parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti
- izturspriegums Pārbaudes sprieguma lielākā vērtība, kuru bez caursites iztur izolācija
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties
- apdraudējuma risks paredzamas situācijas vai pieņēmumi par iespējamiem bīstamiem apstākļiem nākotnē un/vai to negatīvu attīstību
- skatīties acīs patiesībai pareizi, bez ilūzijām novērtēt situāciju
- delinkvence pārkāpums, piemēram, melošana, zagšana, seksuālā perversitāte
- apsisties pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.); saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.)
- nomesties pārklāties (piemēram, ar izsitumiem)
- aizkraupēt pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem)
- nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt)
- pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu
- gudrīties pārspīlēti izrādīt savas zināšanas par noteiktu tēmu situācijā, kur tas nav nepieciešams vai kurā ir iespējams vienkāršs risinājums
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā)
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli
- zaļais S pārtikas piedeva E142 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (zaļa), var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, izsitumus uz ādas, bezmiegu
- amonija sulfīta karamele pārtikas piedeva E150d, krāsviela, var izraisit hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos
- putra pārtikas tehnoloģijas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē
- E414 pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis
- E521 pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas
- E321 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
- E221 pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, izsitumi uz ādas, mutes nejūtīgums
- E142 pārtikas uzlabotājs - zaļais S, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, bezmiegu, radīt izsitumus uz ādas
- pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli)
- migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām
- aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni
- sociālā ārstēšana pasākumu komplekss, kura mērķis ir noteikt sociālo diagnozi un sniegt palīdzību sociālās krīzes situācijās
- sociālā iekļaušana pasākumu kopums, lai cilvēkiem, kuri atrodas neizdevīgā sociālā situācijā, uzlabotu līdzdalību sabiedrībā
- WBD Pasaules bioloģiskās daudzveidības datubāze (angļu "World Biodiversity Database")
- WEF Pasaules ekonomikas forums (angļu "World Economic Forum"), neatkarīga starptautiska organizācija, kuras mērķis -- uzlabot situāciju pasaulē
- WFP Pasaules Parazitologu federācija (angļu "World Federation of Parasitologists")
- pasita Pasite
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai
- bāksignalizēšana Pastāvīga bāksignālu raidīšana par kļūdainām situācijām lokālajā tīklā
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē)
- rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut
- raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji
- agravācija Pastiprināšana (vainas), esošās situācijas pārspīlēšana
- hiperhromiskais efekts pastiprināta intensitāte, ar ko krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru iedarbībā
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
- kainofobija Patoloģiskas bailes no jaunām, neparastām situācijām
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1)
- PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
- Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
- hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē
- situējums paveikta darbība, rezultāts --> situēt(1)
- situējums paveikta darbība, rezultāts --> situēt(2)
- apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.)
- atsišķis pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- klase pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme
- nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- uzskriet uz sēkļa pēkšņi nokļūt grūtā situācijā
- attapties pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms)
- ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu)
- blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē
- penalti Pendelis - vienpadsmit metru soda sitiens futbolā
- kaziens Pēriens, sitieni
- banka Pēriens, sitiens
- zaltiņš Pēriens, sitiens
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā
- pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
- apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem
- uzskaitīt Perot iesist (kādam vairākus sitienus vai noteiktu sitienu skaitu)
- trauksmes cēlājs persoma, kas sabiedrībai dara zināmu konfidenciālu informāciju, lai, piemēram, publiski atklātu nepieņemamas situācijas, piemēram, korupciju
- purga persona, kas kavējas vai nosit laiku
- ieguvējs persona, kurai esošā situācija ir labvēlīga
- perversums Perversitāte
- ekskrementofilija Perversitāte, kad seksuālo uzbudinājumu gūst no partnera ekskrementiem
- eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās
- pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam
- cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi
- Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē
- klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce
- klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts
- uzgrasīties Piedraudēt (ar sitieniem), gatavoties sist
- nodot Pieļaut, ka nonāk (parasti nevēlamā) situācijā, apstākļos
- tušē piesitiens, īpaša veida pieskaršanās
- piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.)
- apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt)
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku
- piepērt piestiprināt perot, sitot ar roku
- izdukāties pietiekoši apmainīties ar dūru sitieniem
- Oksforda pilsēta Anglijas dienvidos ("Oxford"), Temzas krastos, 151900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1249. g.)
- Halla pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos (_Hull, Kingston upon Hull_), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.)
- Komodora Rivadavija pilsēta Argentīnā, Atlantijas okeāna Sanhorhes līča krastā, 177000 iedzīvotāju (2010. g.), universitāte (dib. 1961. g.)
- Abilīna pilsēta ASV (_Abilene_), Teksasas štatā, 121000 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1891. g.)
- Bērkli pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV
- Boise pilsēta ASV ("Boise"), Aidaho štata administratīvais centrs, 216200 iedzīvotāju (2014. g.); Boisisitija
- Šarlota pilsēta ASV ("Charlotte"), Ziemeļkarolīnas štatā, 810000 iedzīvotāju (2014. g.), vairākas universitātes
- Čatanūga pilsēta ASV ("Chattanooga"), Tenesī štatā, osta Tenesī kreisajā krastā, 173800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1886. g.)
- Demoina pilsēta ASV ("Des Moines"), Aiovas štata administratīvais centrs, 209200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1881. g.)
- Dubjūka pilsēta ASV ("Dubuque"), Aiovas štatā, osta Misisipi labajā krastā, 58400 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1852. g.)
- Independensa pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, Kanzassitijas piepilsēta, 117500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalamazū pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss
- Orlando pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes
- Topīka pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.)
- Ņūkāsla pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Insbruka pilsēta Austrijā (_Innsbruck_), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Gojanija pilsēta Brazīlijā (port. val. "Goiania"), Gojasas štata administratīvais centrs, 750 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju, 2 universitātes (dib. 1959. un 1964. g.)
- Ife pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas
- Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baņērdelišona pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšgaronnas departamenta dienvidos
- Baņērdebigora pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšpireneju departamenta dienvidrietumos
- Baņola pie Sēzas pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Gāras departamentā
- Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Oksitānijas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā
- Tartu pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
- Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
- Kūta pilsēta Irākā ("Al Kūt"), Vāsitas muhāfazas administratīvais centrs, 296300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bedra pilsēta Irākā, Vāsitas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
- Frederiktona pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.)
- Kembridža pilsēta Lielbritānijā (_Cambridge_), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.)
- Ambusiča pilsēta Madagaskarā (_Ambositra_), Fianaraco provinces ziemeļu daļā
- Čivava pilsēta Meksikā ("Chihuahua"), pavalsts administratīvais centrs 1423 m vjl., 748500 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1954. g.)
- Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ibadana pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta
- Tronheima pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 182000 iedzīvotāju (2013. g.), osta Norvēģu jūras krastā, divas universitātes
- Ajakučo pilsēta Peru ("Ayacucho"), reģiona administratīvais centrs, 151000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1677. g.)
- Krakova pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Irkutska pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
- Kuopio pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis
- Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.)
- Saragosa pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.)
- Debrecena pilsēta Ungārijā ("Debrecen"), Hajdū-Biharas meģes administratīvais centrs, 203900 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1912. g.)
- Greifsvalde pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.)
- Halle pilsēta Vācijā ("Halle"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 231600 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls, upes osta, universitāte (no 1694. g.)
- Marburga pilsēta Vācijā ("Marburg"), Hesenes federālajā zemē, 73100 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1527. g.)
- Reihenbaha pilsēta Vācijā ("Reichenbach/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rothenburg/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jēna pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.)
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET pirmais pakešu komutācijas tīkls, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātās firmas, sāka darboties 1969. g.
- nāvesgulta Pirmsnāves situācija
- asoms Placentārs parazīts ar rudimentāru vidukli un bezveidīgu galvu; asinsvadi iet no galvas uz placentu; omfalositijas retākā forma
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu
- bleķis Plankumi, izsitumi
- novietnes plāns plāns, kurā precīzi parādīta jaunās būves vieta esošajā situācijā
- plasku Plasku plaskumis - saka, kad salijis mētelis steidzīgi soļojot sitas un tinas ap lieliem
- diachilonziede Plaši lietots līdzeklis pret ādas izsitumiem
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- stetofonometrija Plaušu un sirds akustisko parādību intensitātes mērīšana
- pļiukšķis Plīkšķošs sitiens
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā)
- otboji Pludināšanas darbos no atsevišķiem baļķiem izveidoti "atsitēji", kas neļauj baļķiem un plostiem uzskriet uz šķēršļiem
- krieķene Plūme, "Prunus insititia" auglis
- krieķis Plūmju "Prunus insititia" koks ar augļiem krieķenēm
- mazā plūme plūmju suga ("Prunus insitita")
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem)
- pilsoniskais miers politisko partiju savstarpējo strīdu pārtraukšana situācijā, kas ir kritiska valstij
- ekers Portatīvs ģeodēziskais instruments taisna leņķa nospraušanai dabā vai situācijas uzmērīšanai
- Prunus lusitanica Portugāles laurķirsis ("Laurocerasus lusitanica")
- PEEP Pozitīvais izelpas beigu spiediens (angļu "positive end-expiratory pressure")
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru
- līdzsvarotā divvalodība prasme lietot divas valodas vienlīdz labā līmenī neatkarīgi no konsituācijas
- burāšanas tehnika prasme maksimāli izmantot buras un palīgierīces attiecīgajās situācijās
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena
- atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ
- atsmarža Pretsmarža, smaržas atplūdums, jeb atsitums
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot)
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība
- privātisims Priekšlasījums (arī seminārs) dažām vai pat tikai vienai personai, gk. universitātē
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
- sitienprinteris printeris, kas ar drukāšanas mehānisma palīdzību, izdarot sitienus pa kopējamo lenti, drukā rakstzīmes uz papīra
- bezuzsitiena printeris printeris, kas drukā rakstzīmes bez mehāniska sitiena
- atslēgas atkopšana process, kas ārkārtas situācijā ļauj piekļūt šifrētiem datiem
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa)
- maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām
- apdarinātājs programma datu apstrādes sistēmā, kas reaģē uz sevišķām situācijām
- skaņotājs Programma, ko izmato programmu skaņošanas atvieglināšanai un kļūdu vai pārtraukumsituāciju cēloņu noskaidrošanai
- apture Programmas izpildes pārtraukšana, kuras cēlonis ir neparedzēta traucējumsituācija, iepriekš plānota vajadzība vai izpildes pabeigšana
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme; emociju intensitātes pieaugums
- eidētika Psihiska spēja objektus un situācijas iztēloties tik tēlaini, it kā tie eksistētu reālā uztverē
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to)
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās
- funkcionālisms psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām
- psihodrāma Psihoterapeitiska metode, kurā terapeits personām rada iespējas tēlot specifiskas lomas vai situācijas
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
- stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas)
- dornis punktsitis
- zvaigznes spožums punktveida debess objekta (visbiežāk zvaigznes) starojuma intensitātes mērs, ko mēra zvaigžņlielumos
- uguņstuldzes Pūslīšaini izsitumi
- vezikulas Pūšļveida izsitumi ādā
- papagaiļputni Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Psittacidae")
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta")
- radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma apvidū
- radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums
- šķilt radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru
- ņemt radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus; panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi
- plūkšēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru)
- plūkšķēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt
- apdullināt radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.)
- sablaukšināt radīt blaukšķi (piemēram, sasitot spārnus)
- blākšēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blākšķēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- būkšēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- būkšķēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žvarkstēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- zlarkšēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- zlarkšķēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- larkšēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- larkšķēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- zlaukšēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- zlaukstēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- zlaukšķēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt
- zliukšēt radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- bakšēt radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- pliukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pliukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- sprikstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- baukšēt radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim
- baukšķēt radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim
- blakšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blakšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blaukšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
- blaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
- plakšēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plakšķēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plaukšēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pļekšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pļekšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
- knakšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- knakšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- paukšēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- paukšķēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- šļakstēt radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žvakstēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- blūkšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- blūkšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- tankšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- tankšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- klabēt radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
- skrabēt radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem
- grabēt radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
- dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- sataisīt mēslus radīt nelāgu situāciju
- čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- bakšķēt radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim
- zlakšēt radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt
- plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- buknēt radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim
- žļagzdēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļakstēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļarkstēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļarkšēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļerkšēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt
- noboncēt radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim
- pļirkšķināt radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni)
- pļiukšināt radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu
- pļiukšķināt radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu
- skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
- klapšēt radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim
- apdullināt radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu)
- plerkšēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- plerkšķēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- šļirkstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žvākstēt radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļirkšķēt radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļirkstēt radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļudzēt radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļūgzdēt radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļūkstēt radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļurkstēt radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- sagatavoties radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi
- dauzīt radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu
- žļadzēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai
- čurināt radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai
- žļarkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žvadzēt radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- klaudzēt radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- blīkšēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- blīkšķēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- klauvēt radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem)
- bungot radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm)
- nožvakstēties radīt troksni, kāds rodas sitot, nokrītot, ūdeņiem vai mežam šalcot
- slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties
- klingstināt radīt zvana piesitienu atsevišķas skaņas
- akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū
- iedzīvotāju atražošanās režīms rādītāju kopums, kas nosaka iedzīvotāju atražošanās gaitu (intensitāti)
- migrācijas tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju migrācijas intensitāti
- scr. Rakstīja (latīņu "scripsit"), senāk dokumentos pirms to rakstītāja vārda
- sc: Rakstījis (latīņu "scripsit")
- šņapt Raksturo ātru darbību, piemēram, sitienu
- žviuks Raksturo ātru kustību vai sitienu
- blādz Raksturo kritiena vai sitiena troksni
- blāgž Raksturo kritiena vai sitiena troksni
- stirku stirkumis raksturo nestabilu, nepastāvīgu situāciju
- žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju
- žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni
- plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas
- pļiukš Raksturo skaņu, kas rodas sitot kādam ar plaukstu pa ausi
- šņīps Raksturo strauju kustību, asu sitienu
- apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena)
- aizalieties Rasties zemādas asinsizplūdumam (slimības, trieciena, sitiena dēļ)
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem)
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām)
- sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.)
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām)
- paratīmija Reālajai situācijai neatbilstoša emocionāla izpausme, piem., dusmas prieka vietā
- datormodelēšana Reālās dzīves situācijas atveidošana datora programmā
- antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu
- skiametrija Rentgenstarojuma intensitātes mērīšana, lai noteiktu ekspozīcijas laiku
- kvantimetrija Rentgenstarojuma kvantitātes un intensitātes mērīšana
- fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli
- palīgenkurs Rezerves enkurs, kas ir ievērojami mazāks par peldlīdzekļa pamatenkuru un tiek lietots gk. avārijas situācijās
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus
- rhizotrogus Rhizotrogus solsitialis - jūnijvaboles "Amphimallon solsitialis" nosaukuma sinonīms
- solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā)
- Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu
- RAKUS Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
- RAU Rīgas Aviācijas universitāte
- Stradi Rīgas Stradiņa universitāte
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte ( < LMA)
- RTU Rīgas Tehniskā universitāte
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija
- kalt dzelzi, kamēr tā karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīga situācija, apstākļi
- glābt situāciju rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju
- riksna rīkstes (siksnas, pletnes) sitienu pēdas uz cilvēka ķermeņa
- španeris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis
- španneris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis
- ķeija Ripu sitamā kūja
- ķeja Ripu sitamā nūja; ķeija
- liminalitāte Robežsituācija; stadija pārejas rituālā, kad iniciējamais nošķirts no sabiedrības un atrodas ārpus tās normām
- interaktīvais robots robots, kas ne tikai izpilda cilvēka – operatora komandas, bet arī pats piedalās situācijas noteikšanā un lēmumu pieņemšanā
- piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību
- metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
- bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā
- racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis")
- bluokšona rudzu kulšana, sitot vārpas pret kādu priekšmetu, iepriekšēja apkulšana
- netiešais runas akts runas akts, kurā nav atbilsmes starp teikuma komunikatīvo tipu un tā funkciju runas situācijā
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- ņemt vārdu runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā)
- rikalts Runga, sitiens
- rikults Runga, sitiens
- elpēties Rūpīgi uzlabot savu materiālo situāciju
- samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju)
- izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas
- nodragāt Sabojāt skrāpējot, sitot
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu)
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu)
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko)
- apdukņāt Sadot ar dūru sitieniem vai ar grūdieniem sānos
- līdzīgi saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājumu attieksmi un to, ka abās teikuma daļās raksturotā situācija, darbība vai stāvoklis noteiktā aspektā norit aptuveni tādā pašā veidā
- šajā (arī šinī, šai) ziņā saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā
- pelnīts saistīts ar nopelniem; pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju)
- situatīvs saistīts ar situāciju, tai raksturīgs
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar darbības vārdu), raksturojot lielu darbības intensitāti
- slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības
- kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, no nepatikšanām, izkļūt no nevēlamas situācijas
- kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs
- līdz mākoņiem saka par kādas darbības lielu intensitāti
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte
- kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni
- pilnīgā pakaļā saka par ļoti nepatīkamu situāciju vai par ko nestrādājošu, nefunkcionējošu
- patiesība kož acīs saka par situāciju, ja kādam nepatīk, ka ir atklājušies kādi fakti
- ragi dūņās saka par stāvokli, situāciju, kad (kāds) neko nespēj izdarīt
- kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā
- kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
- kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
- kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
- kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
- ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte
- gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas
- reibīga galva saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena)
- galva reibst saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena)
- spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina
- rokas nolaižas saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai
- roka paslīd saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu
- dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums
- (pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija
- pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija
- kā traks saka, ja kādai darbībai piemīt liela intensitāte
- kā uz naža asmens saka, ja kāds atrodas ļoti riskantā, bīstamā, grūtā situācijā
- kā putns zara galā saka, ja kāds ir nedrošā, nestabilā situācijā, pagaidu mājvietā
- kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā
- kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels
- kā pa mākoņiem saka, ja kāds neievēro reālo situāciju, dzīvo savā iedomu pasaulē
- aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija
- smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs
- kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, nogāž gar zemi vai paceļ augšā, stipri sit
- kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu
- dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst saka, ja saņem spēcīgu sitienu
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums
- sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti
- ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija
- kā negudrs saka, raksturojot darbības, norises augstu intensitāti
- līdz nemaņai saka, raksturojot kādas darbības, parādības lielu intensitāti, pārmērīgumu
- nav pa vienam smieklam saka, uzsverot kā grūtumu, intensitāti, nozīmīgumu
- kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti
- kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti
- ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt
- iegrimt vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma lielu intensitāti
- no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet
- histerēzes cilpa sakarība starp polarizāciju un elektriskā lauka intensitāti dielektriķos; sakarība starp magnētiskā lauka indukciju un intensitāti magnētiķos
- bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme
- atslābināt Samazināt intensitāti, ātrumu
- pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
- saplakt Samazināties intensitātē (par parādībām dabā)
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā)
- plerkšķis samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu
- pastīvs samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju)
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
- džiudžitss samuraju cīņas sistēma, uzbrukšana un aizsargāšanās bez ieroča, izdarot sitienus pa ķermeņa sāpīgākajām vietām vai laužot locekļus
- recipienss saņēmējs^1^(3) - semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk
- sļizaķ Saņemt (dot) sitienu pa seju
- dabūt pa tango saņemt sitienu
- dabūt pa bieti saņemt sitienu pa galvu, arī seju
- dabūt pa ģēveli saņemt sitienu pa seju
- dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu
- elpi dabūt saņemt spēcīgu sitienu
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās)
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
- saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties
- sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī; pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē
- bruņņi Sarkans izsitums (eritēma)
- sasitine Sasitenis
- iešķilt Sasitot ievirzīt
- uzblaukšināt Sasitot plaukstas piedraudēt
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām)
- situms Sasitums
- zolba Sasitums
- sadauzījums Sasitums, saspiedums, kas rodas ķermeņa audus satricinot ar neasiem, smagiem priekšmetiem, vai krītot uz cietas zemes vai ledus
- nostopātija Saslimšana, atgriežoties mājās pēc ilgstošas prombūtnes (situācijas neirozes veids)
- empiēze Sastrutojums, pūtīšveida izsitumi; ikviena slimība, kam raksturīgas flegmonozas pūtītes, kuras pildās ar strutainu šķidrumu
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība
- saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu)
- apkuļāt Savainot, sitot ar rīksti
- biuks savienojumā "biuks, bauks" apraksta sitienu troksni
- karsin savienojumā "karsin karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti
- subtraktīvs savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
- svampu savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus
- svimpu savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus
- žviku savienojumā "žviku žvaku" apraksta ritmisku sitienu troksni
- pliku savienojumā ar "plaku" izmanto ritmisku sitienu trokšņu raksturošanai
- plūšus savienojumā ar "plūst" lieto darbības intensitātes pastiprinājuma izteikšanai
- pļikadi savienojumā ar "pļekadi" raksturo ritmiskas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, velējot veļu
- pļak savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pļekadi savienojumā ar "pļikadi" raksturo ritmiskas pļakšķošas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, veļu velējot
- sarktin savienojumā ar "sarkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- dedzin savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- degtin savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- dietin savienojumā ar darbības vārda "diet" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- plēstin savienojumā ar darbības vārdu "plēst" raksturo šīs darbības intensitātes pastiprinājumu
- pār- savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais
- sa- savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku
- brišus savienojumā ar verba "brist" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- celšus savienojumā ar verba "celt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- cirtin savienojumā ar verba "cirst" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; ciršus
- ciršus savienojumā ar verba "cirst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- dzīšus savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- dzītin savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; dzīšus
- gāšus savienojumā ar verba "gāzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- grūšus savienojumā ar verba "grūst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- ilgot savienojumā ar verba "ilgoties" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- klupšus savienojumā ar verba "klupt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- krišus savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- kristin savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; krišus (2)
- laistīt savienojumā ar verba "laistīties 2" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- lēktin savienojumā ar verba "lēkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus (3)
- līšus savienojumā ar verba "līst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- lūgšu savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- lūgtin savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1)
- lūgšus savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgtin
- lūzin savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin
- lūztin savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin
- mešus savienojumā ar verba "mest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- rītin savienojumā ar verba "rīt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- sviešus savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- vilkšus savienojumā ar verba "vilkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- lēkšus savienojumā ar verbu "lēkt", "lēkšot" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēktin
- steigšus savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- steigtin savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4)
- pie- savienojumā ar verbu norāda uz darbības lielāku intensitāti
- pie- savienojumā ar verbu norāda uz darbības nepilnīgumu, vājinātu intensitāti
- pa- savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti
- karstin Savienojumos ar "karsts" un "karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās
- saskandināties Savstarpēji piesitoties skanēt
- drošības poga saziņas iekārta ar signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā un nodrošina cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu ārkārtas situācijās
- pasīvisms Seksuāla perversitāte, kad viens no partneriem pakļaujas otra gribai pretdabiskā seksuālā aktā
- lihenifikācija Sekundārs izsitums hronisko niezošo dermatožu slimniekiem; raksturīga ādas infiltrācija, reljefs ādas zīmējums, pigmentācija, lobīšanās
- darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss
- cietējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai; pacienss
- saņēmējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk; recipienss
- ieguvējs Semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; beneficienss
- beneficienss Semantiskā loma – situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; ieguvējs
- karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids
- blīgatas sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist
- blīkatas sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist
- etruski sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā
- latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā)
- brabeuts Sengrieķu sacīkšu tiesnesis; senāk disputa vadītājs universitātēs
- čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām
- ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem
- kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu
- tulumbass Sens sitamais instruments, turku bungas
- densitometrija Sensitometrijas daļa, kurā pēta optisku blīvumu mērījumu metodiku
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti
- varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā
- avārijas situācija sevišķa situācija lidojumā, kuras dēļ parasti notiek gaisakuģa piespiedu nosēšanās
- luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju)
- kartoshēma Shematiska karte, parasti bez grādu tīkla, kas uzskatāmi rāda situācijas kopainu
- sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam
- sifilīdi Sifilītiski ādas izsitumi
- signāla līmenis signāla intensitāte, kas izteikta, piemēram, sprieguma vai jaudas mērvienībās
- klangas signalizācijas dēlis (t. i. pagalmā izkārts dēlis vai metāla gabals, pa kuru sitot izziņoja darbu cēliena beigas)
- dardeklis signalizācijas dēlis, pa kuru sitot padod ziņu tālumā strādājošajiem
- izklapēt Signalizēt (par darba atsākšanu pēc pārtraukuma), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru
- ieklapēt Signalizēt (parasti par darba pārtraukumu vai darba beigām), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru
- bāksignāls signāls, kas tiek noraidīts ziņojot par kļūdainu situāciju lokālajā datoru tīklā
- izbars Sīku, sarkanu izsitumu kopums uz ādas
- Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons
- šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments
- dekrudescence Simptomu intensitātes mazināšanās
- teksta sintakse sintakses apakšnozare, kurā pēta saistīta teksta izveides likumus un teikuma struktūras pārveidojumus konsituācijas ietekmē
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- sīpolklopsis Sīpolsitenis - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles
- pulsa deficīts sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums
- sirds klauve sirds sitiens, puksts
- pipkāt Sist ar elastīgu sitamo
- vantēt Sist ar smagu koka sitamo
- porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu
- purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu
- skaustīt sist, pērt (ar kādu sitamo)
- pikstināt sist, radīt sitienu skaņas (par sienas pulksteni)
- ziņojuma dēļa sistēma sistēma datorā, kuru izmanto lietotāju grupa, kam ir kopīgas intereses, lai apmainītos ar informāciju, parasti iezvanpieejas apstākļos; sisitēma BBS; BBS
- kopnes arbitrs sistēma, kas izšķir konfliktsituācijas starp kopnes izmantotājiem un dod priekšroku pieprasītājam ar vislielāko prioritāti
- sociālo problēmu pētniecība sistēmiska, mērķtiecīga un plānota sociālās situācijas izzināšana, lai analizētu problēmu veidošanās sociālo kontekstu, cēloņsakarības, sociālās konstrukcijas, ietekmējošos faktorus, kā arī modelētu un piedāvātu instrumentus sociālo problēmu risināšanā
- stiklkristāliskie materiāli sitāli
- stikla sitāls sitāls, ko iegūst no stikla
- sārņu sitāls sitāls, kura izejmateriāls ir metalurģiskie un kurināmā sārņi
- byzyns sitamais
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- šķets sitamais; kaut kas, ar ko sist
- zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis
- sista brūce sitiena radīta brūce
- pekšēt sitiena skaņas atdarinājums (_sit jumtu, ka pekš vien_)
- bika biku sitiena, grūdiena (kādas ritmiskas darbības) troksnis
- adatprinteris sitienprinteris, kas ar punktmatricas palīdzību veido tekstu vai grafiskus attēlus, izdarot ar adatām sitienus pa kopējamo lenti; matricprinteris; punktmatricas printeris
- punktmatricas printeris sitienprinters, kas ar punktmatricas palīdzību veido tekstu vai grafiskus attēlus, ar adatām sizdams pa kopējamo lenti; matricprinteris; adatprinteris
- bunga sitiens
- sitenis sitiens
- pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu
- izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību); sitot (kādu), panākt rezultātu
- nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas
- sasist sitot piesaukt (nelaimi)
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam)
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu)
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt
- trenkt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri
- triekt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī [trenkt]{s:562}
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist
- siča situācija
- aizmugures (pozīcija) stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas
- runas situācija situācija (saziņas apstākļi, mērķis u. tml.), kurā notiek runas akts un kura var ietekmēt izteikuma struktūru; runas konteksts
- piņķis situācija dambretes spēlē kad viens vai vairāki kauliņi tiek "iesprostoti"
- datnes koplietošana situācija datoru tīklā, kurā divu vai vairāku uzdevumu risināšanai vienlaicīgi izmanto vienu un to pašu datni, kas parasti tiek uzglabāta vai nu centrālajā datorā, vai tīkla datņu serverī
- resursu koplietošana situācija datu apstrādes sistēmā, kad vairāki darbi vai lietotāji kopīgi izmanto kādus tās resursus, tos sadalot savā starpā
- nāves hīts situācija jāšanas vai rikšošnas sacensībās, kad zirgi finiša taisnē nonāk reizē (galva pie galvas)
- valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta
- gadījums situācija, apstākļi
- dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā
- bita pārraides kļūda situācija, kad bita vērtība pārraides procesā ir izmainījusies un uztvērējs to nepareizi interpretē
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
- vienkāršā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanās rezultātā bērnu paaudze atjaunojas vecāku paaudzes apjomā (atražošanās neto koeficients ir 1 vai svārstās ap to)
- sašaurinātā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanas rezultātā nākošā paaudze ir skaitliski mazāka par iepriekšējo paaudzi
- paplašināta paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanas rezultātā sekojošā paaudze ir skaitliski lielāka par iepriekšējo
- kļūme situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas; atteice
- pašstigmatizācija situācija, kad indivīds vai grupa internalizē jeb pieņem citu piedēvēto negatīvo raksturojumu un attieksmi
- disfunkcija ģimenē situācija, kad kāda no būtiskām ģimenes funkcijām iztrūkst vai netiek īstenota sociāli vēlamā veidā, kā rezultātā tiek ietekmēta gan visas ģimenes kā sistēmiska veseluma labvēlīga funkcionēšana, gan atsevišķu ģimenes locekļu vajadzību apmierināšana
- ceļa jūtīs situācijā, kad no divām vai vairākām iespējām jāizvēlas viena, jāizšķiras par kaut ko, robežsituācijā; turpmākajā gaitā
- ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ
- bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna
- paralēlais process supervīzijā situācija, kad starp supervizoru un supervizējamo vai supervīzijas grupas dalībniekiem notiekošais atspoguļo supervīzijā izskatītā gadījuma apstākļus un attiecības starp sociālo darbinieku un klientu vai klienta ģimenes locekļiem
- absolūta nabadzība situācija, kad trūkst minimālo, izdzīvošanai nepieciešamo resursu neatkarīgi novispārējā dzīves līmeņa sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo
- nulles redzamība situācija, kad tuvākā apkārtnē nekas nav redzams
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma; problēmiskā situācija
- problēmiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma; problēmsituācija
- sociālā netaisnība situācija, ko raksturo iespēju un resursu netaisnīga sadale starp indivīdiem vai grupām
- domino efekts situācija, kur viens notikums izraisa virkni citu savstarpēji saistītu notikumu
- bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.)
- sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā
- administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem
- sociālā deprivācija situācija, kurā indivīdam trūkst iespēju apmierināt vajadzību pēc sociālās mijiedarbības; to ierobežo indivīda brīvību un iespējas realizēt sevi sociāli aktīvā un pieņemamā veidā
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija
- lomu konflikts situācija, kurā pastāv sadursme starp prasībām, kas tiek izvirzītas viena cilvēka divām vai vairākām lomām
- draudošs stāvoklis situācija, kurā peldlīdzeklim draud briesmas
- interešu konflikts situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses
- dalības noliegums situācija, kurā viens no datoru tīkla lietotājiem neatzīst savu līdzdalību datu apmaiņas procesā vai kādā tā daļā
- veidošanās situācijas, attiecību rašanās, attīstīšanās, risināšanās kādu apstākļu, darbības ietekmē
- sitkoms Situāciju komēdija (angļu "situation comedy")
- eksofora Situatīva atsauce; valodas vienība, kas daļu savas nozīmes iegūst no ekstralingvistiskās situācijas
- caurlaidspēja Skaitlis, kas raksturo transportlīdzekļu plūsmas intensitāti ceļa posmā laika vienībā
- laistiņi Skaliņi, ar kuriem apsit istabas sienas pirms apmetuma uzklāšanas
- krieči Skalu pinumi, ar ko apsit sienas pirms tās apmet ar kaļķiem
- slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku
- sliukšēt Skanēt skaņai, kas rodas klaudzinot ar āmuru, vai sitot pļauku pa ausi
- šļamstēt Skanēt, atsitoties citam pret citu (par zobiem)
- bankšēt Skanēt, kā piesitot tukšai mucai
- braukšku Skanīgs sitiens
- šņakas skaņa, kas rodas vairākkārtīgi ne sevišķi stipri sitot (dzīvniekam vai cilvēkam)
- redukcija skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd
- skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā
- akustiskā analīze skaņas sastāva kompleksa noteikšana pēc tās komponentu svārstību frekvences un intensitātes
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- perkusija Skaņrade ar sitaminstrumentu palīdzību, sitaminstruments
- skrečošana Skaņuplates griešana ar roku, radot sitamajiem mūzikas instrumentiem līdzīgu skaņu
- šarlaks Skarlatīna - akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.)
- bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām; attiecīgais žanrs
- blasku blaskiem skriet skriet ātri un spēcīgi sitot kājas
- vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā
- implicīta nozīme slēpta, formāli izteikta nozīme, kas rodas lietojumā, formāli izteiktajām, resp., eksplicītajām, nozīmēm mijiedarbojoties ar kontekstu un situāciju
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas
- saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas
- maucība Slikta rīcība; nepatīkama situācija
- pie sasistas siles sliktā situācijā (parasti attiecina uz finansiālo situāciju), kad kaut kas ir zaudēts vai nav piepildījies cerētais
- urtikārija Slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze; nātrene
- nagacis Slimība, kas rodas, ja iesit pa aci: pār aci pārvelkas plēve
- nagacs Slimība, kas rodas, ja iesit pa aci: pār aci pārvelkas plēve
- klimakss Slimības intensitātes augstākā pakāpe
- spraids Smaga situācija; stāvoklis, no kura grūti atrast izeju, krīzes situācija
- sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu)
- dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli
- ārkārtas sociālais darbs sociālā darba joma tūlītējas profesionālas sociālā darba intervences nodrošināšanai; tiek īstenots kā sociālais darbs ārkārtas situācijās (humāno un dabas katastrofu laikā) un arī kā sociālais darbs ārpus ikdienas sociālā darba uzdevumiem un pienākumiem, neatliekami risinot krīzes situācijas (piemēram, bērna dzīvības apdraudējuma gadījumā)
- vēdināšana sociālā darba metode, kas sociālais darbinieks ļauj problēmsituācijā esošam klientam izteikt visas emocijas, lai tādējādi atbrīvotu un samazinātu emocijas
- krīzes intervences modelis sociālā darba modelis, kas tiek lietots, kad klientam jāpārvar akūta krīzes situācija
- sociālā darba posmi sociālā darba procesa nosacītas sastāvdaļas, nepārtrauktas, secīgas un mērķtiecīgas rīcības kopums, īstenojot sociālā darba procesu jebkurā no prakses līmeņiem un sociālā darba formām; tipiski ir: 1) situācijas izpēte un izvērtēšana; 2) plānošana; 3) intervence; 4) terminēšana; 5) novērtēšana
- riska grupa sociālā grupa, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstama pati sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem
- patversme sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus
- naktspatversme Sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas
- krīzes centrs sociālā institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām
- riska izvērtēšana sociālajā darbā riska izvērtēšana tiek lietota ar mērķi noteikt iespējamās negatīvās ietekmes, sekas vai situācijas attīstību nākotnē indivīdam, grupai vai kopienai
- atbalsta sistēma sociālajā darbā savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās
- bezdarba slazds sociāli ekonomiska situācija, ko raksturo augsts bezdarba līmenis, kas saglabājas arī tad, ja tā tiešie cēloņi ir novērsti
- sociālā loma sociālo attiecību struktūrelements, kas saistīts ar personas statusu; tiek īstenota, realizējot noteiktu uzvedības veidu, kas mainās atbilstoši situācijai; lomas izpilde ir saistīta ar sabiedrības gaidām un ir pakļauta apkārtējo vērtējumam (sociālajai kontrolei); katra loma var tikt īstenota tikai tad, ja ir kāds, kas to izpilda, un kāds, uz kuru tā vērsta
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus
- brīvsitiens Soda sitiens
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu
- rīkste Soda veids - sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu
- pārmācīt Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību
- štrafnojs Sods; soda metiens, soda sitiens (sporta spēlēs)
- selisiters Solisitors
- solicitors Solisitors
- solisiters Solisitors
- pļiršķēt Spalgi skanēt (piemēram, kā sitot pa skārdu)
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.)
- ieplezdināties Spārnus sitot ieiet
- slazds speciāla ierīce, programmatūra vai aparatūra, ar kuru tiek fiksētas noteiktas situācijas (pārtraukumi, kļūdas, instrukciju izpildes sākums u. c.), kas rodas programmas izpildes vai atkļūdošanas gaitā
- kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam
- sociālais darbinieks speciālists, kas strādā ar indivīdu, grupu un kopienu, sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumus gadījumos, kad nepieciešams risināt starppersonu un sociālās problēmas vai krīzes situācijas, kā arī veic preventīvo darbu
- planšetists Speciālists, kas uz speciālas ierīces, planšetes, ar nosacītām zīmēm ataino situāciju gaisā (virs zemes, virs jūras) pēc radiotehniskās izlūkošanas līdzekļu, vizuālās novērošanas vai citu informācijas avotu datiem
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana
- topspins Spēcīgi iegriezts uzbrukuma sitiens galda tenisā
- ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu)
- ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā)
- sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot
- zmēliens Spēcīgs sitiens
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
- gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā)
- sociāli komunikatīvā kompetence spēja analizēt, veidot un vadīt sociālās situācijas
- profesionālā kompetence sociālajā darbā spēja apliecināt noteiktu sociālā darba zināšanu, prasmju, vērtību un attieksmju kopumu un spēja to izmantot dažādās situācijās, veicot profesionālo darbību
- savoir faire spēja atbilstoši rīkoties jebkurā situācijā
- suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko
- pluralitātes kompetence spēja atrisināt kompleksas, nedrošas un neskaidras situācijas, vienlaikus radot šajos apstākļos pietiekamu drošību, lai veiktu turpmākās darbības
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā
- gribas brīvība spēja izlemt, zinot apstākļus, situāciju
- valodas prasme Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos
- metožu kompetence spēja modelēt jaunas darbības situācijas
- angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā
- vērošanas kompetence spēja vērot sevi un citus, izprotot uzskatu atšķirības un saskatot tos priekšnoteikumus, kas ietekmē situācijas attīstību
- lastaukus sist spēle Ziemassvētkos, kurā vienam no dalībniekiem, kuram nav atļauts skatīties, tiek sitiens, līdz viņš var uzminēt sitēju, kurš pēc tam ieņem viņa vietu
- karonspēle spēle, kurā ar knipi sit kauliņus uz speciāla galdiņa
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta
- bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku
- kačkus sist spēlēt hokejam līdzīgu komandas spēli, kurā sit koka ripu
- izblunkšķināt spēlēties pa ūdeni, sitot to ar nūju un radot šļakatas un troksni
- turēties uz kājām spēt pastāvēt grūtā situācijā
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
- mērcamais Spieķis, sitamais
- sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums
- atpakaļskata spogulis spogulis, kurā transportlīdzekļa vadītājs var redzēt situāciju aizmugurē un daļēji transportlīdzekļa sānos
- ampērvijumi Spolē plūstošās elektriskās strāvas stipruma reizinājums ar spoles vijumu skaitu; raksturo strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti
- teniss sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam
- skvošs sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām
- tekbols sporta spēle, kurā apvienoti futbola un galda tenisa elementi, tiek spēlēta ar bumbu uz izliekta galda - spēlētāji bumbu sit ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot rokas
- karstums Spraigums, intensitāte (darbā, cīņā u. tml.)
- blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni
- topogrāfiskie apzīmējumi standartizēti simboliski apzīmējumi dažādu Zemes virsmas situācijas elementu un objektu attēlošanai uz kartes un plānā
- CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
- adaptēšana Starptautisku standartu vai citu normatīvu aktu pielāgošana konkrētiem vietējiem apstākļiem vai situācijai
- motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos
- demogrāfiskā statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju stāvokli (skaitu, sastāvu, izvietojumu) un izstrādā demogrāfisko procesu (dzimstības, mirstības, migrācijas u. c.) analīzes un prognozēšanas metodes, nosaka demogrāfisko procesu apjomus un intensitāti
- oģeržatsja Stāvēt ar paceltām rokām un saņemt sitienus par pārkāpumu
- nokdauns stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā atgūstas un ir spējīgs turpināt cīņu
- nokauts stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu
- trikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammas lejupejošā daļā vienam pulsa sitienam atbilst trīs viļņi
- polikrotisms stāvoklis, kam raksturīgs daudzsitienu pulss
- monokrotisms stāvoklis, kurā katrai sirds sistolei atbilst viens pulsa sitiens
- hemisfigmija stāvoklis, kurā pulsa sitienu skaits divreiz pārsniedz sirds pukstienu skaitu
- kritiskais punkts stāvoklis, kuru sasniedzot, priekšmets vai parādība vairs nevar eksistēt vai kāda situācija vairs nevar turpināties bez izmaiņām
- bāne stāvoklis, situācija
- pozīcija stāvoklis, situācija (kam kādā sistēmā, attieksmē pret ko)
- jaņi stāvoklis, situācija kāršu spēlē, kad (pēc spēles noteikumiem) neiegūst minimāli noteikto punktu skaitu
- borģele stāvoklis, situācija; apstākļi
- aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu)
- papagaiļknābja dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus psittacula"); papagaiļknābja darvinžube
- strupenis Stiba, sitamais
- strūpenis Stiba, sitamais
- papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni
- pirokeramika Stiklkeramika, sitāls
- stiklporcelāns Stiklkeramika, sitāls
- stila kļūda stilistiski un/vai emocionāli ekspresīvu valodas līdzekļu lietojums neiederīgā saziņas situācijā
- stilistiskā ekspresija stilsitiskā ekspresivitāte
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem
- mačīt stipri sajust (parasti sitienu)
- pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika
- aktivācija strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās
- tektoniskā aktivizācija strauja tektonisku kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās ("stabilizētās") Zemes garozas daļās
- iegrūst strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot
- samesties strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli
- dancināt strauji vēzēt (parasti sitot)
- sacirsties strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties
- traukt strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā)
- notraukt strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
- triekt strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu
- grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens
- demogrāfiskā standartizācija strukturālo atšķirību ietekmes novēršanas metode, salīdzinot demogrāfiskos koeficientus; datu pārveides process, kā rezultātā rodas iespēja izmērīt un salīdzināt kāda demogrāfiskā procesa intensitāti iedzīvotāju kopumos, kuriem ir atšķirīga struktūra
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
- pedelis studentu uzraugs pirmsrevolūcijas Krievijas, kā arī Vācijas universitātēs
- komers Stūra sitiens (futbolā)
- korķis Stūra sitiens (futbolā)
- stūrītis Stūra sitiens (futbolā)
- korners Stūra sitiens futbolā
- kontrasts subjektīvas pārmaiņas sajūtu intensitātē un kvalitātē iepriekšēja vai līdzteku kairinājuma ietekmē
- noilguma termiņš subjektīvo tiesību iegūšanas vai zaudēšanas metode, izbeidzoties noteiktam laika termiņam; izmantojot šo metodi, faktiskā situācija, kas pastāv noteiktu laiku, tiek transformāta galīgā situācijā, ja tiek ievēroti likumā paredzētie nosacījumi
- slengisms subliterārs vārds vai cits subliterārs valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka odiozuma pakāpe valodas lietotāju vairākuma vērtējumā
- diversitāte Sugu daudzveidība biocenozē, ekosistēmā; biodiversitāte
- nomācējšūna Supresors, kas kavē imūnatbildi situācijā, kad cīņa pret slimības izraisītājiem ir veiksmīgi beigusies
- šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena
- vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā)
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas
- Rickettsia prowzekii šīs ģints suga, kas ierosina izsitumu tīfu, izplatās ar dūrējutu ekskrementiem
- plīst Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena
- linšķiedra šķiedra, kas iegūta no linu ("Linum usitatissimum") lūksnes
- Kolombo Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Colombo"), osta Šrilankas salas rietumu pusē, 651000 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1870. g.)
- Misūri Štats ASV ("Missouri"), atrodas valsts centrālajā daļā, Misisipi labajā krastā, abpus Misūri lejteces, administratīvais centrs - Džefersonsitija, platība - 180533 kvadrātkilometri, 6063600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nevada Štats ASV ("Nevada"), administratīvais centrs - Kārsonsitija, platība - 286352 kvadrātkilometri, 2839100 iedzīvotāju (2014. g.)
- vieta tā, ka (attiecīgajā situācijā) iederas, ir vajadzīgs
- par traku tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu
- laukā tā, ka vairs neatrodas (piemēram, kādā situācijā, stāvoklī)
- tāpat Tādā pašā mērā, pakāpē, ar tādu pašu intensitāti (kā līdz šim)
- izstumšana Tāda situācija ekonomikā, kur valdības izdevumu palielināšanās mazina privātsektora investīcijas, jo paaugstina inflāciju vai procentu likmes vai arī pazemina ražošanas efektivitāti
- sacensība tāda situācija loģiskajās shēmās ar atmiņu, kad, mainoties vairāku signālu vērtībām, aizkavju atšķirību dažādās ķēdēs rezultātā shēma var nonākt stāvoklī, kas neatbilst tās funkcionēšanas noteikumiem
- starp Skillu un Haribdu tāda situācija, kad briesmas draud gan no vienas, gan otras puses (vai no dažādām pusēm)
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību
- vājš tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- nepārejošs tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs
- pārejošs tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs
- atrocisks tāds (grūdiens, sitiens), kas tiek veikts, pavēršot plaukstu uz augšu
- bezatsitiena tāds (šaujamierocis), kas darbojas bez atsites
- sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses
- beztiesība tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko
- sitams tāds, ar ko sit, ko izmanto sišanai (pa priekšmetu, rīku)
- sitamais tāds, ar ko sit; tāds, ko darbina ar sitieniem
- traks tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- piespiedu tāds, kam ar tehniskiem līdzekļiem tiek piešķirts noteikts virziens, arī noteikta intensitāte
- pikolo tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu)
- patroklīns tāds, kam iedzimts vairāk tēva nekā mātes pazīmju; tāds, kas atsities tēvā
- ķeskains tāds, kam ir izsitumi
- strapīgs tāds, kam ir liela intensitāte
- skaudrs tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- nevienāds tāds, kam ir mainīga intensitāte (piemēram, par procesu, norisi)
- vārgs tāds, kam ir maza intensitāte (par gaismu); kluss (par skaņu)
- vājš tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu)
- vārgs tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas rada pārāk niecīgus rezultātus (par norisēm, parādībām dabā)
- vārīgs tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu)
- neatlaidīgs tāds, kam ir neatslābstoša, noturīga intensitāte, tāds, kas nepierimst (par parādībām dabā)
- vienāds tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi)
- savaldīgs tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos
- pavājš tāds, kam ir samērā maza intensitāte, stiprums
- neliels tāds, kam ir samērā mazs stiprums, intensitāte (par parādībām dabā)
- niecīgs tāds, kam ir vāja izpausme, maza intensitāte (piemēram, par procesu, parādību); tikko manāmi ir uztverams
- pietiekams tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte; tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām
- pietiekošs tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte; tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām; pietiekams (2)
- bezpalīdzīgs tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība; vājš, nevarīgs
- kutelīgs tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju)
- tālredzīgs tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē
- transitīvs tāds, kam piemīt transitivitāte (2)
- neapķērīgs tāds, kas ar grūtībām saprot, aptver; tāds, kas lēnām orientējas situācijā
- attapīgs tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver; tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā); atjautīgs
- apķērīgs tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver; tāds, kas ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs
- bezuzsitiena tāds, kas darbojas bez uzsitiena vai uzsitieniem
- pusabsorbcijas tāds, kas divas reizes samazina starojuma intensitāti
- sevišķs tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu skaitlisko vērtību, arī ar intensitāti
- spirgts tāds, kas ir kustīgs, kam mainās intensitāte (par parādībām dabā)
- zems tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu); arī literārās valodas normām neatbilstošs
- lietderīgs tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai situācijai
- pamazs tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu
- aukstasinīgs tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās
- bleķains tāds, kas ir noklāts ar izsitumiem
- gatavs tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju); arī šablonisks
- svinīgs tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu)
- skarbs tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu); ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju)
- pamatīgs tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju)
- straujš tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- spēcīgs tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā)
- stingrs tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā)
- stiprs tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā)
- smags tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
- viegls tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
- sāpīgs tāds, kas izraisa sāpes (piemēram, par sitienu, dūrienu)
- glums tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem; arī viltīgs, liekulīgs
- nepiesardzīgs tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas
- milzīgs tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā)
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā)
- varens tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā)
- varens tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu)
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā)
- piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām
- šķindīgs tāds, kas mēdz šķindēt (pieskaroties, piesitot)
- vispārlietojams tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); neitrāls (6)
- neitrāls tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); vispārlietojams
- vājš tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes, intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi)
- parasts tāds, kas neatšķiras pēc stipruma, intensitātes no citiem, līdzīgiem
- tuvredzīgs tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē
- neizsīkstošs tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli)
- negausīgs tāds, kas noris ar pārmērīgu intensitāti (par parādībām dabā)
- minimāls tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību)
- neatslābstošs tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst
- preeruptīvs tāds, kas novērojams pirms izsitumu stadijas
- pārāks tāds, kas pārsniedz parasto kvantitātes, intensitātes pakāpi, mēru; pārlieks
- vidējs tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu)
- pavairots tāds, kas pēc skaita, apjoma, intensitātes u. tml.
- proaktīvs tāds, kas prognozē situāciju, nevis tikai reaģē uz notikušo
- asprātīgs tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā
- izmanīgs tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus; tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas
- varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- eirifotisks tāds, kas spēj uztvert plašas gaismas intensitātes svārstības
- supersegmentāls tāds, ko runas plūsmā veido valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas; arī prosodisks (1)
- retorisks tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- nelīdzens tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi, izsitumi (parasti par ādu)
- sīks tāds, kura intensitāte, arī iedarbība ir vāja (par parādībām dabā)
- laimīgs tāds, kurā izjūt laimi (par notikumiem, apstākļiem, situāciju)
- vājš tāds, kura izpausme nav pietiekami spēcīga, tāds, kas noris ar mazu intensitāti (par darbību, procesu)
- pavājināts tāds, kura kvalitāte, intensitāte, ir zemāka nekā paredzēts kādās normās, prasībās
- mežonīgs tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas
- skops tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm)
- stīvs tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies
- stings tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml. (piemēram, par vietu, vidi, situāciju)
- monotonisks tāds, kurā neizmanto toņa frekvences un intensitātes maiņas, lai pretstatītu vārdus, morfēmas
- trūcīgs tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.)
- saspriegts tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju)
- sasprindzināts tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju)
- straujš tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2)
- sitams tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem)
- simbolisks tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts
- afigel tāds, kurš zaudējis spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbis
- dumjš tāds, no kura grūti rast izeju (par stāvokli, situāciju)
- dumš tāds, no kura grūti rast izeju (par stāvokli, situāciju)
- ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.)
- dzīt taisīt alkoholu ar desitlācijas paņēmienu mājas apstākļos
- džebs Taisnais sitiens (boksā)
- batongs Takts sitamais
- trijdeksnis Takts sitamais instruments; trideksnis
- baubiens Takts zizlis; takts sitiens
- fitosterīns Talleļļas sastāvdaļa - sitosterīnu maisījums
- apakšstrāvojums tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāva
- apakšstrāva tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāvojums
- sitams tas (piemēram, rīks), ar ko sit, ko izmanto sišanai
- grandeklis tas, kas grandās - ar troksni ko gāž, gruj, sit, arī dauzās, klaudzinās
- punkts tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī)
- pluduris tas, kas pluduro - bezpalīdzīgi plivinās, nespēkā sitas ar spārniem
- programmējams funkcijtaustiņš tastatūras taustiņš, kas var izpildīt dažādas funkcijas, pārtverot tastatūras kodus un aizstājot tos ar iepriekš sagatavotām taustiņu kombinācijām vai taustiņsitienu sekvencēm (makrokomandām)
- nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm
- kompozītsecība Taustiņsitienu secība, ar kuras starpniecību datorā tiek ievadītas rakstzīmes, kas nav atrodamas tās tastatūrā
- īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam
- TKU Tautas kultūras universitāte
- TU Tautas universitāte
- simulators Tehniska ierīce un programmatūra, kas atdarina reālās dzīves situācijas (piem., lidošanas simulators, autobraukšanas simulators)
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
- kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām
- adaptācija Tehnisko ierīču vai sistēmu spēja piemēroties mainīgai situācijai
- bioloģiskā aizsardzība tehnisku iekārtu komplekss, kura uzdevums ir samazināt radioaktīvā starojuma intensitāti līdz bioloģiski pieļaujamam līmenim
- semantiskā loma teikuma semantiskās struktūras komponents, vispārināts teikuma atspoguļotās situācijas dalībnieks
- runas žanrs teksta tips, kas veidots pēc noteiktiem nacionālajā kultūrā nostiprinātiem kanoniem un ko nosaka runas situācija un saziņas mērķis
- teikvondo Tekvondo - austrumu pašaizsardzības sistēma, kurā izmanto dažādus sitienus ar rokām un kājām
- Dāmokla zobens tēlains apzīmējums draudīgas situācijas raksturošanai; pastāvīgs apdraudējums
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls
- psofometrs Telefona u. c. vadsakaru kanālu traucējumu (trokšņu, sprakšķu u. c.) intensitātes mēraparāts
- ērlangs Telefona un telegrāfa slodzes intensitātes mērvienība; viens ērlangs (Erl) ir viena aizņemtībstunda vienas stundas laikā
- baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām)
- reverss Tenisā - sitiens virs galvas no kreisās puses
- kross Tenisā - slīps sitiens pie tīkla
- backhand Tenisā sitiens "ar delnas virspusi"
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
- ierobežotās racionalitātes teorija teorētisks skaidrojums tam, kā cilvēki pieņem lēmumus ierobežotu kognitīvo, informācijas un laika resursu apstākļos - parasti izmanto vispārīgu un vienkāršotu pieeju problēmu risināšanai, neapzināti izvairoties vai apzināti necenšoties veikt sarežģītāku situācijas analīzi
- Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā ar iesvītrojumu vai iekrāsojumu attēlota kādas parādības intensitāte katrā teritorijas vienībā
- tīkls BITNET teritoriāls datoru tīkls, kas apvieno vairākus tūkstošus universitāšu un pētniecības lieldatorus Ziemeļamerikā, Eiropā un Japānā
- sist Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu)
- habilitācija Tiesību iegūšana lasīt lekcijas universitātē
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas
- turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti
- tīkla izkusums tīkla pārslodzes radīta situācija, kurā datoru tīkls faktiski pārtrauc funkcionēt. Šo situāciju var radīt trafika pārslodze vai ļaunprātīga darbība
- krist tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu)
- noraut bietē tikt piekautam; saņemt sitienu
- norauties tikt piekautam; saņemt sitienu
- iecirsties tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit)
- P-mix tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle; tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public")
- autasasinofilija tīšām nokļūt nāvīgā situācijā, lai gūtu seksuālu uzbudinājumu
- magnifiks Tituls vācu universitāšu rektoriem
- tonālā gradācija toņu intensitātes atšķirības kadrā atkāra no filmējamās ainas apgaismojuma pakāpes
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai
- jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin")
- transitīvums Transitivitāte (1)
- transitīvums Transitivitāte (2)
- tranzitīvs Transitīvs
- ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu)
- sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus
- piesta Trauks vielas sasmalcināšanai beržot vai ar sitieniem
- katatrikrotisms Trešā pulsācija sfigmogrammas līknes lejupējā daļā (divi pulsa papildsitieni)
- trīdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments
- trīzdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments
- sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām)
- pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi)
- cirpējēde Trihofītija - ādas sēnīšslimība, ko ierosina patogēnas sēnītes un kam raksturīga matu lūšana, ādas izsitumi un zvīņošanās
- trīdēkslis Trijdeksnis - takts sitamais instruments
- Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO
- pļaikšķis Troksnis, kāds rodas, piemēram, sasitot plaukstas
- plaukšis Troksnis, kas rodas sasitot plaukstas
- plūkšis Troksnis, kas rodas sasitot spārnus
- klapis Troksnis, kas rodas, ko sitot, dauzot
- krīzes intervence tūlītēja īstermiņa palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu indivīdiem, ģimenēm vai grupām krīzes situācijā tās pārvarēšanā, lai atjaunotu to biopsihosociālās funkcionēšanas līdzsvaru un mazinātu vai novērstu ilgstošas psiholoģiskas traumas veidošanās iespējamību
- liepene Tūsklape ("Petasites")
- lēpenes Tūsklapes ("Petasites")
- liepenes Tūsklapes ("Petasites")
- mērsaknes Tūsklapes ("Petasites")
- pamašlapas Tūsklapes ("Petasites")
- rozlapas Tūsklapes ("Petasites")
- rožlapas Tūsklapes ("Petasites")
- rožlape Tūsklapes ("Petasites")
- rožlapis Tūsklapes ("Petasites")
- saltlapas Tūsklapes ("Petasites")
- saltlape Tūsklapes ("Petasites")
- saltlapes Tūsklapes ("Petasites")
- tūsklapas Tūsklapes ("Petasites")
- Japānas tūsklape tūsklapju suga ("Petasites japonicus")
- neīstā tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius")
- bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti
- sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi
- unis universitāte
- unuška Universitāte
- Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma
- tehniskā universitāte universitāte, kurā ir ietvertas tikai tehnikas specialitātes
- kampuss Universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija; kempuss
- campus Universitātes vai skolas rajons ASV
- triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piemēram, urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī
- apreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
- noreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā
- akolāde Uzņemšana bruņinieku kārtā, jaunuzņemto apkampjot un tam uz pleca plakaniski uzsitot ar zobenu
- kunna Uzpampums no sitiena
- šūte Uzpampums no sitiena
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai
- uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu)
- kuvalda Uzsitējveseris
- kūvalda Uzsitējveseris
- uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) uzspēlēt spēli, kurā ar sitienu raida bumbu
- slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem
- uzburbt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām)
- uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt (2)
- noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību); panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā
- māņasmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Trogositidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem
- Heidelbergas universitāte Vācijā vecākā universitāte, dibināta 1386. gadā
- kollēgija Vācu universitātēs profesoru priekšlasījumi un arī auditorijas, kur tie notiek
- bukņīt augšā vairākkārt (kādam) viegli sitot, grūžot, modināt
- atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
- kapāt vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu)
- pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu)
- pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu)
- pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt
- atdauzīt vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas; sitot, dauzot atšķelt
- atsist vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt
- velēt vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu
- sabungāt vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas)
- cirst vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu)
- nokapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt
- sakapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot
- blakata Vairāku, cits citam sekojošu sitienu skaņa
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums
- klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti
- bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus
- endoglosija Valodas situācija, kad par valsts vai oficiālo valodu izvēlēta viena vai vairākas pamatiedzīvotāju valodas
- eksoglosija Valodas situācija, kad valstī, kur ir vairākas vietējās valodas, par valsts vai oficiālo valodu tiek izvēlēta bijušās metropoles valoda (kas šajā teritorijā nav vietējā) un, iespējams, vienlaicīgi arī viena vai vairākas vietējās valodas
- fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu)
- bleģ-a-med Valodas spēle ar mājienu uz rupjību; interjekcijas nozīmē lieto kā situācijas raksturotāju
- intonēšana Valodas vienības (parasti zilbes) iezīmēšana ar toni (arī intensitāti, ilgumu)
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes
- valsts pabalsti valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, ko saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad šīm personām ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad tās nespēj gūt ienākumus; sociālie pabalsti
- demoskopija valsts ekonomiskās, administratīvās un politiskās situācijas analīze un diagnoze
- VU Valsts universitāte
- kausējamais katls (angļu "melting pot") valsts, apvidus vai situācija, kur intensīvi notiek tautu un rasu sajaukšanās
- koraļknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Hypositta corallirostris")
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta
- dizadaptācija Varavīksnenes un tīklenes nespēja pielāgoties dažādām gaismas intensitātēm
- normatīva vārdnīca vārdnīca, kurā norādītas vārda lietojuma normas, atbilstība literārajai valodai, saziņas situācijai, funkcionālajam stilam u. tml.
- deiktisks vārds vārds, kura referenci nosaka, balstoties uz runas situāciju
- spārnrats Vārpsta ar vējeņveida spārniem, kas ar radušos gaisa pretestību gausina (bremzē) pārāk ātru vārpstas griešanos; parasti tiek pierīkots kā regulētājs, īpaši pulksteņu stundu sitēja ierīcei
- kollēgiatūra Vecos laikos studentu kopdzīve vācu un franču universitātēs
- noslodze Veicamo funkciju mērs, arī ekspluatācijas intensitāte (piemēram, ierīcei, uzņēmumam)
- rast Veidot, dibināt (kādu stāvokli, situāciju, attiecības)
- idžtihāda Veids, kā islāmiskā kopiena pielāgo likumus jaunām situācijām
- labāko interešu izvērtēšana veids, kādā tiek izvērtētas personas ar psihiska rakstura vai citiem veselības traucējumiem spējas objektīvi pieņemt lēmumus un novērtēt savas vajadzības konkrētajā situācijā
- atgniezt veikt atbildes sitienu
- spēlēt veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties
- šnaukt veikt sitienu ar pātagu
- saknipelēt veikt sitienu sēriju
- salaistīt veikt vairākus sitienus (ar pātagu)
- uzkņikstināt veikt vieglus piesitienus (dodot ar to kādu signālu)
- uzbamberēt veikt vienu atsevišķu sitienu, uzsist
- vēja bakas vējbakas - viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas
- magnētiskā indukcija vektoriāls lielums (B), kas raksturo magnētisko lauku vielā, kuras magnētiskā caurlaidība µ ir: B=µ~0~H (H– magnētiskā lauka intensitāte); mērvienība SI mērvienību sistēmā – tesla (T)
- liet eļļu ugunī vēl vairāk saasināt situāciju
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.)
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem
- emflīze Vezikulāri vai eksantematozi izsitumi ar zvīņu veidošanos
- trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas
- vidusks Vidējs (pēc lieluma, intensitātes u. tml.)
- toņu gradāciju kropļojumi videosignāla kropļojumi, kuru rezultātā mainās atšķirīgu krāsu toņu relatīvā intensitāte
- etrusku valoda vidusitālijas seno cilšu valoda, saglabājies >10 tk uzrakstu (7. gs. p. m. ē.- 1. gs. m. ē.), lietots modificēts gr. raksts
- licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds
- čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem
- pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti
- iebukņāt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt
- iebuknīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt
- iebukņīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt
- kņikstināt Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
- kņikstināties Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
- pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
- izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu)
- spēlēties (arī rotaļāties) ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību
- adaptogēns viela, kas darbojas nomierinoši, kā stresa mazinātāja, palīdz iejusties situācijā
- psihostimulators viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu
- auksoflors viela, kas pastiprina kāda ķīmiska savienojuma fluorescences intensitāti
- batoflors viela, kas vājina kāda ķīmiska savienokjuma fluorescences intensitāti
- kolorimetrija Vielas sastāva un koncentrācijas noteikšanas metode, kurā izmanto krāsas intensitātes mērīšanu
- aizvietojumi viena no juridiskajā praksē plaši izmantotajām metožu grupām - līdzekļi ar kuru palīdzību aizvieto vai nomaina lietas vai personas, piešķirot kādas noteiktas tiesības vai veidojot kādu noteiktu juridisku situāciju
- gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti
- sikuli viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti
- magnētiskā konstante viena no SI mērvienību sistēmas pamatkonstantēm, proporcionalitātes koeficients, kas saista magnētisko indukciju B un magnētiskā lauka intensitāti H; apzīmējums μ~0~; μ~0~=4π·10^-7^=12,566370614·10^–7^ N·A^-2^
- ekvivalence vienādības tipa attiecība, kam ir 3 īpašības: refleksivitāte, simetrija un transitivitāte
- attālā pārraudzība vienkāršā tīkla pārvaldības protokola (_SNMP_) paplašinājums, kas nodrošina plašas tīkla pārraudzības iespējas. Protokols _SNMP_ paredz, ka iekārta ir jāapprasa, lai no tās iegūtu informāciju. _RMON_ ir aktīvs un var sūtīt trauksmes signālus par dažādiem trafika stāvokļiem, arī par specifiski kļūdainām situācijām
- pendele Vienpadsmit metru soda sitiens (futbolā); septiņu metru soda metiens (handbolā)
- pendelis Vienpadsmit metru soda sitiens futbolā; arī pārnestā nozīmē
- cirtiens vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens
- belziens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt; spēcīgs sitiens
- pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem)
- konversīvs viens no diviem vārdiem (vai citām valodas vienībām), kas nosauc vienu un to pašu situāciju ar mainītām dalībnieku lomām
- paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai
- sākotnējā izvērtēšana viens no posmiem sociālajā darbā ar gadījumu, kura mērķis ir noskaidrot klienta sociālās situācijas faktus un apzināt informāciju par aktuālajām grūtībām, problēmām, kā arī resursiem, izmantojot holistisku pieeju
- atbalsta grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija un dzīves apstākļi; kopas galvenais mērķis ir psihoemocionālā atbalsta sniegšana un informācijas apmaiņa
- izvērtēšana viens no sociālā darba posmiem, kura mērķis – iegūt jaunu izpratni, viedokli vai lēmumu par indivīda, ģimenes, grupas, kopienas vai klientu mērķgrupas situāciju, vajadzībām, sociālajām problēmām un resursiem, kā arī sniegt rekomendācijas un plānot turpmāko sociālā darba procesu vai sociālos pakalpojumus
- šifratslēgas uzticējumglabāšana viens no šifratslēgas atkopšanas veidiem - trešo pušu iesaistīšana atslēgas glabāšanā. Dešifrēšanas atslēgu (parasti privāto vai slepeno atslēgu) sadala daļās un daļas nodod uzticamiem aģentiem. Ārkārtas situācijā, lai atjaunotu atslēgu vai arī lai tieši atšifrētu ziņojumu, šie aģenti lieto atslēgas daļas
- pieejamība viens no tūrisma vietas pievilcības elementiem, raksturlielumiem, kas raksturo situāciju, cik viegli, ātri, ērti tūrisma vieta pieejama tūristiem
- monosifilīds viens vienīgs sifilītisks izsitums uz ādas vai gļotādas
- viensitiena Viensitiena zvans - zvans, kas noteiktā laikā nozvana vienu reizi
- magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās
- mērķis vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.)
- apsūdzēto sols vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums
- lapka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni
- lipatka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā
- elektromagnētiskā viļņa fronte virsma, kuras punktos elektriskā un magnētiskā lauka intensitāšu vektoru fāze ir nemainīga
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums
- triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju); virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko)
- dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko)
- optimāls Visizdevīgākais, vislabākais, arī visatbilstošākais (no iespējamā kādā situācijā, kādos apstākļos)
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (ka), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte; arī robeža (3)
- iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu
- jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju
- intransitīvums vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, nepārejamība
- intransitivitāte vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība
- nepārejamība vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums
- pārejamība vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums
- transitivitāte vispārināta īpašība --> transitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība (1)
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2)
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas
- Sorbonne vispirms teoloģijas skola un patversme nabagiem studentiem Parīzē; no 1790. gada Parīzes universitāte; Sorbonna
- apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamo seku apsvēršana
- ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju)
- dīveldriķis Zāles, ko lieto pret izsitumiem
- vellsūds Zāles, ko lieto pret izsitumiem
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
- atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu (par darbību, stāvokli)
- vadēt Zaudēt sākotnējo īpašību intensitāti
- aiziet ciet zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbt, sajukt prātā
- aizbraukt Zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; sajukt prātā
- LDL Zema blīvuma lipoproteīns (angļu "low-density lipoprotein")
- zila acs zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna
- reliktstarojums Zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām
- Artemīdas rags zemesrags un pussala Grieķijā (_Artemísio, Akrotíri_), Egejas jūras rietumu daļā, norobežo Pagasitikas līci
- tomahauks Ziemeļamerikas indiāņu vālei vai cirvim līdzīgs sitamais, metamais ierocis
- blāva Zilums uz miesas no sitiena
- fanars Zilums, sasitums
- psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās
- agrežē Zinātniskais grāds Francijā, Beļģijā un dažās citās valstīs; dod tiesības strādāt par docētāju licejā vai universitātē
- licenciāts zinātnisks grāds (dažās ārzemju universitātēs), kas var atbilst no bakalaura līdz doktora grādam; persona, kam ir šāds grāds
- švipaste Zirgs, kas bieži vicina un sit ar asti
- svipastis Zirgs, kas bieži vicina un sit ar asti
- burga Zivju baidāmā ierīce, purga; sitamais
- bolometriskais zvaigznes spožums zvaigznes starojuma intensitātes mērs visā tās izstarotajā spektrā
- spektrālās zvaigžņu klases zvaigžņu klasifikācija pēc līniju intensitātes to optiskajos spektros (šī intensitāte atkarīga no fizikālajiem apstākļiem to atmosfērā)
- mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu
- knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe
- zveltenis Zveltnis, smags sitamais
- lepidoze Zvīņaini vai blaugznaini izsitumi
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sit.