dūks1
dūks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūks | dūki |
| Ģen. | dūka | dūku |
| Dat. | dūkam | dūkiem |
| Akuz. | dūku | dūkus |
| Lok. | dūkā | dūkos |
Melns zirgs, kura spalva nav koši melna, bet atsit rūsganumu.
Avoti: KV