Paplašinātā meklēšana
Meklējam daudzum.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (2798):
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
- samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu).
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
- A-h Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
- Ah Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
- hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
- kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
- biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
- karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx.
- mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža.
- joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa.
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā.
- nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
- kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- vezums aptuvens daudzuma mērs
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz.
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- izšļucināt Ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu).
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
- noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni.
- iežļāgt Ar sparu un lielā daudzumā ieliet.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- vāla Ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā.
- savindāt Ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
- oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
- Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
- kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- sagrūst Ātri iedot (ko) lielākā daudzumā.
- bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
- gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
- spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām.
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
- sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu).
- pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu).
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs).
- anoksija Audu nespēja saņemt vai izmantot nepieciešamo skābekļa daudzumu.
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
- lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
- fitotrons Augu audzēšanas kamera, ko izmanto vides temperatūras, ogļskābās gāzes daudzuma, mitruma, gaismas režīma regulēšanai.
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras.
- jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt).
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
- ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
- jama Bars, pūlis, daudzums, masa.
- korams Bars, pulks, daudzums.
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu.
- uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu.
- kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
- krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
- binits Bits - informācijas daudzuma mērvienība.
- sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku).
- blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
- hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte.
- pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
- spanderēt Būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos).
- pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
- blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu); sacelt (2).
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā.
- hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos.
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā; ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
- vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
- gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
- gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā).
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- cik (vien) sirds vēlas cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
- pussienpļāvējs Cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma.
- iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
- revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas.
- leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos.
- glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
- glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
- glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%).
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
- pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l).
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu.
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils.
- piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku.
- suga Daļa, neliels daudzums.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
- patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums.
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
- trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
- suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība.
- virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
- apjoms daudzums, kopums.
- pusotra daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse).
- desmittūkstoš daudzums, skaits 10 000
- simttūkstoš daudzums, skaits 100 000
- miljons daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām.
- vienpadsmittūkstoš daudzums, skaits 11 000
- divpadsmittūkstoš daudzums, skaits 12 000
- trīspadsmittūkstoš daudzums, skaits 13 000
- četrpadsmittūkstoš daudzums, skaits 14 000
- piecpadsmittūkstoš daudzums, skaits 15 000
- sešpadsmittūkstoš daudzums, skaits 16 000
- septiņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 17 000
- astoņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 18 000
- deviņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 19 000
- divdesmittūkstoš daudzums, skaits 20 000
- divsimttūkstoš daudzums, skaits 200 000
- divtūkstoš daudzums, skaits 2000
- trīsdesmittūkstoš daudzums, skaits 30 000
- trīssimttūkstoš daudzums, skaits 300 000
- trīstūkstoš daudzums, skaits 3000
- četrdesmittūkstoš daudzums, skaits 40 000
- četrsimttūkstoš daudzums, skaits 400 000
- četrtūkstoš daudzums, skaits 4000
- piecdesmittūkstoš daudzums, skaits 50 000
- piecsimttūkstoš daudzums, skaits 500 000
- piectūkstoš daudzums, skaits 5000.
- sešdesmittūkstoš daudzums, skaits 60 000
- sešsimttūkstoš daudzums, skaits 600 000
- seštūkstoš daudzums, skaits 6000
- septiņdesmittūkstoš daudzums, skaits 70 000
- septiņsimttūkstoš daudzums, skaits 700 000
- septiņtūkstoš daudzums, skaits 7000
- astoņdesmittūkstoš daudzums, skaits 80 000
- astoņsimttūkstoš daudzums, skaits 800 000
- astoņtūkstoš daudzums, skaits 8000
- deviņdesmittūkstoš daudzums, skaits 90 000
- deviņsimttūkstoš daudzums, skaits 900 000
- deviņtūkstoš daudzums, skaits 9000
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
- granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas.
- hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
- dipsoterapija Dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- liess degmaisījums degmaisījums, kura sastāvā gaisa daudzums ir lielāks, nekā tas vajadzīgs degvielas pilnīgai sadegšanai.
- absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru.
- relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā.
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
- dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums.
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību.
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- dezoksiholanerēze Dezoksiholskābes daudzuma palielināšanās žultī.
- glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums.
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums.
- izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot.
- salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā.
- divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums.
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas.
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_).
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms.
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns.
- hiperlutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) palielināts daudzums asinīs.
- hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs.
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
- pluncīt Dzert (ko lielākā daudzumā).
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- trumpāt Dzert (parasti ko lielākā daudzumā).
- pieklenīt Dzert lielos daudzumos.
- pluncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā); ploncāt.
- ploncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā).
- plonckāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
- ploņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
- pluņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
- trumpēt Dzert, strēbt (parasti ko lielākā daudzumā).
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
- paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus.
- prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā.
- J Džouls (darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība).
- stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
- telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
- rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā).
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- ampērsekunde Elektrības daudzuma mērvienība; As.
- C Elektrības daudzuma mērvienības kulona apzīmējums.
- mikrokulons Elektrības daudzuma vienības kulona viena miljonā daļa.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam.
- kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana.
- hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs.
- elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
- Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu.
- ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem.
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
- enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^).
- anabolerģija Enerģijas daudzums, kas nepieciešams anabolisma procesiem.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- siltuma daudzums enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- acidocitoze Eozinofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs.
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- hiperestrogenēmija Estrogēno hormonu palielināts daudzums asinīs.
- decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss.
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
- kunga tiesa feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu.
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
- defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā.
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
- gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā; fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
- Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam.
- safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā; frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
- šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums.
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
- baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu.
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
- ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā.
- gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
- lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
- optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
- agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums.
- verdze Gara rinda; liels bars, daudzums.
- zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu.
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
- hiperglobulinēmija Globulīnu daudzuma palielināšanās asinīs.
- sastrīķēt Gludi noēvelēt (vairākus, daudzus dēļus); gludi noēvelēt (lielāku daudzumu dēļu).
- paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu.
- sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
- piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sagramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) lielākā daudzumā; grābstot, grābājot savākt sev (kā lielāku daudzumu).
- piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
- pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
- sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
- piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierotīt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pārgrūst Grūžot ielādēt (lielu daudzumu).
- pieģērēt Ģērējot sagatvot ādu pietiekamā daudzumā.
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
- hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs.
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
- ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns.
- ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns.
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums.
- alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs.
- alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs.
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
- hipūrija Hipūrskābes daudzuma palielināšanās urīnā.
- dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā.
- hloridimetrija Hlorīdu daudzuma noteikšana šķidrumā.
- dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos).
- hlorēmija Hlorīdu pārmērīgs daudzums asinīs.
- bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
- eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā.
- piestrumpēt Iedzert (lielāku daudzumu šķidruma).
- sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
- sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
- izvēlēties Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- samantoties Iegūt mantojumā lielākā daudzumā (naudu, mantu); iegūt mantojumā (lielāku daudzumu naudas, mantas).
- sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā; iejaut (kā lielāku daudzumu).
- konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā.
- neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs.
- piekāst Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
- saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
- sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- sakonzervēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
- pūtes motors iekšdedzes virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar spiedienu.
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
- samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
- piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
- sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām).
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
- apmeklējums ierašanās reižu skaits, biežums, apmeklētāju daudzums; apmeklētība
- lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
- ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
- efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
- hemometrs ierīce hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- koniometrs Ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā.
- elektrofors Ierīce statiskās elektrības iegūšanai nelielos daudzumos.
- trombocitokrīts Ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai.
- halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā.
- rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu.
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai.
- iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
- sasalināt Iesalināt (ko, kādu daudzumu).
- sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā lielāku daudzumu).
- sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (kā lielāku daudzumu).
- piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā).
- sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
- pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu).
- sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu).
- piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
- piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu).
- sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
- sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu).
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
- satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
- aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu).
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā).
- pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem.
- piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu).
- akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi.
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
- aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
- izskopoties Ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu).
- saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu).
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
- imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ.
- imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā.
- megabaits informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 baiti.
- megabits Informācijas daudzuma mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 biti.
- saspricēt Injicēt (ko) lielākā daudzumā; injicējot (ko) lielākā daudzumā panākt (kādu rezultātu).
- haimoglobīnometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
- haimometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
- acetometrs Instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos.
- kaloriskops Instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai.
- invertoze Invertcukurs, glukozes un fruktozes maisījums vienādā daudzumā, niedru cukura hidrolīzes produkts.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieaudzināt Izaudzēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; izaudzēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- saaudzināt Izaudzēt (vairākus, daudzus); izaudzēt (kā lielāku daudzumu).
- pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām).
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām).
- izslānīt Izcirst, lielāku daudzumu izcirst, izdauzīt.
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu).
- piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
- izpļaut Izdzert (alkoholisku dzērienu lielākā daudzumā).
- nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu.
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- plaušu (dzīvības) tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- plaušu dzīvības tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma.
- sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā; izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā; izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu).
- sapletēt Izgludināt (ko) lielākā daudzumā; izgludināt (kā lielāku daudzumu).
- koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
- sakāst Izkāst (ko) lielākā daudzumā; izkāst (kā lielāku daudzumu).
- sadampēt Izkult lielākā daudzumā (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; izkult (lielāku daudzumu labības) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko); izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu); arī izbarot.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- konsums Izlietoto preču daudzums; patēriņš.
- salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu).
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā; izmazgāt (kā lielāku daudzumu).
- saģērēt Izmiecēt (ādas) lielākā daudzumā; izmiecēt (lielāku daudzumu ādu).
- samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu).
- izoatma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienāda daudzuma iztvaikojamiem.
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
- piešķilt Izperēt (lielākā daudzumā).
- saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā; izperēt (mazuļu lielāku daudzumu).
- pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- pieklesēt Izplatīt (lielā daudzumā, spēcīgu) smaku.
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- nosuloties Izplūst lielam daudzumam sulas.
- saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā; izprojektēt (kā lielāku daudzumu).
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā; izretināt (augu lielāku daudzumu).
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (kā lielāku daudzumu).
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu).
- saslaukt Izslaukt (pienu) lielākā daudzumā; izslaukt (lielāku daudzumu piena).
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- komplektums Izstrādājumu, rezerves daļu, instrummentu, piederumu, materiālu, kā arī ekspluatācijas dokumentu daudzuma un nosaukumu atbilstība nogādei patērētājiem no ražošanas uzņēmuma.
- fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
- satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā; iztecināt (tauku lielāku daudzumu).
- iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam.
- savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu.
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu).
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
- silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
- makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā.
- jūka Juceklis, daudzums.
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums.
- hiperkrinēmija Kāda sekrēta palielināts daudzums asinīs.
- apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
- klodzans Kādas mīkstas masas liels daudzums.
- oversolds kādas preces cenas krasa pazemināšanās, ja šī prece nonāk tirgū lielā daudzumā.
- zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
- mežainība Kādas zemes (teritorijas) mežu daudzums.
- daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi.
- vētīklis Kāds daudzums, kaudze.
- birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
- ieērpēt Kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi.
- pieorēt Kādu daudzumu pievest.
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- rekalcifikācija Kalcija sāļu normālā daudzuma atjaunošana organismā.
- cal Kalorija - siltuma daudzuma mērvienība.
- gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- kaļķu piens kaļķu java ar lielu ūdens daudzumu.
- sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- piekaldināt Kaļot izgatavot lielāku daudzumu.
- varavīksne kamerai pievienojama apertūra, kas regulē uz filmas emulsijas nonākošo gaismas daudzumu.
- kinofilmas daudzuma indikators kameras indikators, kas rāda jau eksponētās vai vēl eksponējamās kinofilmas daudzumu.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties.
- flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos.
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
- būķis Kaudze, daudzums.
- grava Kaudze, liels daudzums.
- guza Kaudze, liels daudzums.
- lozms Kaudze, liels daudzums.
- lozums Kaudze, liels daudzums.
- pūsms kaudze; daudzums.
- bakām Kaudzēm (par daudzumu).
- vurzām Kaudzēm, bariem, lielā daudzumā.
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
- daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
- kinetocitoze Kinetocītu daudzuma palielināšanas asinīs.
- abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā.
- darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
- paaugties Kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
- palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2).
- padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
- nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- piesalaisties Kļūt siltākam, izkust lielākā daudzumā.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu.
- absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
- koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā.
- koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- DVD-ROM Kompaktdisku jaunākā paaudze ar iespēju uzglabāt daudz lielāku informācijas daudzumu.
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
- braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
- bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis.
- summa kopējais (kā) daudzums.
- kopraža Kopējais ražas daudzums.
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
- koproporfirinūrija Koproporfirīna palielināts daudzums urīnā.
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- sakraistīt Kraistot savākt pietiekošu daudzumu.
- piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
- krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
- kravas masa kravas daudzuma mērs un kravas saglabātības kontroles rādītājs.
- vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
- ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī.
- kreatinēmija Kreatīna daudzuma palielināšanās asinīs.
- kreatinūrija Kreatīna daudzuma palielināšanas urīnā.
- hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
- sašķērsot Krustot, šķērsot (lielākā daudzumā).
- voltametrs Kulonmetrs - mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai.
- piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi.
- gaisa patēriņa koeficients kurināmā sadedzes procesā kurtuvē faktiski pievadītā gaisa daudzuma attiecība pret teorētiski nepieciešamo gaisa daudzumu.
- zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu.
- sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums.
- mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g).
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
- makrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā analizējamo vielu ņem parastā daudzumā.
- mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%).
- aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
- radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
- sēteve Labības daudzuma mērs (1,5 sieki).
- cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā.
- atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras.
- atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi.
- atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums.
- puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^).
- lineārais lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz garuma vienību; mēra kulonos uz metru (C/m).
- virsmas lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz laukuma vienību; mēra kulonos uz kvadrātmetru (C/m^2^).
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks.
- spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles.
- rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam.
- žeivēt Laistīt (lielā daudzumā, izšķērdīgi).
- pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā.
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
- retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
- šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- vāliņģis Laukums; daudzums.
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
- pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
- cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa.
- telegrafēšanas ātrums leika vienībā telegrāfiski noraidītā informācijas daudzums.
- hiperneocitoze Leikocitoze ar palielinātu jauno formu daudzumu.
- pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu.
- strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām).
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā).
- fibrīnūrija Liela daudzuma fibrīna izdalīšanās ar urīnu, pie kam pēdējā ātri sacietē.
- slopēties Lielā daudzumā lietot alkoholiskus dzērienus.
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
- riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
- kā krusa lielā daudzumā, bagātīgi.
- kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
- pulcīgi Lielā daudzumā, pietiekami daudz.
- cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
- varzu varzām lielā daudzumā, virknēm.
- cik uziet lielā daudzumā; cik vēlas.
- gals Lielā daudzumā; ļoti daudz.
- pūcīgi lielā daudzumā.
- umakām Lielā daudzumā.
- kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
- kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju.
- bariem Lielā skaitā, daudzumā (par dzīvniekiem).
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
- ielējums Lielāka daudzuma šķidruma ievadīšana organismā.
- vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
- vaira Lielākā daudzumā, vairumā salīdzinājumā ar ko citu.
- datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus.
- sablīvēšana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
- sapakošana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
- infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- piepūdēt Lielākam daudzumam ļaut sapūt.
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
- banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis.
- parakveja lielāks cilvēku daudzums.
- parapeja lielāks cilvēku daudzums.
- kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
- čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis.
- snieglēvenis Lielāks sniega daudzums.
- pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību.
- piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
- pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
- vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- kalns liels (kā) daudzums
- lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums.
- levenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
- lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
- vesela nasta liels (kā) daudzums.
- vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) liels (kā) daudzums.
- lūzums Liels (kā) daudzums.
- simt Liels (kā) daudzums.
- simts Liels (kā) daudzums.
- vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
- bauguve Liels daudzums (dzīvu būtņu).
- krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
- dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2).
- lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
- velna pūtiens liels daudzums (kā).
- nemērs Liels daudzums (kaut kā); pārmērs.
- šļedrabas Liels daudzums (kaut kā).
- ķuza Liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
- paizums cilvēku liels daudzums cilvēku.
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais.
- muķis Liels daudzums naudas.
- sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- paskutenis Liels daudzums nogrieztu matu.
- polinukleoze Liels daudzums po-linukleāru šūnu asinīs vai eksudatā.
- līdums Liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu.
- virģele Liels daudzums, kaudze, rinda.
- guzma Liels daudzums, kaudze.
- bāņa Liels daudzums, kopums.
- guba Liels daudzums, liels skaits.
- vairums Liels daudzums, liels skaits.
- profūzija liels daudzums, pārmērība.
- zīmes Liels daudzums, pārmērīgi daudz.
- atbods Liels daudzums, pārpalikums.
- peizums Liels daudzums, pārpilnība.
- ūzma Liels daudzums, pulks; gūzma; sainis.
- neskaitlis Liels daudzums, pulks.
- ganībs Liels daudzums; pulks; bars.
- nezināms gals liels daudzums.
- dazums Liels daudzums.
- kāpa Liels daudzums.
- kāps Liels daudzums.
- kuča Liels daudzums.
- kūča Liels daudzums.
- ķuza Liels daudzums.
- ķuze Liels daudzums.
- lauzna Liels daudzums.
- lēģeris Liels daudzums.
- ļēms Liels daudzums.
- lēviņš Liels daudzums.
- līvenis Liels daudzums.
- ļurums Liels daudzums.
- milza Liels daudzums.
- milze Liels daudzums.
- milzoņa Liels daudzums.
- naujums Liels daudzums.
- paisums Liels daudzums.
- šļīte Liels daudzums.
- vāsma Liels daudzums.
- vermaza Liels daudzums.
- vilcis Liels daudzums.
- žļuga Liels daudzums.
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes.
- bļuga Liels pulks, liels daudzums.
- bļūga Liels pulks, liels daudzums.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt.
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
- kvanta Lielums, daudzums.
- kvante Lielums, daudzums.
- kvants Lielums, daudzums.
- sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt.
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu.
- trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt.
- iztvaikojamība Lielums, kas raksturo maksimāli iespējamo iztvaikošanu, ja mitruma daudzums ir neierobežots.
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- kaut Lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- dropēties Lietot (bieži vai lielākā daudzumā) šķidras zāles.
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
- pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs.
- skābjlietus Lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
- vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu.
- kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju.
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
- kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā.
- enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
- ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā.
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
- krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī.
- smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- alimfija Limfas trūkums vai nepietiekams daudzums.
- izonefa līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu mākoņu daudzumu.
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst.
- linu pēda linu daudzums, ko plūcot saņem vienā saujā un visu uz reizē izplūc un pēc tam sasien.
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu).
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu).
- kvantificēšana Loģikā - daudzuma vai skaita norādīšana ar tā sauktajiem kvantoriem.
- kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā.
- sablokošanas koeficients loģisko ierakstu daudzums vienā datu blokā.
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
- hiperinflācija Ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā.
- rekorddaudz Ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums.
- pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu.
- kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt).
- līdz ausīm ļoti lielā mērā, ļoti stipri, pilnīgi; lielā daudzumā.
- sausmaņām Ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā.
- milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
- jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
- miljons ļoti liels (kā) daudzums.
- leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
- kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs.
- miljons ļoti liels daudzums cilvēku.
- miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
- melna masa ļoti liels daudzums, skaits.
- mellais tūkstotis ļoti liels daudzums.
- pasaule ļoti liels daudzums.
- upe ļoti liels daudzums.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
- balts (arī dzīvs) ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
- (kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2).
- lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis.
- mikroperfūzija Ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija.
- ilpaks Ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz.
- putna malciņš ļoti niecīgs daudzums.
- straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
- aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
- teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita).
- skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
- higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums.
- plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē.
- komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
- putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos.
- kņudze Masa, daudzums.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
- siltuma mašīna mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- zorināt Mazgāt lielā ūdens daudzumā.
- tērēt mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai
- raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā).
- sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā).
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
- šļāpt Mazināties daudzumā (par produktiem).
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
- zāvads Mazliet, neliels daudzums.
- rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums.
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
- guldzis Mazs (šķidruma) daudzums.
- knipsītis Mazs daudzums (kādas vielas).
- kimoss Mazs daudzums pārtikas produktu.
- krimens Mazs daudzums, kriksis.
- akoproze Mazs izkārnījumu daudzums zarnās.
- mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā.
- pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma.
- zvaņņa Mazums, neliels daudzums.
- medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā; medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime.
- kulonmetrs Mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai.
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums.
- pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri.
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums.
- Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā.
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
- ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai.
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
- sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi.
- relatīvā mežainība mežu daudzums hektāros uz 1 iedzīvotāju.
- procentuālā mežainība mežu daudzums, izteikts procentos no zemes platības.
- hidromikrencefālija Mikrocefālija un likvora daudzuma palielināšanās smadzeņu ventrikulos.
- oligaerobs Mikroorganisms, kas iztiek ar niecīgu skābekļa daudzumu.
- miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums.
- plorums Milzums, liels daudzums.
- demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā.
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē.
- enerģijas kvants minimāls enerģijas daudzums, ko vienā stāvokļa maiņas aktā absorbē vai emitē fizikāla sistēma, kas atbilst kvantu mehānikas likumiem.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
- plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis.
- piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
- mol Mols (vielas daudzuma mērvienība).
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos.
- kompresora dīzeļmotors motors, kura degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar kompresora radītu spiedienu.
- ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis.
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra.
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
- sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
- mērdināt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
- skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu.
- izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
- mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
- iedāvāt Nelielā daudzumā dot.
- cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
- šļirciens Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- šļirka Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
- malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
- piks Neliels (kā) daudzums.
- piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
- šņūciens Neliels (parasti vielas) daudzums.
- šķipsna Neliels (pasīku priekšmetu) daudzums.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- peksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- piksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
- šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
- štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
- šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
- kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
- čupata Neliels daudzums (piemēram, siena, salmu).
- simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas.
- žlencka Neliels daudzums kāda dzeramā.
- čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
- lasis Neliels daudzums kāda šķidruma; lāse.
- burzgala Neliels daudzums kāda šķidruma.
- pilkšis Neliels daudzums kāda šķidruma.
- žurgatiņa Neliels daudzums kāda šķidruma.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- čurkaliņš Neliels daudzums šķidruma.
- surba Neliels daudzums šķidruma.
- šnipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- šņipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- skrimbulis neliels daudzums, druska.
- zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
- zieds Neliels daudzums, maza daļa.
- kramiņš Neliels daudzums, mazs gabaliņš.
- čipats Neliels daudzums, šķipsna.
- truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
- šļankste Neliels daudzums, šļakata.
- čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- drušķis Neliels daudzums, viens mazumiņš.
- bišķis Neliels daudzums.
- bišks Neliels daudzums.
- čirka Neliels daudzums.
- dupu Neliels daudzums.
- ķirpata Neliels daudzums.
- picīna Neliels daudzums.
- pipuršķis Neliels daudzums.
- šmalce Neliels daudzums.
- šņigata Neliels daudzums.
- šuksnis Neliels daudzums.
- žļaka Neliels daudzums.
- ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
- biška Neliels kā daudzums.
- bišķīte Neliels kā daudzums.
- pienlasis Neliels piena daudzums.
- miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
- čurkals Neliels šķidruma daudzums.
- lase Neliels šķidruma daudzums.
- piļķins Neliels šķidruma daudzums.
- piļķis Neliels šķidruma daudzums.
- šļirkata Neliels šķidruma daudzums.
- mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
- laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai.
- dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām.
- skeocitoze Nenobriedušu neitrofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs (novirze pa kreisi).
- glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos.
- oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums.
- hiperfosforēmija Nenormāli palielināts fosfora savienojumu daudzums asinīs.
- daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
- pulku Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā; daudz.
- pulki Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā.
- nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā.
- maz nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
- velce Nenoteikts daudzums.
- čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
- pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz.
- pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs.
- analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs.
- deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums.
- anoksēmija Nepietiekams skābekļa daudzums asinīs.
- citopēnija Nepietiekams šūnu daudzums asinīs.
- bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
- nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- inkurabls nesaskaitāms daudzums, neaptverams.
- pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- anizūrija Nevienāds urīna daudzums dažādās dienās vai stundās.
- nezināt (retāk zināt), kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu).
- taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos.
- fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību.
- miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums.
- pinguliņš Niecīgs daudzums dzijas.
- pingulis Niecīgs daudzums dzijas.
- sūkoliņš niecīgs daudzums kāda dzeramā.
- piļata Niecīgs daudzums kāda šķidruma, lāse.
- ģimba Niecīgs daudzums.
- šķipste Niecīgs daudzums.
- oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā.
- šļakata Niecīgs šķidruma daudzums.
- svēps nieks, mazs daudzums.
- oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās.
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
- kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina.
- celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos.
- hidromodulis No zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs.
- sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru.
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
- satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu).
- sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
- saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu).
- sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- sapervēt Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā.
- pietramdīt Nokratīt, piekratīt (kādu daudzumu).
- piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
- ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku).
- samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu).
- piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
- piemizoties Nomizot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; nomizot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
- salupīt Noplūkt, nolobīt (lielāku daudzumu).
- pieplēsties Noplūkt, saplūkt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; noplūkt, saplūkt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- savālēt nopļaut (ko lielākā daudzumā).
- ciki Norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6).
- kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
- vesals Norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību.
- tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
- par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
- šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds.
- šitamais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- šitenais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
- necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
- cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni.
- ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
- da Norāda uz aptuvenu daudzumu.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- pāri Norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz.
- pāri par Norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
- iz Norāda uz kā daudzumu.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu.
- mejo- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
- mio- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
- līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- mazliet Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
- štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
- pie Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
- cik Norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu.
- pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
- pleio- Norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu.
- pleo- Norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā; izņemot, neieskaitot.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
- virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu).
- par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
- homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā.
- normovolemia Normāls asins daudzums organismā.
- normovolēmija Normāls asins daudzums organismā.
- eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā.
- ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos.
- izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs.
- protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs.
- izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs.
- patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu).
- saspraukt Noskrotēt (graudus) lielākā daudzumā; noskrotēt (lielāku daudzumu graudu).
- sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu).
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu).
- sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku).
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
- apšauties Nošauties (par lielu daudzumu).
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- šmasķe Noteikta daudzuma.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot.
- nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums.
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- summa noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpot Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- aptiesāt Notiesāt (par lielu daudzumu objektu).
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- pietvarstīt Notvert noteiktu daudzumu, savākt kopā.
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā.
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
- ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
- mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu.
- ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā.
- hipokapnija Oglekļa dioksīda samazināts daudzums asinīs.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1).
- pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu); pielasīt (2).
- pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru.
- terapeitiskā deva optimālais medikamentu daudzums, kas izraisa ārstniecisko efektu.
- nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā.
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
- bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums.
- ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam.
- sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā.
- hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos.
- halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- fibrohondrosteoma Osteohondroma ar bagātīgu fibrozo audu daudzumu.
- pieostīties Ostot ieelpot (smaržu) lielākā daudzumā.
- pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu).
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
- sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
- norietināt Pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu.
- sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
- pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu).
- paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu.
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu.
- koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā).
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
- vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
- augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties.
- pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
- pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu).
- kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties.
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
- hiperadrenalinēmija Palielināts adrenalīna daudzums asinīs.
- hiperalbuminoze Palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs.
- hiperamilazēmija Palielināts amilāzes daudzums asinīs.
- hiperaminoacidēmija Palielināts aminoskābju daudzums asinīs.
- hiperaminacidūrija Palielināts aminoskābju daudzums urīnā.
- poliēmija Palielināts asins daudzums organismā.
- hiperplazmija Palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem).
- azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
- cistinēmija Palielināts cistīna daudzums asinīs.
- hiperferēmija Palielināts dzelzs daudzums asinīs.
- hipereozinofilija Palielināts eozinofilo granulocītu daudzums (asinīs, audos).
- policitēmija Palielināts eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) daudzums asinīs.
- inozēmija Palielināts fibrīna daudzums asinīs.
- hiperfosfatēmija Palielināts fosfātu daudzums asinīs.
- fosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
- hiperfosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
- hipergammaglobulinēmija Palielināts gammaglobulīna daudzums asinīs.
- meteorisms Palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- hiperglicinēmija Palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija.
- hiperglikēmija Palielināts glikozes daudzums asinīs.
- hiperglikorahija Palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā.
- granulocitoze Palielināts granulocītu daudzums asinīs.
- hiperguanidīnēmija Palielināts guanidīna daudzums asinīs.
- hiperhromiskā makrocitēmija palielināts hemoglobīna daudzums makrocītos.
- hemokonioze Palielināts hemokoniju daudzums asinīs.
- hiperheparinēmija Palielināts heparīna daudzums asinīs.
- hiperhistaminēmija Palielināts histamīna daudzums asinīs.
- histidinēmija Palielināts histidīna daudzums asinīs.
- hiperhlorēmija Palielināts hlorīdu daudzums asinīs.
- hlorhistēhija Palielināts hlorīdu daudzums audos.
- hiperhlorūrija Palielināts hlorīdu daudzums urīnā.
- hiperholesterinēmija Palielināts holesterīna daudzums šūnās un asinīs.
- hiperholesteroholija Palielināts holesterīna daudzums žultī.
- insulinēmija Palielināts insulīna daudzums asinīs.
- hiperkalcēmija Palielināts kalcija daudzums asinīs.
- hiperkalciūrija Palielināts kalcija daudzums urīnā.
- kalkaliūrija Palielināts kalcija sāļu daudzums urīnā.
- hiperkaliēmija Palielināts kālija daudzums asinīs.
- hiperkarotinēmija Palielināts karotīna daudzums asinīs.
- ketoze Palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā.
- hiperketonūrija Palielināts ketonvielu daudzums urīnā.
- poligīrija Palielināts kroku daudzums smadzenēs.
- ksantinūrija Palielināts ksantīna daudzums urīnā.
- saharopinēmija Palielināts L-saharopīna daudzums asinīs.
- hiperlecitinēmija Palielināts lecitīna daudzums asinīs.
- hiperlimfija Palielināts limfas daudzums organismā.
- lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
- hiperlipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs.
- hipermagnezēmija Palielināts magnija daudzums asinīs.
- mielocitoze Palielināts mielocītu daudzums asinīs.
- hipernatrēmija Palielināts nātrija daudzums asinīs.
- hipernormocitoze Palielināts neitrofilu daudzums asinīs.
- hiperkapnija Palielināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs, kam seko elpošanas centra stimulācija.
- oksalēmija Palielināts oksalātu daudzums asinīs.
- orotacidūrija Palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas.
- hiperpepsīnija Palielināts pepsīna daudzums kuņģa sulā.
- laktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ.
- hiperlaktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs.
- laktacidoze Palielināts pienskābes daudzums organismā.
- porfirinūrija Palielināts porfirīna (koproporfirīna vai uroporfirīna) daudzums urīnā.
- proteinēmija Palielināts proteīnu daudzums asinīs.
- retikulocitoze Palielināts retikulocītu daudzums asinīs.
- hlorhidrija Palielināts sālsskābes daudzums kuņģī.
- hiperalonēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
- hipersalēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
- tiēmija Palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs.
- hiperoksēmija Palielināts skābekļa daudzums asinīs.
- hiperazotēmija Palielināts slāpekļvielu daudzums asinīs.
- hiperazotūrija Palielināts slāpekļvielu daudzums urīnā.
- lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
- steatoreja Palielināts tauku daudzums izkārnījumos.
- tauroholēmija Palielināts tauroholskābes daudzums asinīs.
- hipertiroksinēmija Palielināts tiroksīna daudzums asinīs.
- hipertrigliceridēmija Palielināts triglicerīdu daudzums asinīs.
- hipertrombinēmija Palielināts trombīna daudzums asinīs.
- hidrēmija Palielināts ūdens daudzums asinīs.
- hidroplazmija Palielināts ūdens daudzums asins plazmā.
- histohidrija Palielināts ūdens daudzums audos.
- hidrūrija Palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru.
- uratēmija Palielināts urātu daudzums asinīs.
- uratohistēhija Palielināts urātu, urīnvielas vai urīnskābes daudzums audos.
- urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
- litēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs; podagriskā diatēze.
- hiperurikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs.
- urikacidūrija Palielināts urīnskābes daudzums urinā.
- urobilinēmija Palielināts urobilīna daudzums asinīs.
- urobilinūrija Palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā.
- matrica pamatfāze, kurā atrodas viena vai vairākas citas fāzes mazākā daudzumā.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
- pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- pieperināt Panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus).
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu.
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
- nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu.
- apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka).
- pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
- piegūbāt Paņemt, arī piesavināties (ko lielākā daudzumā).
- robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
- elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu.
- tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā.
- sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni.
- sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
- apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā.
- pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
- kā piliens jūrā pārāk maz, lai to ietekmētu, pārāk niecīgs daudzums.
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
- mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu.
- dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- pārdot preces vairumā pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
- eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
- pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums.
- hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs).
- hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos).
- hiperbilirubinēmija Pārmērīgs bilirubīna daudzums asinis.
- granulocitēmija Pārmērīgs granulocītu daudzums asinīs.
- hloridūrija Pārmērīgs hlorīdu daudzums urīnā.
- holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos.
- leikomainēmija Pārmērīgs leikomaīnu daudzums asinīs.
- limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
- mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā.
- hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs.
- humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
- aizadīt Pārspēt kādu adīšanas ātrumā vai daudzumā.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- sutināšana Pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā.
- vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
- E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
- E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
- E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
- E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
- E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E353 Pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga.
- E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
- E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
- E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
- piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās.
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- hiperplāzija Patoloģiska audu un orgānu šūnu daudzuma palielināšanās.
- mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs.
- hidraimija Pavairots ūdens daudzums asinīs.
- izstrāde Paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums.
- pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens).
- hipoglikēmija Pazemināts cukura daudzums asinīs.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- hipopepsīnija Pepsīna daudzuma samazināšanās kuņģa sulā.
- tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto.
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu.
- iesaausties Pieaust lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
- pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2).
- franšīze Piegādāto preču daudzuma pieļaujamā novirze no līgumā norādītā daudzuma.
- piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekārstīt Piekārt (ko) lielākā daudzumā.
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
- piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
- piemizināt Piemizot pietiekamā daudzumā.
- kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm.
- pienība Piena daudzums, ko dzīvnieks producē savā organismā vienas laktācijas laikā.
- piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē.
- kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā.
- saharogalaktoreja Piena sekrēcija ar palielinātu ogļhidrātu daudzumu.
- atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
- salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- iesapļauties Piepļaut lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieprasīties Pieprasīt (sev) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pieprasīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
- arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe.
- eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos.
- pakruit Piesavināties (nelielu daudzumu).
- nosprausties Piespraust (sev) ko lielākā daudzumā.
- piesūcināšanas ātrums piesūcināšanas šķidruma iesūktā daudzuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (parasti kilogramos vai litros laika vienībā).
- pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu.
- pilnai Pietiekami, pietiekamā daudzumā.
- iekulties Pietiekošu daudzumu izkult.
- pieprest Pievērpt (kādu daudzumu dzijas).
- piezilināt Pievienot (ēdienam) ļoti niecīgu aizdara daudzumu.
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1).
- sāļot pievienot sāli vai palielināt sāls daudzumu.
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā; pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
- pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
- piezagties Piezagt sev (ko) lielākā daudzumā.
- pleiohromija Pigmenta daudzuma palielināšanās.
- eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu.
- čūraga Piliens, neliels šķidruma daudzums.
- pilienis Piliens; neliels šķidruma daudzums.
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- pletora Pilnasinība; pārmērīgs asins daudzums visā organismā vai kādā tā daļā.
- livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
- izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- augstākais kurināmā sadedzes siltums pilns sadedzes procesā izdalītais siltuma daudzums.
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- sapīt pinot izgatavot (lielāku daudzumu).
- sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
- piegādātājs Pirkšanas-pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu.
- serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu.
- piruvēmija Pirovīnogskābes daudzuma palielināšanās asinīs.
- plaisainība Plaisu daudzums izstrādājumā.
- hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai.
- mioplazmija Plazmas daudzuma samazināšanās asinīs.
- ceruloplazmīns Plazmas proteīns (globulīns), kurā ietilpst vismaz 90% visa plazmas vara daudzuma.
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplucināt Plucinot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; plucinot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma; plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu).
- ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
- piepļauties Pļaujot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pļaujot sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā.
- mīkstais porcelāns porcelāns ar lielāku laukšpata daudzumu un zemāku apdedzināšanas temperatūru nekā cietajam porcelānam.
- ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma.
- greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu.
- mikroprecipitācija Precipitācija ar minimālu reaģenta daudzumu, ko novēro mikroskopā.
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
- mazumcena Preču realizācijas cena pārdodot patērētājam pa vienai vai nelielā daudzumā.
- reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- dējības intensitāte procentos izteikta izdēto olu daudzuma attiecība pret dēšanas perioda garumu.
- pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā.
- koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē.
- liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
- magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums.
- izstrādes norma produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā; ražošanas jauda.
- tauku pelde produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
- sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas).
- rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā.
- hiperproteinēmija Proteīnu palielināts daudzums asinīs.
- promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas.
- dimetilguanidīns Ptomaīns, kas nelielā daudzumā atrodas urīnā.
- gūrums Pūlis, bars, liels daudzums.
- nudze Pulks, daudzums (dzīvu radību).
- lūžņums Pulks, daudzums, masa.
- jāvals Pulks, daudzums.
- murza Pulks, daudzums.
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs.
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka.
- pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā.
- pusciba Puse no daudzuma, kas ietilpst cibā.
- pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē.
- pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā.
- pusspainis Puse no daudzuma, kas ietilpst spainī.
- pustolis Puse no daudzuma, kas ietilpst tolī 2.
- pustoveris Puse no daudzuma, kas ietilpst toverī.
- pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī.
- pussauja Puse no daudzuma, ko var ietvert saujā.
- puskaps Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā; pusgarnica.
- pusgarnica Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā.
- pusgrozs Puse no daudzuma, ko var ievietot grozā.
- puskārpa Puse no daudzuma, ko var ievietot traukā - kārpā (5).
- pusšauja Puse no daudzuma, ko var satvert saujā.
- pusvēders Puse no nepieciešamā uztura daudzuma.
- pusbarība Puse no vajadzīgā barības daudzuma.
- pusvannis Puse no vannā ievietotā daudzuma.
- saradīt Radīt (vairākus, lielāku daudzumu).
- saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā; darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
- rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 1000 lapu.
- norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
- sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
- sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
- pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos.
- gaņģis Ratiem nepieciešamo riteņu komplekts (4 riteņi); vienu ratu riteņiem nepieciešamais spieķu daudzums.
- saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
- pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē.
- sareģistrēt Reģistrēt (ko) lielākā daudzumā; reģistrēt (kā lielāku daudzumu).
- rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam.
- steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
- oligohipomenoreja Retas menstruācijas ar minimālu asins daudzumu.
- oligohipermenoreja Retas menstruācijas ar pārmērīgi lielu asins daudzumu.
- retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs.
- izplešanās trauks rezervuārs, kas pievienots apkures sistēmai un uzņem to ūdens daudzumu, kas, sistēmai sasilstot, izplešas un vairs neietilpst sistēmā.
- sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā; riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu).
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
- vaporometrs Rīks, ar ko izmēra alkohola daudzumu šķidrumos un viņu garaiņu spraiguma.
- elektofors Rīks, kurā sakrāt kādu daudzumu elektrības.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā; rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā; rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
- apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
- sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pieduzt Sadalīties lielā daudzumā sastāvdaļu.
- nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu).
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
- savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā).
- sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
- sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
- sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
- sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
- sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
- saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā).
- saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu).
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
- pierotīt Sagādāt pietiekamā daudzumā.
- piedzīties Sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepļokāt Sagādāt, pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sagādāt, pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piezorģēt Sagādāt, piegādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, piegādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- piegaut Sagādāt, piekrāt (ko lielākā daudzumā).
- pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
- piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
- iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim).
- sagremojamības koeficients sagremoto vielu daudzuma procentuāla attiecība pret organisma uzņemtajām barības vielām.
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
- līdz saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz secīguma attieksmi starp norādīto daudzumu.
- kvantitatīvs Saistīts ar kā daudzumu, skaitu, apjomu u. tml.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
- ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte.
- nedz gala, nedz malas saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa saka pat to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- uzpūsts (arī uzpūties) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- uzpūties (arī uzpūsts) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- kā nobērts saka, ja kas ir ļoti lielā daudzumā.
- uz katra pirksta (kādam) saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
- kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
- (aug) kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- ne vairāk (par) saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
- iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā.
- uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu.
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sakārsināt sakāst (lielu daudzumu).
- illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
- piekņapāt Saknābāt (kā) lielāku daudzumu.
- piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā).
- sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.
- aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
- sastrutot Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas lielākā daudzumā.
- piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- pieogoties Salasīt sev (ogas) pietiekamā vai lielākā daudzumā; salasīt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu ogu).
- pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu).
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- hipohlorhidrija Sālsskābes daudzuma samazināšanās kuņģa sulā.
- pazemes sāļūdeņi sāļūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums pārsniedz 35 g/l.
- salinitāte Sāļums - ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums promilēs.
- akorda alga samaksa par darbu, ko aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.
- kopmaksājums Samaksa par visu kuģa kravu neatkarīgi no saņemtās kravas daudzuma.
- sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
- atcukurot Samazināt cukura daudzumu (kā) sastāvā.
- noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi).
- atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
- noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
- hipadrenalinēmija Samazināts adrenalīna daudzums asinīs.
- hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs.
- hipoaminoacidēmija Samazināts aminoskābju daudzums asinīs.
- hipobilirubinēmija Samazināts bilirubīna daudzums asinīs.
- hipoferēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs.
- oligosiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs.
- hiposiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asins plazmā.
- eritropēnija Samazināts eritrocītu daudzums asinīs.
- hipestrogenēmija samazināts estrogēno hormonu daudzums asinīs.
- fibrinogenopēnija Samazināts fibrinogēna daudzums asins plazmā.
- hipofosfatēmija Samazināts fosfātu daudzums asinīs.
- oligofosfatūrija Samazināts fosfātu daudzums urīnā.
- hipoglobulinēmija Samazināts globulīnu daudzums asinīs.
- hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā.
- granulocitopēnija Samazināts granulocītu daudzums asinīs.
- oligohromēmija Samazināts hemoglobīna daudzums asinīs.
- hipohromatisms Samazināts hemoglobīna daudzums eritrocītos.
- hipohlorēmija Samazināts hlorīdu daudzums asinīs.
- hipohlorūrija Samazināts hlorīdu daudzums urīnā.
- hipoholesterinēmija Samazināts holesterīna daudzums asinīs.
- hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs.
- hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs.
- citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās.
- hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs.
- hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs.
- hiponatrēmija Samazināts nātrija daudzums asinīs.
- oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs.
- hipoproteinēmija Samazināts proteīnu daudzums asinīs.
- hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā.
- hiposalēmija Samazināts sāļu daudzums asinīs.
- hiponitrēmija Samazināts slāpekļa daudzums asinīs.
- hipazotūrija Samazināts slāpekļa daudzums urīnā.
- hipoazotūrija Samazināts slāpekļa savienojumu daudzums urīnā.
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
- hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs.
- hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
- ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
- pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
- virkne Samērā liels (kā) daudzums, skaits.
- rinda Samērā liels (kā) daudzums.
- nopietns Samērā liels (par kādu daudzumu).
- daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- nieks Samērā neliela naudas summa; samērā neliels (kā) daudzums.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- paskops Samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā).
- samērkties samērkt pietiekošā daudzumā, pabeigt mērcēt (linus).
- salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.).
- sanesties Sanest sev, savām vajadzībām (ko lielākā daudzumā).
- sastiept Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu).
- sažūrēt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma); sažūrāt.
- sažūrāt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma).
- pieplaukt Saplaukt lielākā, daudzumā.
- sapļauties Sapļaut sev, savām vajadzībām (ko) lielākā daudzumā; sapļaut sev, savām vajadzībām (kā lielāku daudzumu).
- appotēt Sapotēt (visu kociņu daudzumu).
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- gandāt Saraut lielu daudzumu.
- pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- darbības apjoms saražoto produkcijas vienību daudzums, nostrādāto stundu skaits vai pārdoto preču apjoms.
- filofora Sarkana jūras aļģe, kas lielos daudzumos aug Melnās jūras dibenā.
- iesēņot Sasēņot (paredzēto daudzumu vai kādu daļu).
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- uzskaldīt Saskaldīt (nelielu daudzumu).
- hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
- iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
- insolācija Saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ietaukšķēties Sautējot sagatavot kādu daudzumu.
- superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns.
- piekūņoties Savairoties lielā daudzumā (par kukaiņiem).
- pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesugoties Savairoties, ieviesties (lielākā daudzumā).
- pievaisloties Savaisloties lielākā daudzumā.
- sakriet Savākt kādu daudzumu krējuma, noņemot to no piena.
- sakreimot Savākt kādu daudzumu krējuma.
- sakrejot Savākt kādu daudzumu krējuma.
- piesēņoties Savākt sev (sēnes) pietiekamā vai lielākā daudzumā; savākt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu sēņu).
- sasēkot savākt zināmu daudzumu nopļautu zālaugu.
- sagūbāt Savākt, saņemt (ko) lielākā daudzumā; savākt, saņemt (kā lielāku daudzumu).
- sadzīties Saves, sagādāt sev (ko) lielākā daudzumā; savest, sagādāt sev (kā lielāku daudzumu).
- novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem).
- pārum Savienojumā "pārum pāri" raksturo lielu daudzumu, apjomu, bagātību.
- pamatmaiņa Savienojumā "vielmaiņas pamatmaiņa": minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
- urbties Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- daudzum Savienojumā ar "daudz", "daudzi": norāda uz lielu daudzumu.
- bez Savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam.
- tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
- visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
- ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
- piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
- piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā.
- piečopīt Sazagties lielu daudzumu.
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
- sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums.
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
- vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē.
- hidro-oligocitēmija Sekundārās anēmijas forma ar absolūtu plazmas daudzuma palielināšanās un absolūtu eritrocītu skaita samazināšanos.
- hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās.
- aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm.
- grans Sena medikamentu daudzuma mērvienība (aptuveni 0,06 g).
- bloks Sena papīra daudzuma mērvienība: 1 b. = 25 papīra loksnes, 20 bloki = 1 rīse.
- tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet.
- mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai).
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
- piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
- piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
- sipaks Sīkums, neliels daudzums, druska.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- kalorimetrija Siltuma daudzuma mērīšana.
- mazā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- starptautiskā kalorija siltuma daudzuma mērvienība, 1 cal = 4,1868 džouli.
- kalorija Siltuma daudzuma mērvienība.
- kristalizācijas siltums siltuma daudzums, kas izdalās kristalizācijas procesā, jo šķidra materiāla iekšējā enerģija ir lielāka par kristāliskās uzbūves iekšējo enerģiju.
- sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, kurināmajam pilnībā sadegot.
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^).
- disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
- iztvaikošanas siltums siltuma daudzums, kas jāpievada vielai šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī, lai tā izotermiskā procesā pārvērstos tvaikā.
- siltumvadītspējas koeficients siltuma daudzums, kas laika vienībā izplūst caur vides šķērsgriezuma laukuma vienību, ja temperatūras gradients plūsmas virzienā ir vienu vienību liels.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams vielas masas vienības temperatūras paaugstināšanai par 1 K.
- kušanas siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai izobāri izotermiskā procesā pārvērstu vielu no kristāliska stāvokļa šķidrā stāvoklī.
- fāžu transformācijas siltums siltuma daudzums, kas tiek uzņemts vai izdalīts fāžu pāreju procesos; parasti siltuma daudzumu attiecina uz 1 molu vielas.
- aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā.
- kondensācijas siltums siltuma daudzums, ko masas vienība izdala, tvaikam pārvēršoties šķidrā fāzē; mērvienība J/kg.
- kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
- Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
- siltumslodze Siltumenerģijas izstrādes daudzums.
- simtiem Simbolizē iespējami lielu daudzumu, vairumu.
- simts Simt (2); arī liels (kā) daudzums.
- procents Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- kriptofānskābe Skābe, kas nelielā daudzumā atrodama cilvēka urīnā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos; skābekļa bads.
- hiperoksigenācija Skābekļa pārmērīga daudzuma ievadīšana asinīs; rodas no hiperventilācijas.
- acidimetrija Skābju daudzuma noteikšana šķīdumos ar kvantitatīvu ķīmisko analīzi.
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- divpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 12; daudzums, skaits 12.
- piecpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 15; daudzums, skaits 15.
- septiņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 17; daudzums, skaits 17.
- noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu); skaitot iedalīt.
- ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā, daudzumā).
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā.
- skaisnis Skaits, daudzums.
- skaišs Skaits, daudzums.
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam.
- pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā.
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- cirkāt Slaucot izspest pienu maigi un nelielā daudzumā.
- pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- glikofilija Sliecība uz hiperglikēmiju arī pēc niecīga cukura daudzuma lietošanas.
- bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
- nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- hidromantija Slimības prognozes noteikšana pēc sviedru daudzuma un rakstura.
- spanaimija Slimīgs asiņu sastāvs, kad tanīs mazinās asins ķermenīšu skaits un fibrīna daudzums.
- hiperproteoze Slimīgs stāvoklis, kura cēlonis ir palielināts proteīnu daudzums uzturā.
- satecināt slīpēt, asināt (lielāku daudzumu objektu uz slīpripas).
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija.
- nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums.
- piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam.
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
- spannis Spaiņa saturs; daudzums, kas ietilps spainī.
- bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī).
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.).
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
- ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu.
- hematospektrofotometrs Spektrofotometrs hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.
- saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- spermakrāzija Spermatozoīdu daudzuma samazināšanās spermā.
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
- hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
- atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
- piespraudīt Spraudot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- pieļaujamā doza starojuma daudzums, kas neapdraud cilvēka organismu.
- dozas jauda starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
- viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
- sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
- normoskeocitoze Stāvoklis, kad leikocītu skaits asinīs ir normāls, bet palielināts nenobriedušo formu daudzums; leikogrammas novirze pa kreisi.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1).
- pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī.
- hiperhidratācija Stāvoklis, kad organismā ir palielināts ūdens daudzums.
- deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus.
- redundance Stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums.
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta.
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
- poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā.
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- saskriet Strauji ieplūst (kur) - par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu.
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nogāzt Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- putināt Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
- nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- lekterēt Strēbt (parasti ko lielākā daudzumā), lakt.
- bdellatomija Sūcošas dēles gremošanas trakta atvēršana, lai palielinātu izsūcamo asiņu daudzumu.
- sasūkties Sūcot uzņemt (ko) lielākā daudzumā; sūcot uzņemt (kā lielāku daudzumu).
- piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā; sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
- piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem).
- pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai.
- uzsukāt Sukājot (pakulas, linus) pārsniegt noteiktu daudzumu.
- osteospongioze Sūkļvielas daudzuma palieināšanās kaulā.
- atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
- plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- kopā Summārā skaitā, daudzumā.
- ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs.
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu).
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
- piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu); piemest (3).
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- kule Šāda maisa saturs; daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
- maiss Šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums; attiecīgais tilpuma mērs.
- pudele šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūze Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūzīte Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- mēriņš Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- panna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- tase Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē.
- sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā; šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
- piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu).
- kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
- šķipirkstis Šipirkstis - daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem.
- piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko); šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
- degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei.
- savonade Šķidras ziepes, sastāv no 3 daļām oleīna, 1 daļas metilheksalīna un attiecīga daudzuma 50 procentīga kālija sārma.
- deplēcija Šķidruma daudzuma samazināšanās ķermenī.
- pazlaukte Šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
- hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija.
- caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
- caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu.
- mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā).
- slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
- stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums.
- moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu.
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu).
- šņūka Šķipsna, neliels daudzums.
- šņūkata Šķipsna, neliels daudzums.
- snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums.
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; piešūt (2).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1).
- sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
- pašūties Šūt un pabeigt šūt (pietiekošā daudzumā).
- uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
- papilnam Tā, ka pilnīgi pietiek; lielā daudzumā, skaitā, apjomā; bagātīgi.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
- pills Tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā.
- bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
- īss Tāds (ēdiens, parasti zupa), kas vārīts nelielā ūdens daudzumā.
- trīspūrvietu Tāds (lauksaimniecības produkcijas daudzums), kas iegūts no trim pūrvietām.
- ketogēns Tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti.
- liciens Tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi.
- antidiurētisks Tāds līdzeklis, kas kavē urīna atdalīšanos; kas palielina urīna koncentrāciju, pamazinot tā daudzumu.
- putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
- sauss Tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem).
- nepietiekams Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
- krietns Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- labs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- pamatīgs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- lieks Tāds, kā ir vairāk par kādu (parasti normālu) daudzumu, lielumu, skaitu.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā; pārāk dārgs, grezns.
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- ortoglikēmisks Tāds, kam asinīs ir normāls cukura daudzums.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- bārbalaiņš Tāds, kam ir (lielā daudzumā) skaras, bārkstis, ķekari.
- pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
- pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem).
- pašaurs Tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.).
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
- insulinējams tāds, kam jāpalielina insulīna daudzums asinīs.
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nabadzīgs (2).
- nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem); arī nabadzīgs (2).
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā; nemantīgs, trūcīgs; nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma; nemantīgs, trūcīgs.
- sātīgs Tāds, kas (parasti nelielā daudzumā) pilnīgi apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
- viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā; lāga (3).
- lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
- masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā; tāds, kas ir lielā (daudzumā, apjomā).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- neliels Tāds, kas ir samērā mazs pēc daudzuma.
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- pillīgs Tāds, kas mazliet pārsniedz attiecīgo lielumu, daudzumu.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
- ahrestisks Tāds, kas nav izlietojams, kaut arī atrodas pietiekošā daudzumā; kas nepiedalās vielu maiņas procesā savā funkcijā, vietā vai stāvoklī.
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
- pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā; tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
- pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
- vidusmērs Tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei.
- alpīns Tāds, kas raksturīgs augstiem kalniem, kuri saņem ievērojamu nokrišņu daudzumu.
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- mazs Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- prāvs Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- mezolecitāls Tāds, kas satur dzeltenumu mērenā daudzumā.
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- mīksts Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
- švaks Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
- pašvaks Tāds, kas satur samērā nelielu alkohola daudzumu.
- lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst noteiktām prasībām (pēc daudzuma); sevišķi liels.
- puszaglis Tāds, kas zog sīkumus, pievāc nepamanāmus vai grūti pamanāmus daudzumus.
- pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
- piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piesēt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- pills Tāds, kur kas atrodas ļoti lielā daudzumā.
- pills Tāds, kur kas uzturas, pulcējas u. tml. lielā daudzumā.
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīgs lieku vārdu pārdaudzums.
- piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
- nepilns Tāds, kurā ir tikai daļa no vajadzīgā, arī kādām normām atbilstošā daudzuma, skaita.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- deficīts Tāds, kura nav pietiekamā daudzumā.
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
- trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- kā (bērtin) nobērts tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
- pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
- satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
- saēkelēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu); saēklēt.
- saēklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saērklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieērķelēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pieērklēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- laisma Tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.).
- virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
- virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- gāzma Tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā.
- gāzme Tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā.
- virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
- pieberas Tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
- pietaukšēt Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaukšēt Taukšējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- lipēmija Tauku daudzuma palielināšanās asinīs.
- lipopēnija Tauku daudzuma samazināšanās audos.
- izknapināties Taupīgi dzīvojot, iztikt (ar ļoti niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu).
- līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
- satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- teleskopa apertūra teleskopa ieejas atveres diametrs, no kuras izmēriem atkarīgs teleskopa savāktā elektromagnētiskā starojuma daudzums.
- automātu tēraudi tēraudi ar 0,10-0,40% oglekļa, palielinātu fosfora, svina, kalcija, selēna daudzumu, kas nodrošina labu apstrādājamību ar griešanu.
- leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ci, Vi, Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu.
- humīda Teritorija, kurā iztvaikošana nepārsniedz nokrišņu daudzumu gadā.
- apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība.
- siltumsaturs Termodinamisks potenciāls, kas raksturo termodinamiskas sistēmas stāvokli, entalpija; nemainīgā spiedienā tā izmaiņa ir vienāda ar sistēmai pievadīto siltuma daudzumu.
- pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā.
- vaira Tik daudz, ka pārsniedz vajadzīgo, vēlamo daudzumu; par daudz.
- saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
- pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
- sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
- nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā; tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
- piesakārties Tikt piekārtam lielākā daudzumā, arī vairākās vai daudzās vietās.
- šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - 0,122989 litri (19. gs. krievu mērvienību sistēmā); attiecīgais šķidruma daudzums; 18. gs. - 0,191 litrs.
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
- saandelēt Tirgojoties iegūt (ko) lielākā daudzumā; tirgojoties iegūt (kā lielāku daudzumu); ietirgot.
- satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
- potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma.
- pasažieru ietilpība transportlīdzekļa spēja uzņemt noteiktu pasažieru daudzumu.
- satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus.
- satiksmes intensitāte transportlīdzekļu daudzums, kas laika vienībā pabrauc garām kādam ceļa punktam.
- menzūra Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- trombocitēmija Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs, kas parasti novērojama ļaundabīgo audzēju, asins slimību, dažu infekcijas slimību gadījumā; trombocitoze.
- trombocitoze Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- trombocitopēnija Trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs.
- korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
- arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu.
- absolūtais mitrums tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
- ogļskāblis Tvans (CO), oglekļa savienojums ar 1 skābekļa atomu, kas rodas oglei vai ogli saturošām vielām degot nepietiekošā gaisa vai skābekļa daudzumā.
- degvielas rezervuārs tvertne (rezervuārs) liela daudzuma degvielas uzglabāšanai, degvielas krātuve, kas parasti aprīkota ar drošības vārstiem, līmeņrādi, degvielas uzpildes un izlaišanas aparatūru; degvielas novietnēs izmanto degvielas tvertnes ar vairāku tūkstošu m^3^ tilpumu.
- cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas.
- ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰).
- hipohidrēmija Ūdens daudzuma samazināšanās asinīs.
- zemākā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne aiztur un neļauj notecēt.
- maksimālā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne satur, ja visas spraugas aizņemtas ar ūdeni.
- ūdens caurplūdums ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1).
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m.
- ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.).
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai.
- absolūtais gaisa mitrums ūdens tvaiku daudzums gaisa tilpuma vienībā.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā.
- ugunsdzēsības dīķis ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
- gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu.
- hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
- Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
- pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- urononkometrija Urīna diennakts daudzuma mērīšana.
- hidrodiurēze Urīna izdale lielā daudzumā ar zemu īpatnējo svaru.
- uropēnija Urīna izdalīšanās niecīgā daudzumā.
- samīzt Urinējot (traukā), piepildīt (to) ar (lielāku daudzumu) urīna.
- hipourikūrija Urīnskābes daudzuma samazināšanās urīnā.
- uratūrija Urīnskābes sāļu izvadīšana ar urīnu, normāli 0,6-0,7 g diennaktī; lielākā daudzumā - ja pastiprināti notiek proteīnu noārdīšanās vai urīnskābes sintēze (leikozes, podagras gadījumā).
- ureametrija Urīnvielas daudzuma noteikšana šķidrumā.
- hipourēmija Urīnvielas daudzuma samazināšanās asinīs.
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens.
- sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
- piedāvināt Uzdāvināt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā; uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
- sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
- pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu).
- pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem); uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
- pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā; piepildīties (ar šķidrumu).
- uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā).
- salekt Uzlēkt, ielēkt (kur) - par vairākiem, daudziem; uzlēkt, ielēkt (kur) - par lielāku daudzumu.
- piesamesties Uzlidot un apmesties, uzmesties (kur) lielākā daudzumā.
- uzkrāt Uzņemot organisma kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- plauvēties Uzņemt pārlieku lielu šķidruma daudzumu.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
- izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām.
- saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
- vēl vairāk (pēc skaita, daudzuma).
- grabstināt Vairākkārt grābt (mazu daudzumu).
- savadāt Vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku).
- pievadāt Vairākkārt vedot, piegādāt, sagādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vairākkārt vedot, piegādāt sagādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- uzsmalstīt Vairākkārt, nelielos daudzumos smeļot, sasmelt.
- smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
- termija Vairs nelietojama siltuma daudzuma ārpussistēmas mērvienība; 1 th = 4,1855 MJ.
- dobspiedes papīrs vāji līmēts papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu iespiešanai dobspiedes tehnikā.
- afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai.
- patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
- monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot banku procentus, nodokļus, aizņēmumus u. tml.
- hipohlorizācija Vārāmā sāls daudzuma samazināšana uzturā, ārstējot slimības, kas saistītas ar sāls retenci.
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
- savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievārīt Vārot papildināt (kā daudzumu).
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievirināt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
- pievest Vedot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- pievesties Vedot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vedot sagādāt sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- abstinences sindroms veģetatīvu, somatisku, neiroloģisku, psihisku traucējumu komplekss, kas rodas personai, kura atkarīga no psihoaktīvām vielām, pēc vielas lietošanas pārtraukšanas vai lietotās vielas daudzuma krasas samazināšanas.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
- patērēt Veicot ko, iesaistīt darbībā (kādu darba, enerģijas daudzumu).
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- krāt Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums.
- pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- pievelt Veļot izveidot (ko) lielākā daudzumā, skaitā; veļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā; vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha.
- dējības cikla garums vidējais laika intervāls starp dējības cikliem; nosaka, dalot izdēto olu daudzumu ar ciklu skaitu.
- pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes).
- kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
- modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
- nitroprusidnātrijs Viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi.
- kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- promotors Viela, kuru nelielā daudzumā pievieno katalizatoram, lai to aktivizētu, selektivizētu vai stabilizētu.
- viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri.
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
- masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
- titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
- Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu.
- pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes.
- garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- toksodoza Vielas daudzums, kas izraisa noteiktu toksisku efektu (reakciju).
- sausais atlikums vielas daudzums, kas paliek pāri pēc pilnīgas izžāvēšanas.
- ekvivalents vielas daudzums, kas savienojas ar vienu masas daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
- nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals.
- naža gals vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; nažgals.
- masspektroskopija Vielas pētīšanas metode vielā esošo nuklīdu masas un to relatīvā daudzuma noteikšanai.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- nēšas Vielas, parasti šķidruma, daudzums, ko var atnest ar nēšiem.
- tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
- pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām; viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (skaita, daudzuma) daļām.
- Faradeja konstante viena no fizikas konstantēm, kas vienāda ar elektrības daudzumu, kuram izplūstot caur elektrolītu, pie elektrodiem izdalās viens gramekvivalents vielas.
- izūrija Vienāda daudzuma urīna atdalīšanās vienādā laika periodā.
- izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu.
- viendaudzums Vienāds daudzums.
- keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu).
- magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
- bulte Vienlaikus lielā daudzumā, spēcīgi.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai.
- hloroze Viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
- kalcitonīns Viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns.
- šņūcenis Viens šņauciens, neliels daudzums.
- krātuve Vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā.
- rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
- klondaika Vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs.
- izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
- perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
- savīdināt Vijot izgatavot lielākā daudzumā.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nocirpums Vilnas daudzums, ko iegūst no cērpamā dzīvnieka noteiktā laikposmā.
- savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju.
- turbopūtes motors virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu cilindrā ievada ar spiedienu no turbokompresora.
- relatīvais pienīgums visa laktācijas perioda standartizētā četrprocentīgā piena daudzuma attiecība pret katriem 100 kg dzīvmasas.
- pienīguma koeficients visa laktācijas perioda standartizētā četrprocentīgā piena daudzuma attiecība pret katru dzīvmasas kilogramu.
- somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
- līņu līņiem visi uzreiz, lielos daudzumos.
- ja daudz vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums; ne vairāk (par).
- kanāla ietilpība vislielākais informācijas daudzums, ko var pārraidīt pa sakaru kanālu laika vienībā.
- rekordskaits Vislielākais skaits, daudzums.
- visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- pancitopēnija Visu asins formelementu daudzuma mazināšanās.
- pancitoze Visu asins šūnu elementu daudzuma palielināšanās.
- ainavas vizuālais piesārņojums vizuāli nosakāma ainavas harmonijas izjaukšana ar ainavai neatbilstīgām ēkām, inženierbūvēm, lielu atkritumu daudzumu.
- piezāģēt Zāģējot papildināt (kā daudzumu).
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- zāģmateriālu iznākums zāģmateriālu daudzums, ko iegūst no izejmateriāla viena kubikmetra.
- zāģmateriālu šķirošana zāģmateriālu sadalīšana pa šķirošanas vietām pēc to šķērsgriezuma izmēriem (platuma, biezuma), garuma, kvalitātes (koksnes vainu daudzuma, izmēra, izvietojuma), nozīmes u. c. pazīmēm.
- zāļu deva zāļu līdzekļa daudzums, ko ievada organismā.
- izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
- pelēkā zeme (arī augsne) zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu; pelēkzeme.
- pelēkzeme Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu.
- termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
- radiogēnais siltums Zemes siltuma daudzums, ko izdala radioaktīvie elementi sabrukšanas gaitā.
- bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- pildīts zieds zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu.
- ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- rezorbins Ziežu pamatviela, kas sastāv no mandeļu eļļas, vaskiem, ziepēm, lanolīna un neliela daudzuma želatīna.
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju); arī zilums (3).
- aizdevuma līgums zināma daudzuma aizvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
- piezināt Zināt, pārzināt, turēt atmiņā lielāku daudzumu.
- mikroķīmija Zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem.
- equitium Zirgu daudzums vai vispār zirgkopība.
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā; zīžot pilnīgi paēst.
- sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- fiziskās maiņzvaigznes zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
- zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu.
- loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- piežāvēties Žāvējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; žāvējot sagatavot sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.
- žiromagnētisks Žiromagnētiskā attiecība - ķermeņa vai sistēmas magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta attiecība.
- žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
- piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
- nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
daudzum citās vārdnīcās:
LLVV