nožūpot
nožūpot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožūpoju | nožūpojam | nožūpoju | nožūpojām | nožūpošu | nožūposim |
| 2. pers. | nožūpo | nožūpojat | nožūpoji | nožūpojāt | nožūposi | nožūposiet, nožūposit |
| 3. pers. | nožūpo | nožūpoja | nožūpos | |||
Pavēles izteiksme: nožūpo (vsk. 2. pers.), nožūpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožūpojot (tag.), nožūpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožūpotu
Vajadzības izteiksme: jānožūpo
1.transitīvs Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
2.intransitīvs Žūpot (visu laikposmu) un pabeigt žūpot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tieši tāpat kā līdz nāvei sevi nožūpojušais/nopīpējušais ateists Nr.2 Hitčens, kura dzīve sastāvēja no cīņas pret Dieva normām, kādēļ vērotāji ieņirdza un to teātri aprakstīja šādi: " Hitčens: Dieva nav un es viņu ienīstu!"
- Krievijas ziemeļos maļčišņiks saistījās lielākoties ar to, ka neprecētie līgavaiņa biedri viņu, vienkārši sakot, nožūpoja.