Paplašinātā meklēšana
Meklējam St..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (6827):
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- menza (Studentu) kopgalds; azaids
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum")
- straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
- Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
- starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji
- Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
- Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
- jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
- staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji
- dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji
- karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji
- rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji
- rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji
- stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
- strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
- Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
- Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
- strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
- strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
- stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
- Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
- ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
- kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute")
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
- Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
- Nedolta ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
- Rosicas ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
- Rosica Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
- strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
- mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā
- Kāķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
- Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
- Strūžāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
- Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
- Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
- Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
- Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
- Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā
- Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
- Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
- Mazstrazde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
- Saulīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
- Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
- Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā
- Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Asāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Batari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Dilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Doroškeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Fomkini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Gudakovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Mihalina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Ostrovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Pokrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Poludņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rikopole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rosica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rozeļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Viši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Zakati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Zverinci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā
- Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
- Briški-Balckari apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Rudzāti apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā
- Zatiši apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Annasciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā
- Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Dzidriņas apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Cekule apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
- Rumbula apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
- Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
- Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
- Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
- Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
- Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
- Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
- Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā
- Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
- Lībagi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes
- Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
- Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
- Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
- Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā
- Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
- Vējiņi apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā
- Stontona apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stērdžisa apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Velbasteavura apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas dienvidrietumu daļā
- Vestmanna apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas rietumu daļā
- Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos
- Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos
- Haldaršvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas ziemeļaustrumu daļā
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Stavropoles novadā
- Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Stavropoles novada austrumu daļā
- Arzgira apdzīvota vieta Krievijā (_Arzgir_), Stavropoles novada austrumu daļā
- Ačikulaka apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Andrejkurgana apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Edisija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Kajasula apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Kurska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Mahmudmekteba apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Mirnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Ņini apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Petropavlovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Pokoinoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Sadovoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Soldatoaleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Stepnoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Turksada apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Veļičajevska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Zaterečnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Aleksandrija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā
- Ļevokumska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
- Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
- Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
- Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
- Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Kapelšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Mešta apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Uplandes Vēsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Nīkvarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Okešberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Rimbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Tumba apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Vallentūna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Vesterhaninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Halstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnes ziemeļaustrumos
- ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association")
- B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
- BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
- strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
- stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas
- ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States")
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī
- atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
- Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
- Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
- Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
- Kropotkina kalns augstākā virsotne Oļokmas Stanovikā, Krievijas Aizbaikāla novada austrumos, augstums — 1911 m
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
- Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
- Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums
- Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
- straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji
- stūrenieki Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- stūrieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
- AABS Baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies")
- Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski
- strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
- Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē
- steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji
- steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji
- Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants
- Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
- Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
- Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
- stalīdzānieši Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
- Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
- Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski
- strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji
- strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
- Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums
- ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
- nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji
- strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
- BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
- staķiks benzīntanks _Statoil_
- benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
- Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski
- Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
- virzas Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
- zvaigznenes Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
- Stūru muiža Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" bijušais nosaukums
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- stūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- strīķenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
- sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi
- oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
- ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis"
- porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
- oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām
- puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
- paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
- viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
- zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis"
- vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
- stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
- Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums
- Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
- spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
- spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
- spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea")
- spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea")
- Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
- Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
- Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
- Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
- strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus
- egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus")
- pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis")
- priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus")
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- kontra datorspēle _Counter Strike_
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
- ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
- standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard")
- DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard")
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
- stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji
- stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski
- Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski
- subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem
- klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
- svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Stiklu ezers Dižiere, viens no Stiklu ezeriem
- starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu
- Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants
- Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski
- Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski
- Stellaria alsine dūkstu virzas "Stellaria uliginosa" nosaukuma sinonīms
- Dunaserdaheja Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā
- Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā
- labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica")
- Dziļutas ezers Dziļūts, ezers Stoļerovas pagastā
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
- Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi
- Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
- Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
- EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija)
- ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā)
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
- GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption")
- CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
- EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
- ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute")
- Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
- ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities")
- asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)")
- ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program")
- parastais elsis elšu suga ("Stratiotes aloides")
- Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students")
- Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā
- truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
- Sokas ezers ezers Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purva teritorijā, 50,4 m vjl., platība — 94 ha, garums — 1,45 km, lielākais platums — 0,95 km, lielākais dziļums — 10 m; Kodaja ezers; Kodoja ezers; Kodu ezers; Soka ezers; Sokka ezers
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
- Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
- Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers
- Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
- Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
- Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
- Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
- Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
- Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha
- Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
- Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
- Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers
- Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
- Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers
- Stādiņu ezers ezers Drustu pagastā, platība - 2 ha; Stadiņu ezers
- Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
- Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
- Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
- Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
- Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
- Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
- Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
- Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
- Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
- Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
- Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
- Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
- Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
- Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers
- Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers
- Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
- Stārbulis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers
- Struņķu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 2,6 ha; Stuņķu ezers
- Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers
- Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
- Stulbis ezers Plāņu pagastā, platība - 3,7 ha; Stulbu ezers
- Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers
- Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
- Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
- Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers
- Aprūbs ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha
- Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
- Polūdņu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 2,4 ha
- Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers
- Zverinca ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 7,5 ha
- Rikapoles ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 12,4 ha; Rikopoles ezers
- Stoļerovas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 16,7 ha
- Ezerdruvu ezers ezers Ropažu novada Stopiņu pagastā, platība - 1 ha
- Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers
- Melnais ezers ezers Stoļerovas pagastā, platība - 1 ha
- Ruņģu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība - 4,1 ha
- Sauriešu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība — 1,1 ha
- Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis
- Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
- Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha
- Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
- Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha
- Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha
- Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha
- Slāžu ezers ezers Strenču novada Plāņu pagastā, platība - 1,4 ha
- Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers
- Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
- Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
- Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
- Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens
- Stūriņezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers
- Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
- Stulbezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis
- Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
- Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
- Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis
- Stulbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers
- Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
- Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
- Dziļene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers
- Velnezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m
- Maziere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers
- Zutene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
- Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma
- Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā
- urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis")
- Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
- Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
- Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
- Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums
- Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
- Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe
- stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- pušķainā šokolādes gļotsēne gļotsēņu nodalījuma suga ("Stemonitis axifera")
- PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
- Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.)
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu
- Pilāds Grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Strofija dēls
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
- Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
- Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte
- Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
- Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
- stirnciemnieki Grobiņas novada Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Stirnuciems" jeb "Stirnciems" iedzīvotāji
- Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
- Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
- Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
- starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
- kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
- Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
- kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
- kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
- mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
- Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa
- stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji
- Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
- Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
- Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji
- stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji
- vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji
- antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
- Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
- ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
- mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
- palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
- pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
- saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
- stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
- stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
- Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa
- stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
- zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
- strīķernieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Strīķeri" iedzīvotāji
- straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas
- Stirnas muiža Īles pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" bijušais nosaukums
- stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
- stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
- MSCI Indeksu aģentūra "Morgan Stanley Capital International"
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
- ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
- arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
- Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
- Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski
- dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum")
- ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata")
- stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
- Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
- Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
- Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
- Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes
- piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
- ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji
- zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji
- stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji
- Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants
- Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums
- strutelnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele" iedzīvotāji
- Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums
- signālflaga Jebkurš Starptautiskā signālu koda karogs
- stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji
- staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji
- Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa
- staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji
- stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
- stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
- stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
- straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
- strodieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Stiuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
- Stūriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
- Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski
- straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
- Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
- Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Skiuvojarfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu austrumos un Skiuvojas rietumos un Stoura Duimuna salu dienvidos
- Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos
- Sūrojarfjords jūras šaurums Fēru salās, starp Skiuvojas un Stoura Duimuna salu ziemeļaustrumos un Sūrojas salu dienvidrietumos
- Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
- Apolimas šaurums jūras šaurums Samoa salās (_Apolima Strait_), starp Savaii un Upolu salu
- Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
- Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
- Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m
- Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
- Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
- Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
- Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m
- Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
- Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
- Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu
- portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
- Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
- Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
- Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā
- Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers
- Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
- Vērša ezers Kalnienas ezers Stāmerienes pagastā
- Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā
- Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m
- Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m
- Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
- Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
- Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka
- stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
- Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
- Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
- Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
- priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis")
- Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
- Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
- Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju
- Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
- Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
- stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus")
- strodieši Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Kavčara Kavčara ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
- Kavčaru Kavčaru ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
- matveida kaviļa kaviļu suga ("Stipa capillata")
- stepes kaviļa kaviļu suga ("Stipa pennata")
- etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
- stokss kinemātiskās viskozitātes mērvienība; St; 1 St = 10^-4^ m^2^/s
- Klaugu Klaugu ezers - Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
- garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija
- īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija
- vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
- stukmanieši Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Stukmaņi" iedzīvotāji
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
- Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
- Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
- ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States")
- Kodaja Kodaja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
- Kodoja Kodoja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā
- Kodu Kodu ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs
- rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus")
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā
- Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants
- Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski
- Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants
- Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski
- Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums
- stivrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stivriņi" iedzīvotāji
- stūrainieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stūraiņi" iedzīvotāji
- Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants
- stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji
- staltieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stalti" iedzīvotāji
- Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski
- Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants
- stolieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stoli" iedzīvotāji
- Stoļnīki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
- Stoļņiki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
- Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski
- stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji
- Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski
- Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants
- CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station")
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
- Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
- vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
- Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
- auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
- Stirini Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Stireni" nosaukuma variants
- struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji
- struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji
- streijenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Streijas" iedzīvotāji
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis"
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu
- strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea")
- Ķiržu–Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
- Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
- Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
- stūrīšnieki Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
- katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams
- LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte)
- LSSA Latvijas Starptautisko sakaru asociācija
- LSS Latvijas Strādnieku savienība
- Iskolats Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja - pirmā Latvijas padomju valdība (1917.-1918. g.)
- LSA Latvijas Strēlnieku apvienība
- LSA Latvijas Studentu apvienība
- LSP Latvijas Studentu padome
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
- Starodvoriški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorišķi" nosaukuma variants
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā
- Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
- Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
- Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
- Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
- Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
- Stongas Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
- Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski
- stūrīšnieki Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
- Augšzejas līdzenums līdzenums Pieamūrā, starp Tukuringas un Džagdi grēdu dienvidos un Stanovaja grēdāju ziemeļos, garums - \~300 km, augstums - līdz 500 m
- hydroprogne caspia lielā zīriņa "Sterna caspia" nosaukuma sinonīms
- Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā
- stirnenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" iedzīvotāji
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
- strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
- Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
- Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
- Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica
- Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
- Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
- Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
- Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
- stienieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Stiene" iedzīvotāji
- puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji
- Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants
- Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums
- Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Limšānu purvs Limšēnu purvs Staiceles pagastā
- Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
- Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
- antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
- stradieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē
- Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski
- Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski
- Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
- steķieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotāji
- steķītis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotājs
- Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski
- starieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- Lodes Lodes ezers Stundezers Ģibuļu pagastā
- Lone Lonaste, Stendes pieteka
- Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Ludzezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā
- Ludzes ezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā
- stalānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stalāni" iedzīvotāji
- stolonieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" iedzīvotāji
- Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski
- stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji
- Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski
- strumpieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" iedzīvotāji
- Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants
- stankevičāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
- Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski
- Ludzu Ludzu ezers - Ludza ezers Stāmerienes pagastā
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
- Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka
- Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
- stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
- Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
- Strodiški Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
- Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu
- Startu muiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Starti" nosaukuma variants
- stīpnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stīpnieki" iedzīvotāji
- Peles Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stūri" otrs nosaukums
- Mazstropes ezers Mazais Stropu ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā
- elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem
- Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
- stiebrieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Stiebri" iedzīvotāji
- melnstrazds Melnais strazds ("Sturnus")
- melstrazds Melnais strazds ("Sturnus")
- Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
- Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants
- Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
- Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
- stiglavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Stiglava" iedzīvotāji
- etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
- Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
- Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
- Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
- čigānīca Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
- drumpetnes Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
- FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council")
- stimbinājieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Stimbināja" iedzīvotāji
- Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
- Mirkšezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
- Mirkšķa ezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
- Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī)
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
- Stukmaņu muiža muiža "Stockmannshof" kuras teritorijā izveidojās apdzīvotās vietas Stukmaņi un Pļaviņas
- Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā
- Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā
- Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā
- Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- Lielstrodi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Strodi" senāks nosaukums
- Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem
- stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
- Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe
- Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
- Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
- Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība)
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
- stropieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropi" iedzīvotāji
- stropicieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropica" iedzīvotāji
- Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem
- Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
- Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
- virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem
- stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales")
- Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha
- Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
- NSD Nominālā standartdeva (angļu "nominal Standard dose")
- Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
- Rūgalanne Norvēģijas filke (_Rogaland_), administratīvais centrs - Stavangere
- Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
- 6. Hērakla varoņdarbs Nošāva cilvēkēdājus putnus pie Stimfālas
- strīķenieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
- Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
- Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
- Obročnaja Obročnaja Statja - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
- Baloži Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- Bērzpils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- Gaismas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
- stefanote Oleandru dzimtas ģints ("Stephanotis")
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
- Oļokmas Atliksnis Oļokmas Stanoviks
- Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem
- Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža
- Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km
- Staiceles Ozoliņu akmens Ozoliņu akmens Limbažu novada Staiceles pagastā
- stēguļnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
- anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
- RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
- Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
- Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
- Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
- Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
- Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
- Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
- Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
- Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
- Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
- Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
- Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja
- Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
- Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
- Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
- Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
- Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
- Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns
- Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
- Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
- arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)")
- virzenes Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
- zvirgzde Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
- cielavene Parastā virza ("Stellaria media")
- cielavenes Parastā virza ("Stellaria media")
- cūktreikne Parastā virza ("Stellaria media")
- staģis Parastā virza ("Stellaria media")
- stuģis Parastā virza ("Stellaria media")
- stūģis Parastā virza ("Stellaria media")
- treikne Parastā virza ("Stellaria media")
- trēkne Parastā virza ("Stellaria media")
- viere Parastā virza ("Stellaria media")
- vijrza Parastā virza ("Stellaria media")
- virgzdzāle Parastā virza ("Stellaria media")
- virzāle Parastā virza ("Stellaria media")
- virzas Parastā virza ("Stellaria media")
- virze Parastā virza ("Stellaria media")
- virzes Parastā virza ("Stellaria media")
- virziņa Parastā virza ("Stellaria media")
- virzs Parastā virza ("Stellaria media")
- žļūga Parastā virza ("Stellaria media")
- žļūģis Parastā virza ("Stellaria media")
- elšu zāle parastais elsis (_Stratiotes aloides_)
- ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs
- Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
- sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu
- strīķieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji
- Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
- plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru
- WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
- Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
- Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
- Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
- Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
- Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
- Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
- Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
- Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
- Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
- Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
- Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
- Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā
- Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
- Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
- Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu
- ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis")
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca
- PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
- Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
- stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
- Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
- navigācijas ugunis peldlīdzekļu specifiskie gaismas signāli, kas paredzēti Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus
- Pēterīšu ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
- Teterita ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
- Pēterītis Pēterīša ezers Stalbes pagastā
- Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
- Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē
- Atusteišena pētnieciska stacija ASV (_Attu Station_), Atu salā, Aelutu salu rietumos, Nīru salās
- Petrovskas ezers Petrovskas ezers - Šostu ezers Stoļerovas pagastā
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
- purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum")
- ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum")
- sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum")
- raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum")
- asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum")
- alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum")
- Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā
- Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km
- Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā
- Stemforda pilsēta ASV (_Stamford_), Konnektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolidžsteišena pilsēta ASV ("College Station"), Teksasas štatā, 103500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stamforda pilsēta ASV ("Stamford"), Konektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Standiša pilsēta ASV ("Standish"), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stenforda pilsēta ASV ("Stanford"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Stantona pilsēta ASV ("Stanton"), Kalifornijas štatā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stārkvila pilsēta ASV ("Starkville"), Misisipi štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Steitkolidža pilsēta ASV ("State College"), Pensilvānijas štatā, 42100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Steitsboro pilsēta ASV ("Statesboro"), Džordžijas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Steitsvila pilsēta ASV ("Statesville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stontona pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stīmbotspringsa pilsēta ASV ("Steamboat Springs"), Kolorādo štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stīvenvila pilsēta ASV ("Stephenville"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stērlinghaitsa pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stērlinga pilsēta ASV ("Sterling"), Ilinoisas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stērlinga pilsēta ASV ("Sterling"), Kolorādo štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stjūbenvila pilsēta ASV ("Steubenville"), Ohaio štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stīvenspointa pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stilvotera pilsēta ASV ("Stillwater"), Minesotas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stilvotera pilsēta ASV ("Stillwater"), Oklahomas štatā, 48400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stoktona pilsēta ASV ("Stockton"), Kalifornijas štatā, 302400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stormleika pilsēta ASV ("Storm Lake"), Aiovas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strītora pilsēta ASV ("Streator"), Ilinoisas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stērdžisa pilsēta ASV ("Sturgis"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alisspringsa pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta
- Zālfeldene pilsēta Austrijā (_Saalfelden am Steinernen Meer_), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obervelca pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štātšlaininga pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteire pilsēta Austrijā ("Steyr"), Augšaustrijas federālajā zemē, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štairega pilsēta Austrijā ("Steyregg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štokerava pilsēta Austrijā ("Stockerau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Strasburga pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dilsene-Stokeme pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stavelote pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Herka pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galabova pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stambolijska pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strelča pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurkova pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajeva pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krana pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
- Hoivika pilsēta Fēru salās, Streimojas salā, 2390 iedzīvotāju (2004. g.)
- Stēna pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Chinvali pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Strokstauna pilsēta Īrijā (_Strokestown_), Roskomonas grāfistē, 770 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanstīno di Livenca pilsēta Itālijā ("San Stino di Livenza"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- State pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sternatija pilsēta Itālijā ("Sternatia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stiljāno pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stornarella pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stradella pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stresa pilsēta Itālijā ("Stresa"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strongoli pilsēta Itālijā ("Strongoli"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
- Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
- Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
- Ļermontova pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novopavlovska pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Budjonovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska
- Budjonnovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
- Zeļenokumska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidaustrumos, Kumas kreisajā krastā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kislovodska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.)
- Pjatigorska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas krastos, 146000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Esentuki pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas upes ielejā 600-650 m vjl., 103100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoaleksandrovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada ziemeļrietumos, Rasševatkas krastos, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņevinnomiska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ipatova pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeftekumska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izobiļnija pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Georgijevska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miņeraļnije Vodi pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 79600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svetlograda pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas krastos, 38100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1965. g. saucās Petrovska
- Blagodarnija pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 31950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Novomoskovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska
- Žeļeznovodska pilsēta Krievijas Stavropoles novada dienvidos 570-650 m vjl., 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aizkraukle pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam
- Pļaviņas pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā
- Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
- Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
- Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
- Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos
- Sentolbansa pilsēta Lielbritānijā (_St Albans_), Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē
- Steforda pilsēta Lielbritānijā (_Stafford_), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā (_Stockton-on-Tees_), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Stoka pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Stoke-on-Trent_), Anglijā, 249000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.)
- Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos
- Sentalbana pilsēta Lielbritānijā ("St Albans"), Anglijā, 140600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sentasafa pilsēta Lielbritānijā ("St Asaph"), Velsā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sentdeividsa pilsēta Lielbritānijā ("St Davids"), Velsā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stērlinga pilsēta Lielbritānijā ("Stirling"), Anglijā, 34800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Meklsfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidos no Stokportas
- Temverta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Stefordšīras grāfistē
- Bikoveca pilsēta Moldovā, Strešenu rajonā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stadskanāla pilsēta Nīderlandē (_Stadskanaal_), Groningenas provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnbergena pilsēta Nīderlandē (_Steenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnveika pilsēta Nīderlandē (_Steenwijk_), Overeiselas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stīnsa pilsēta Nīderlandē (_Stiens_), Frīzlandes provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Destēga pilsēta Nīderlandē ("De Steeg"), Gelderlandes provincē, 1120 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staphorsta pilsēta Nīderlandē ("Staphorst"), Overeiselas provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stavorene pilsēta Nīderlandē ("Stavoren"), Frīzlandes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Steina pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stihtse Vehta pilsēta Nīderlandē ("Stichtse Vecht"), Utrehtas provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stolveika pilsēta Nīderlandē ("Stolwijk"), Dienvidholandes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strēfkerka pilsēta Nīderlandē ("Streefkerk"), Dienvidholandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Streiene pilsēta Nīderlandē ("Strijen"), Dienvidholandes provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Štansa pilsēta Šveicē (_Stans_), Nidvaldenes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štefisburga pilsēta Šveicē (_Steffisburg_), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štāfa pilsēta Šveicē ("Staefa"), Cīrihes kantonā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štekborna pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktgallene pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gebze pilsēta Turcijā ("Gebze"), Stambulas piepilsēta, Kodžaeli ilā, 304300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Silivri pilsēta Turcijā ("Silivri"), Stambulas ilā, 137900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tuzla pilsēta Turcijā ("Tuzla"), Stambulas ilā, 197700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šile pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnavutkeja pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 198200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čataldža pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 36900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnoperekopska pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bučača pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Donecka pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina
- Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
- Dunaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša
- Sanktgeorgene pilsēta Vācijā (_St. Georgen im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štāde pilsēta Vācijā (_Stade_), Lejassaksijas federālajā zemē, 45300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādštafelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Staffelstein"), Bavārijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brugštargarde pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Geizlingene pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šlosholte-Štukenbroka pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktblazīne pilsēta Vācijā ("St. Blasien"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktingberta pilsēta Vācijā ("St. Ingbert"), Zāras federālajā zemē, 36300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktvendele pilsēta Vācijā ("St. Wendel"), Zāras federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatvēlene pilsēta Vācijā ("Stadt Wehlen"), Saksijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatallendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtallendorf"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatbergene pilsēta Vācijā ("Stadtbergen"), Bavārijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štathāgene pilsēta Vācijā ("Stadthagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štadtilme pilsēta Vācijā ("Stadtilm"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatlengsfelde pilsēta Vācijā ("Stadtlengsfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatoldendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatproceltene pilsēta Vācijā ("Stadtprozelten"), Bavārijas federālajā zemē, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatroda pilsēta Vācijā ("Stadtroda"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatšteinaha pilsēta Vācijā ("Stadtsteinach"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štarnberga pilsēta Vācijā ("Starnberg"), Bavārijas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štasfurte pilsēta Vācijā ("Stassfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štaufenberga pilsēta Vācijā ("Staufenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štāfenhāgene pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteina pilsēta Vācijā ("Stein"), Bavārijas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteinaha pilsēta Vācijā ("Steinach"), Tīringenes federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteinava pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteibaha-Hallenberga pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteinbaha pilsēta Vācijā ("Steinbach"), Hesenes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteinfurte pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteinheima pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteinheima pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štendāle pilsēta Vācijā ("Stendal"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šternberga pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štokaha pilsēta Vācijā ("Stockach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štēzene pilsēta Vācijā ("Stoessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štollberga pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štolpene pilsēta Vācijā ("Stolpen"), Saksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štorkova pilsēta Vācijā ("Storkow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrālene pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrālzunde pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrāsburga pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štraubinga pilsēta Vācijā ("Straubing"), Bavārijas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrausberga pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrēla pilsēta Vācijā ("Strehla"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štromberga pilsēta Vācijā ("Stromberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štīlingene pilsēta Vācijā ("Stuehlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štutenzē pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nīneshamna pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 13500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nortelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 17300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lidinge pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Naka pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 33000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sundbīberja pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 42600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vaksholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 4850 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jūršholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 8800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sēdertelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 64600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
- Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
- Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
- Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā
- Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta
- Ridas purvs Pirtsmeža purvs Staiceles pagastā
- Plāču Plāču ezers - Stulbezers Ēdoles pagastā
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
- cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām
- Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
- kātacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Stylommatophora")
- Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā
- Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā
- Macrosiphum commune pleosporu sugas "Stemphylium botryosum" nosaukuma sinonīms
- WICC PNKAO Starptautiskā klasifikācijas komiteja (angļu "WONCA International Classification Committee")
- podangium Podangium erectum - miksobaktēriju sugas "Stigmatiella erecta" nosaukuma sinonīms
- Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- Strodapole Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Strodopole" nosaukuma variants
- Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
- Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
- Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
- Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski
- Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
- Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
- Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski
- Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
- bajārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
- bojārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
- Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
- Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
- Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
- Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
- dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" iedzīvotāji
- kauperieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kauperi" iedzīvotāji
- Kauperi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
- Kaupieri Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
- Patmaļnīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
- Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā
- polkoronieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" iedzīvotāji
- Polkarine Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" nosaukuma variants
- Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- patmalnieki Preļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
- MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"")
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g
- Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene
- startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji
- objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra programmatūras _ORB_ standarts, ko akceptējusi objektu pārvaldības grupa. Standarts _CORBA_ nodrošina saderību starp dažādu piegādātāju programmatūras komponentiem un citiem objektiem, kas darbojas dažādos datoros un izmanto dažādas operētājsistēmas
- PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija
- protokols IS-IS protokols "Starpsistēma-starpsistēma" (angļu "Intermediate System to Intemediate System Protocol")
- Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.)
- DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_)
- meža pūce pūču dzimtas suga ("Strix aluco"), Latvijā visbiežāk sastopamā pūce
- ziemeļu pūce pūču dzimtas suga ("Strix nebulosa"), Latvijā reta ieceļotāja un ziemotāja, aizsargājama
- garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis
- Palles ezers Pulles ezers Straupes pagastā
- Ikuļu ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Paricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Puricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Pūricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Purica ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
- Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns)
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
- strodieši Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- staupinieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Staupine" iedzīvotāji
- stepānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Stepāni" iedzīvotāji
- Stepani Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" neprecīzs nosaukuma variants
- Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
- WHOSIS PVO statistiskās informācijas sistēma (angļu "WHO Statistical Information System")
- strīķenieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji
- Mazais Staburags Raunas Staburags Raunas pagastā
- reālā atvērtā sistēma reālā sistēma, kuras sadarbība ar citām reālām sistēmām atbilst Starptautiskās standartizācija organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa prasībām
- stūrīšnieki Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- stankeviči Rendēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
- Jaunstružāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Strūžāni" otrs nosaukums
- Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants
- Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski
- Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski
- stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji
- Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
- Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
- Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
- Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
- Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
- Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
- staroščikieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Staroščiki" iedzīvotāji
- Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants
- stradieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants
- Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums
- Stepeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukuma variants
- Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski
- Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski
- Strodziški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
- Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski
- stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji
- Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski
- Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants
- Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski
- asānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Asāni" iedzīvotāji
- Dylāni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski
- doroškevicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Doroškeviči" iedzīvotāji
- fomkinieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkina" iedzīvotāji
- Fomkina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkini" nosaukuma variants
- Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski
- Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski
- Mihaļina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalina" nosaukuma variants
- Ostrovski-1 Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" kļūdains nosaukuma variants
- Ostrovski Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukuma variants
- Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski
- Poludni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Poludņi" nosaukums latgaliski
- Rykapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
- Rykopole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
- Rikapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikopole" nosaukuma variants
- rosicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rosica" iedzīvotāji
- Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums
- rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji
- stoļerovieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Stoļerova" iedzīvotāji
- Lielie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Mazie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- višānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" iedzīvotāji
- Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
- Zaciši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiši" nosaukuma variants
- seilieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
- sīlieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
- stružānieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji
- Stučova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Stučeva" nosaukuma variants
- Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
- Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā
- cepernieki Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" iedzīvotāji
- čacieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji
- čaunānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji
- grozānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozi" (arī "Grozas" un "Grazas") iedzīvotāji
- trūpieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meža Trūpi" iedzīvotāji
- troksieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokši" iedzīvotāji
- vilcānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
- vilcinieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
- Stabuļnīceņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
- Stabuļnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
- Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_)
- DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index")
- franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
- Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
- Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta
- RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
- Stradi Rīgas Stradiņa universitāte
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte ( < LMA)
- Rikopoles ezers Rikapoles ezers Stoļerovas pagastā
- Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava
- Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite
- Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts Rodailenda, ASV štats, tā pilnais nosaukums (“State of Rhode Island and Providence Plantations”)
- Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.)
- dreilinieši Ropažu novada Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiliņi" iedzīvotāji
- Rosīca Rosīcas ezers - Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
- Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski
- strodieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas
- stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku
- SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts
- Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
- stradieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- Stomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants
- Stuomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums latgaliski
- Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski
- Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski
- Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski
- strazdinieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdiņi" iedzīvotāji
- Runģu ezers Ruņģu ezers Stopiņu pagastā
- Stūponi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants
- Stūpuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski
- strantenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stranta" iedzīvotāji
- Svenska Hegarna sala Baltijas jūrā, iepretim Stokholmai
- Muše sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Orne sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Ūte sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Justere sala Baltijas jūrā, Zviedrijas teritorija, Stokholmas lēnē
- Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Vidsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala
- Daugavsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala
- Voara sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas
- Hestura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas dienvidu gala
- Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas
- Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas
- Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
- Stromboli sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m)
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe
- Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
- stēdiņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Stēdiņi" iedzīvotāji
- straumēnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Straumēni" iedzīvotāji
- stalmaņnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stalmaņi" iedzīvotāji
- Stalmaņi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stālmaņi" nosaukuma variants
- Stjandži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Stendži" nosaukuma variants
- Samoa Neatkarīgā Valsts Samoa, valsts Okeānijā (angļu val. "Samoa / Independent State of Samoa"; samoāņu "Sāmoa / Mālō Sa'oloto Tuto'atasi o Sāmoa")
- militārstrazds Sarkankrūšu pļavvālodze (Sturnella militaris")
- pataine Sārmene ("Stachys")
- pātaine Sārmene ("Stachys")
- patenīte Sārmene ("Stachys")
- rubatene Sārmene ("Stachys")
- rūpatene Sārmene ("Stachys")
- rūpatiņa Sārmene ("Stachys")
- rupetene Sārmene ("Stachys")
- rūpetene Sārmene ("Stachys")
- rupetne Sārmene ("Stachys")
- sarmane Sārmene ("Stachys")
- sārmane Sārmene ("Stachys")
- sārmenes Sārmene ("Stachys")
- sarmenīte Sārmene ("Stachys")
- sārmine Sārmene ("Stachys")
- rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis
- betonika Sārmenes ("Stachys")
- brumbetes Sārmenes ("Stachys")
- drumbetnes Sārmenes ("Stachys")
- drumpatenes Sārmenes ("Stachys")
- drumpetnes Sārmenes ("Stachys")
- rumbatenes Sārmenes ("Stachys")
- rupetes Sārmenes ("Stachys")
- rupetnes Sārmenes ("Stachys")
- rūpetnes Sārmenes ("Stachys")
- rupiete Sārmenes ("Stachys")
- rupietes Sārmenes ("Stachys")
- rupletes Sārmenes ("Stachys")
- sarmenes Sārmenes ("Stachys")
- vārpa Sārmenes ("Stachys")
- vārpenes Sārmenes ("Stachys")
- zarmenes Sārmenes ("Stachys")
- vasaras sārmene sārmeņu suga ("Stachys annua")
- tīruma sārmene sārmeņu suga ("Stachys arvensis")
- vilnainā sārmene sārmeņu suga ("Stachys byzantina"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- lielziedu sārmene sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- purva sārmene sārmeņu suga ("Stachys palustris")
- stāvā sārmene sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
- Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
- meža sārmene sārmeņu suga ("Stachys sylvatica")
- vārpu sārmene sārmeņu suga ("Stachys spicata")
- Sārums Sārumezers Straupes pagastā
- Sārmes ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
- Saruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
- Sāruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
- START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
- US Savienotās Valstis (Amerikas; angļu "United States")
- stenfeldieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Steinfelde" iedzīvotāji
- Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
- stabenieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Stabene" iedzīvotāji
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms
- Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja
- stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni
- Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m
- Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens
- stīverieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Stīveri" iedzīvotāji
- Stereum fasciatum sīkpiepju sugas "Stereum subtomentosum" nosaukuma sinonīms
- Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
- Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
- Gvinejas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Gvinejas līča ziemeļos, plūst no rietumiem uz austrumiem, vasarā savienojas ar Starppasātu pretstraumi, ātrums 0,9-2,8 km/h, vasarā >3 km/h
- Silupīte Silupe, Stendes pieteka
- Vecupe Silupe, Stendes pieteka
- Zilupe Silupe, Stendes pieteka
- stikānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" iedzīvotāji
- Stikoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
- Stykuoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
- sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms
- Starkadrs Skandināvu vikingu teiku varonis, ideāltips; tulkojumā - Stiprinieks
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas
- Stellaria diffusa skrajās virzas "Stellaria longifolia" nosaukuma sinonīms
- Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
- straumieši Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
- bedlems Slimnīca Londonā "St. Mary of Betlehem"
- Nušina ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
- Nušinas ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
- Služava ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
- Služeva ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
- Služinas ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
- Služinu ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
- Nušino Služevas ezers Stoļerovas pagastā
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
- Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Sokka ezers Sokas ezers Staiceles pagastā
- Strupli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Strupļi" nosaukums latgaliski
- zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
- bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.)
- imposts Staba, kolonnas vai sienas gals, kas noder par balstu arkai; arī loga spraislis
- stulpenieks Stabiem ierobežots lauka gabals
- kasiopeīdas Stabila meteoru plūsma ar radiantu Kasiopejas zvaigznājā; novērojama no 20. jūlija līdz 10. augustam, ar maksimumu 27. jūlijā
- perseīdas Stabila meteoru plūsma, kuras radiants atrodas Perseja zvaigznājā; novērojama katru gadu ap 12. augustu
- banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem
- nostiprināt Stabili piestiprināt
- akatastāzija Stabilitātes trūkums; novirze no normāla stāvokļa
- stabilēt Stabilizēt
- diazoli Stabilizēti diazonija sāļi
- protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids
- pieradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids, paradums
- paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms
- aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkavē krišanu, slīdēšanu no kraujas
- endoptychum Stabiņpūpēži
- secotiaceae Stabiņpūpēžu dzimta
- dvēselīte Stabiņš stīgu instrumentos, kas savieno instrumenta virsu ar dibenu, lai veicinātu vibrāciju un novērstu virsasa ielīkšanu zem stīgu spiediena
- bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi
- histogramma Stabiņu diagramma, kas attēlo statistiska eksperimenta rezultātu biežumu un sadalījumu pa vērtību intervāliem
- stubars Stabs
- stubrs Stabs
- stuburs Stabs
- stulbs Stabs
- stulps Stabs
- krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto
- lažāji Stabs ar šķērskoku, pie kura tiek piestiprinātas redeles vai sile barošanai
- robežstabs Stabs, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu
- allis Stabs, miets purvā
- trobs Stabs, pīlārs
- reklāmstabs Stabs, uz kā izvieto plakātveida reklāmas
- zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu
- bāga Stabule
- dūdis Stabule
- spiedze Stabule
- stebule Stabule
- balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas
- rakstene Stabule dūdās
- ragastene Stabule dūkās
- spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
- spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
- spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
- lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu
- zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā
- sastabulēt Stabulējot sasaukt
- sastebulēt Stabulējot sasaukt
- spiga Stabules pūšamais gals
- stabulnieks Stabules spēlētājs
- stabuļāt Stabulēt
- stebulēt Stabulēt
- cracticidae Stabulētājputnu dzimta
- cracticus Stabulētājputnu dzimtas ģints
- gymnorhina Stabulētājputnu dzimtas ģints
- stebulnieks Stabulētājs
- flautīna Stabulīte
- pīkste Stabulīte no spalvas stobra
- Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka
- stabulnieks Stabulnieki
- stabulnieki Stabulnieks
- Briškas Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
- Briški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
- Bryški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
- Bryšķys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
- Ceperi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
- grigānieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grigi" iedzīvotāji
- Grozys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozas" nosaukums latgaliski
- Kolna Gudļauski Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Gudļevski" nosaukums latgaliski
- Kalna Mičuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukuma variants
- Kolna Mičuleiši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukums latgaliski
- Kozuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukuma variants
- Kozuli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski
- Kozuļni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski
- kristobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
- krištobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
- Saunas Vulineņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
- Sauņa Vulini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
- Saunys Vulineni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
- Sauņa Vulyni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
- stabulniecieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
- stabulnieki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
- Stabuļnīki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
- Trokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants
- Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
- Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
- Ūgaiņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- ugainieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ugaiņi-Puduļi" iedzīvotāji
- Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski
- Ūgaini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi" nosaukums latgaliski
- Viļceni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" nosaukums latgaliski
- Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants
- orthonychinae Stabuļputnu apakšdzimta
- ifrita Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- melampitta Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- orthonyx Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- jeu Stabuļu rinda ērģelēs
- staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja
- robežkrodzinieki Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Robežkrogs" iedzīvotāji
- Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums
- staburadzieši Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" iedzīvotāji
- Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES
- stabveidīgs Stabveida
- rauks Stabveidīgs, viļņu ietekmē izdēdējis iezis (paliksnis)
- bānhofs Stacija
- bānops Stacija
- bānūzis Stacija
- majdans Stacija
- stancija Stacija
- sekotājstacija Stacija datoru tīklā, kuru vedējstacija izvēlas pārraidāmo datu uztveršanai
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- vedējstacija Stacija, kas veic termināļu vadību datoru tīklos ar vairākpunktu savienojumiem, lai nodrošinātu šo termināļu aptauju un no tiem saņemto ziņojumu komutāciju
- stātawa Stacija, pietura
- bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku
- daļapeja Stacijas atvienošana no gredzentīkla, izmantojot daļpiekļuves bloku, lai varētu veikt stacijas remontu, kā arī apmainīt vai pārveidot staciju, nepārtraucot tīkla darbību
- daļsaiste Staciju pievienošana gredzentīklam un atvienošana no tā, nepārtraucot tā darbību
- rūķis Stacionāra (piemēram, pavardveida) apgaismes ierīce
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde, kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības
- fotostats Stacionāra iekārta operatīvai automatizētai zīmējumu, dokumentu un grāmatu attēlu fotografēšanai
- priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas
- gāzholders Stacionāra virszemes gāzes glabātava, ko veido tvertne, cauruļvadu armatūra, kontroles un drošības iekārtas
- viesnīckuģis Stacionārs kuģis, ko vairs neizmanto par transporta līdzekli, bet kas ir pārveidots par viesnīcu
- ekozīts Stacionārs parazīts, pret kuru tā saimnieks ir imūns
- stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē
- lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā
- tērcīte Stācīte
- stādvieta Stādāmā vieta
- stādmateriāls Stādāmais materiāls
- gaiļi Stādi ar tieviem, gaišiem stiebriem un baltu pūku kušķīšiem galā
- vegetābilijas Stādi, augi
- pakāpe Stadija (apdegumam, apsaldējumam)
- dispirēma Stadija kariokinēzes telofāzē, kad meitas zvaigžņu hromosomas veido kamola figūru
- starpstadija Stadija starp kādas darbības, norises sākumu un beigām
- hēlikomorfija Stadija, kad jaunības forma ir dzimuma vairošanās spējīga, sevišķi augiem
- stadija Stadijs (1)
- starpstādījums Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem
- Stadiņu ezers Stādiņu ezers Drustu pagastā
- stadijs Stadions
- stadiķis Stadions
- dēstīšana Stādīšana
- stādāmlaiks Stādīšanai izdevīgs laiks; stādāmais laiks
- iedēsts Stādīšanai paredzēts jauns augs
- lebijāss Stādīšanai paredzēts kartupelis
- badēt Stādīt
- badīt Stādīt
- stādināt Stādīt
- piķēt Stādīt (dēstus) lielākos augšanas attālumos
- dēstīt Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus)
- dēstīt Stādīt (kartupeļus)
- iestādīt Stādīt un pabeigt stādīt
- sādināt Stādīt, dēstīt
- sēdināt Stādīt, dēstīt
- statīt Stādīt, dēstīt
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot
- nostādīt Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to)
- iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.); stādot piepildīt (ar augiem kādu platību)
- dēstīt Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.)
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu)
- piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu)
- pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu)
- iestāds Stāds
- bristene Stāds, augs
- labdabis Stāds, kas labi aug
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
- apdūmošana Stādu audzētavu aizsardzība pret vēlām pavasara naktssalnām ar dūmu palīdzību
- stabula Stadula
- stadala Stadula
- stadals Stadula
- stadele Stadula
- stadola Stadula - zirgu novietne
- stedula Stadula - zirgu novietne
- štapits Stafete
- stafetskrējiens Stafete (1) skriešanā
- staphylea Stafīlejas
- divplūksnu stafīleja stafīleju suga ("Staphylea bipinnata")
- Kolhīdas stafīleja stafīleju suga ("Staphylea colchiuca")
- staphylococcus Stafilokoki
- stafilokokēmija Stafilokoki asinīs
- PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā
- stafilogēns Stafilokoku ierosināts
- enterotoksīns Stafilokoku ražots toksīns, kas izraisa akūtas alimentāras saindēšanās pazīmes
- nekrotoksīns Stafilokoku toksīns, kas izraisa audu nekrozi
- dermotoksīns Stafilokoku toksīns, kas, injicēts ādā, izraisa nekrozi
- kazarags Stagars
- kazradze Stagars
- kazrags Stagars
- stagare Stagars
- stēķene Stagars
- stēķis Stagars
- sterķele Stagars
- stērķele Stagars
- stērķelis Stagars
- stērķis Stagars
- stagaris Stagars; stagarus izmanto zivju eļļas iegūšanai
- gasterosteidae Stagaru dzimta
- gasterosteus Stagaru dzimtas ģints
- pungitius Stagaru dzimtas ģints
- spinachia Stagaru dzimtas ģints
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
- staģis Stagaru suga
- gasterosteiformes Stagarveidīgo kārta
- štegāt Stagāt
- stageirīts Stageiras pilsētā dzimušais, Aristoteļa pievārds
- inula Staģe
- padebesis Staģe ("Inula")
- staģes Staģe ("Inula")
- ālante Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- arnikas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- arnīks Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- ernekājas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- ernekājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- ernika Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- ernikājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- stage Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- stiepats Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- volonta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
- ālanta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru dzimtas augs
- stiepacis Staģe; stiepats
- staģene Stāģene - šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo
- stāģis Stāģene - šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo
- inula Staģes
- Kadijevka Stahanova, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1978. g.
- Ķila Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Ķilas" nosaukuma variants
- limšēnieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" iedzīvotāji
- Limšeni Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" nosaukuma variants
- Mārciems Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Mārciemi" nosaukuma variants
- Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums
- vīķieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" iedzīvotāji
- zītarieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Zītari" iedzīvotāji
- Staiceles pilsētas lauku teritorija Staiceles pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
- staiers Staieris
- staijers Staieris
- stajers Staieris
- ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
- apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku
- žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas
- apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt)
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- iešļokāt Staigājot iemīdīt (taku, sliedi); iebradāt
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus)
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
- saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām)
- saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izstaigāt (1)
- nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās)
- pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu)
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu)
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- sastaigāt Staigājot sagādāt, iegūt
- sasastaigāties Staigājot sapūlēties
- izstaigāt Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.)
- pārstaigāt Staigājot veikt (kādu attālumu)
- nostaigāt Staigājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam
- sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- rīžot Staigalēt, skraidīt
- staigalāt Staigaļot
- plažierēšana Staigāšana
- klenderēšana Staigāšana ar grūtībām
- staigāšana Staigāšana pa uguni - cilvēka spēja rituālā transā staigāt pa kvēlojošām oglēm neapdedzinoties
- gonibatija Staigāšana uz ceļgaliem; simptoms dažos paralīzes un parēzes gadījumos
- hajot Staigāt
- plažīerēt Staigāt
- staiguļot Staigāt (1), parasti bez nopietna iemesla
- staigalēt Staigāt (1), parasti bez nopietna iemesla; staiguļot
- šļonderēt Staigāt (apkārt); klaiņot
- šļunderēt Staigāt (apkārt); klaiņot; šļonderēt
- nodurinēt Staigāt (ar nodurtu galvu)
- stružīt Staigāt (galvenokārt par veciem cilvēkiem, kuri vairs neiet ātri)
- deidarēt Staigāt (nestabili)
- šumerēt Staigāt (no vienas vietas uz otru); klaiņot
- vanderēt Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot
- vanderēties Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot
- nostaigāt Staigāt (visu laikposmu) un pabeigt staigāt
- vantaļāt Staigāt apkārt bez darba
- lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot
- lažierēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
- lenderēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
- lēvarot Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
- lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties
- lēverēties Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; niekoties
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā)
- leģerēt Staigāt ar greizām, uz āru izgrieztām kājām
- ķeģot Staigāt ar kruķiem, koka kājām
- ķeģēt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot
- ķeģīt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot
- šļepatāt Staigāt ar lielāka izmēra pastalām vai vīzēm, kas cilājas
- lēkšķāt Staigāt ar netīrām kājām
- pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem
- stompēt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām
- stompīt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām
- vēķot Staigāt kā mazam bērnam, kas tikko sācis staigāt
- šļaukāt Staigāt kājas pa zemi velkot
- nošļūtēt Staigāt kājas velkot pa zemi
- klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot
- vantaļot Staigāt ļogoties, gāzelējoties
- bumburēt Staigāt maziem solīšiem
- šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi
- kuprēt Staigāt salīkušam
- līkāt Staigāt salīkušam
- lampažāt Staigāt skrandainā apģērbā
- mērīt Staigāt šurp turp (kādā vietā)
- mērot Staigāt šurp turp (kādā vietā)
- stonēt Staigāt šurp un turp
- storēt Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot
- storot Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot
- durāt Staigāt šurp un turp (visu dienu)
- tusovatsja Staigāt šurpu turpu
- kangot Staigāt uz koka kājām (ķekatām)
- šļaburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības
- šļamāt Staigāt vai braukāt bez vajadzības
- šļuburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības, bezmērķīgi
- vīžot Staigāt vīzās
- caurstaigāt Staigāt, iziet cauri (kam), caur (ko)
- žļūgāt Staigāt, kājas velkot
- lināt Staigāt, klejot
- lodāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot)
- ložņāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot)
- sierēt Staigāt, pastaigāties
- stīrēt Staigāt, pastaigāties
- vaikstīties Staigāt, skraidīt
- staģīt Staigāt, smagnēji, neveikli iet
- topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem)
- špacierēt Staigāt; pastaigāties
- tekalis Staigātājs
- slīksnaine Staigna pļava
- līkņa Staigna pļava aizaugušā ezermalā
- dūgņa Staigna vieta
- duknums Staigna vieta
- grimstoņa Staigna vieta
- iegultne Staigna vieta
- lādzeknis Staigna vieta
- lādzeksnis Staigna vieta
- mīksne Staigna vieta
- mīksnis Staigna vieta
- mīņa Staigna vieta
- morga Staigna vieta
- muka Staigna vieta
- mūkna Staigna vieta
- mūknis Staigna vieta
- murdonis Staigna vieta
- plass Staigna vieta
- stega Staigna vieta
- stiegnējums Staigna vieta
- stigonis Staigna vieta
- žebeksne Staigna vieta
- ielīņoties Staignā vietā ieiet
- alksna Staigna vieta mežā
- plāči Staigna vieta pļavā vai purvā
- plācis Staigna vieta pļavā vai purvā
- plocis Staigna vieta pļavā vai purvā
- pajs Staigna vieta purvā
- palēvene Staigna vieta purvā
- līksmenis Staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas
- līksnis Staigna vieta purva vai ezera malā, līksmanis
- stigznis Staigna vieta purvā vai pļavā
- lādzeklis Staigna vieta ūdenī
- lādzēknis Staigna vieta ūdenī
- līgotne Staigna vieta, kas līgojas, pa to staigājot
- breņģe Staigna vieta; dziļi dubļi
- mummeklis Staigna vieta; mēslu bedre liellopu novietnes priekšā
- dūnājs Staigna, dūņaina vieta
- ūkņa Staigna, dūņaina vieta purvā
- dumbēris Staigna, purvaina vieta
- dumbieris Staigna, purvaina vieta
- dumbriens Staigna, purvaina vieta
- dumbris Staigna, purvaina vieta
- jūkne Staigna, purvaina vieta
- muklājs Staigna, purvaina vieta
- stiegna Staigna, purvaina vieta
- varte Staigna, purvaina vieta, kura neder liellopu ganībām
- staignājs Staigna, purvaina vieta, teritorija
- dumbrs Staigna, purvaina vieta; dumbrājs; dūksts; arī dubļi, dūņas
- līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram
- dimūksnis Staigna, slapja vieta (purvā vai pļavā); dūksts
- slīkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta
- dubrājs Staignājs
- līkstoņa Staignājs
- mukliens Staignājs
- muknājs Staignājs
- mukne Staignājs
- mūkne Staignājs
- murdoksnis Staignājs
- staigņa Staignājs
- staigne Staignājs
- staignējs Staignājs
- staigniens Staignājs
- staignis Staignājs
- staignums Staignājs
- staigoņa Staignājs
- staigonis Staignājs
- stiegņa Staignājs
- stiegnājs Staignājs
- straigoņa Staignājs
- stregna Staignājs
- strēgoņa Staignājs
- stregonis Staignājs
- strigonis Staignājs
- džūksliens Staignājs, muklājs
- džūkstājs Staignājs, muklājs
- straignājs Staignājs, muklājs
- straigniens Staignājs, muklājs
- straignis Staignājs, muklājs
- lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis
- strauga Staigne
- gulošs Staigns
- lēgns Staigns
- ļuvens Staigns
- ļūvs Staigns
- mīkns Staigns
- mīksts Staigns
- slīksnains Staigns
- slīksnējs Staigns
- slīksns Staigns
- staidzains Staigns
- staigans Staigns
- staigls Staigns
- staignains Staigns
- staignējs Staigns
- staigs Staigns
- staigums Staigns
- staigzns Staigns
- stegns Staigns
- steigs Staigns
- stiegns Staigns
- stigns Staigns
- stīgošs Staigns
- stīgs Staigns
- stigt Staigns
- stragns Staigns
- straigns Staigns
- stregns Staigns
- strēgns Staigns
- striegns Staigns
- demiķis Staigns purvs
- dignājs Staigns purvs
- dīgnājs Staigns purvs
- līkšņa Staigns purvs
- līkšņājs Staigns purvs
- luksna Staigns purvs
- mokļi Staigns purvs
- stiglājs Staigns purvs
- ļūnis Staigns purvs, dumbrājs
- ļūns Staigns purvs, dumbrājs
- dignāja Staigns purvs, staigna, zema vieta
- stignis Staigns purvs; stignājs
- švīkstoņa Staigns smilšains pamats (ūdenstilpē)
- ļekminis Staigns, aizaudzis ezers, arī: staigna pļava
- dumbrs Staigns, dumbrains
- dukņa Staigns, izmīņāts purvs
- driegns Staigns, muklains
- mukns Staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains
- dīgns Staigns, purvains
- dunāksnējs Staigns, purvains
- dunāksns Staigns, purvains
- stignējs Staigns, purvains
- straignains Staigns, purvains
- dumbrains Staigns, purvains; arī duļķains, dūņains; dūkstains
- muknējs Staigns, staigna vieta
- ļumans Staigns, tāds, kas līgojas
- steigums Staignums
- stiegums Staignums
- kulstoņa Staigule, izlaidīga sieviete
- staigaļāt Staiguļot
- staigulēt Staiguļot
- kalmaka Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros
- kalmuki Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros
- staipekņi Staipeknis
- lycopodiella Staipeknīši
- staipeknīši Staipeknītis
- lycopodium Staipekņi
- prievieši Staipekņi
- apdzerenes Staipekņi ("Lycopodium")
- apdziras Staipekņi ("Lycopodium")
- dzeltas Staipekņi ("Lycopodium")
- dzirenes Staipekņi ("Lycopodium")
- prīviči Staipekņi ("Lycopodium")
- prīvīši Staipekņi ("Lycopodium")
- staipekle Staipekņi ("Lycopodium")
- staipekļi Staipekņi ("Lycopodium")
- staipeklis Staipekņi ("Lycopodium")
- staipeknīši Staipekņi ("Lycopodium")
- staipenāji Staipekņi ("Lycopodium")
- staipeši Staipekņi ("Lycopodium")
- staipīkļi Staipekņi ("Lycopodium")
- staipītnes Staipekņi ("Lycopodium")
- voronci Staipekņi ("Lycopodium")
- zaķstaipekļi Staipekņi ("Lycopodium")
- zeltejas Staipekņi ("Lycopodium")
- zeltene Staipekņi ("Lycopodium")
- zeltiņi Staipekņi ("Lycopodium")
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
- lycopodiaceae Staipekņu dzimta
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- trofofils Staipekņu neauglīgā lapa
- lycopodiophyta Staipekņu nodalījums
- lycopodiales Staipekņu rinda
- staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
- dzelte Staipekņu suga
- padziras Staipekņu suga
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
- dzeltlapa Staipekņu suga; dzelte
- stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags
- ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas
- stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri
- gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi
- staipans Staipīgs
- staipeklīgs Staipīgs
- staipelīgs Staipīgs
- stiepīgs Staipīgs
- velkains Staipīgs
- velkans Staipīgs
- vilcīgs Staipīgs (1)
- valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams
- valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans
- vilkans Staipīgs, viegli veidojams, arī stigrs
- valcīgs Staipīgs, vijīgs
- slaikas Staipīšanās
- staipenis Staipīšanās
- pandikulācija Staipīšanās un žāvāšanās pēc pamošanās un dažu nervu slimību gadījumā
- šļaikas Staipīšanās, gorīšanās
- šļauka Staipīšanās, žāvāšanās
- slaicīt Staipīt
- staipaļāt Staipīt
- rocīt Staipīt rokās
- rozīt Staipīt, slaicīt
- rozīties Staipīties
- slaicīties Staipīties
- slaikāties Staipīties
- šļaikāties Staipīties
- šļaukstīties Staipīties
- stebīties Staipīties
- žaipstīties Staipīties
- žļaudzīties Staipīties
- žākstīties Staipīties (pēc gulēšanas)
- žārbiņāties Staipīties pa gultu
- žaikstīties Staipīties un žāvāties
- žarbināties Staipīties, gorīties
- žaustīties Staipīties, gorīties
- žļodzīties Staipīties, gorīties
- šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
- gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
- gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
- tīst Staipīties, stiepties
- šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu)
- izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept
- pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko)
- uzstaipīties Staipoties pārvietoties uz (kā)
- uzrozīties Staipoties piecelties
- stājums Stāja (3)
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu)
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas)
- Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
- Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
- stākle Stakle (1)
- stilbbikses Staklēts apakšveļas gurnģērbs, kas aptver iegurni un - ar starām - atsevišķi abus stilbus
- korsešbikses Staklēts korsešģērbs
- Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka
- Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka
- Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē
- stakanis Staks
- stakans Staks
- šteks Staks
- stoks Staks
- tengas Staks
- štaks Staks - sagrūstas kaņepes
- stempis Staks, grūslis
- stalaktori Stalagnāti
- stage Stalažas, skatuve
- Stolben Stalbe
- Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā
- Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums
- daibieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" iedzīvotāji
- Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums
- klētnieki Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Klētnieki" iedzīvotāji
- rozbeķieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozbeķi" iedzīvotāji
- Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
- rozulieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" iedzīvotāji
- ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji
- Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums
- stalbieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" iedzīvotāji
- Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums
- Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms
- Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā
- stalis Stallis
- stells Stallis
- zirgstallis Stallis
- stale Stallis, kūts
- staltkājis Staltakāja
- irsis Staltbriedis
- staltradzis Staltbriedis
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga; šīs pasugas dzīvnieks
- pieaurošana Staltbrieža vai aļņa auru (baurošanas) atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
- piebaurošana Staltbrieža vai aļņa baurošanas atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
- pērļzobi Staltbriežu augšžokļa ilkņu rudimentāras atliekas, ko dažkārt izmanto rotaslietu izgatavošanai
- bauris Staltbriežu auri riesta laikā
- slepkava Staltbriežu bullis ar bezžuburu ragiem un arī vecāks stirnu āzis ar taisniem, gariem bezžuburu ragiem, ar ko bieži kropļo jaunākos un perspektīvākos īpatņus
- ragošanās Staltbriežu buļļu spēkošanās, badīšanās riesta laikā
- briedene Staltbriežu govs
- stalši Stalti
- pānīties Stalti izturēties
- štrammi Stalti, iznesīgi, izskatīgi; braši
- štrami Stalti, iznesīgi; braši
- štaltība Staltība
- štaltīgs Staltīgs
- štaltēties Staltoties
- staltot Staltoties
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai
- staltīgs Stalts
- štalts Stalts
- staltavietis Stalts cilvēks
- staltmanis Stalts cilvēks
- purenis Stalts un varens puisis
- briedis Stalts vīrietis
- reprēzentābils Stalts, ievērojams
- štrams Stalts, iznesīgs, izskatīgs; brašs
- jancīgs Stalts, iznesīgs, mundrs
- lepns Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem)
- brašīgs Stalts, izveicīgs, labi ģērbies
- prēzentābils Stalts, krāšņs, ievērojams
- prauns Stalts, lepns, iecirtīgs
- kņats Stalts, stingrs, iznesīgs
- Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
- stalģis Staļģis
- staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija
- staļinists Staļinisma piekritējs; staļinietis
- staļinietis Staļinisma piekritējs; staļinists
- staļļdurvis Staļļa durvis
- staļļvidus Staļļa vidus
- Istanbula Stambula, pilsēta Turcijā
- Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula)
- Stomersee Stāmeriena
- Stāmeres ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā
- Stāmerienes ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā
- Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā
- bomste Stampa
- štakans Stampa
- štampa Stampa
- stampis Stampa
- stamps Stampa
- štauka Stampa
- stempa Stampa
- stomps Stampa
- stumpa Stampa
- stumpis Stampa
- bule Stampa (1)
- bultaks Stampa (parasti kartupeļu stampāšanai)
- stempis Stampa saspaidīšanai
- bakulis Stampa, bliete
- biete Stampa, bliete klona vai kaļķu blietēšanai
- dukurs Stampa; dukuris
- nostampāt Stampājot noblīvēt
- piestampēt Stampājot pieblīvēt
- piestampēt Stampājot pievienot (pie kā, kam klāt)
- sastampāt Stampājot sablīvēt
- izstompāt Stampājot sablīvēt tā, ka parādās, piemēram, šķidrums
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
- blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni
- bakalēt Stampāt
- būķēt Stampāt
- buksēt Stampāt
- čikstīt Stampāt
- dempēt Stampāt
- stakņāt Stampāt
- stampēt Stampāt
- stūķēt Stampāt
- stampāties Stampāt (3); arī mīņāties
- biķāt Stampāt (kāpostus skābējot)
- biķēt Stampāt (kāpostus skābējot)
- štakāt Stampāt (piemēram kaņepes, ēvelētos kāpostus)
- štaukāt Stampāt (piemēram, kaņepes, ēvelētos kāpostus)
- ķinkāt Stampāt, grūst (parasti kartupeļus)
- stagāt Stampāt, mīcīt
- bakarēt Stampāt, spaidīt, grūstīt
- Skampupe Stampupe, Vijas pieteka
- Stamupe Stampupe, Vijas pieteka
- tūnings Standarta automobiļa pārveidošana, uzlabošana; autostailings
- APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
- normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1
- ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli
- standartizmaksas Standarta izmaksu nesēja (kalkulācijas objekta) normatīvās izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz resursu standartapjomu un katra veida resursu standartcenu vai likmi; normatīvās izmaksas
- SID Standarta izsoles dokumenti
- pamatnovirze Standartā reglamentēta augšējā vai apakšējā novirze (faktiskā izmēra atšķirība no nominālizmēra), kas atrodas tuvāk nulles līnijai
- standartkompass Standartam atbilstošs, pārbaudīts un noregulēts kompass
- brāķis Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes
- coastcon Standartčārtera nosaukums ogļu kravu pārvadājumiem Anglijas piekrastē un Ziemeļu jūrā
- Austral Standartčārteru kravas apzīmējums kravām Austrālijas piekrastē
- normālsignatūra Standartizācijas sistēma, kas ļāva šķirot dažāda tipa burtus
- normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs
- testfilma Standartizēta kinofilma kopēšanas aparātu un projektoru pārbaudei un regulēšanai
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus
- rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to
- izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs
- etalonuzdevums Standartizēts tests datu apstrādes sistēmas aparatūras un programmatūras veiktspējas noteikšanai
- numurs Standartizēts un ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums
- redisspalva Standartraksta spalva (parasti ar platu, uzliektu galu) rakstīšanai ar tušu
- gosti Standarts
- normālija Standarts ar ierobežotu nozīmi, kas obligāts tikai kādas vienotas sistēmas uzņēmumiem
- objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam
- standartveidīgs Standartveida
- standartčārters Standartveida preču pārvadājums noteiktos maršrutos čārteru darījumos
- mikrovienība Standartvienības miljonā daļa
- milivienība Standartvienības tūkstošā daļa
- normālzelts Standartzelts
- Strandze Standze, Ventas pieteka
- stinga Stanga
- tangas Stangas, knaibles
- tengas Stangas, kniebes
- cangas Stangas; knaibles
- štangelis Stangeļcirkulis; bīdmērs
- Stanovišķi Stanoviški - apdzīvota vieta Kastuļinas pagastā
- Stanovojs Stanovoja grēda, kalnu sistēma Austrumsibīrijā
- Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
- staņi Staņas
- stanga Staņģulis
- staņķenīca Staņģulis
- Tanslavs Staņislavs
- Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā
- Lielplatones ūdenskrātuve Staņuvēnu dīķis Lielplatones pagastā
- stapurs Stapars 1
- stilbs Stara
- stora Stara
- store Stara
- stulms Stara
- Balkānu kalni Stara Planina, kalnu sistēma Bulgārijas vidienē
- atstars Stara, gaismas strēles atspīdums
- spurģis Staraina kokarde
- spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem
- zonulīts Starainās josliņas iekaisums
- zonulotomija Starainās josliņas šķiedru atdalīšana, pārgriešana
- ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam
- šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem
- ziemele Staraino kurvjziežu ģints, pļavu krizantēma
- radiārs Starains
- skostains Starains
- starots Starains
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku
- sarains Starains, tāds, kam ir stari (1)
- žarklains Starains, žuburains
- stārastgājums Stārasta radinieki, piederīgie; stārasta dzimta
- stārastene Stārasta sieva
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā
- pakundzis Stārasts, vagaris
- starīties Starāties
- starbords Starborts
- Storbuļu ezers Stārbulis Liezēres pagastā
- Stārbuļu ezers Stārbulis, ezers Liezēres pagastā
- Storbuls Stārbulis, ezers Liezēres pagastā
- antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints
- ciklodialīze Starenes atdalīšana no sklēras, lai samazinātu intraokulāro spiedienu dažos glaukomas gadījumos
- ciklektomija Starenes daļas izgriešana
- ciklodiatermija Starenes daļas piededzināšana ar diatermiju
- ciliektomija Starenes daļēja izgriešana
- ciklīts Starenes iekaisums
- miodiopters Starenes muskuļa kontrakcijas spēks, kas nepieciešams, lai miera stāvoklī esošas emetropiskas acs refrakciju palielinātu par vienu dioptriju
- cikloplēģija Starenes muskuļa paralīze; akomodācijas paralīze
- ciklospazma Starenes muskuļa spazma
- ciliotomija Starenes nervu pārgriešana
- ciklohorioidīts Starenes un dzīslenes iekaisums
- radiola Starenītes
- Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
- Starije Dorogi Starija Darohi, pilsēta Baltkrievijā
- Eski Krima Starijkrima, pilsēta Ukrainā, Krimā
- Starijsambora Starijsambira - pilsēta Ukrainā
- gandris Stārķa nosaukums dažos novados (leišmalē)
- stārcēns Stārķēns
- starkulēns Stārķēns
- svēteliene Stārķiene
- bacans Stārķis
- bugure Stārķis
- cikoniņš Stārķis
- dzēstrs Stārķis
- garnis Stārķis
- gārnis Stārķis
- kāķis Stārķis
- kārķis Stārķis
- krulla Stārķis
- lielaisputns Stārķis
- stāks Stārķis
- starka Stārķis
- stārka Stārķis
- starķis Stārķis
- starks Stārķis
- stārks Stārķis
- štarks Stārķis
- sterks Stārķis
- storķis Stārķis
- štorks Stārķis
- sventelis Stārķis
- svētainis Stārķis
- svētelis Stārķis
- svētputns Stārķis
- svētsputns Stārķis
- tāks Stārķis
- tārciņš Stārķis
- zuburis Stārķis
- žuburis Stārķis
- zuburs Stārķis
- žugure Stārķis
- zuguris Stārķis
- žuguris Stārķis
- žūguris Stārķis
- zugurs Stārķis
- žugurs Stārķis
- stikāns Stārķis ("Ciconia")
- dievāzītis Stārķis (dažkārt arī citu putnu apzīmējums)
- viesturis Stārķis (kā mīklas atminējums)
- tarks Stārķis, gandrs
- ciconiidae Stārķu dzimta
- ciconia Stārķu dzimtas ģints
- ephippiorhynchus Stārķu dzimtas ģints
- stārķiene Stārķu mātīte
- stārķēns Stārķu mazulis
- štorkalēns Stārķu mazulis
- ciconiiformes Stārķveidīgie
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas
- platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
- illuminātors Starmetis
- starmetējs Starmetis
- pistoļstarmetis Starmetis, kas raida ļoti šauru un koncentrētu gaismas kūli
- Starobeļska Starobiļska - pilsēta Ukrainā
- pārstarot Starojot apspīdēt (ko)
- piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu
- atstarošana Starojuma atvirzīšana no savas virsmas
- iradiācija Starojuma enerģijas iedarbība; radioaktīvo vielu iedarbība
- kolimācija Starojuma plūsmas ierobežošana
- dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences)
- Starokonstantinova Starokostjantiņiva - pilsēta Ukrainā
- sarot Starot
- spaitot Starot, spīdēt
- starpan Starp
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- apvadze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
- apvādze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
- braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
- brucis Starp 4 stabiem iekārtots bīdāms jumtiņš virs siena kaudzes
- braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
- pašapdrošinājums Starp apdrošinājuma summu un apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību pastāvošās diferences neapdrošināšana, ar ko apdrošinātājs to patur pats uz sava riska
- branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži)
- BTW Starp citu (angļu "by the way"; īsziņās)
- aizbūve Starp divām ēkām uzcelta būve
- spacinēt Starp divi burtiem atstāt zināmu telpu tukšu, tā ka burti stāv viens no otra tālāk nost
- entresol Starp diviem pilniem stāviem iebūvēts pusstāvs, parasti apkalpotāju dzīvoklim vai saimniecības vajadzībām
- mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu
- plus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir saskaitāmi; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz pozitīvu lielumu
- starpgredzens Starp fotoobjektīvu un fotoaparātu ievietojams gredzens, kas, pagarinot fokusēšanas attālumu, dod iespēju fotografēt no tuvākas distances, nekā to pieļauj fotoobjektīva un fotoaparāta konstrukcija
- apcirtiens Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle
- pārcilpa Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle; apcirtiens
- apžārbiņ Starp kājām
- apžerbām Starp kājām
- apžērbam Starp kājām
- apžērbin Starp kājām
- apžerbu Starp kājām
- apžerbus Starp kājām
- līgačas Starp kokiem iestiprinātas šūpoles
- līgači Starp kokiem iestiprinātas šūpoles
- iridolīze Starp lēcas kapsulu un varavīksneni radušos saaugumu pārgriešana
- zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu
- garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu
- ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt
- inter- Starp-, vairākus aptverošs (piem., internacionāls)
- pamaž Starp, starpā
- staroe Starpa
- starpe Starpa
- starps Starpa
- slejstarpa Starpa starp slejām (3)
- stiliņš Starpa tīklā no viena mezgla līdz otram
- šķīris Starpa, piem., šķiemene aužot, matu celiņš
- spraga Starpa, robs, vaļēja vieta; attālums, atstarpe
- starpkultūra Starpaugi - augi, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras vai reizē ar to
- SSC Starpaugstskolu skaitļošanas centrs
- interregns Starpavldības periods
- starpniekbanka Starpbanka - norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka
- korespondentattiecības Starpbanku attiecību veids - sakari, kas veidojas starp maksātāja banku un saņēmēja banku, veicot naudas pārskaitījumus ar korespondentkontu palīdzību klientu vai pašas bankas uzdevumā
- UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos
- SBA Starpbibliotēku abonements
- pašmauga Starpbrīdis
- starplaiks Starpbrīdis
- starpstunda Starpbrīdis (skolā)
- brīvstunda Starpbrīdis (skolā); pārtraukums (parasti akadēmiskās stundas garumā)
- antrakts Starpbrīdis teātrī
- brīvbrīdis Starpbrīdis, pārtraukums
- interlobulārs Starpdaiviņu
- interlobārs Starpdaivu
- kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
- sistemoloģija Starpdisciplināra zinātne par sistēmām
- rekrealoģija Starpdisciplināra zinātne, kas pētī rekreācijas procesu; zinātne par cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanas procesiem un metodēm
- terminzinātne Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta terminoloģijas teorētiskos aspektus, dažādu nozaru terminu struktūru, nozaru terminu sistēmu veidošanu, attīstību, lietošanu un pārvaldību
- datorlingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta un pilnveido valodas izmantošanu un reproducēšanu elektroniskajos informācijas tehnoloģijas līdzekļos, kā arī pēta dažādus valodas aspektus, izmantojot datortehnoloģiju
- perinejs Starpene, šekums
- perineotomija Starpenes pārgriešana
- perineorāfija Starpenes plīsuma sašūšana
- epizioperineoplastika Starpenes un maksts priekštelpas plastiska operācija
- Starpiņezers Starpezers Madonas novada Praulienas pagastā
- streigabals Starpgabals - no saimniecības zemes ar citas saimniecības zemi atdalīts gabals; streijgabals
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums
- burkšis Starpgadījums, strīds
- burkšķis Starpgadījums, strīds
- starpa Starpība
- kritums Starpība (parasti starp līmeņiem)
- kļūda Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos
- pozīcija Starpība starp bilances aktīvu un pasīvu konkrētā valūtā
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā)
- dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks
- pielaide Starpība starp lielāko un mazāko robežizmēru
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību
- marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt)
- diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām
- disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos
- pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam)
- pildmateriāls Starpināmais materiāls, kailmateriāls
- Kaņiera kanāls Starpiņupīte Lapmežciema pagastā
- Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka
- intermarīns Starpjūru
- interkrurāls Starpkājiņu, piem, virspusējā cirkšņa gredzena starpkājiņu šķiedras
- intermontāns Starpkalnu; tāds, kas atrodas starp kalniem
- sinhondrotomija Starpkaulu skrimšļa pārdalīšana
- tvīndeks Starpklājs - telpa starp klājiem uz kuģa, kam ir vairāki klāji
- internukleārs Starpkodolu
- SCO Starpkolhozu celtniecības organizācija
- SRAU Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmums
- MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle")
- interkontinentāls Starpkontinentāls
- interfascikulārs Starpkūlīšu-
- laikstarpa Starplaiks
- starplaikmets Starplaiks
- starpmets Starplaiks
- starpums Starplaiks
- pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem)
- ēdienstarpa Starplaiks starp divām ēdienreizēm
- interskapulārs Starplāpstiņu
- interglaciāls Starpleduslaikmetā veidojies
- interglaciāls Starpleduslaikmets; siltāks laikposms starp diviem apledojumiem ar ledus kušanu un ledāja atkāpšanos
- starpleģislatūra Starpleģislatūras periods - laiks no vecā parlamenta pilnvaru izbeigšanās līdz jaunā parlamenta sastāva ievēlēšanai
- paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu
- interlineārs Starplīniju; tāds, kas rakstīts vai iespiests līniju (rindiņu) starpā
- internodijs Starpmezgle, atstarpe starp diviem mezgliem; nervšķiedras posms starp divām Ranvjē iežmaugām
- sašūšana Starpmolekulāru ķīmisku saišu veidošana starp lineārām un sazarotām makromolekulām, veidojot vienotu telpisku struktūru
- interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem
- vidutājība Starpniecība
- vidūtājība Starpniecība
- moderators Starpnieks
- starpenieks Starpnieks
- starpinieks Starpnieks
- videnieks Starpnieks
- vidētājs Starpnieks
- vidūtājs Starpnieks
- vidutājs Starpnieks (1)
- mākleris Starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos
- komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus
- džobers Starpnieks, kas strādā Londonas Fondu biržā
- skapermanis Starpnieks, mākleris
- taparmanis Starpnieks, savedējs (kādam līgumam)
- mackops Starpnieks, vidutājs
- mačkups Starpnieks, vidutājs
- vidinieks Starpnieks, vidutājs
- pavidot Starpnieku tēlot
- starpvaloda Starpniekvaloda
- SZTK Starpnozaru zinātniski tehniskais komplekss
- intertuberkulārs Starppauguru
- interkondilārs Starppauguru, starp (locītavas) pauguriem esošs
- STSC Starppilsētu telefona sakaru centrāle
- autostacija Starppilsētu un piepilsētas autobusu līniju pasažieru apkalpošanas ēka ar kasēm, uzgaidāmajām telpām u. c.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2)
- interpolārs Starppolu, tāds, kas atrodas starp poliem
- lēkums Starpposms savienojumu ķēdē starp divām datoru tīkla iekārtām
- starpvēlēšanas Starpposms vēlēšanu kampaņā
- intermediāts Starpprodukts
- etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē
- izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa
- ftalimids Starpprodukts mākslīgo indigo un atranilskābes rūpniecībā, ko iegūst iedarbojoties ar sausu amonjaku uz ftalskābes anhidrīdu
- metakazeīns Starpprodukts, kas veidojas, kazeinogēnam pārvēršoties par kazeīnu aizkuņģa dziedzera sekrēta ietekmē
- verkblejs Starpprodukts, ko iegūst, kausējot svina rūdas; sastāv galvenokārt no svina ar nelieliem sudraba, zelta u. c. metālu piejaukumiem
- ketoadipīnskābe Starpprodukts, lizīnam pārvēršoties par glutārskābi
- SZPB Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība (kopā ar nosaukumu: Rīgas SZPB)
- SRTN Starprepublikāniskie tehniskie noteikumi
- starpsumma Starprezultāts summēšanā
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības
- šotte Starpsiena
- nošķirtne Starpsiena, aizgalds
- aizkārtne Starpsiena; barjera
- intervertebrāls Starpskriemeļu
- diskektomija Starpskriemeļu diska izoperēšana
- radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums
- discīts Starpskriemeļu skrimšļu iekaisums
- diskopātija Starpskriemeļu skrimšļu slimība
- interhordāls Starpskrimšļu
- brekers Starpslānis pneimatiskā riepā starp protektoru un riepas karkasu, sastāv no vairākiem korda un gumijas slāņiem
- hipotalāms Starpsmadzeņu apakšējā daļa, ietekmē emocijas un vada autonomas funkcijas (vielmaiņu, asinsspiedienu, slāpes, miegu u. c.)
- diencefalīts Starpsmadzeņu iekaisums
- interlūdija Starpspēle, epizode (parasti starp divām skaņdarba daļām)
- diludium Starpspēle, intermēdija
- intercellulārs Starpšūnu
- stigma Starpšūnu atvere, īpaši starp kapilāru endotēlijšūnām, ko uzskata par artefaktu
- citodesma Starpšūnu viela, kas satur kopā šūnas
- intercelulārs Starpšūnu-
- INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation")
- STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
- IBA Starptautiskā advokātu asociācija (angļu "International Bar Association")
- ICAS Starptautiskā aeronautikas padome (angļu "International Council of Aeronautical Sciences")
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur")
- AIBA Starptautiskā amatieru boksa asociācija (franču "Association internationale de boxe amateur")
- AITA Starptautiskā amatieru teātra asociācija (franču "Association internationale du theatre d'amateurs")
- IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System")
- TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language")
- WADA Starptautiskā antidopinga aģentūra
- UIA Starptautiskā arhitektu apvienība (franču Union internationale dēs architectes)
- INTAS Starptautiskā asociācija sadarbības veicināšanai ar zinātniekiem no bijušās Padomju Savienības jaunajām valstīm
- IAU Starptautiskā Astronomijas savienība ("International Astronomical Union")
- SAA Starptautiskā atomenerģijas aģentūra
- IAEA Starptautiskā atomenerģijas izmantošanas aģentūra (angļu "International Atomic Energy Agency"), viena no ANO organizācijām
- maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde
- CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
- FIA Starptautiskā Autosporta federācija (franču "Federation internationale de l'Automobile")
- IRU Starptautiskā autotransporta savienība (angļu "International Road Transport Union")
- fluksuss Starptautiska avangardistu kustība, kuras galvenie principi ir absolūta spontanitāte, atraisītība, atteikšanās no jebkādiem ierobežojumiem
- IBF Starptautiskā badmintona federācija (angļu "International Badminton Federation")
- IBF Starptautiskā bendija federācija (zviedru "Internationella Bandyfbrbundet")
- SBA Starptautiskā Biznesa augstskola
- FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning")
- IBF Starptautiskā boksa federācija (angļu "International Boxe Federation")
- ICAO Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (angļu "International Civil Aviation Organization")
- SDAS Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
- IUCN Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
- ILO Starptautiskā Darba organizācija (angļu "International Labour Organization"), viena no ANO struktūrām
- CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique")
- SDSF Starptautiskā demokrātiskā sieviešu federācija
- 21. februāris Starptautiskā dzimtās (mātes) valodas diena
- ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals")
- ITT Starptautiska elektrosakaru firma (angļu "International Telephone and Telegraph Corporation")
- IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra (angļu "International Energy Agency")
- SEA Starptautiskā Enerģijas aģentūra (ESAO)
- UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio)
- SFK Starptautiskā finanšu korporācija (ANO)
- SI Starptautiskā fizikālo mērvienību sistēma (franču "Systeme International"), kam ir 7 pamatvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols) un 2 papildvienības (radiāns un steradiāns)
- CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore")
- FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO
- FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē
- IATA Starptautiskā Gaisa pārvadājumu asociācija (angļu "International Air Transport Association")
- ATAI Starptautiskā gaisa transporta asociācija (franču "Association du transport aerien international")
- ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation")
- IAB Starptautiskā Grāmatvežu asociācija (angļu "International Association of Bookkeepers")
- IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation")
- ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā
- 3. decembris Starptautiskā invalīdu diena
- SIB Starptautiskā investīciju bilance
- 12. augusts Starptautiskā jaunatnes diena
- ICS Starptautiskā jūras kuģniecības palāta (angļu "International Chamber of Shipping")
- SJO Starptautiskā Jūrlietu organizācija
- ICF Starptautiskā kanoe federācija (angļu "International Canoe Federation")
- FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique)
- FCI Starptautiskā kinologu (suņu audzētāju) federācija (franču "Federation Cynologique Internationale")
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
- SOLAS Starptautiskā konvencija "Dzīvības drošība jūrā" (angļu "Safety of Life at Sea")
- SKS Starptautiskā kosmosa stacija
- ISS Starptautiskā kosmosa stacija ("International Space Station")
- Interpols Starptautiska kriminālpolicijas organizācija
- ICC Starptautiskā krimināltiesa
- SKT Starptautiskā krimināltiesa
- ICE Starptautiskā kultūras apmaiņas organizācija (angļu "International Cultural Exchange")
- ISPA Starptautiskā kūrortu asociācija (angļu "International Spa Association")
- WWOOF Starptautiskā kustība "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu "World Wide Oportunities on Organic Farms")
- UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes")
- autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums
- denonsēšana Starptautiska līguma izpildes vienpusēja pārtraukšana atbilstoši līgumā paredzētajiem nosacījumiem
- reziliacija Starptautiska līguma saistību izbeigšana
- FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste")
- ICOM Starptautiskā muzeju padome (angļu "International Council of Museums")
- 17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena
- UNICA Starptautiskā neprofesionālā kino asociācija (franču "Union internationale du cinema d'amateurs")
- ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
- PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu
- nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt)
- SOK Starptautiskā Olimpiskā komiteja
- IOC Starptautiskā Olimpiskā komiteja (angļu "International Olympic Committee")
- masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (sākot no 18. gs.), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; masonis
- FATF Starptautiskā organizācija cīņai pret naudas atmazgāšanu
- MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība"
- Nacionālo olimpisko komiteju asociācija starptautiska organizācija, kas apvieno pašreizējās 206 nacionālās olimpiskās komitejas (NOK), kuras atzinusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK)
- UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes")
- 16. oktobris Starptautiskā pārtikas diena
- ICOMOS Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (angļu "International Council of Monuments and Sites")
- SPA Starptautiskā Policijas akadēmija
- ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation")
- OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television")
- IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union")
- PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs
- penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību
- Pasaules banka Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka
- SRAB Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (Pasaules Banka) (ANO)
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms
- UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale")
- IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation")
- SSKK Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja
- detante Starptautiskā saspīlējuma atslābums (gk. runājot par 20. gs. 70. gadiem)
- KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
- 8. marts Starptautiskā sieviešu diena
- izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos
- SSNP Starptautiskā Skolēnu novērtēšanas programma
- 5. oktobris Starptautiskā skolotāju diena
- ISA Starptautiskā skolu asociācija (angļu "International Schools Association")
- SSBA Starptautiska Skolu bibliotēku asociācija
- CIS Starptautiskā slāvistu komiteja (franču "Comite international des slavistes")
- FIS Starptautiskā Slēpošanas federācija (franču "Federation internationale de ski")
- ISU Starptautiskā Slidošanas savienība (angļu "International Skating Union")
- ISF Starptautiskā Snovborda federācija (angļu "International Snowboard Federation")
- IASSW Starptautiskā Sociālā darba skolu asociācija
- ICSW Starptautiskā Sociālās labklājības padome
- IFSW Starptautiskā Sociālo darbinieku federācija
- IREX Starptautiskā speciālistu apmaiņas biedrība (angļu "International Research and Exchange Board")
- SSAF Starptautiskā sporta akrobātikas federācija
- AIPS Starptautiskā sporta preses asociācija (franču "Association internationale de la presse sportive")
- ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
- IOS Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization")
- ISBN starptautiskā standartizētā grāmatu numerācija (angļu "International Standard Book Numbering"); numurs tiek piešķirts visām grāmatām un sastāv no 10 cipariem četrās grupās: valsts (Latvijai 9984), izdevniecības numurs, nosaukuma numurs un kontrolskaitlis
- ISMN Starptautiskā standartizētā nošu izdevumu numerācija (angļu "International Standard Music Number")
- SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm
- ASI Starptautiskā stomatologu asociācija (franču "Association stomatologique internationale")
- ISIC Starptautiskā studenta identitātes karte (angļu "International Student Identity Card")
- IUS Starptautiskā studentu savienība (angļu "International Union of Students")
- FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
- CCITT Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (franču "Comite Consultatif International Telegraphique et Telephonique")
- ITU Starptautiskā telekomunikāciju apvienība (angļu "International Telecommunication Union")
- Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation")
- ITF Starptautiskā Tenisa federācija (angļu "International Tennis Federation")
- IUTAM Starptautiskā teorētiskās un lietišķās mehānikas savienība (angļu "International Union of Theoretical and Applied Mechanics")
- ILA Starptautiskā tiesību asociācija (angļu "International Law Association")
- ATYPI Starptautiskā tipogrāfistu asociācija (franču "Association typographique internationale")
- IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics")
- IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics")
- IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry")
- 16. novembris Starptautiskā tolerances diena
- Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē
- CIPL Starptautiskā valodnieku pastāvīgā komiteja (franču "Comite international permanent de linguistes")
- SDR Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienība (angļu "Special Drawing Rights" - speciālās aizņemšanās tiesības)
- tranša Starptautiskā valūtas fonda tā dalībnieku pa daļām saņemtie aizdevumi
- 1. oktobris Starptautiskā veco ļaužu diena
- vindglaiders Starptautiska vējdēļu klase
- Greenpeace Starptautiska vides aktīvistu organizācija, kas uzstājīgi cīnās par vides saglabāšanu un dažādu kaitējumu novēršanu
- IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation")
- FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball")
- ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service")
- SŽO Starptautiskā žurnālistu organizācija
- TIF Starptautiskais dzelzceļa tranzīts (fr. "transport international par chemin de fer")
- IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet")
- SGS Starptautiskais Grāmatvedības standarts
- SJTB Starptautiskais jaunatnes tūrisma birojs
- BITEJ Starptautiskais jaunatnes tūrisma un sakaru birojs (franču "Bureau international pour le tourisme et les echanges de la jeunesse")
- IMT Starptautiskais kara tribunāls (angļu "International Military Tribunal")
- ITER Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors
- IRSI Starptautiskais ledus sacīkšu seriāls (angļu "Ice Race Series International")
- IIB Starptautiskais patentu institūts (franču "Institut international des brevets")
- STI Starptautiskais teātra institūts
- IITF Starptautiskais Terminoloģijas pētniecības institūts (vācu)
- SVF Starptautiskais valūtas fonds
- IMF Starptautiskais valūtas fonds (angļu "International Monetary Fund")
- ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation")
- ICSI Starptautiskais zinātniskās informācijas centrs (angļu "International Center of Scientific Information")
- ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service")
- iebraucējs Starptautiskajā ceļotāju statistiskajā uzskaitē - visas personas, kuras ieceļo valstī ar jebkuru mērķi
- load Starptautiskajā kokmateriālu tirdzniecībā dažreiz lietotā angļu kravas vienība, atbilst 50 angļu kubikpēdām jeb 1,416 kubikmetriem
- nuit Starptautiskajā telegrāfijā saīsinājums nakts laikā pieņemtām telegrammām, kas tūliņ jāpiesūta
- loads Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
- lods Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
- lote Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
- louds Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus
- dezavuēt Starptautiskajās tiesībās - valdības vārdā paziņot, ka nepiekrīt oficiālas (pilnvarotas) personas rīcībai vai paziņojumam
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem
- nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.)
- indemnitāte Starptautiskajās tiesībās - zaudējumu atlīdzināšana
- saldo Starptautiskajos norēķinos - valsts eksporta un importa vērtību starpība vai ārvalstu maksājumu un iemaksājumu starpība
- AID Starptautiskās attīstības aģentūra (ASV; "Agency for International Development")
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP
- EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā
- ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā
- vūferi Starptautiskās kustības "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu saīs. "WWOOF") brīvprātīgie palīgi
- standarts ISO 9000 Starptautiskās kvalitātes vadības sistēmas standarts, kas paredzēts ražotāju un pakalpojumu sniedzēju novērtēšanai; ieviesa Starptautiskā Standartizācijas organizācija 1987. gadā
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", Rotari kluba biedrs
- komisārs Starptautiskās sporta veida federācijas pārstāvis starptautiskās sacensībās
- abstraktās sintakses notācija 1 Starptautiskās standartizācijas organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa attēlošanas slāņa standartos IS 8824, IS 8825 noteiktais datu struktūru aprakstīšanas veids
- centimetriskais ISO lieluma apzīmējums Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) ieteiktais ģērba l. a. ar informatīvo vadmēru nosaukumiem pievienotiem vai piktogrammā ierakstītiem tipfigūru vadmēru garumiem centimetros, kuriem proporcionālie izmēri ir iekonstruēti ģērba piegriezumdetaļās
- universiāde Starptautiskas studentu sporta sacensības
- V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību
- X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi
- X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus
- X.25 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu funkcionēšanas pamatprincipi
- X.75 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu savienošanas principi gadījumā, kad šo tīklu pamatā ir rekomendācijas X.25 dažādas realizācijas
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju
- standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas
- ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT)
- valoda SDL Starptautiskās telekomunikāciju savienības izstrādāta formāla valoda, kas nodrošina precīzu telekomunikāciju sistēmu specifikāciju un funkcionēšanas aprakstu izstrādāšanu
- reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ
- eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm
- SCI Starptautiski citējams izdevums
- humanētiķi Starptautiski izplatīta kustība, kuras uzmanības centrā ir dažādu rituālu desakralizācija un alternatīvu pilsonisku rituālu popularizācija
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu
- klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu)
- RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas
- TIR Starptautiskie autotransporta pārvadājumi (fr. "transport international de marchandises par route")
- KFOR Starptautiskie Miera uzturēšanas spēki (Kosovas miera spēki)
- ISSN Starptautiskie standartnumuri seriālizdevumiem (angļu "International Standard Serial Number")
- inkotermi Starptautiskie tirdzniecības noteikumi, kas reglamentē visdažādākos apstākļus un nosacījumus preču plūsmā no pārdevēja pie pircēja
- SAI Starptautisko attiecību institūts (LU)
- SNB Starptautisko norēķinu banka
- COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea")
- aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums
- IDI Starptautisko tiesību institūts
- implementācija Starptautisko tiesību izpilde no valsts puses
- estoppel Starptautisko tiesību norma, atbilstoši kurai valsts zaudē tiesības atsaukties uz starptautiskā līguma izbeigšanos, darbības pārtraukšanu, apturēšanu vai nederīgumu pati savas darbības dēļ
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai
- SOS Starptautisks briesmu signāls, ko ar radiotelegrāfa vai gaismas signāliem raida jūras kuģi, lūdzot palīdzību
- Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm
- traktāts Starptautisks līgums
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā)
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus
- NE Starptautisks saīsinājums - ziemeļaustrumi (angļu North-East)
- E Starptautisks signāls "Eko" - nozīmē "es mainu kursu pa labi"
- F Starptautisks signāls "Foxtrot" - nozīmē "neesmu vadāms; uzturiet sakarus ar mani"
- G Starptautisks signāls "Golf" - nozīmē "man vajadzīgs locis"
- H Starptautisks signāls "Hotel" - nozīmē "man uz borta ir locis"
- Y Starptautisks signāls "Yankee" - nozīmē "es dreifēju ar enkuru"
- I Starptautisks signāls "Indija" - nozīmē "es mainu kursu pa kreisi"
- L Starptautisks signāls "Lima" - nozīmē "apstādiniet savu kuģi!"
- M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas"
- N Starptautisks signāls "November" - nozīmē "nē" vai "iepriekšējā signālu grupa jālasa noliedzošā formā"
- S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
- T Starptautisks signāls "Tango" - nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī"
- U Starptautisks signāls "Uniform" - nozīmē "jūs ejat uz bīstamu vietu"
- V Starptautisks signāls "Viktor" - nozīmē 'man vajadzīga palīdzība'
- W Starptautisks signāls "Whiskey" - nozīmē 'vajadzīga medicīniskā palīdzība'
- X Starptautisks signāls "X-ray" - nozīmē "pārtrauciet darbību un vērojiet manus signālus!"
- Z Starptautisks signāls "Zulu" - nozīmē "man vajadzīgs velkonis"
- R Starptautisks signāls bez apzīmējuma "Romeo"; lieto kopā ar citu burtu kombināciju
- Alfa Starptautisks signāls, nozīmē: "Nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēnām"
- čelendžers Starptautisks tenisa turnīrs ar samērā nelielu balvu fondu
- eirotirgus Starptautisks valūtas un aizdevu kapitāla tirgus, kurā darījumi tiek veikti eirovalūtās
- HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS
- prosīdingi Starptautisku konferenču materiālu krājumi
- adaptēšana Starptautisku standartu vai citu normatīvu aktu pielāgošana konkrētiem vietējiem apstākļiem vai situācijai
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- starpums Starptelpa
- distraktors Starpuzdevums; novirzes problēma multiplas izvēles gadījumā
- interregnum Starpvaldības periods Romā
- IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation")
- IGC Starpvaldību konference ("Intergovernmental Conference")
- sizerenitāte Starpvalstu koloniālo attiecību nosaukums 19. gs.
- starpenis Starpvējš
- stārpenis Starpvējš
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
- spaits Stars
- drīzena Stars, svītra
- actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase
- staršiņš Staršinieks
- starters Starteris
- start-stop Startstopa
- Stuerzenhof Startu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagastā
- aktino- Staru (piem., aktinolīts, aktinomicētes); ar staru enerģiju saistīts (piem., aktinometrs)
- skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos
- datortomogrāfija Staru diagnostikas metode, kurā ar datoru iegūst dažādu orgānu slāņu attēlu; kompjūtertomogrāfija
- aktinoģenēze Staru enerģijas ražošana
- aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām
- granoloma Staru sēnīšu slimība augiem
- aktinoterapija Staru terapija - jonizējošā starojuma izmantošana ārstniecībā
- supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri
- refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas
- glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu
- nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols
- tuktāt Staruji pukstēt (par sirdi)
- starveidīgs Starveida
- asters Starveidīga struktūra, kas aptver centrosomu mitozes profāzē
- motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos
- narativizēšana Stāsta, stāstījuma izveidošana
- reika Stāsti, tukšas runas
- izstāsts Stāstījums
- čalojums Stāstījums bez nopietna satura
- izstāstījums Stāstījums, atstāsts
- izklāsts Stāstījums, izskaidrojums
- pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura
- narrācija Stāstījums, stāstīšana
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2)
- varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem
- muhļīt Stāstīt
- vādīt Stāstīt
- sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli)
- pūst Stāstīt (parasti ko aplamu); melot
- sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
- nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi
- baikāties Stāstīt nenozīmīgas lietas
- atliet Stāstīt nepatiesību
- pasakot Stāstīt pasakas
- atgodēties Stāstīt slavinoši
- pļorrāt Stāstīt, (daudz un ātri) runāt (nicīgi)
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko)
- parākot Stāstīt, pastāstīt
- klārēt Stāstīt; skaidrot
- potēt Stāstīt; skaidrot; pārliecināt
- stāstnieks Stāstītājs
- stāstulis Stāstītājs
- sifilitisks Stāstīts ar sifilisu, tam raksturīgs
- recitando Stāstoši, deklamējoši
- naratīvs Stāstošs, vēstošs
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu)
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
- izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml)
- noklāstīt Stāstot izskaidrot (pietiekami)
- mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt
- iestāstīties Stāstot panākt, ka notic; iestāstīt
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam)
- pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
- piedaudzināt Stāstot, arī tenkojot piedēvēt (kādam ko)
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- stāšķis Stāsts
- storiņš Stāsts
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību
- conte Stāsts, pasaka
- storija Stāsts; notikumu virkne
- storijs Stāsts; notikumu virkne
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu
- stāstnieks Stāstu rakstnieks
- Staskeviča ezers Staškeviča ezers Šēderes pagastā
- statārs Statārā lasīšana - mācāmā valodā rakstīta teksta lasīšana ar sīku analīzi; pretstats - kursora lasīšana
- statiņš Statenis
- kritenisks Statenisks
- stāvinisks Statenisks
- stāt Stāties (1)
- stāt Stāties (4)
- stāt Stāties (5)
- sakankarāties Stāties (dzimum)attiecībās
- aizsprūgt Stāties ceļā nosprostojot
- gulēt Stāties dzimumattiecībās (ar kādu)
- sorvaķ Stāties dzimumattiecībās, vienojoties par to
- pārgulēt Stāties dzimumsakaros
- precēties Stāties laulībā
- appamparāties Stāties sakaros (apprecoties)
- celties Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa
- stiknīties Stāties, mitēties
- grafostatika Statikas nozare, kas ar grafiskās metodes palīdzību risina spēku līdzsvara uzdevumus praktiskajā būvmehānikā
- pastata Statiņa apakša
- gubiņa Statiņš
- kūliņš Statiņš
- stadiņš Statiņš
- statiņa Statiņš
- statīna Statiņš
- statīns Statiņš
- stutiņš Statiņš
- SRAM atmiņa statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
- SRAM statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
- pusvadītājpārveidotājs Statiska elektriskā enerģijas parametru (sprieguma, frekvences, fāzes, strāvas veida) pārveidošanas iekārta, kuras galvenie elementi ir pusvadītāju ierīces (diodes, tiristori, tranzistori)
- pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
- heterostereotips Statisks priekšstats par kādu citu personu vai grupu
- autostereotips Statisks priekšstats par sevi un savu grupu
- interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi
- konsistence Statistikā - iztvērumu palielināšanas noteikts precizitātes pieaugums
- morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
- statistiķis Statistikas (1) speciālists
- statistiķis Statistikas (2) speciālists
- Intrastat Statistikas apkopošanas sistēma
- kriminālstatistika Statistikas daļa, kas sniedz ziņas: par tiesu sastāvu un to darbību; par noziedzīgo nodarījumu skaitu, veidu un vainīgām personām
- CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social")
- kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem
- justicstatistika Statistikas nozare, kas sniedz ziņas par tiesu darbību un tiesisko dzīvi vispār
- ranžēšana Statistikas un cita veida informācijas sakārtošana kvantitatīvā vai kvalitatīvā nozīmīguma ziņā noteiktā, parasti augošā kārtībā (tiešais ranžējums) vai dilstošā kārtībā (ačgārnais ranžējums)
- percentilvērtība Statistiska mērvienība, kas tiek attiecināta uz grupām
- leksikostatistika Statistiska valodas pētīšana (atsevišķu vārdu lietojuma biežums, morfēmu, vārdu, teikuma konstrukciju lietošanas kvantitatīvās īpatnības u. tml.)
- standartmetropole Statistiska vienība (~50 tk iedzīvotāju), ko izmanto ASV iedzīvotāju un resursu statistiskajā plānošanā
- korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs
- deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika
- centrogrāfija Statistiski ģeogrāfiskās analīzes paņēmieni - apdzīvojuma, resursu, ražošanas, patēriņa un realizācijas u. c. "centru" noteikšana, līdzīgi smaguma centra atrašanai mehānikā
- kvartils Statistisko mērījumu rindas ceturtā daļa
- traumatisms Statistisks rādītājs - noteiktā periodā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; arī traumu ieguve
- inference Statistisks slēdziens
- pārstatīt Statīt vēlreiz, no jauna
- molberts Statīvs gleznošanai
- vērsītis Statīvs malkas zāģēšanai
- žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai
- trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām
- kraģis Statīvs, paliktnis
- kraķis Statīvs, paliktnis
- krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai)
- buka Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu
- pastatnis Statīvs; arī paliktnis
- vadotnes Statnes un citu korpusveida detaļu konstrukcijas elementi, pa kuriem pārvietojas kustīgi mezgli vai izpildietaises
- stoika Statnis
- statīvs Statnis (2)
- tapstatnis Statnis (apavrūpniecībā) tapveida detaļu štancēšanai un to pievienošanai
- kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt
- regālis Statnis ar plauktiem (piemēram, preču novietošanai)
- stelāža Statnis ar plauktiem vairākos stāvos
- rumbiņa Statnis dzijas tīšanai
- menāža Statnis ēdienu trauku nešanai
- kārsts Statnis labības vai āboliņa žāvēšanai
- linkārsts Statnis linu žāvēšanai; linu kārsts
- krazvankas Statnis ratu vai ragavu paplašināšanai
- ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi
- buks Statnis zāģējamā materiāla novietošanai; steķis, arī steķi
- pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml.
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais
- jēcis Statnis, uz kā žāvē labību
- skrāja Statnis; skraģis
- otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
- stapa Stats
- stapana Stats
- stapis Stats
- staps Stats
- vistiņa Stats, statiņš
- stabenis Stats, statiņš (2)
- statueta Statuete, maza statuja
- virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase
- staubans Staubenis
- staubens Staubenis
- staubere Stauberis
- staubers Stauberis
- stauburis Stauberis
- staurastrum Staurastras
- klifs Stāva ezera vai jūras krasta krauja, kas izveidojusies abrāzijas rezultātā
- krastaugša Stāva krasta augšējā mala
- krantmale Stāva krastmala
- kraujs Stāva nogāze
- nogroba Stāva nogāze
- krušņa Stāva nogāze, krauja
- atgāze Stāva nogāze, stāvulis, krauja
- pupurs Stāvā spurdze; lapu koku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi
- stāvums Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā); stāvs (parasti reljefa) veidojums
- briežkūla Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
- bukubārzda Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
- sass Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
- vilkkūla Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
- vilkukūla Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
- zeduni Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
- zeduņi Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
- krants Stāva, arī asa mala
- cilinderis Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
- cilindrs Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
- nokara Stāva, klinšaina kalna nogāze, krauja, kur klintis nokarājas
- stāvapkakle Stāva, taisna apkakle
- činks Stāva, vietām vertikāla krauja, kas radusies denudācijas procesā
- hylocomium Stāvaines
- retējums Stāvais retējs ("Potentilla recta", senāk "Tormentilla erecta", arī "Potentilla tormetilla")
- reitiņi Stāvais retējs ("Potentilla recta", senāk "Tormentilla erecta")
- asinssakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- grēteļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- miegainīte Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- pēškenīca Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- platkājis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- rasaine Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- rasaines Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- redmensakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- rēdmensakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retāji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retājs Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- reteimi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- reteiņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- reteisakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retējas Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- reteji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retejs Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retejsakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retējsakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retējumi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retējumsakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retējumsaknīte Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retējumzāle Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retēkļa Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retekļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- reteklis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- reteļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retēļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retēliņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retēliņš Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retelis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retēlis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retelītis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retenaji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retenāji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retiļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retilis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retine Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retiņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retmeisakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- retmensakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- skreteliņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- turmantiks Stāvais retējs ("Potentilla recta")
- Euphrasia stricta Stāvais žibulītis
- Stavangera Stavangere - pilsēta Norvēģijā
- stoika Stāvapkakle
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei
- cēlājaste Stāvaste
- stāvastiņš Stāvastītis, paceplītis
- rhinocryptidae Stāvastu dzimta
- pteroptochos Stāvastu dzimtas ģints
- rhinocrypta Stāvastu dzimtas ģints
- scelorchilus Stāvastu dzimtas ģints
- scytalopus Stāvastu dzimtas ģints
- tapakulo Stāvastu dzimtas vairāku ģinšu kopējs nosaukums
- vagranka Stāvceplis
- stāviņi Stāvenis (1)
- stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (transportlīdzeklim, iekārtai, mašīnai)
- mantuļiķ Stāvēt
- stāviņāt Stāvēt (bērnu valodā)
- nostāvēt Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt
- nostāvēt Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt
- oģeržatsja Stāvēt ar paceltām rokām un saņemt sitienus par pārkāpumu
- titerot Stāvēt bez darba
- kalksnēt Stāvēt dīkā, tūļāties
- driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
- stilēt Stāvēt mierā
- stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi
- zicēt Stāvēt pēc komandas uz pakaļkājām (par suni, kaķi)
- izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā)
- vēplot Stāvēt un skatīties muti atplētis
- kraulēt Stāvēt, būt sardzē
- dimt Stāvēt, nīkt
- uzstāvēties Stāvēt, nostāties (uz kājām)
- stābrakām Stāvgrūdām
- stāmaņām Stāvgrūdām
- stāminai Stāvgrūdām
- stāvbāzām Stāvgrūdām
- stāvbāzu Stāvgrūdām
- stāvbrakam Stāvgrūdām
- stāvbrukām Stāvgrūdām
- stāvgrūdnēm Stāvgrūdām
- stāvgrūdus Stāvgrūdām
- stāvlaidām Stāvgrūdām
- stāvlauzām Stāvgrūdām
- stāvmaļām Stāvgrūdām
- stāvmaņām Stāvgrūdām
- stāvmiņām Stāvgrūdām
- stāvmukām Stāvgrūdām
- stāvmatu Stāvgrūdām pilns
- stāvminai Stāvgrūdus
- kruši Stāvi, krauji
- stāvmucis Stāvkocis (3)
- stādaiķi Stāvkoku žoga mieti
- stadaiņi Stāvkoku žoga mieti
- stādadzis Stāvkoku žoga miets
- stādegs Stāvkoku žoga miets
- stādaigs Stāvkoku žogs
- čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
- dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
- jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
- stāmacis Stāvmacis
- stāmačis Stāvmacis
- stāvmuca Stāvmucis (2)
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.)
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
- sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
- sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības
- smaga Stāvoklī, mātes cerībās
- būsenis Stāvoklis
- būšana Stāvoklis; arī darbs, darbība
- pārraudzība Stāvokļa, darbības pārbaude, kontrole, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas
- alternācija Stāvokļu, funkciju mija
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
- stāvušs Stāvošs (par ūdeni ūdenstilpē)
- apgultiņa Stāvošs ūdens, sevišķi uz lauka
- plancis Stāvošs, sastāvējies ūdens
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens
- epilimnijs Stāvošu saldūdens ūdenstilpju (ezeru, dīķu. ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis līdz 5-8 metru dziļumam
- iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.)
- stāvkājām Stāvot kājās; nesēžot
- stāvkājās Stāvot kājās; nesēžot
- nosastāvēties Stāvot nogurt
- atstrieties Stāvot noliekties
- mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas
- līgāties Stāvot, sēžot viegli šūpoties
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
- Vorošilovska Stavropole - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1935.-1943. g.
- strauls Stāvs
- tāžs Stāvs (ēkai)
- stāvans Stāvs 2
- stāvinis Stāvs 2
- stāvīns Stāvs 2
- stāvisks Stāvs 2
- stāvcers Stāvs cers
- stāvģēvele Stāvs jumts
- stendere Stāvs koks, ar kura palīdzību savieno baļķu būves sienas
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums; josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu
- kraulis Stāvs krasts, stāva kalna mala
- krauls Stāvs krasts, stāva kalna mala
- krants Stāvs krasts; stāva nogāze
- krūts Stāvs pakalns
- krante Stāvs upes krasts, krastmala
- krantains Stāvs, ar stāvu krastu
- ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts
- atika Stāvs, kas atrodas virs galvenās dzegas (atikas stāvs)
- gūbainis Stāvs, ko tālumā redz kustamies
- krušs Stāvs, kraujš
- kruts Stāvs, kraujš
- noskaujš Stāvs, kraujš
- stāši Stāvs, kraujš
- stāvkrasts Stāvs, kraujš krasts
- noslaidu Stāvs, kraujš, slīps
- jaujš Stāvs, pēkšņs, ļoti ātrs, spēcīgs
- stails Stāvs, spējš
- stāv Stāvu
- stāviņ Stāvu
- stāviņām Stāvu
- stāvi Stāvu (1)
- stādags Stāvu koku sēta
- stadaugs Stāvu koku sēta
- slienus Stāvus
- stāvai Stāvus
- stāvinai Stāvus
- stāviniski Stāvus
- stāviski Stāvus
- stāvu Stāvus (1)
- stāvu Stāvus (2)
- stāvu Stāvus (3)
- stāvu Stāvus (4)
- bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
- bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
- bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
- kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums
- bobriks Stāvus uzkārsts biezs (parasti vilnas vai pusvilnas) mēteļu audums
- kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- durteniski Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.)
- stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
- stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
- atkritumvads Stāvvads daudzstāvu ēkā, atkritumu nogādei konteinerā
- stajanka Stāvvieta (parasti autostāvvieta)
- speķakmens Steatīts
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela
- osteosteatoma Steatoma, kurā ir kaula elementi
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties
- iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā)
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt
- šteberēt Steberēt
- aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- atsteberēt Steberēt šurp
- stephanandra Stefanandras
- iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos
- Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos
- krāšņziedu stefanote stefanošu suga ("Stephanotis floribunda")
- stephanotis Stefanotes
- Xenicus lyalli Stefensa salas māņceplītis
- steglis Stegļi
- stegocephala Stegocefālis
- stegosaurus Stegozaurs
- zibenstelegramma Steidzama telegramma
- sročna Steidzami
- sročno Steidzami
- urgente Steidzami, neatliekami
- nekavējams Steidzams
- svilošs Steidzams
- svilots Steidzams
- steidzīgs Steidzams (2)
- depeša Steidzams (parasti diplomātisks) ziņojums; arī telegramma
- spurģis Steidzams darbs, darbu sastrēgums
- stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu
- piepēts Steidzams, ātrs
- dedzīgs Steidzams, neatliekams
- degošs Steidzams, neatliekams
- tahifagija Steidzīga ēšana
- tahifāģija Steidzīga, ātra ēšana; bieži rada aerofāģiju
- frettando Steidzīgi
- ogmaņām Steidzīgi
- steigti Steidzīgi
- ieleksēt Steidzīgi (nevīžīgi) ēst
- aizlumīt Steidzīgi aiziet
- aizšpidīt Steidzīgi aiziet
- aizticināt Steidzīgi aiziet
- aizžauties Steidzīgi aiziet
- aizmilzt Steidzīgi aiziet lieliem soļiem
- aizdirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem
- aizņirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem
- aizšķīt Steidzīgi aiziet, neskatoties apkārt
- aizstilpt Steidzīgi aizskriet, aizlidot
- apsprukt Steidzīgi apskriet (apkārt) bēgot
- atslāt Steidzīgi atnākt
- mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties
- aizbliest Steidzīgi doties prom
- aizblīst Steidzīgi doties prom
- aizspradzīt Steidzīgi doties prom
- vonckāt Steidzīgi dzīt prom
- ķempēt Steidzīgi ēst
- koklēt Steidzīgi ēst
- mīkstīt Steidzīgi ēst
- mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām)
- lencinēt Steidzīgi iet
- lumīt Steidzīgi iet
- lupīt Steidzīgi iet
- mudrīt Steidzīgi iet
- špidīt Steidzīgi iet
- višīt Steidzīgi iet
- milzt Steidzīgi iet lieliem soļiem
- matot Steidzīgi iet, ka mati plivinās
- snāt Steidzīgi iet, nākt
- spradzīt Steidzīgi iet, skriet
- ķost Steidzīgi iet, steigties
- izklecēt Steidzīgi izēst
- pārsasteigties Steidzīgi ko darot, kļūdīties
- aizpost Steidzīgi kurp doties, attālināties
- aizpļauties Steidzīgi kurpt doties
- nokļemēt Steidzīgi noēst (lai otrs nedabū)
- nomudīt Steidzīgi nokāpt lejā
- nomudīties Steidzīgi noslēpties, pazust
- nomudīt Steidzīgi pabeigt (darbu)
- aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu)
- apgūstīt Steidzīgi paveikt (virkni darbu)
- apgrūst Steidzīgi pieveikt
- aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā
- ģimstīt Steidzīgi rīt
- kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts
- aptvarstīt Steidzīgi sakārtot
- nomudīt Steidzīgi satvert, noķert
- nomudīt Steidzīgi slēpt
- iesprīžot Steidzīgi un ar lieliem soļiem ienākt, ieiet
- ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru
- lemsīt Steidzīgi un kārīgi ēst (ko šķidru)
- klamzāt Steidzīgi un lieliem kumosiem ēst, rīt
- aizkamāt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet
- aizkamīt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet
- atklumburēt Steidzīgi un streipuļojot atnākt
- aumašiņ Steidzīgi, ātri
- raptim Steidzīgi, ātri
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā)
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto)
- izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu)
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem)
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- rikšā Steidzīgi, ātriem soļiem
- ķosīt Steidzīgi, āttri iet (par bērnu)
- augšpalecēm Steidzīgi, jautri, uz augšu palecoties
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt
- pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml, kļūdīties
- traukšus Steidzīgi, raiti
- precipitando Steidzīgi, steidzoties
- aumaži Steidzīgi, strauji
- pressant Steidzīgs
- skubīgs Steidzīgs
- sprudzīgs Steidzīgs
- Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus
- aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks
- beiselis Steidzīgs, neprecīzs kāda darba darītājs
- piepētīgs Steidzīgs, pēkšņs
- šaudrains Steidzīgs, straujš
- drāza Steidzīgu ļaužu pūlis
- drāzma Steidzīgu ļaužu pūlis
- urga Steidzināšana, kūdīšana
- ātrināt Steidzināt
- stidzināt Steidzināt
- tribelēt Steidzināt
- žiglināt Steidzināt
- žiglot Steidzināt
- šudīties Steidzināt sevi un citus
- drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt
- pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk
- affrettando Steidzinot, pātrinot tempu
- pārsteigties Steidzoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- drāzeniski Steidzoties, grūžot, raujot
- aizgūtne Steiga
- skuba Steiga
- steigsme Steiga
- steigums Steiga
- sviloņa Steiga
- svilonis Steiga
- trausma Steiga
- umakām Steigā
- gūšņiem Steigā (ko darīt)
- aizkārt Steigā (nekārtīgi) iejūgt zirgu
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku)
- dvīgt Steigā bēgt
- traukt Steigā darīt, veikt (ko)
- ieklempt Steigā ieēst
- iekluinīt Steigā ieēst (šķidru ēdienu)
- iebliesties Steigā ierasties, iekļūt
- iekļaustīt Steigā iestrēbt vai iedzert
- nodrepelēt Steigā ķeburaini uzrakstīt (ka nevar izlasīt)
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt
- uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt
- čādīt Steigā samest kopā
- sasaķerties Steigā saposties, sakārtoties, lai kur dotos
- nogrūstīt Steigā šur un tur slēpt
- dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu
- uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt
- iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
- iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
- skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi
- apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt
- sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem)
- sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem)
- mudraste Steiga, ātrums
- sveloņa Steiga, karsta skuba
- degona Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
- degoņa Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
- pagūtnēm Steigā, pa starpām
- rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties
- nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt
- grūst Steigā, pavirši veikt
- trauksme Steiga, rosība, arī sasprindzinājums
- pasteiga Steiga, skuba
- steidzība Steiga, skuba
- strāka Steiga, skuba
- sutonis Steiga, skuba
- ātrība Steiga, straujums
- ummaka Steigšanās
- steigšiem Steigšus
- steigšis Steigšus
- steigšu Steigšus
- steigus Steigšus
- urpuļiem Steigšus
- steidzin Steigšus (4)
- izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt
- pārjāties Steigšus (pat ar kājām) atgriezties mājās (nicinoši)
- novicāt Steigšus apēst
- satīrīt Steigšus apēst
- steļķēt Steigšus bāzt (somā)
- ķestīt Steigšus ēst
- koļļāt Steigšus ēst
- ķempt Steigšus ēst, dzert
- lepsēt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
- lepsīt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
- iestilpāt Steigšus ieiet
- atsteigties Steigšus ierasties
- iespolēt Steigšus ieskriet
- slomīt Steigšus iet
- sastudzināties Steigšus sagatavoties
- iekripšināt Steigšus skrubinot (graužot) ēst
- strēbt Steigšus strādāt
- klīmāt Steigšus un daudz ēst
- klīpāt Steigšus un daudz ēst
- knocēt Steigšus un enerģiski ēst
- noknocēt Steigšus un kārīgi apēst
- klēmēt Steigšus un kārīgi ēst
- izburināt Steigšus un nesaprotami runāt
- izburmetēt Steigšus un neskaidri izrunāt
- savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs
- langāt Steigšus un smagi strādāt
- ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus)
- paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot
- dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties
- ķauzt Steigšus, daudz ēst
- trimtrallām Steigšus, klibojot, klūpot, ar kruķiem
- savervelēt Steigšus, nesaprotami daudz runāt
- accelerando Steigšus, pamazām ātrumā pieņemoties
- knietēt Steigšus, rijīgi ēst
- ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst
- žuksnīt Steigšus, spēcīgi un kārīgi zīst
- lesto Steigšus, žirgti, mundri
- mundrēt Steigt
- skubt Steigt, steigties
- cellot Steigties
- mudīt Steigties
- mudīties Steigties
- mundrēties Steigties
- paskubināties Steigties
- pudīties Steigties
- pumpēt Steigties
- strāpāt Steigties
- strāpot Steigties
- žigloties Steigties
- steigt Steigties (1)
- steigt Steigties (2)
- raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu
- aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- atsteigties Steigties šurp
- švipstīties Steigties šurp un turp
- stribāt Steigties, nervozēt
- pošīties Steigties, pasteigties
- strēpāt Steigties, sasteigt
- leksīt Steigties, sīkiem soļiem ātri iet
- rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt)
- kūsnīties Steigties, traukties
- plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet
- analgīns Steks
- grēda Steks
- steķis Steks 1(1)
- steaks Steks 3
- stiķs Steks 3
- bluķis Steķa šķērskoks zāģējamā priekšmeta novietošanai
- stērste Steķis
- zāģenis Steķis
- steģis Steķis (1)
- nīts Steķis, atbalsts
- zakši Steķis, statnis
- steķis Steķītis (1)
- ailinģis Steliņģis
- staliņģis Steliņģis
- stelliņģis Steliņģis
- stelliņš Steliņģis
- stelnes Steliņģis
- stiliņģis Steliņģis
- stilīns Steliņģis
- striliņš Steliņģis
- steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī
- stiliņš Steliņģis; ar dēļiem norobežota vieta, atsevišķs nodalījums stallī (zirgam)
- Stellenbosa Stellenbosha - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
- Polysticta stelleri Stellera pūkpīle
- pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
- atbalstnis Stelles
- austuve Stelles
- kaukas Stelles
- stakles Stelles
- staklis Stelles
- stāli Stelles
- stāļi Stelles
- stalles Stelles
- stāvs Stelles
- birdi Stelles, aužamie stāvi
- strelles Stelles, aužamie stāvi
- kongas Stelles; kangas
- sterlēt Stellēt
- Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Stelpenhof Stelpes pagasta bijušais nosaukums
- Steļpengovskaja Stelpes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- steļķenice Steļķe
- Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- mustaves Steļļu daļa, kurā ieliek šķietu
- plukstiņš Steļļu daļa, pie kuras karājas nītis
- limins Steļļu detaļa (koka)
- saive Steļļu jeb aužamo stāvu sastāvdaļa - spole
- priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri
- mīstele Steļļu pamina
- trīseļi Steļļu paminas
- kaloda Steļļu resnais bomis, uz kura uztin dziju
- velbomis Steļļu resnais bomis, uz kura uztin dziju
- driles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis
- drilles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis
- planki Steļļu sānu koki
- ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež
- kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis
- veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm
- eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1)
- ragacis Steļļu sastāvdaļa - bomis, ap ko tinas noaustais audums
- raķis Steļļu sastāvdaļa - metu atlaižamais riņķis ar zobiņiem fiksācijai
- vilenis Steļļu sastāvdaļa, bomis, kur uztin uzausto audeklu
- acekts Steļļu spriegotājierīce, kas tur audumu nospriegotu
- stāvi Steļļu vertikālās konstrukcijas (stabi)
- Stelmaka ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Strēlnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Streļmuku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Streļnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- stembens Stembēns
- stemonitaceae Stemonītu dzimta
- comatrichia Stemonītu dzimtas ģints
- stemonitis Stemonītu dzimtas ģints
- Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- štencelis Stencele - pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu
- posters Stenda referāts zinātniskā konferencē, kad referāts netiek lasīts, bet gan rakstiski izvietots stendā un autors noteiktā laikā ir sastopams pie sava darba
- Stenden Stende
- stenderis Stendere
- Leļļupe Stendes augšteces līdz Dižstendei paralēls nosaukums
- Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
- Asiķvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 4 km
- Grūžvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 7 km
- Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
- Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
- Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km
- Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
- Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe
- Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks
- Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā
- Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km
- Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā
- Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva
- Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
- SSIS Stendes Selekcijas un izmēģinājumu stacija
- kunkstas Stenēšana, smilkstēšana
- knekstot Stenēt
- stebēt Stenēt
- tosnīt Stenēt
- nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt
- knīkstēt Stenēt, īdēt (par zirgu)
- čikstēt Stenēt, kunkstēt
- tuznīt Stenēt, tusnīt
- pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka)
- duzot Stenēt, žēloties
- štenga Stenga
- steņģes Stenga (1), topmasts
- steņģis Stenga (1), topmasts
- stengs Stengrs
- ēzelhaupts Stengturis
- steņģturis Stengturis
- Stenlija Stenli - pilsēta Folklenda salās
- Portstenlija Stenli, pilsēta Folklenda salās, tās senāks nosaukums
- stenobats Stenobatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo stingri noteiktā dziļumā
- ātrraksts Stenogrāfija
- vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu
- tahigrāfija Stenogrāfijai līdzīga informācijas pieraksta sistēma, ko izmantoja arī karodziņu signalizācijas sistēmās
- stenomašīna Stenogrāfijas rakstāmmašīna, kas stenogrāfijas zīmes pieraksta ar vienu vai vairāku taustiņu kombinācijām
- stenogrāfs Stenogrāfists
- stenogravura Stenogravīra
- stenocactus Stenokaktusi
- daudzribu stenokaktuss stenokaktusu suga ("Stenocactus multicostatus")
- stenostenoze Stenona izvadkanāla ("duetus Stenoni") jeb pieauss dziedzera izvadkanāla sašaurinājums
- izpukstēt Stenoši izrunāt
- iestenēties Stenot ierunāties
- sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt
- aiztusnīt Stenot lēnām aiziet
- aiztušņot Stenot lēnām aiziet
- nostenēties Stenot noteikt, pateikt
- nostenēt Stenot noteikt, pateikt; nostenēties (2)
- izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt
- notusties Stenot vai (smagi) elsojot aizvelt vai aizcelt
- aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt
- steperis Stepa soliņš, ko izmanto aerobikā
- Hankendi Stepanakerta - Kalnu Karabahas galvaspilsēta, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
- nostepēt Stepējot blīvi nošūt
- sausviedis Stepes goba ("Ulmus minor")
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
- pārstepēt Stepēt vēlreiz, no jauna
- stiešks Stepēta vīle
- tieška Stepēta vīle
- tiešķina Stepēta vīle
- korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks
- greči Stepju, sēklu lini
- Stepnogorska Stepnogora - pilsēta Kazahstānā
- Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka
- Steperu purvs Steporu purvs Līvānu un Preiļu novadā
- step-tests Steptests
- Stepes strauts Stepupe, Gaujas pieteka
- Staļļupīte Stepupe, Gaujas pieteka
- Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
- decisters Stera desmitā daļa
- sr Steradiāns (telpas leņķa mērvienība)
- šēte Stērbele
- skorte Stērbele
- starbele Stērbele
- stērbelis Stērbele
- stērbule Stērbele
- stērdele Stērbele
- stierbele Stērbele
- stirbele Stērbele
- bārbala Stērbele, saplīsusi drāna
- ļepa Stērbele, skara
- ļepene Stērbele, skara
- stara Stērbele; skranda
- sterbeļot Stērbelēties
- stērbelains Stērbeļains
- stērbelens Stērbeļains
- stereo Stereoatskaņotājs
- stereoaina Stereoattēls
- stereomagnetola Stereofoniska magnetola
- stereoradiola Stereofoniska radiola
- stereopārraide Stereofoniska radiopārraide
- stereoprogramma Stereofoniska radioprogramma
- stereoskaņa Stereofoniska skaņa
- stereoskaņuplate Stereofoniska skaņuplate
- stereoplate Stereofoniska skaņuplate; stereoskaņuplate
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
- stereofons Stereofonisks
- stereoefekts Stereofonisks efekts
- stereomagnetofons Stereofonisks magnetofons
- stereoraidījums Stereofonisks radioraidījums
- stereoieraksts Stereofonisks skaņu ieraksts
- stereoatskaņotājs Stereofonisks skaņu ierakstu atskaņotājs
- stereobāze Stereofotogrāfijā - attālums starp uzņemšanas objektīvu optiskajām asīm, vienāds ar vidējo attālumu starp cilvēka acīm
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā
- stereocaulon Stereokaulons
- stereocaulaceae Stereokaulonu dzimta
- blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā
- tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
- kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam
- stereokino Stereokinematogrāiija
- stereokino Stereokinoteātris
- stereogrāfs Stereoskopa aparāts, kas rāda attēlus uz plāksnes sevišķi izcili
- amblioskops Stereoskopam līdzīgs aparāts, ar kuru vingrina ambliopisko aci un pieradina sadarbībai ar otru
- rentgenstereoskopija Stereoskopijas lietošana rentgenoskopija
- anaglifija Stereoskopiska (telpiska) attēla iegūšana ar viena un tā paša objekta diviem attēliem
- stereokinofilma Stereoskopiska kinofilma
- stereofilma Stereoskopiska kinofilma; stereokinofilma
- stereogramma Stereoskopiska rentgenogramma
- stereoefekts Stereoskopisks efekts
- stereoattēls Stereoskopisks, telpisks attēls
- pallidotomija Stereotaktiska ķirurģiska operācija, kuras laikā rada bojājumu bālās lodes apvidū; izmanto ekstrapiramidālu traucējumu ārstēšanai
- kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā
- talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju
- apvarošana Stereotipa klišeju pārklāšana ar varu lielu metienu iespiešanai
- tēraudošana Stereotipa plāksnes noklāšana ar tērauda slāni lieliem metieniem
- izlējums Stereotipijā iespieduma plātnes pagatavošana no papīra matricas, ko novieto lejamā aparātā un aplej ar verdošu metālu
- matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai
- plastotipija Stereotipijas paņēmiens negatīvu iespiedumu un izspiedumu plātņu pagatavošanai no salikumu un akmens iespiedumu formām
- autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus
- autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību
- galvanostereotips Stereotipiska iespiedforma, kas izgatavota ar galvanoplastikas paņēmienu
- galvanostereotipija Stereotipisku iespiedformu izgatavošana ar galvanoplastikas paņēmienu
- stereotipisks Stereotips 2(2)
- stereotipisks Stereotips 2(3)
- stereotipisks Stereotips 2(4)
- stereotipizācija Stereotipu (l, 3) veidošanās
- stereotipija Stereotipu 1(1) gatavošana; attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums
- uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam
- staminodija Sterila putekšņlapa bez putekšņiem
- rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs
- micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- elateras Sterilas, parasti lentveidīgas šūnas sporangijos, kuras veicina sporu izbiršanu un izplatīšanos
- pseidoparafīzes Sterili, pavedienveidīgi veidojumi dažu asku sēņu pseidotēcijos
- sterilums Sterilitāte (1)
- sterilums Sterilitāte (2)
- sterilums Sterilitāte (3)
- akarpija Sterilitāte, neauglība
- depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli
- refertilizācija Sterilizācijai pretēja darbība - ar operāciju tiek atjaunota spēja radīt pēcnācējus
- vazektomija Sterilizācijas metode vīriešiem, pārgriežot sēklas izvadceļus; vasektomija
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
- ectostroma Sterilo micēliju dzimtas ģints
- rhizoctonia Sterilo micēliju dzimtas ģints
- rhizomorpha Sterilo micēliju dzimtas ģints
- sclerotium Sterilo micēliju dzimtas ģints
- acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis
- lepromīns Sterils lepras audu filtrāts injicēšanai ādā; lieto diagnostikas vajadzībām; pozitīva ādas reakcija norāda uz specifisku jutību un imunitāti pret lepru
- kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū
- sterīdi Sterīni
- steroli Sterīni
- ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c)
- sterkobilīns Sterkobilinogēna oksidēšanās produkts zarnas; piešķir izkārnījumiem brūno krāsu
- krokmels Stērķele
- stērķēt Stērķelēt
- sterlets Sterlete
- sterliņģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
- stērlinģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
- sterlings Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
- GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss
- Cotoneaster sternianus Sterna klintene
- sternbergia Sternbergijas
- dzeltenā sternbergija sternbergiju suga ("Sternbergia lutea")
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem
- bufalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā, darbības ziņā līdzīgs bufatolīnam; sirds inde
- bufotalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā; sirds inde
- koprostāns Steroīds ogļūdeņradis, holestāna izomērs
- dehidrokortikosterons Steroīds, kas atrodams virsnieru dziedzeru garozā; bioloģiskā aktivitāte līdzīga kortikosteronam
- aldosterons Steroīds, virsnieru garozas hormons, kas veicina nātrija uzsūkšanos nieru kanāliņos
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta
- stera Sters
- krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai
- kraujmetrs Sters; krāvummetrs
- cipstiņš Stērste
- miežputniņš Stērste
- stārsta Stērste
- stārste Stērste
- stārstelis Stērste
- stārstene Stērste
- stārsteņš Stērste
- stārstiņš Stērste
- stērsta Stērste ("Emberizidae)
- sterste Stērste ("Emberizidae)
- stersts Stērste ("Emberizidae)
- stērsts Stērste ("Emberizidae)
- emberiza Stērstes
- emberizinae Stērstu apakšdzimta
- ammodramus Stērstu apakšdzimtas ģints
- certhidea Stērstu apakšdzimtas ģints
- pipilo Stērstu apakšdzimtas ģints
- plectrophenax Stērstu apakšdzimtas ģints
- sicalis Stērstu apakšdzimtas ģints
- spizella Stērstu apakšdzimtas ģints
- zonotrichia Stērstu apakšdzimtas ģints
- emberizidae Stērstu dzimta
- calcarius Stērstu dzimtas ģints
- piranga Stērstu dzimtas tangaru apakšdzimtas ģints
- svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu
- diehoskops Stetoskopa veids, ar kuru iespējams vienlaicīgi uztvert divas dažādas skaņas ķermeņa dažādās daļās
- dermatofons Stetoskopiska ierīce, ar kuru var uztvert asinsrites skaņas ādā
- stetofons Stetoskops
- stetopoliskops Stetoskops ar vairākām caurulēm lietošanai vairākiem klausītājiem vienlaikus
- autostetoskops Stetoskops sevis paša izklausīšanai
- Ranunculus stevenii Stevena gundega
- stibas Stiba
- stibens Stiba
- milinga Stiba, nūja
- spigulis Stiba, nūja
- strupenis Stiba, sitamais
- strūpenis Stiba, sitamais
- sporocybe Stibellu dzimtas ģints
- stibiņš Stibene (2)
- spidziņa Stibiņa
- antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda
- Pauliņa ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Pauliņu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Plataču-Stiebrīšu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Pulinka ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Stibrais ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Stībraišu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Stiebrīšu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Paulinka Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Pavlinka Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- Stibrīšu Stibrīšu ezers - Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
- stiedzēt Stīdzēt
- stiedzēties Stīdzēt
- talkāt Stīdzēt (2)
- stīgāt Stīdzēt, stiepties garumā, dzīt stīgas
- stīdzenieks Stīdzinieks
- aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem
- iestīdzēt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
- iestīgt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
- Stibrais ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Stībrais ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Stiebraiša ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Stiebriešu ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Stiebrīšu ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums
- stiebraine Stiebriens
- ochsenheimeriidae Stiebrkožu dzimta
- ochsenheimeria Stiebrkožu dzimtas ģints
- cephidae Stiebrlapseņu dzimta
- cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints
- chloropidae Stiebrmušu dzimta
- chlorops Stiebrmušu dzimtas ģints
- lipara Stiebrmušu dzimtas ģints
- oscinella Stiebrmušu dzimtas ģints
- striebot Stiebrot
- strobot Stiebrot (1)
- izstiebrot Stiebrot un pabeigt stiebrot
- stiebris Stiebrs
- stierbs Stiebrs
- striebs Stiebrs
- vengrs Stiebrs
- strops Stiebrs ar tukšu vidu
- strobulis Stiebrs, caurule
- venguris Stiebrs, kāts
- strungs Stiebrs, kāts, stublājs, kacens
- strungulis Stiebrs, kāts, stublājs, kacens
- žandra Stiebrs, niedre kas aug ūdenī
- lukstiņš Stiebrs, salms
- luksts Stiebrs, salms
- stubrājs Stiebrs, salms, kāts
- sturbs Stiebrs, stobrs
- stilbuks Stiebrs, stobrs, stublājs
- stiebriens Stiebru (niedru) audze
- trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā
- striega Stiegra
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.)
- stiegrs Stiegrains
- certa Stiegrains, zvēdrains koks; plankums, zvēdra
- fibrbetons Stiegrbetona veids, betons ar dažādu izturīgu materiālu fibru (10-50 mm garu šķiedru) piejaukumu
- dzīslojums Stiegrojums, arī līniju kopums (kādā materiālā)
- šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti
- stiegrcements Stiegrots cements
- stiegrojums Stiegru (2) kopums
- Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā
- štiens Stienis
- stierna Stienis
- stierne Stienis
- stiernis Stienis
- stiena Stienis (1)
- stiene Stienis (1)
- stiens Stienis (1)
- šķērsis Stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1)
- pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos
- dipins Stienis ar ko dzen zivis tīklā
- vilknis Stienis vienas vai vairāku mašīnas daļu vilkšanai
- kruks Stienis viras uzkarināšanai
- lādspieķis Stienis, ar kuru pulveris un lode tiek iegrūsti pa galu lādējama ieroča stobrā
- virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi
- vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru
- kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu
- daija Stienis, pālis upītes aizsprostiem, dambjiem
- bīstaklis Stienis, sišanai vai stumšanai
- bīsteklis Stienis, sišanai vai stumšanai
- bīstēkls Stienis, sišanai vai stumšanai
- lapiss Stienītī sapresēts sudraba nitrāts, "elles akmens", līdzeklis piededzināšanai
- steiņi Stieņi
- kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi
- kvadrātdzelzs Stieņu dzelzs ar kvadrāta šķērsgriezumu
- kvadrantdzelzs Stieņu profildzelzs ar šķērsgriezumu ceturtdaļaploces formā, ko lieto apaļu stabu sastādīšanai
- šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei
- garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni
- stieņveidīgs Stieņveida
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinieks Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinija Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai; treiliņš (1)
- rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai
- stieņmagnēts Stieņveida magnēts
- stanga Stieņveida priekšmets
- steks Stieņveida rīks (tēlniecībā, keramikā)
- savilce Stieņveida, parasti horizontāls, elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku
- rags Stieņveida, parasti izliekta, (kā) detaļa, elements (piemēram, satveršanai, turēšanai)
- stiepucis Stiepats
- spailis Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile
- spails Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile
- duktīls Stiepjams, kaļams
- strascicando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
- strascinando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
- plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā ķermeņa daļu)
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko)
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko)
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās)
- izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu)
- vilkt Stiepjot panākt, ka kļūst garāks
- pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā)
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko)
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- nosastaipīties Stiepjot, ceļot, nesot pārstiepties, arī nogurt
- plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu)
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam)
- paspīlēt Stiepjot, staipot nedaudz izplest, palielināt
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā)
- iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt (kur, piemēram, auklu)
- izstīvēties Stiepjot, velkot, arī valkājot kļūt garākam, platākam; izstiepties
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu)
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
- aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā)
- drāte Stieple
- drāts Stieple
- drote Stieple
- staipule Stieple
- stiepne Stieple
- stiepule Stieple
- fasonstiepule Stieple ar plakanu, pusapaļu, ovālu, trīsstūrainu, četrstūrainu, vairākstūrainu vai zvaigžņveida šķersgriezumu
- vindulis Stieple slazdā, pie kuras piestiprināta ēsma
- mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus
- reofors Stieple, kas savieno galvaniskas baterijas polus
- knīslis Stieple, ko iever cūkas degunā, lai tai neļautu rakt
- atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu)
- atstope Stieple, saite, kas savieno ratu priekšasi ar ilksi
- rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu
- stiepļveidīgs Stiepļveida
- stielēt Stiept
- stiepot Stiept
- stīmēt Stiept
- tempt Stiept (piem., ādu)
- aizstiept Stiept prom
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus)
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu
- atstiept Stiept šurp
- drīvēt Stiept un berzt (jaunu virvi)
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.); būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces)
- stīlēt Stiept, iespīlēt
- lēzēt Stiept, kārtot zvejas tīklu
- smalīt Stiept, nest
- stiknīt Stiept, vilkt
- vaids Stiepta, Šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
- vaids Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
- gāgas Stieptas (parasti zosu) balss skaņas
- gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas
- tratto Stiepti
- pagarai Stiepti (dziedāt)
- pavilkt Stiepti izrunāt
- gaudot Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku)
- uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko)
- aurot Stiepti kliedzot, saukt
- pavilkt Stiepti padziedāt
- vilkt Stiepti runāt
- tirato Stiepti, vilcinoties
- spriesties Stiepties
- garēties Stiepties garumā
- augt Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem)
- polimetrs Stiepts pants dzejā
- gaudīgs Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām)
- žēlabains Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu)
- line Stiga
- corda Stīga
- stiga Stīga
- strona Stīga
- zeida Stīga
- zeids Stīga
- stīdzene Stīga - auga vasa
- vengre Stīga (auga)
- madara Stīga (auga), vīte
- vīksne Stīga (auga), vīte
- tīteklis Stīga (auga), vīte (piemēram, zirņu, apiņu)
- cīpsla Stīga (augiem)
- līniņš Stiga 1
- liena Stiga, līnija mežā
- korda Stīga, metāla stieple
- stinga Stīga, šķiedra
- vīta Stīga, vasa
- stīgani Stīgans
- stignājs Stiglājs, staigns purvs
- Stiglava Stiglova - Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā
- stigmati Stigma
- stigmats Stigma 1
- stigmatea Stigmatea robertiani - ventūriju dzimtas sugas "Coleroa robertiani" nosaukuma sinonīms
- maikste Stigmiets
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko)
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām
- štigāt Stigot
- stiegt Stīgot, stīgoties
- viskoze Stigra, bezkrāsaina masa, ko iegūst no celulozes, sēroglekļa un sārma
- gvidrons Stīgra, melna viela, kas paliek pāri naftas destilācijas gaitā un no kā ražo bitumenu
- stīgrība Stigrība
- stīgrs Stigrs
- valkans Stigrs, viskozs (par šķidrumu, šķidru vielu)
- stīgrums Stigrums
- mukt Stigt
- mukties Stigt
- stiegt Stigt
- strēgt Stigt
- strigt Stigt
- smukt Stigt (purvā)
- grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā)
- striegt Stigt muklājā
- plakt Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem)
- stīginstruments Stīgu (mūzikas) instruments
- ponticello Stīgu balstiņš
- Stīgu ezers Stigu ezers Jaungulbenes pagastā
- arpa Stīgu instruments
- bandžolis Stīgu instruments
- džindžas Stīgu instruments
- ģingas Stīgu instruments
- kimbale Stīgu instruments
- riteņlira Stīgu instruments ar ģitārveida korpusu un ar rokturi darbināmu riteni lociņa lomā; griežamā lira; rata lira
- brača Stīgu instruments, alts; alta vijole
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu
- lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu
- anemohords Stīgu instruments, līudzīgs klavierēm, bet skan ar vēsmas palīdzību kā Aiola kokle
- talon Stīgu instrumentu lociņa spaile
- pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras
- scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā
- prīmārijs Stīgu kvarteta spēles vadītājs
- tastjēra Stīgu laipa stīgu instrumentos
- strings Stīgu lociņinstrumenti
- čells Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu
- žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki
- fīdele Stīgu lociņinstruments; Rietumeiropā pazīstams no 8. gs.
- steķītis Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); balstiņš
- balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis
- hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas
- vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls
- pašplūsma Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
- pašplūsme Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
- stikāļi Stikaļi
- stikājs Stikāns
- štikans Stikāns (1)
- stikats Stikāns (1)
- štikats Stikāns (1)
- stiklbetons Stikla betons
- slojnieks Stikla burka
- cilindrs Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai
- ciklostats Stikla cilindrs, kurā eksperimenta dzīvnieku griež ap vertikālo asi
- smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā
- akmeņi Stikla defekts - uguntura vai nesakusušu izejvielu ieslēgumi stikla masā
- svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā
- hialurģija Stikla fabrikācija
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā
- kalpaks Stikla kupols ēdamlietu aizsargāšanai
- diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu
- glāzšķūnis Stikla pūšanas darbnīca
- platēšana Stikla rūpniecībā - stikla slāņa pārvilkšana ar plānu citas krāsas stikla kārtiņu
- smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam)
- alseris Stikla sviesta trauks ar vāku
- SŠR Stikla šķiedras rūpnīca
- kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās)
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
- alseris Stikla trauks ar vāciņu
- polis Stikla trauks mušu ķeršanai
- karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe
- stiklenīca Stikla trauks, glāze
- cilenders Stikla trauks, kas aizsargā liesmu no vēja (lukturim, petrolejas lampai)
- stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam
- hialografika Stikla un citu caurredzamu masu mozaīka
- listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti
- panazlis Stikla vai sudraba soliņš naža uzlikšanai
- stiklots Stiklains (1)
- glāžains Stiklains (par acīm, skatienu)
- hialīns Stiklains, caurspīdīgs
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā
- koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai
- ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts
- glāzene Stiklene, ledus karamele
- hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints
- stiklenieks Stiklenieki
- stiklspolīte Stiklgliemezis
- vitrinidae Stiklgliemežu dzimta
- vitrina Stiklgliemežu dzimtas ģints
- glāznieks Stiklinieks
- stiklenieks Stiklinieks
- stikleris Stiklinieks
- pirokeramika Stiklkeramika, sitāls
- stiklporcelāns Stiklkeramika, sitāls
- glāzēt Stiklot
- rūtēt Stiklot logu
- pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs
- stiklpapiris Stiklpapīrs
- stiklaplasts Stiklplasts
- glāze Stikls
- glāzs Stikls
- šnifts Stikls
- stiklis Stikls
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju
- blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem
- ornamentālstikls Stikls ar ornamentētu virsmu
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes
- kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu
- poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs
- silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti
- priekšmetstikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu
- priekšmetstikls Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu
- stiklene Stiklspārnis
- sesiidae Stiklspārņu dzimta
- hialotipija Stiklspiedums
- stiklveidīgs Stiklveida
- stiklķermenis Stiklveida ķermenis
- pseidoglioma Stiklveida ķermeņa iekaisuma pazīmes, kas atgādina tīklenes gliomu
- hialīts Stiklveida ķermeņa iekaisums
- hialonikse Stiklveida ķermeņa punkcija
- tireokoloīds Stiklveida masa vairogdziedzera folikulos
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1)
- stiķots Stiķīgs
- štuks Stiķis (kāršu spēlē)
- stilatzars Stila atzarojums
- ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā
- šina Stilba kauls
- stalte Stilba kauls
- stilbellaceae Stilbella - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta
- dendrostilbella Stilbellu dzimtas ģints
- echinobotrium Stilbellu dzimtas ģints
- graphium Stilbellu dzimtas ģints
- isaria Stilbellu dzimtas ģints
- isariopsis Stilbellu dzimtas ģints
- stysanus Stilbellu dzimtas ģints
- tilachlydium Stilbellu dzimtas ģints
- trichurus Stilbellu dzimtas ģints
- stilbellales Stilbellu rinda
- cilkas Stilbi
- demzas Stilbi
- dimzeles Stilbi
- heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā
- tilbot Stilbot, ātri iet
- stilkāt Stilbot, iet
- ceica Stilbs
- dilbs Stilbs
- ilmiķis Stilbs
- stilba Stilbs
- stubulne Stilbs
- tilbs Stilbs
- stulms Stilbs (rokai vai kājai)
- stilms Stilbs, liels
- stulte Stilbs; kājas daļa starp ceļgalu un cisku
- koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas
- činka Stilbu kauls zem ceļgala locītavas; gurns, stilbs
- miesta Stiliņš, vieta
- amplifikācija Stilistikā - vairāku līdzīgu apzīmētāju lietošana, lai pastiprinātu parādības raksturojumu
- papildinformācija Stilistikā - valodas vienību stilistiskās un emocionālās ekspresivitātes elementi pretstatā jēdzieniskajam saturam jeb pamatinformācijai
- stilistiķis Stilistikas (1) speciālists
- morfostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu un gramatisko formu lietojuma stilistisko un emocionālo ekspresivitāti
- fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības
- epifora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) beigās
- anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā
- amorfa Stilistiska figūra - vārda vai vārdu savienojuma atkārtojums vairāku teikumu vai dzejas rindu sākumā
- hiperbatons Stilistiska figūra - vārdu pārstatījums, tādu vārdu attālināšana, kuriem dabiskajā vārdkārtā jāatrodas līdzās
- klimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. kāpinājumu
- antiklimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. samazinājumu
- sinestēzija Stilistiska figūra, ko veido epitets kopā ar apzīmējamo vārdu
- simploka Stilistiska figūra, kurā diviem runas posmiem ir vienāds sākums un vienādas beigas (anaforas un epiforas apvienojums)
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
- apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
- anadiploze Stilistiska figūra: teksta daļa (vārsma, teiciens) sākas ar vārdiem, ar kuriem beidzas iepriekšējā daļa
- stilisks Stilistisks
- asindetons Stilistisks izteiksmes līdzeklis - tiek izlaisti saikļi, lai atdzīvinātu un akcentētu runu, piem., "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju"
- simile Stilistisks izteiksmes līdzeklis - uzskatāms divu dažādu lietu, darbību vai izjūtu salīdzinājums
- reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums
- parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību
- histeroloģija Stilistisks paņēmiens - loģikas kļūda, proti, kādai darbībai vai parādībai sekojoša darbība vai parādība tiek minēta pirms pirmās darbības vai parādības, piem., "viņš nomira un izlaida garu"
- asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.)
- aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.)
- dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids
- stylites Stilites
- pastišs Stilizācija, parodijas vai pašparodijas veids; arī rakstīšanas veids, kas brīvi operē ar visdažādāko stilu, virzienu, strāvojumu elementiem, saliekot tos kopā "kā iznāk"
- legonga Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes
- stilpāt Stilpēt
- stimbāt Stilpēt
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas
- stimbans Stimbens
- stimbāns Stimbens
- stimbiņš Stimbēns
- stimulētājs Stimulators
- biostimulators Stimulators, kas veicina dzīvības procesus
- betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas
- bensedrīns Stimulējošs līdzeklis, pieskaitāms narkotiskām vielām, amfetamīns
- apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš
- stindzīgs Stindzinošs (2)
- pārstīvēt Stingam, stīvam kļūt
- saķepināšana Stingas telpiskas struktūras veidošana, uzsildot dispersus, birstošus materiālus līdz temperatūrai, kas ir zemāka par materiālu kušanas temperatūru
- uzblensties Stingi lūkototies
- stāvkocis Stingra auduma taisni sieviešu svārki
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem
- leģisms Stingra likuma burta ievērošana
- vosus Stingra mālzeme
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu)
- lekcija Stingra pamācība mutvārdos, moralizēšana, arī nosodīšana, rāšana
- observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni
- bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti
- konfesionālisms Stingra savas konfesijas īpatnību ievērošana
- preskriptīvisms Stingra sekošana priekšrakstiem
- literālisms Stingra turēšanās pie burta, nemaz vērību negriežot uz iekšējo saturu
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa
- pastumkāt Stingrāk saspiest
- birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst)
- diktai Stingri
- grodīgi Stingri
- durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko)
- apbalzīties Stingri apbāzīt sev segu
- nodievoties Stingri apgalvot, apzvērēt
- savilkt Stingri apņemot ar ko, sastiprināt, sasaistīt (kā) daļas
- atspert Stingri atbalstīt (kājas)
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai)
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena)
- sasperties Stingri atsperties
- ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult
- drīzināt Stingri brīdināt, noteikt, pieteikt (ka kas jādara, kur jāiet u. tml.)
- zeģināt Stingri brīdināt, pateikt, noteikt
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- nostrostēt Stingri nobārt
- nostrutēt Stingri nobārt
- nobiktēt Stingri nobārt; nostrostēt
- nostrostot Stingri nobrīdināt
- sadrīzināt Stingri nobrīdināt, pieteikt (ka kas jādara); arī sabārt
- satimerēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt
- satribulēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt
- nodrīzināt Stingri nobrīdināt; noteikt (kas jādara, kur jāiet u. tml.)
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt)
- sazvērēties Stingri nolemt vērsties (pret kādu); arī vērsties (pret kādu)
- notiept Stingri noliegt, apstrīdēt
- notincināt Stingri nopratināt, iztaujāt
- nobraņīt Stingri norāt
- nodrāvēt Stingri norāt
- nobačkāt Stingri nostampāt, nomīdīt (siena vezumu)
- strindzināt Stingri nostiept
- piekarpīties Stingri nostiprināties, pieturēties
- forma Stingri noteikta (rīcības, darbības u. tml.) kārtība
- disciplīna Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības ievērošana
- etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti
- dzelžains Stingri noteikts, arī nemaināms
- dzelzs Stingri noteikts, arī nemaināms
- nodracīt Stingri piekodināt
- pieēsties Stingri piesūkties, iekosties (par dzīvniekiem)
- piedrīzināt Stingri pieteikt
- piezeģināt Stingri pieteikt
- piekodināt Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara)
- nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu)
- piestrostēt Stingri pieteikt, piekodināt
- saposīt Stingri sabārt, izlamāt
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko)
- sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos)
- sasprundzelēt Stingri sasaitēt un nostiprināt ar sprūdu, sprunguli
- nostilpāt Stingri sasiet, nosiet
- nokrampt Stingri satvert
- uzkrampēt Stingri satvert (laužoties)
- sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos)
- grīzte Stingri savērpta dzija
- iestilpēt Stingri savilkt
- saņaukt Stingri savilkt
- sasprādzēties Stingri savilkt sprādzes un nostiprināt
- sastrindzināt Stingri savilkt, nospriegot
- greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija
- grožs Stingri savīts
- grods Stingri savīts, savērpts
- durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām
- misurato Stingri taktī, pēc ritmiski "brīvākas" epizodes
- stumburēt Stingri un neatlaidīgi skubināt
- gunīt Stingri uzmanīt
- izspangot Stingri uzpampt, izstiept
- griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības
- trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt
- triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2)
- triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda)
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda)
- sasažņaugties Stingri, cieši aptīt, apsiet sev (ko) visapkārt, parasti ap vidukli
- iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā)
- spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā)
- žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām)
- izausināt Stingri, cieti ar kādu apieties
- uzstāvēt Stingri, neatlaidīgi pieprasīt (piemēram, lai ko dara, izpilda)
- stricte Stingri, noteikti, uz mata
- stilli Stingri, taisni; stipri; nesvārstoties, nešūpojoties
- auši Stingri, varonīgi
- dzedrums Stingrība
- stengrība Stingrība
- stūrnavība Stingrība, noteiktība
- krampīgs Stingrs
- neļodzīgs Stingrs
- strings Stingrs (1) - noteikts, prasīgs, nelokāms; arī bargs
- strings Stingrs (2) - tāds, kas ir cieši, stabili sasaistīts, nostiprināts; ciešs
- drāziens Stingrs bāriens, rājiens
- apņēmība Stingrs nodoms; apņemšanās
- strogas Stingrs rājiens
- iekša Stingrs, arī ciets raksturs
- bargs Stingrs, arī nežēlīgs (par spriedumu, sodu)
- smags Stingrs, arī nežēlīgs (parasti par tiesas spriedumu, sodu)
- dziedrs Stingrs, bargs
- grīnīgs Stingrs, bargs
- katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons
- centrs Stingrs, bargs, saīdzis, skarbs
- gruntszeme Stingrs, blīvs zemes slānis, kārta
- raupjš Stingrs, ciets (par matiem, apmatojumu)
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām)
- spraigs Stingrs, elastīgs (par organisma daļām, piemēram, par muskuļiem, ādu)
- spraigs Stingrs, elastīgs (parasti par kā virsmu)
- ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas
- nepielūdzams Stingrs, nelokāms (piemēram, savās prasībās)
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām)
- fundēts Stingrs, nostiprināts
- ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu)
- apodeiktisks Stingrs, noteikts, pierādāms, neapgāžams
- spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs
- grods Stingrs, noturīgs; mērķtiecīgi, skaidri veidots
- cieteņš Stingrs, resns (par matiem, apmatojumu)
- ciets Stingrs, resns (par matiem, apmatojumu)
- sarains Stingrs, rupjš (par matiem)
- sars Stingrs, rupjš mats (cilvēka apmatojumā)
- sars Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmatojumā)
- sukrs Stingrs, sparīgs
- krāģīgs Stingrs, stabils
- denkts Stingrs, stingri savilkts
- stengrs Stingrs, stiprs, izturīgs
- stringts Stingrs, stīvs
- steģerīgs Stingrs, vingrs
- stringums Stingrums
- tvirtība Stingrums, izturība
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- reciditāte Stings nekustīgums
- vinilplasts Stings termoplastisks polimērmateriāls, ko gatavo no neplastificēta polivinilhlorīda; lieto par konstrukcijmateriālu, kā arī celtniecības profilu, cauruļu un iesaiņojuma materiālu ražošanai
- stindzēt Stingt
- stringt Stingt
- stīvumkrampji Stingumkrampji
- tetāns Stingumkrampji
- tetānuss Stingumkrampji
- rigiditāte Stingums
- stinga Stingums 1
- stingme Stingums 1
- stinkstēt Stinkšēt
- stērste Stīpa
- stiepa Stīpa
- stīpe Stīpa
- žārklītis Stīpa
- drones Stīpas
- stiepāt Stīpāt
- stīpēt Stīpāt
- stībeņķis Stīpbeņķis jeb stīpradzis
- stīpa Stipendija
- stipe Stipendija
- stīpis Stipendija
- stipuška Stipendija
- grants Stipendija, piemēram, studentiem
- gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus)
- stīpedžess Stīplčezs
- stiplčeze Stīplčezs
- incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu
- stērstēt Stīpot
- pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna
- Stīpoints Stīppoints - zemesrags Austrālijas rietumos
- agrārnemieri Stipra agrārkustība
- hematoreja Stipra asiņošana
- pilns Stipra dzēruma pakāpē
- noplaukot Stipra iedeguma rezultātā kārtot un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam (āda) kārto un nolobās
- splanhnomegālija Stipra iekšējo orgānu palielināšanās
- splanhnomikrija Stipra iekšējo orgānu samazināšanās
- urari Stipra inde, ko indiāņi dabū no kāda auga sulas
- ceiziņš Stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai
- svelme Stipra karstuma sajūta
- plājiens Stipra lietus gāze
- bļīkstēt Stipra lietus skaņu atdarinājums
- orplīne Stipra līne (kaņepāju trose), kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk vai ieņem
- varptrose Stipra līne vai trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
- ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
- sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
- atrubons Stipra reibuma stāvoklis
- atrubs Stipra reibuma stāvoklis
- bezfilma Stipra reibuma stāvoklis
- vīze Stiprā salā zemē izveidojusies plaisa
- mančestris Stipra samtveida kokvilnas drāna
- smirdoņa Stipra smaka
- brāga Stipra tērauda vai zāļu trose, kas apvilkta ap kuģa virsbūves daļu
- slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā); alkas
- orptrose Stipra trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
- tauriski Stipra un kareiviska Alpu tauta 2. un 1. gs. p. m. ē.
- izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā)
- izslāpums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā); izsalkums (2)
- sīpa Stipra vētra
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt
- špagats Stipra, parupja aukla
- dvinga Stipra, reibinoša smarža
- tvans Stipra, reibinoša smarža
- tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā
- tvīksme Stipra, skurbinoša smarža
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi
- degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts
- VEF Stiprais bolivārs; Venecuēlas Bolivāra Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
- atzailis Stiprāk sazēlusi vieta rudens sējā vai pavasara kūlā
- pavairāk Stiprāk, intensīvāk u. tml. nekā vajadzīgs
- kontruzbrukums Stiprākā pretdarbība uzbrukumam
- kakodilcianīds Stiprākais nāveklis starp kakodila preparātiem, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; iedarbojas uz elpošanas orgāniem, plaušām, acīm un nerviem
- haimoftalms Stiprāks asins izplūdums acs dziļākās daļās, sevišķi stiklķermenī, biežāk pēc smagiem acs ievainojumiem
- kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos
- šņorka Stipras iesnas
- jeniņas Stipras kokvilnas bikses
- zhirak Stipras tabakas maisījums ūdenspīpēm
- diktai Stipri
- smeļi Stipri
- valtis Stipri
- valtus Stipri
- sakliegties Stipri, arī ilgāku laiku kliegt; stipri, arī ilgāku laiku kliegt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt; stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu
- pupucis Stipri, biezi satīstīts, satuntuļots cilvēks
- kupāt Stipri, lielā kārtā snigt
- kupināt Stipri, lielā kārtā snigt
- parlieku Stipri, ļoti
- negants Stipri, ļoti, ārkārtīgi
- tvanīgs Stipri, reibinoši smaržīgs
- tvanēt Stipri, reibinoši smaržot
- tvanot Stipri, reibinoši smaržot; tvanēt (2)
- kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem
- valido Stipri, spēcīgi
- stengri Stipri, stingri
- uzragi Stiprinājumi, kas satur kopā skalu jumta spāres
- juvantia Stiprināšanas līdzeklis, ārstniecības līdzekļi, ko liek klāt citu pastiprināšanai
- krepīt Stiprināt
- stiprēt Stiprināt
- stiprot Stiprināt
- stirstīt Stiprināt
- stiprināties Stiprināt (1) sevi
- spraust Stiprināt (kādu veidojumu), virzot (tajā) ko tievu, smailu
- spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
- klambarēt Stiprināt ar skavām
- klamburot Stiprināt ar skavām
- špēlēt Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles)
- špeiļot Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles); špeilēt, tapiņot
- līstēt Stiprināt klāt līstes
- kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu
- stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā)
- sablankot Stiprināt un pabeigt stiprināt blankas (stāvbūves sienās)
- stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku
- vienot Stiprināt, saistīt (kopā)
- klambarot Stiprināt, savienot ar skavām
- armēt Stiprināt, stiegrot
- bomba Stiprināta vīna pudele (0,7 l)
- stirkāties Stiprināties
- stengrot Stiprināties un kļūts stingrākam
- stengrēties Stiprināties, skopot spēkus
- stiproties Stiprināties, spēcināties
- stingrināties Stiprināties; atgūt spēkus
- ļurļaks Stiprināts alus
- ļurļaks Stiprināts pašmāju vīns
- lielvaris Stiprinieks
- osilaks Stiprinieks
- raceklis Stiprinieks
- raciknis Stiprinieks
- spēkoņa Stiprinieks
- stiprenieks Stiprinieks
- stiprrocis Stiprinieks
- jaudasvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
- ozolvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
- izzveltēt Stipris sist, pērt
- sabrīgs Stiprs
- spārts Stiprs
- spēkonīgs Stiprs
- spēkots Stiprs
- strips Stiprs
- skobris Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu)
- skobrs Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu)
- drapīgs Stiprs (par degvīnu); drosmīgs, uzņēmīgs, izveicīgs
- skaudrs Stiprs (par sāpēm); tāds, kas izraisa stipras sāpes
- stingrs Stiprs (parasti par alkoholisku dzērienu)
- dūšīgs Stiprs (parasti par lietu, vēju, salu)
- šlubrikans Stiprs alkoholiskais dzēriens
- viskijs Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko parasti ražo no graudiem un kas pasaulē ir izplatījies no Anglijas, Skotijas un Īrijas
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi)
- spirtīgs Stiprs alkoholisks dzēriens
- spirtots Stiprs alkoholisks dzēriens
- ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
- rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos
- zibsnis Stiprs alus
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras
- svelme Stiprs aukstums
- svela Stiprs aukstums; stiprs sals
- provis Stiprs brandvīns; brandvīns
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs
- čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5)
- cietais Stiprs cilvēks
- ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā
- želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts
- švarba Stiprs gars pirtī
- sakade Stiprs grūdiens
- nodegums Stiprs iedegums
- svelme Stiprs karstums
- žars Stiprs karstums
- kvelme Stiprs karstums, svelme
- spelte Stiprs karstums, tveice
- spelts Stiprs karstums, tveice
- sviloņa Stiprs karstums; arī svelme
- kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
- kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
- baušlaks Stiprs klepus
- džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns
- suņkūla Stiprs pēriens
- vājredzība Stiprs redzes vājums
- spregonis Stiprs sals
- stindzenis Stiprs sals
- vērdoņa Stiprs sals
- kailsals Stiprs sals bez sniega (parasti ziemas sākumā)
- sprēgunis Stiprs sals, sprēgoņa
- sprēgoņa Stiprs sals; sprēgonis
- sprēgonis Stiprs sals; sprēgoņa (2)
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- zalbe Stiprs trieciens
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt
- vētri Stiprs vējš
- peizums Stiprs vējš, vētra
- marsala Stiprs vīns no Sicīlijas
- dambis Stiprs vīrietis
- parensts Stiprs, ciets
- krampīgs Stiprs, enerģisks, spēcīgs
- baigs Stiprs, intensīvs (par parādībām dabā, norisēm materiālajā pasaulē)
- lodens Stiprs, izveicīgs
- vingris Stiprs, jauns, lokans puisis
- smags Stiprs, koncentrēts, arī reibinošs (parasti par smaržu)
- smaļš Stiprs, krietns, slaids, smalks
- skalbs Stiprs, liels
- rimts Stiprs, liels, krietns
- rints Stiprs, liels, krietns
- drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību)
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums
- drukts Stiprs, plecīgs, neveikls, lempīgs
- afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē
- tvanīgs Stiprs, reibinošs (par smaržu)
- portvīns Stiprs, salds vīnogu vīns
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm
- auris Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš
- tvīksmīgs Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmains (1)
- tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmīgs (1)
- dikts Stiprs, spēcīgs
- ķētrīgs Stiprs, spēcīgs
- kremīgs Stiprs, spēcīgs
- lielvarītis Stiprs, spēcīgs
- zukrs Stiprs, spēcīgs
- grauzds Stiprs, spēcīgs (parasti par pērkona radītu troksni)
- sabrs Stiprs, spēcīgs, varens
- denkts Stiprs, stingrs, iznesīgs
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas
- tveikme Stiprs, tvaiku radīts karstums
- stendzīgs Stiprs, veikls; straujš, ātrs
- čili Stipru garšvielu sajaukums, kurā galvenās sastāvdaļas ir Kajenas pipari, parasta piedeva meksikāņu virtuvē
- neprāts Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums
- krepte Stiprums
- spārtums Stiprums
- trēda Stiprums, spēks
- stīpotājs Stīpu licējs (mucinieka palīgs)
- stipulatio Stipulācija
- stīpveidīgs Stīpveida
- rauceklis Stīpvilcis - mucenieka darbarīks stīpu savilkšanai
- stirājs Stirāji
- tirāji Stirāji, zirnāji
- stiraks Stirakss
- storaks Stirakss
- styrax Stirakss
- Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- štīrborts Stīrborts - labais borts
- stīrināties Stirināties
- stirgstēt Stirkšēt
- stirkšēt Stirkšķēt
- stirkstēt Stirkšķēt
- štirkstēt Stirkšķēt
- virkšēt Stirkšķēt
- virkšēties Stirkšķēt
- virkšķēt Stirkšķēt
- virkšt Stirkšķēt
- stirkšināt Stirkšķināt
- virkšināt Stirkšķināt
- virkšķināt Stirkšķināt
- virkšis Stirkšķis
- virkšķis Stirkšķis
- virkšoņa Stirkšķis
- stirkstoņa Stirkšķoņa
- stirne Stirna
- stirnins Stirna
- Kozlovica Stirna, Daugavas pieteka
- Kozlovka Stirna, Daugavas pieteka
- Dauguļu upe Stirna, Daugavas pieteka
- Stierna Stirna, Daugavas pieteka
- Stirenka Stirna, Daugavas pieteka
- Stirnauka Stirna, Daugavas pieteka
- stirnāda Stirnas āda (parasti kažokāda)
- stirnēns Stirnas mazulis
- Stirnu purvs Stirnas purvs Valmieras novadā
- mežāzis Stirnāzis
- Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- Rucēnu ezers Stirnezers, ezers Sausnējas pagastā
- Stirnu ezers Stirnezers, ezers Sausnējas pagastā
- Stirnian Stirniene
- Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā
- Styrniszki Stirnišķu muiža, kas atradās Skaistas pagastā
- Stirnu ezers Stirns, ezers Kalniešu pagastā
- Stirnas ezers Stirns, ezers Kalniešu pagastā
- stirnāzis Stirnu āzis
- stirnuāzis Stirnu āzis
- buciņš Stirnu āzis, briedis
- stirnbuks Stirnu buks
- stirnubuks Stirnu buks
- redeles Stirnu vai staltbriežu barotava
- Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē
- Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
- rūži Stirpa
- stirba Stirpa
- stirta Stirpa
- stirte Stirpa
- zvirpa Stirpa
- cirpa Stirpa, četrstūraina iegarena siena kaudze
- rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem)
- tirpa Stirpa, kaudze
- rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai
- sirpa Stirpa, labības guba
- spirts Stirpa, labības kaudze
- starpiņš Stirpas pēdējā starpa (posms)
- Lavīzīte Stirve, Līčupes pieteka Zaubes pagastā
- Ķūžupīte Stirves labā krasta pieteka Zaubes pagastā, iztek no Ķūžu ezera
- stīvdrāna Stīvaudums
- stīvdrēbe Stīvaudums
- klejonka Stīvdrēbe
- šteifleins Stīvdrēbe
- stīvinis Stīvenis
- stīrēties Stīvēties
- stručīties Stīvēties ap smagu priekšmetu, ko nevar pacelt
- čiknīties Stīvēties, pūlēties
- saķeburot Stīvi un neveikli saiet kopā
- rēzēt Stīvi uzsliet, nolikt taisni
- atstibīt Stīvi, bet ļoti ātri atnākt
- aizstuģīt Stīvi, klibojot aiziet
- atstuģīt Stīvi, neveikli atnākt (par mazu bērnu)
- iedimzāt Stīvi, neveikli ieiet
- stuburot Stīvi, neveikli iet
- stevedors Stividors
- štividors Stividors
- stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties
- izstuburot Stīviem, neveikliem soļiem iziet
- krapmalēt Stīvināt ar cieti (apģērba gabalu)
- steivs Stīvs
- stūrns Stīvs
- staģis Stīvs cilvēks; tūļīgs cilvēks
- stīvnica Stīvs zirgs
- stīvuicis Stīvs zirgs
- krinolīns Stīvs, apretēts kokvilnas vai linu audekla pinuma audums
- bīkšis Stīvs, kūtrs cilvēks
- bīstēgs Stīvs, kūtrs cilvēks
- bīstēks Stīvs, kūtrs cilvēks
- klambars Stīvs, neveikls cilvēks
- lumeika Stīvs, neveikls cilvēks
- stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks
- tuimeklis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks
- tuimis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks
- tuīms Stīvs, notirpis
- rigids Stīvs, sastindzis
- straps Stīvs, sastindzis, taisns
- stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs
- ģestrs Stīvs, stingrs, nelīdzens, ass
- stīvens Stīvs, stings
- slumps Stīvs, stīvām kājām (par dzīvniekiem)
- stipins Stīvs, vecs cillvēks
- stibiķis Stīvs, vecs zirgs; bērns, kurš cenšas staigāt
- sastērķelēts Stīvs; formāls
- tetanus Stīvuma krampji; stingumkrampji
- stīvība Stīvums
- stūrnums Stīvums (piemēram, attiecībās)
- Erica x stuartii Stjuarta ērika
- Rakiura Stjuarta sala, trešā lielākā Jaunzēlandes sala
- stjuartese Stjuarte
- stuartese Stjuarte
- bortpavadone Stjuarte (lidaparātā)
- stevards Stjuarts
- stevarts Stjuarts
- steward Stjuarts
- stjuards Stjuarts
- stuarts Stjuarts
- stuerts Stjuarts
- stelpieši Stlepes pagasta apdzīvotās vietas "Stelpe" iedzīvotāji
- pablīzt Stngri nomīdīt
- lēcienlīnija Stobra ass turpinājuma līnija, šāviņam (lodei) atstājot stobru
- kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem)
- piešaude Stobra pareizā stāvokļa noteikšana, izdarot izmēģinājuma šāvienus
- griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
- strobains Stobrains
- tubificidae Stobriņtārpi
- limnodrilus Stobriņtārpu dzimtas ģints
- piloscolex Stobriņtārpu dzimtas ģints
- psammoryctes Stobriņtārpu dzimtas ģints
- stobriņveidīgs Stobriņveida
- epifīze Stobrkaula gals
- metafizīts Stobrkaula metafīzes iekaisums
- stobri Stobrs
- strobs Stobrs (šautenei)
- rete Stobru rete - ūdens klajs ezerā, kur neaug niedres
- stobrveidīgs Stobrveida
- stobrkauls Stobrveida kauls
- striebulis Stobrveida stublājs; augs ar šādu stublāju
- conioselinum Stobuļi
- stoderis Stodere
- štoders Stodere
- stodrs Stodere
- Stagāršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
- Stagoršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
- Stohoda Stohida - upe Ukrainā, tās krieviskais nosaukums
- stoiķis Stoicisma (1) piekritējs
- apātija Stoicisma ētikas ideāls
- sinkatateze Stoiķiem aktīva piekrišana kādam spriedumam, kas pamatojas evidencē vai kādā neatvairāmā t. s. kataleptiskā priekšstatā
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu"
- hēgemonikon Stoiķu mācībā vienotā un saprātīgā dvēseles daļa, sevišķi domāšana un apzinīgā griba
- stākers Stokers
- Holmia Stokholma
- Sulna Stokholmas pilsētas daļa ("Solna"), kas agrāk bija atseviška pilsēta, 78600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Ārlanda Stokholmas starptautiskā lidosta (_Arlanda_), \~40 km no Stokholmas
- St Stokss (kinemātiskās viskozitātes mērvienība)
- Stabi Stolbi - rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā
- Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
- Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums
- artikulators Stomatoloģijā lietojams aparāts, kas ar ģipša modeļiem atdarina žokļu dabiskās košļāšanas kustības
- mezio- Stomatoloģijā norāda uz saistību ar zoba meziālo virsmu vai zoba dobuma meziālo sienu
- parodontoloģija Stomatoloģijas nozare par parodonta slimībām
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi
- gnatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas pētī žokļu un košļāšanas sistēmas anatomiju, histoloģiju, fizioloģiju un patoloģiju, kā arī slimību diagnostiku un ārstēšanu
- stomatologs Stomatoloģijas speciālists
- bošķīgs Stomīgs
- stomas Stomīšanās, vilcināšanās
- stomība Stomīšanās, vilcināšanās
- stomulība Stomīšanās, vilcināšanās
- stomi Stomīšanās, vilcināšanās; stomas
- stumstīties Stomīties
- nostomīties Stomoties noteikt, pateikt
- izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt
- stompat Stompēt
- Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā
- stona Stons
- stouns Stons
- štop Stop
- savilcis Stopa aukla
- kortelis Stopa ceturtdaļa
- Stopiushof Stopiņi
- Kurtenhof Stopiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
- līcenieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- līcieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- silzemnieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Silzemnieki" iedzīvotāji
- stopinieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Stopiņi" iedzīvotāji
- breksieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Brekši" iedzīvotāji
- cekulieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cekule" iedzīvotāji
- juglieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji
- liepziedieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji
- rumpieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpji" iedzīvotāji
- sauriesieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Saurieši" iedzīvotāji
- sauriešnieki Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Saurieši" iedzīvotāji
- ulbrocieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ulbroka" iedzīvotāji
- Stopinskaja Stopiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Kurtenhof Stopiņu pagasta bijušais nosaukums vāciski
- īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties
- štoperis Stoppulkstenis
- stulps Stops - \~1,3 l trauks
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces
- līksts Stops bultu šaušanai
- stopa Stops šaušanai
- storaks Storaksi
- Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- storting Stortings
- ancipenser Storu dzimtas ģints
- huso Storu dzimtas ģints
- acipenseriformes Storveidīgie - kaulzivju klases kārta
- store Storveidīgo kārtas dzimta ("Acispenseridae"), 4 ģintis, 24 sugas
- stostulīgs Stostīgs
- taukšķis Stostīgs, stomīgs cilvēks
- disfēmija Stostīšanās
- spazmofēmija Stostīšanās
- laringospazmopsellisms Stostīšanās balsenes spazmas dēļ
- guturotetānija Stostīšanās sakarā ar balsenes spazmu, izrunājot skaņas "g" un "k"
- disilabija Stostīšanās veids, kurā grūti izrunāt kādu noteiktu zilbi
- labiālisms Stostīšanās veids, kurā grūtības rada lūpeņu izruna
- batārisms Stostīšanās, valodas raustīšana
- logoneiroze Stostīšanās, viens no smagākajiem runas traucējumiem
- murmis Stostītājs
- stostiņš Stostītājs
- stosts Stostītājs
- stots Stostītājs
- mosts Stostītājs, lempis, tūļa
- aizavilkties Stostīties
- aizieties Stostīties
- drūvēties Stostīties
- gāstīties Stostīties
- minstīties Stostīties
- mulmēt Stostīties
- nostīt Stostīties
- nostīties Stostīties
- rimstīties Stostīties
- šteberēties Stostīties
- stebēties Stostīties
- štebēties Stostīties
- štoterēt Stostīties
- tokstīties Stostīties
- toterēt Stostīties
- apraustam Stostīties (vai šļupstēt)
- kāķelēt Stostīties, neskaidri runāt, šļupstēt; pļurkstēt
- mostīt Stostīties, nespēt pareizi izteikt
- mostīties Stostīties, nevarēt izrunāt
- mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt
- tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
- tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
- tutelēt Stostīties, stomīties
- bibināt Stostīties, stomīties, pļāpāt, neskaidri runāt
- atsostīties Stostoties atbildēt
- iztoterēt Stostoties izrunāt
- iztutelēt Stostoties izteikt
- aizstostīties Stostoties nonākt (runā)
- nostostīties Stostoties noteikt, pateikt
- balbus Stosts, cilvēks, kas stostās
- tartaļja Stosts, komiska rakstura tēls neapoliešu tautas teātrī; vēlāk ieviesies vispār Itālijā un Francijā
- Stolbci Stovbci - pilsēta Baltkrievijā
- anoopsija Strabisma forma, kurā acs pavēršas uz augšu
- strabotomija Strabisma labošanas operācija
- slimokase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimo kase
- dzaofani Strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnā "kultūras revolūcijas" (1966.-1970. g.) laikā
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus
- izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai
- uzsist Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot
- sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt
- nokaķēties Strādājot ar namdara kaķi nogurt
- danākt Strādājot ar pārvietošanos saistītu darbu, panākt (kādu)
- blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties
- sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko)
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu); nopelnīt
- iestrādāties Strādājot iegūt darba iemaņas
- sapelnīt Strādājot iegūt iespēju par saņemto samaksu iegādāties, nopirkt (ko)
- uzņemt Strādājot kāpināt, parasti līdz kādai pakāpei (darba tempu)
- sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt
- diršļāt Strādājot nemērķtiecīgi steigties
- izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties
- izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties
- paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties
- saslaukt Strādājot par slaucēju, nopelnīt
- pārsažņaugties Strādājot pārpūlēties
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu)
- tullēt Strādājot slinkot
- dirāt Strādājot vai vingrojot strauji, ātri kustināt visus locekļus
- tūpļāties Strādājot vairākkārt locīties, tupties
- norumbēt Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
- norumbēties Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
- iestrādāt Strādājot, darba procesā iegūt (kādu rezultātu)
- iestrādāt Strādājot, darba procesā izveidot, pilnveidot
- sakustēt Strādājot, darbojoties sapelnīt
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus)
- piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu); nopelnīt (ko) papildus
- piepelnīties Strādājot, pelnot iegūt sev papildu materiālos līdzekļus
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt
- stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai
- teledarbs Strādāšana ārpus darbavietas (galvenokārt mājas), izmantojot datoru un telefonu; viena no modernām darba attiecību formām
- mežošana Strādāšana mežā
- paraušana Strādāšana, darbošanās
- dzievāt Strādāt
- dzievot Strādāt
- išačiķ Strādāt
- kniedēt Strādāt
- pahaķ Strādāt
- rubīt Strādāt
- rullēt Strādāt
- šancēt Strādāt
- šansēt Strādāt
- snāt Strādāt
- šrubīt Strādāt
- strāzdāt Strādāt
- vtikaķ Strādāt
- šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- budžināties Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle); darboties ar ko sīku, nenozīmīgu
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā)
- timerēt Strādāt (ko smalku, bez lielas fiziskas piepūles)
- dienēt Strādāt (valsts iestādē)
- nostrādāt Strādāt (visu laikposmu) un pabeigt strādāt
- slīmestēt Strādāt ar amatnieku darbarīku - slīmestu; apstrādāt (priekšmetu, detaļu) ar slīmestu
- kablīt Strādāt ar cērti
- dakšāt Strādāt ar dakšām
- ķellāt Strādāt ar ķelli, apmest
- šaufelēt Strādāt ar liekškeri
- drēksties Strādāt ar maziem panākumiem
- atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu)
- vīlēties Strādāt ar vīli
- negot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties
- neģot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties
- cirst Strādāt ātri un mērķtiecīgi
- muļināties Strādāt bez īstiem panākumiem
- vēplēt Strādāt bez nopietnas attieksmes pret darbu
- kankāties Strādāt bez panākumiem
- stružīt Strādāt bez pārtraukumiem un bez kurnēšanas, tā sakot flegmatiski
- gurņāties Strādāt bez rezultātiem
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanas
- diberēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
- timerēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
- čibināt Strādāt kādu nelielu darbu viegli, bez piepūles
- ķibināties Strādāt kādu sīku darbu ar pirkstiem, skrubināt
- brožāties Strādāt kādu zemes darbu, kuru darot kļūst netīrs
- tūlēties Strādāt lēnām, nesteidzīgi; nodarboties ar sīkumiem, nevajadzīgām lietām
- dastrādāt Strādāt līdz kādam laikam
- līdzstrādāt Strādāt līdzi, piedalīties kopējā darbā
- remesot Strādāt namdara darbus
- vangāt Strādāt neapstājoties
- poļļāties Strādāt netīru darbu
- rušķēt Strādāt netīru darbu
- piestrādāt Strādāt papildus, lai piepelnītu
- dienēt Strādāt par kalpu, kalponi; kalpot (pie privātas personas)
- kuģot Strādāt par kuģa komandas locekli
- šinderēt Strādāt par mēslu izvedēju vai atkritumu savācēju
- izdampēt Strādāt pie labības kulšanas (vairākās vai visās vietās)
- līkstīties Strādāt salīkušam, locīties
- ņorkšķēt Strādāt sarežģītos, maz piemērotos apstākļos
- ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess
- špundēties Strādāt smagu darbu
- peinēties Strādāt smalku, sarežģītu, bet nevajadzīgu darbu
- dastrādāt Strādāt tik ilgi, līdz rodas iespēja saņemt pensiju
- stulbēties Strādāt tumsā
- pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu)
- ķēkšot Strādāt virtuvē
- virčaptēt Strādāt virtuvē, gatavot ēst
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
- kustēt Strādāt, darboties
- kustēties Strādāt, darboties
- muities Strādāt, darboties (bez redzama rezultāta)
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā
- plēst Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm
- jemties Strādāt, darboties, pūlēties, parasti enerģiski
- ķīpāties Strādāt, darboties, velkot, ceļot, nesot (ko smagu)
- kābakāties Strādāt, darīt (ko) nepietiekami mērķtiecīgi
- dzīvāt Strādāt, darīt darbu
- halturēt Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu; strādāt, lai viegli nopelnītu
- pelnīt Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko)
- kruķēties Strādāt, nopūlēties
- vīlēt Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka
- būt uz kājām Strādāt, rosīties
- stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus
- sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (noteiktu, arī nepieciešamu naudas summu, atlīdzību)
- pelnīties Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību
- ražāt Strādāt; darboties
- vazot Strādāt; strauji sākt strādāt
- strādinīca Strādīga sieviete
- paurēties Strādīgi un taupīgi dzīvojot kļūt pārticīgam
- eņģīgs Strādīgs
- mūdīgs Strādīgs
- ūkša Strādīgs cilvēks
- uzcensīgs Strādīgs, centīgs
- strādība Strādīgums
- strāzdināt Strādināt
- strādenīca Strādniece
- darbenīca Strādniece (klaušās)
- darbenīce Strādniece (klaušās)
- panteniece Strādniece uz siena (āboliņa, salmu u. tml.) panta, kas piemīda (sapresē) sakrauto
- enkurnieki Strādnieki, kas saņem ostā ienākušos plostus
- čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības
- dzievenieks Strādnieks
- dzīvenieks Strādnieks
- kruķis Strādnieks
- strādenieks Strādnieks
- strānieks Strādnieks
- apmetējs Strādnieks - apmešanas darbu speciālists
- pliskavpolītis Strādnieks - ienācējs no Pleskavas
- nesējs Strādnieks (dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu
- algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu
- matrozis Strādnieks (tirdzniecības, pasažieru) kuģa klāja komandā
- dokers Strādnieks dokā, kuģu būvētavā, krāvējs ostā
- kokstrādnieks Strādnieks kokrūpniecībā
- jēmējs Strādnieks kulšanas darbos, kas uz kuļmašīnas saņem labības kūļus
- raboķaga Strādnieks, darba rūķis
- gadenieks Strādnieks, kam jākalpo savam kungam cauru gadu
- mašīnstrādnieks Strādnieks, kas apkalpo mašīnu
- gabalnieks Strādnieks, kas apstrādāja muižas ierādītu riežu
- iekšālaidējs Strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā
- modeļnieks Strādnieks, kas izgatavo izstrādājuma paraugeksemplārus
- kartonāžists Strādnieks, kas izgatavo kartonāžu; kartonāžas rūpniecības speciālists
- kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus; arī kartonāžists
- alusnesējs Strādnieks, kas izvadāja alu un vīnu
- kārsējs Strādnieks, kas kārš (vilnu); kāršanas speciālists
- ielaidējs Strādnieks, kas labības kūlējā ielaiž labību
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā
- novilcējs Strādnieks, kas nodarbināts ar korektūru novilkšanu
- alvotājs Strādnieks, kas nodarbojas ar alvošanu
- metāllējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar metālliešanu; metālliešanas speciālists
- metinātājs Strādnieks, kas nodarbojas ar metināšanu
- tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists
- tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists
- termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists
- mēnešstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz noteiktiem mēnešiem; mēnešnieks
- mēnešnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz vienu vai vairākiem mēnešiem
- gadstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts uz gadu; gadakalps
- pusstrādnieks Strādnieks, kas padara tikai pusi darba
- brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks
- sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus)
- mēnešaldznieks Strādnieks, kas saņem mēnešalgu
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām
- bagarnieks Strādnieks, kas strādā ar bagaru
- frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists
- štancētājs Strādnieks, kas strādā ar štanci
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas
- transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus; arī krāvējs (2)
- kūtnieks Strādnieks, kas veic darbus kūtī; lopkopējs
- ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā
- palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus
- pamatstrādnieks Strādnieks, kas veic pamatdarbu (1)
- remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus
- uzsitējs Strādnieks, kas veic savu darbu, strādājot ar āmuru, veseri
- velmētājs Strādnieks, kas velmē, velmēšanas speciālists
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu
- kapačnieks Strādnieks, kurš izved uz lauka mēslus un tur izlīdzina
- ķieģelnieks Strādnieks, ķieģeļu licējs
- rabotņiks Strādnieks; melnstrādnieks
- strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā)
- šucbunds Strādnieku aizsardzības organizācija, kas radās 1918. g. revolūcijas laikā Austrijā
- traksistēma Strādnieku algas izmaksas sistēma, kur strādniekam nemaksā skaidrā naudā, bet izsniedz rūpniecības preces un pārtikas produktus
- strādniecene Strādnieku ēdnīca rūpnīcā
- trānieši Strādnieku kustības dalībnieki Norvēģijā, pēc M. Trānes (1817-1890) vārda
- sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā
- strādniekgājums Strādnieku šķira, kārta; strādnieki
- padome Strādnieku un zaldātu pārvaldes institūcijas, kas veidojās Krievijas Oktobra revolūcijas laikā
- darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums; arī strādnieks, darbinieks
- rendīt Strādniekus līgt, rīkot, vadīt
- Stradžu grāvis Stradzes grāvis Vārves pagastā
- stragans Stragns
- straglums Stragnums
- straigņa Straignājs
- strāks Strāka
- strapuls Strampals
- strenga Stranga - iejūga velkamā virve
- Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā
- stranvaesia Stranvēzijas
- strasts Strastis
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus
- līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem
- SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
- SBL Stratēģiskā bruņojuma limitēšana
- peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm
- kopuzņēmums Stratēģiska savienība, kurā partneri cieši sadarbojas, parasti, izmantojot kopīgi dibinātu organizāciju, lai īstenotu kopīgās intereses
- SAI Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva
- dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību
- hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus
- biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes
- stratosfaira Stratosfēra
- SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy")
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā
- sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās
- sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās
- galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm
- uzvaras gājiens Strauja attīstība; panākumu, sekmju gūšana
- karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā
- furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika
- domu lidojums Strauja domāšanas gaita
- kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml)
- iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā)
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2)
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko)
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko)
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1)
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko)
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4)
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- grūdiens Strauja izelpa
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm
- sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm
- kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā
- kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu)
- spridzene Strauja ķēve
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika
- pikēšana Strauja lidaparāta nolaišanās pa trajektoriju, kas ar Zemes virsmu veido >30 grādu leņķi
- pieciršana Strauja makšķeres pievilkšana, kad zivs ir pieķērusies pie āķa
- tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām
- karstumdūriens Strauja pārkaršana
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks
- zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks
- skreja Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- revulsija Strauja sulu kustēšanās
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties)
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1)
- grūba Strauja vieta (Daugavā)
- rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
- liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrība)
- džiga Strauja, dzīvespriecīga īru deja
- uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
- uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
- lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās; samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu
- brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta notikumu norise, spēcīga pārdzīvojuma izpausme
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu)
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi
- žicka Strauja, trakulīga sieviete
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu)
- kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās)
- vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
- pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz skriešus
- karstdabīgs Straujš
- naujš Straujš
- pažarniecisks Straujš
- straujīgs Straujš
- straujots Straujš
- strauļš Straujš
- straums Straujš
- trauksmains Straujš (1)
- steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu)
- raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu)
- boiks Straujš (par zirgu)
- jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu)
- ātrs Straujš (raksturs)
- spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
- laidiens Straujš brauciens
- svelonis Straujš cilvēks
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim)
- apcirtiens Straujš pagrieziens, apgrieziens
- laidiens Straujš skrējiens, liels lēciens
- ataka Straujš uzbrukums, lēkme, piem., podagras, astmas lēkme
- aulaks Straujš zirgs
- kruts Straujš, ass (ceļa pagrieziens)
- spērslīgs Straujš, ātras dabas
- aumaša Straujš, ātrs
- kruts Straujš, ātrs
- drēberīgs Straujš, ātrs (par zirgu)
- skubrs Straujš, ātrs; steidzīgs, pēkšņs
- nevaldāms Straujš, brāzmains; ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi)
- deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks
- zēvelnīca Straujš, dedzīgs, ātras dabas sievišķis
- pirkšķis Straujš, dusmās ātrs cilvēks
- pirkšumnīca Straujš, dusmās ātrs cilvēks
- pirkšums Straujš, dusmās ātrs cilvēks
- spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks
- joņains Straujš, intensīvs (par norisi)
- stirkšķis Straujš, neapdomīgs cilvēks
- sterbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs
- sturbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs
- strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks
- aumalīgs Straujš, neapturams
- buktīgs Straujš, neapvaldīts; dusmīgs
- motorisks Straujš, nemainīgs (par skaņdarba, tā daļas ritmu)
- motorika Straujš, nemainīgs (skaņdarba, tā daļas) ritms
- traukulīgs Straujš, nemierīgs
- špindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs
- spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
- spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
- ātrsirdīgs Straujš, nesavaldīgs
- iekaisīgs Straujš, nesavaldīgs
- virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks
- nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu)
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot)
- mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē)
- grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens
- šaudrīgs Straujš, šaudīgs
- šaudrs Straujš, šaudīgs
- klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos)
- sturbulis Straujšs, paviršs strādnieks
- straujums Straujtece
- katarakts Straujtece Nīlā
- mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums
- straujība Straujums
- ātrums Straujums (norisei, procesam, darbībai)
- žiglums Straujums (norisei, procesam, darbībai); ātrums (2)
- karstība Straujums, ātrsirdība, kārība
- karstums Straujums, temperamentīgums, kaislīgums
- aumaļība Straujums, trauksmainība, nevaldāmība
- brio Straujums, uzbudinājums; dzīvīgums, degsme
- bāme Straujums; trieciens; trauksme
- Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
- Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka
- Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka
- Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka
- Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
- straumulot Straumalot
- dibenstraume Straume ūdenstilpes apakšējos slāņos
- pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem
- apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas
- atplūdstraume Straume, kas veidojas atplūstot
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam
- tekme Straume, tecēšana
- Straumes ezers Straumenes ezers Demenes pagastā
- Straumes Straumes ezers - atrodas Biķernieku pagastā, platība - <1 ha
- Straumes Straumes ezers - Straumenes ezers Demenes pagastā
- gurtene Straumes griešanās jūrā pie stāva zemes raga
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā)
- arstraumi Straumes virzienā
- Roop Straupe
- lielstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstraupe" iedzīvotāji
- mazstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstraupe" iedzīvotāji
- Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums
- Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants
- straupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Straupe" iedzīvotāji
- Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums
- matteuccia Strauspapardes
- onocleaceae Strauspaparžu dzimta
- onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām
- osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām
- parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām
- strauši Strauss
- strausis Strauss
- ptilium Straussūnas
- dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā
- struthio Strausveidīgo kārtas ģints
- strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta
- deibiņa Strauta forele
- nīga Strauta forele
- nigatiņš Strauta forele
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
- strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
- sniegogulājs Strauta sniegoga
- Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
- matspārņi Strautenes
- plecoptera Strautenes
- Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
- krikūži Strauteņu kāpuri; spāru kūniņas upēs
- brachyptera Strauteņu kārtas ģints
- pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm
- valka Strautiņš, upīte
- čurga Strautiņš, urga
- čurkste Strautiņš, urga
- elmidae Strautnagaiņu dzimta
- rūce Strauts
- strauta Strauts
- tērce Strauts
- urdaviņa Strauts
- valks Strauts, neliela ūdenstece
- upēle Strauts, neliela upīte
- upēlis Strauts, neliela upīte
- upis Strauts, neliela upīte
- upītis Strauts, neliela upīte
- zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā
- steģere Strauts, valks
- stedzere Strauts, valks 2
- cordulegasteridae Strautspāru dzimta
- cordulegaster Strautspāru dzimtas ģints
- akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
- hydraenidae Strautvaboļu dzimta
- hydraena Strautvaboļu dzimtas ģints
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
- strava Strāva
- strāvojums Strāva (3)
- klaidstrāva Strāva, kas noplūst zemē no elektrovilcienu un tramvaju sliedēm un citos gadījumos; veicina koroziju metāla konstrukcijās, kas atrodas tās ceļā
- strāve Strāva, plūsma
- apakšstrāva Strāva, straume, kas plūst zem kādas citas strāvas, straumes
- svētra Strāva, vēsma
- dzirksteļizlāde Strāvas impulsa izplūšana pa kanālu, kas uz īsu bridi izveidojas gāzē starp elektrodiem
- troleja Strāvas kontaktvads
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu
- piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu
- pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam
- racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē
- fluīds Strāvojums, bioloģiskās enerģijas plūsma, kas izstarojas no cilvēka, dzīvnieka vai cita bioloģiska objekta
- apakšstrāvojums Strāvojums, kas plūst zem kāda cita strāvojuma
- fluīdums Strāvojums; enerģijas plūsma
- strāvāt Strāvot
- strazdulēns Strazda mazulis
- Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
- Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
- Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
- Dzegužu kalns Strazdes pilskalns Strazdes pagastā
- sturnus Strazdi
- Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā
- špaks Strazds
- spiedze Strazds
- spiedzīte Strazds
- strads Strazds
- stragzds Strazds
- trekšķis Strazds
- gurba Strazdu būris
- kozavs Strazdu būris
- pulcenis Strazdu būris
- aule Strazdu būrītis
- gurbs Strazdu būrītis
- puņķis Strazdu būrītis kokā
- sturnidae Strazdu dzimta
- acridotheres Strazdu dzimtas ģints
- aplonis Strazdu dzimtas ģints
- buphagus Strazdu dzimtas ģints
- creatophora Strazdu dzimtas ģints
- gracula Strazdu dzimtas ģints
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī
- Stradu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
- Strodu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
- strazdene Strazdu mātīte
- strazdiene Strazdu mātīte
- stradulēns Strazdu mazulis
- sārtais strazds strazdu suga ("Sturnus roseus"), kas Latvijā ieceļo ļoti reti
- mājas strazds strazdu suga ("Sturnus vulgaris")
- grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta
- corcorax Strazduļu dzimtas ģints
- grallina Strazduļu dzimtas ģints
- struthidea Strazduļu dzimtas ģints
- pelēkais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Struthidea cinerea")
- Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
- lekteris Strēbējs
- striba Strēbeklis
- strebenis Strēbeklis - šķīdrs ēdiens, ko var ēst ar karoti
- strebekls Strebeklis (1)
- strebjamais Strebeklis; vira, putra
- lubīt Strēby
- stribināt Strebināt, dot strēbt
- struba Strebjama vira
- streba Strebjamais, šķidrs ēdiens
- salaksīt Strebjot apēst
- saluksīt Strēbjot apēst
- sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz
- sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko)
- kļibīt Strēbjot ēst
- iestrēbt Strebjot iedzert
- iešļamstināt Strebjot ieēst
- iestrēbt Strebjot ieēst
- izstrēbt Strebjot izēst, arī izdzert
- izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku)
- nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (daļu no kā)
- nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
- sastrebināt Strebjot paēst
- nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties
- pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties
- piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt)
- piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties
- lemperēt Strēbt
- murkšķināt Strēbt
- slirbāt Strēbt
- šlorkāt Strēbt
- šļumēt Strēbt
- šlurbt Strēbt
- strebināt Strēbt
- strebt Strēbt
- strēpt Strēbt
- striebt Strēbt
- striebti Strēbt
- surbt Strēbt
- švūkstināt Strēbt
- zurbt Strēbt
- aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs)
- kleisāt Strēbt (nicīgi)
- lekterēt Strēbt (parasti ko lielākā daudzumā), lakt
- slorķēt Strēbt (skaļi)
- zampāt Strēbt (sliktu zupu)
- suslāt Strēbt suslu
- dastrēbt Strēbt un izstrēbt
- kļābt Strēbt, dzert
- lampāt Strēbt, dzert (ar troksni)
- lorāt Strēbt, dzert (ar troksni)
- plauvēt Strēbt, dzert (ar troksni)
- lempēt Strēbt, ēst
- telzēt Strēbt, ēst
- šļurpstināt Strēbt, ēst bez apetītes
- lepēt Strēbt, rijīgi ēst
- murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu)
- Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, Bulgārijā
- strejāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
- strijāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
- strejot Streijāt, kaisīt
- streinis Streijgabals
- streikotājs Streika dalībnieks
- hartals Streika veids Indijā nacionālās atbrīvošanās kustības laikā (1918-1947): to vadīja Indijas Nacionālais kongress, un tas bija vērsts pret angļu kolonizatoriem
- skebs Streiklauzis (Anglijā un ASV)
- streiķot Streikot
- streiķis Streiks
- strike Streiks
- striķis Streiks
- strīks Streiks
- sēdstreiks Streiks, paliekot savā darba vietā, bet neveicot nekādu darbu
- Strēme Streimoja, lielākā no Fēru salām
- ģeņģerisks Streipuļojošs
- streipelīgs Streipuļojošs
- daideris Streipuļojošs dzērājs
- kuldurīgs Streipuļojošs, ļodzīgs
- dulburiski Streipuļojot
- ķemperiski Streipuļojot
- šķeteršķeterēm Streipuļojot
- streipeliski Streipuļojot
- streipiem Streipuļojot
- streipuliski Streipuļojot
- streipus Streipuļojot
- strempuliski Streipuļojot
- aizvantarot Streipuļojot (grīļojoties) aiziet ar troksni
- apstreipuļot Streipuļojot apkļūt apkārt
- pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- atklomburēt Streipuļojot atnākt
- aizstreipuļot Streipuļojot attālināties
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- jenterēt Streipuļojot iet
- kuldenēt Streipuļojot iet
- streipulēties Streipuļojot iet
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā)
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- nostreipuļot Streipuļojot noiet, nonākt
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- pārlingot Streipuļojot pārnākt mājās (no iedzeršanas)
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pastreipuļot Streipuļojot pavirzīties
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzdulburēt Streipuļojot un klūpot uzkļūt kaut kur
- uzstreipuļot Streipuļojot uzgrūsties
- uzgāzelēties Streipuļojot uzgrūsties, uzkrist
- uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt
- uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uznākt
- uzdelverēties Streipuļojot uzkāpt, uzrāpties
- uzklenderēt Streipuļojot uzkļūt
- uzdenderēt Streipuļojot uzskriet kaut kam
- uzģeņģerēt Streipuļojot uzvirzīties
- padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt
- deideriski Streipuļojot, grīļojoties
- ķeņķerēt Streipuļojot, grīļojoties iet; tenterēt
- ģeņģeriski Streipuļojot, grīļojoties; par galvu, par kaklu
- ģeņģerisku Streipuļojot, grīļojoties; par galvu, par kaklu
- ķeņķeriski Streipuļojot, grīļojoties; tenteriski
- uzpenterēt Streipuļojot, klūpot un grīļojoties uzkāpt
- kulcenēt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu
- kulcināt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu
- meimeriski Streipuļojot, ļogoties (iet)
- čunčurniski Streipuļojot, ļogoties, kūleņojot
- meimermeimeriem Streipuļojot, ļogoties, zvalstīgi
- tempelēt Streipuļojot, meimurojot iet
- dolburēt Streipuļot
- ģeimerot Streipuļot
- ģenģerēt Streipuļot
- ģeņģerēt Streipuļot
- ģeņģerot Streipuļot
- jeņģerēt Streipuļot
- krētāt Streipuļot
- lemperēt Streipuļot
- ļemperēt Streipuļot
- ļeterēt Streipuļot
- miemerēt Streipuļot
- šļumburēt Streipuļot
- šļungurēt Streipuļot
- straimulot Streipuļot
- straimuļot Streipuļot
- straipalāt Streipuļot
- straipaļāt Streipuļot
- straipalēt Streipuļot
- straipelēt Streipuļot
- straupuļāt Streipuļot
- streimuļot Streipuļot
- streipalēt Streipuļot
- streipaļot Streipuļot
- streipelēt Streipuļot
- streipeļot Streipuļot
- streipuļāt Streipuļot
- streipulēt Streipuļot
- strēpuļot Streipuļot
- stulburot Streipuļot
- tīterēt Streipuļot
- treipelēt Streipuļot
- trēpuļot Streipuļot
- zveibinēt Streipuļot
- kremuļoties Streipuļot (kā piedzēries)
- streipaļāt Streipuļot (nedaudz)
- aizstreipuļot Streipuļot prom
- atstreipuļot Streipuļot šurp
- ģemburot Streipuļot, grīļoties
- plumburēt Streipuļot, grīļoties
- telderēt Streipuļot, klibot, pūlēties uz priekšu ar grūtībām - arī braukšus nelāgā ceļā
- klipt Streipuļot, klupt
- tantarāt Streipuļot, kūleņot
- tantarot Streipuļot, kūleņot
- rencelēt Streipuļot, ļodzītes
- klesterēt Streipuļot, ļodzīties
- memmuļot Streipuļot, ļodzīties
- ģeimurot Streipuļot, meimurot
- klāņot Streipuļot, meimurot
- krencelēt Streipuļot, meimurot
- krītāt Streipuļot, meimurot
- ļenkurēt Streipuļot, meimurot
- streimulot Streipuļot, meimurot
- tāmuļot Streipuļot, meimurot
- daiderēt Streipuļot, nebūt stabilam
- stubarēt Streipuļot, neveikli iet
- tenderēt Streipuļot, neveikli iet
- klubažāt Streipuļot, smagi iet
- klubežot Streipuļot, smagi iet
- tantarkājis Streipuļotājs
- tantars Streipuļotājs
- ķeimeris Streipuļotājs, grīļa
- klupurs Streipuļotājs, kas iet klupdams
- Strickenhof Strēķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā
- strelitziaceae Strelīciju dzimta
- strēlenieks Strēlnieks
- strēlinieks Strēlnieks
- Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- strēlis Strēlnieks, mednieks
- strēlene Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium")
- strēlenes Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium")
- ploksnīte Strēmele
- stērmele Strēmele
- stērste Strēmele
- strēmala Strēmele
- strimala Strēmele
- strīmala Strēmele
- švetne Strēmele (gaļas)
- īze Strēmele (zemes, drēbju)
- plancka Strēmele, neliels gabals
- lorpas Strēmele, skrandas
- vembele Strēmele, strēbele, skranda
- šķerla Strēmele, šķemba
- šķērla Strēmele, šķemba, skaida
- sedēnieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
- sedieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
- strencēnieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Strenči" iedzīvotāji
- strencieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Strenči" iedzīvotāji
- ķeizēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiži" iedzīvotāji
- ķempēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķempēni" iedzīvotāji
- Neu-Wohlfahrt Strenču novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
- olinieši Strenču novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Oliņas" iedzīvotāji
- plānēnieši Strenču novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
- Planhof Strenču novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums
- Stakeln Strenču vāciskais nosaukums
- Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka
- strenga Streņģe
- streņģis Streņģe
- vilkšņi Streņģes
- streptocarpus Streptokarpi
- klinšu streptokarps streptokarpu suga ("Streptocarpus saxorum")
- streptokokēmija Streptokoki asinīs
- streptolizīns Streptokoku hemolizīns
- fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula
- streptodermija Streptokoku ierosināts ādas iekaisums
- streptokokoze Streptokoku infekcija
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām)
- streptosepticēmija Streptokoku izraisīta septicēmija
- dihidrostreptomicīns Streptomicīna redukcijas produkts (C21H41O12N7) ar streptomicīnam līdzīgu darbību; mazāk toksisks
- streptotrihoze Streptotriksu ierosināta slimība
- ierobs Strīda iemesls
- strīdnieks Strīda puse, prāvnieks
- kruiklis Strīda uzsācējs
- nagos Strīdā, ķīviņā
- vārdošanās Strīdēšanās, lamāšanās
- kašķēšanās Strīdēšanās, naidošanās
- cinkstēties Strīdēties
- ecētīs Strīdēties
- endzēties Strīdēties
- ķezēties Strīdēties
- lekties Strīdēties
- pencēties Strīdēties
- pirēties Strīdēties
- škandalēties Strīdēties
- sporīties Strīdēties
- strīdīties Strīdēties
- trīdēt Strīdēties
- trīdēties Strīdēties
- urzāties Strīdēties
- sparāties Strīdēties pretī
- šūmēties Strīdēties, aktīvi diskutēt
- mesties (arī krist) ragos Strīdēties, apstrīdēt (ko)
- ecēties Strīdēties, bārties
- ķezēt Strīdēties, bārties
- mienoties Strīdēties, disputēt
- ēstoties Strīdēties, ēsties
- kašāties Strīdēties, izraisīt strīdu
- kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu
- čotāties Strīdēties, kārtot kādas lietas
- ķemmēties Strīdēties, kašķēties
- derdzēties Strīdēties, ķildoties
- eņģēties Strīdēties, ķildoties
- eskāties Strīdēties, ķildoties
- īverēties Strīdēties, ķildoties
- karmēties Strīdēties, ķildoties
- ķempēties Strīdēties, ķildoties
- mienīties Strīdēties, ķildoties
- ņezgāties Strīdēties, ķildoties
- ērcēties Strīdēties, ķildoties, bārties
- ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties
- cankoties Strīdēties, ķildoties; bārties
- cenkoties Strīdēties, ķildoties; bārties
- eskoties Strīdēties, ķildoties; eskāties
- vārdoties Strīdēties, lamāties
- ķesāties Strīdēties, meklēt ķildas
- berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties
- nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību
- encēties Strīdēties, plūkties
- rieties Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties
- dakalēties Strīdēties, runāt čigāniski
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni)
- dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties
- ļergāties Strīdēties, tiepties
- negot Strīdēties, trokšņot
- neģot Strīdēties, trokšņot
- cērpties Strīdēties, uzsākt strīdu
- plēsties Strīdēties; arī kauties
- plačoties Strīdēties; nelietības darīt
- diskusija Strīdīga, neskaidra jautājuma (publiska) apspriešana
- piņķīgs Strīdīgs
- trīdīgs Strīdīgs
- bašķieris Strīdīgs cilvēks
- ēcis Strīdīgs cilvēks
- strīdaka Strīdīgs cilvēks
- strīdmačs Strīdīgs cilvēks
- strīdmanis Strīdīgs cilvēks
- berzeklis Strīdīgs cilvēks, ķildnieks
- ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; tāds, ko apstrīd vai par ko strīdas
- menčīgs Strīdīgs, ietiepīgs
- āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks
- rēkls Strīdīgs, naidīgs
- greija Strīdīgs, naidīgs cilvēks
- ķezīgs Strīdīgs, neapmierināts
- lecība Strīdīgums, kašķīgums
- trīdiņš Strīdiņš
- strīdētājies Strīdnieki
- strīdonis Strīdnieks
- urzaks Strīdnieks, nemieris
- kruilis Strīdnieks, strīda uzsācējs
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties
- izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt
- sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti naidīgās, attiecībās
- iestrīdenis Strīds
- naizes Strīds
- sporīšanās Strīds
- strīda Strīds
- strīde Strīds
- strīdienis Strīds
- strīdiņš Strīds
- strīdus Strīds
- logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu
- robežstrīds Strīds par (parasti valsts) robežu
- umas Strīds par niekiem
- ņurdus Strīds, baumas
- stīviņš Strīds, cīņa
- kontroverse Strīds, domstarpības
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- ķīvis Strīds, kilda
- bataļa Strīds, klaigas
- derģis Strīds, konflikts, sadursme
- baktaļa Strīds, ķilda
- strīdiņģis Strīds, ķilda
- strīdinis Strīds, ķilda
- trīds Strīds, ķilda
- trīdus Strīds, ķilda
- īvere Strīds, ķilda, dusmas
- ķīve Strīds, ķilda, nesaticība
- urza Strīds, nemiers
- miena Strīds, vārdu maiņa
- jandaliņš Strīds; tracis, kņada
- jandāliņš Strīds; tracis, kņada
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem
- Strīdus Strīdus ezers - Sporņa ezers Nirzas pagastā
- ehinopsīns Strihnīna grupas alkaloīds, iegūts no auga "Echinops ritro" augļiem
- strychnos Strihnīnkoki
- īstā strihnīna strihnīnkoku suga ("Strychnos nuxvomica")
- indes strihnīna strihnīnkoku suga ("Strychnos toxifera")
- strichnīns Strihnīns - alkaloīds, indīgs augs, ko lieto kā žurku indi
- loganiacea Strihnīnu dzimta jeb strihnīnaugi
- strihnīnkoks Strihnīnu dzimtas ģints ("Strychnos"), koks vai krūms
- strīķbomis Strīkala
- strikults Strīkala
- strictura Striktura
- koarktotomija Striktūras pārgriešana
- strikturotomija Striktūras pārgriešana
- striņķis Strīkulis
- nostriņķāt Strīķējjot noasināt
- nostrīķēt Strīķējot noasināt (piemēram, izkapti)
- nostrīķēt Strīķējot nolietot
- izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti)
- uzstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti)
- pārstrīķēt Strīķēt, asināt vēlreiz (to pašu)
- pripaža Striķi, ko piesien pie dzeņaukšām un izmanto ilkšu vietā
- grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
- grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
- grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava
- Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
- Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
- Dangupe Strīķupe, Gaujas pieteka
- Striķupe Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
- Strīķupīte Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
- Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā
- štrimpa Strimpa - zeķe bez pēdām
- stringbiksītes Stringi
- string Stringi - ļoti pieticīgas biksītes
- strimšķināt Strinkšināt
- stringt Strinkšķēt, skanēt
- strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna)
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā)
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām
- mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu; radās Itālijā 17. gs.
- vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs
- stringalka Strinkšķināms mūzikas instruments
- stringalkša Strinkšķināms mūzikas instruments
- stringals Strinkšķināms mūzikas instruments
- stīlģitāra Strinkšķināms stīgu instruments
- ūds Strinkšķināms stīgu instruments, lautas līdzinieks
- dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām
- stramkšināt Strinkšķināt
- stramkšķināt Strinkšķināt
- šūla Strīpa
- strāva Strīpa, svītra
- šūle Strīpa; šuve, vīle; rēta; dzīsla
- pekens Strīpains ķīniešu zīda audekls
- strīpala Strīpaļa
- strupuķis Stripenis
- rantains Strīpots
- stabudance Striptīzdejotāja
- striptiss Striptīzs
- Daiera strobilante strobilanšu suga ("Strobilanthes dyerianus")
- strobilanthes Strobilantes
- taumatrops Stroboskops
- Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka
- sonets Strofa, kuru veido divas četrrindes un divas trīsrindes un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība
- kopla Strofiskā forma spāņu dzejā, kas sastāv no 12 rindām, kuras ar atskaņu palīdzību sadalītas divās sešrindēs, turklāt 3. un 6. rinda īsāka nekā pārējās
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu
- asinssarkanā stromante stromanšu suga ("Stromanthe sanguinea")
- stromanthe Stromantes
- strontiānītis Stroncianīts
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā
- strontiums Stroncijs
- Sr Stroncijs (ķīm. elements)
- stropene Stropā dzīvojoša bite
- Stropiņa ezers Stropaka ezers Daugavpilī
- Stropiņu ezers Stropaka ezers Daugavpilī
- štrapa Strope
- straps Strope
- stropa Strope
- strops Strope
- Stropica Strope, Līksnas pieteka
- āvalis Strops
- bišukoks Strops
- trauks Strops
- trobs Strops
- trops Strops
- bišustrops Strops 1
- stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas
- kontrolstrops Strops, kura saimi novēro, lai konstatētu medus ienesuma un saimes attīstību
- Lielais Stropu ezers Stropu ezers Daugavpils pilsētas teritorijā
- strostīt Strostēt
- tribulēt Strostēt
- tribulierēt Strostēt
- skorstīt Strostēt, rāt
- skrostīt Strostēt, rāt
- strūdelis Strūdele
- lencenieks Strūdzenieks, strādnieks, kas ar virvi (lenci) velk laivu vai plostu
- strūdzenieks Strūdzinieks
- muči Strūdzinieks ar ķēdi
- burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā)
- strūglaiva Strūga 2
- dene Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte
- denes Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte
- dēņi Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte
- lencinieks Strūgas vilcējs
- kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- krusis Strūgu krievs
- čērkstele Strūkla
- skādele Strūkla
- šķērdele Strūkla
- šļirca Strūkla
- šļircene Strūkla
- stērdele Strūkla
- stērdzele Strūkla
- stīrgala Strūkla
- stirgla Strūkla
- strūgla Strūkla
- strūkle Strūkla
- strūgle Strūkla (1)
- šļirce Strūkla (kāda šķidruma)
- čirkala Strūkla, čērkstele 2
- elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē
- strēla Strūkla, stars
- šļipata Strūkla, šļāce
- čākstere Strūkla, šļakatas; pilienu kopums
- fontāns Strūklaka
- strūkļaka Strūklaka
- žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām
- raksts Struktūra (mākslas darbam)
- vektors Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā
- hromocentrs Struktūra interfāziskajā kodolā, kas izveidojas saplūstot hromosomu heterohromatīna rajoniem
- jumts Struktūra, kas aizsargā, uzņemas atbildību
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikrostruktūra
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra
- inkubators Struktūra, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus kādas parādības vai procesa attīstībai
- kompozīcija Struktūra, uzbūve (daiļdarbā, teātra mākslas darbā, kinofilmā)
- organizācija Struktūra, uzbūve (priekšmetam, parādībai u. tml.)
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam)
- tektoloģija Strukturālā morfoloģija
- aberācija Strukturālas pārmaiņas hromosomās
- onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā
- aloploīdija Strukturāli un funkcionāli atšķirīgu hromosomu komplektu klātbūtne šūnā
- replikons Strukturāli un funkcionāli vienots DNS molekulas iecirknis, kas replicējas neatkarīgi no citiem DNS iecirkņiem
- strukturālists Strukturālisma piekritējs
- shēma Strukturāls datu bāzes apraksts, kurā ir visu lauku tipi, kā arī informācija par katru rindiņu datu bāzes tabulā
- RDF Strukturāls resursu apraksts (angļu Resources Description Framework)
- struktūrelements Struktūras elements
- QSAR Struktūras un aktivitātes kvantitatīvā attiecība (angļu "quantitative structure-activity relationship")
- izadrīns Struktūras un darbības ziņā adrenalīnam tuvs preparāts, spēcīgs bronhu paplašinātājs; lieto inhalācijās bronhiālās astmas lēkmju pārtraukšanai, arī astmoīdu un emfizematozu bronhītu terapijā
- taumatropija Struktūras vai orgāna pārveidošanās citā struktūrā vai orgānā; metamorfoze
- izomorfisms Struktūras vienādība, līdzība pēc formas (divām vai vairākām sistēmām)
- kardionektors Struktūras, kas regulē sirdspukstus: sinusa un priekškambara mezgls (atrionektors), priekškambara un kambara mezgls ar Hisa kūlīti (ventrikulonektors)
- sorbīts Struktūrelements, kas palielina tērauda izturību, plastiskumu
- valoda SQL strukturēta vaicājumvaloda (angļu "Structured Query Language")
- strums Struma
- peristrumīts Strumas apvalka iekaisums
- tireoptoze Strumas daļēja atrašanās krūškurvī
- strumektomija Strumas izgrietāds, kas līdzīgs strumai
- strumpe Strumpa
- Strautupīte Struncene, Baņģevas atzarojums
- Struncele Struncene, Baņģevas atzarojums
- Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka
- Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka
- Stuņķu ezers Struņķu ezers Mārcienas pagastā
- strobiķis Strupa rīkste
- strubuķis Strupa rīkste
- strubaste Strupaste
- microtus Strupastes
- strubiķis Strupastis
- strupašķis Strupastis
- strupastiņš Strupastis
- strupasts Strupastis
- strupļipis Strupastis
- strupaušķe Strupause
- skrube Strupause aita
- tupiks Strupceļš
- strupdegunīgs Strupdegunains
- apostrofēt Strupi uzrunāt
- atskaldīt Strupi, asi atbildēt
- noskaldīt Strupi, asi noteikt, pateikt; ļoti skaidri un ātri noteikt, pateikt
- skaldīt Strupi, asi, arī kategoriski teikt, runāt
- strupēt Strupināt
- amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints
- eurylaimi Strupknābjputni
- eurylaimidae Strupknābju dzimta
- calyptomena Strupknābju dzimtas ģints
- eurylaimus Strupknābju dzimtas ģints
- pseudocalyptomena Strupknābju dzimtas ģints
- strumps Strups, īss
- stubs Strups, nodilis
- strūpulis Strupulis
- histeridae Strupvaboļu dzimta
- hister Strupvaboļu dzimtas ģints
- hololepta Strupvaboļu dzimtas ģints
- margarinotus Strupvaboļu dzimtas ģints
- strupīte Strupvaboļu dzimtas suga ("Hister quadrimaculatus")
- karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu
- aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce
- omfalopioreja Strutaini izdalījumi no nabas
- strutainis Strutains
- milzis Strutains augonis uz brūces
- oftalmoblenoreja Strutains konjunktīvas iekaisums, gk. gonorejisks
- piostomatīts Strutains mutes dobuma iekaisums
- panarīcijs Strutains pirksta iekaisums
- pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas)
- hidradenīts Strutains sviedru dziedzeru iekaisums
- panoftalmīts Strutains visu acs apvalku iekaisums
- aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes)
- trutes Strutas
- piocefāls Strutas galvaskausa dobumā, sevišķi smadzeņu ventrikulos
- piohēzija Strutas izkārnījumos
- artropioze Strutas locītavas somiņā
- pioperikards Strutas sirds apvalka dobumā
- piospermija Strutas spermā
- pionefrolitiāze Strutas un akmeņi nierē
- piohemotorakss Strutas un asinis pleiras dobumā
- piopneimotorakss Strutas un gaiss vai gāze pleiras dobumā
- piofizometra Strutas un gāze dzemdē
- piopneimoperikards Strutas un gāze sirds apvalka dobumā
- piopneimoperitonejs Strutas un gāze vēdera dobumā
- kolipiūrija Strutas urīnā no zarnu nūjiņu ierosināta iekaisuma
- piocēlija Strutas vēdera dobumā
- pioperitonejs Strutas vēderplēves dobumā
- posa Strutas, pūžņi (acīs)
- Strutteln Strutele
- Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
- trusene Strutene
- chelidonium Strutenes
- heleritrīns Strutenes alkaloīds
- helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību
- struthiopteris Struthiopteris filicastrum - parastās strauspapardes "Matteuccia struthiopteris" nosaukuma sinonīms
- strutojs Strutojošs
- pioftalmija Strutojošs acs ābola iekaisums
- stafilodermija Strutojošs ādas iekaisums, ko ierosina stafilokoki
- milze Strutojošs audu iekaisums, sevišķi pirkstgalos
- rinoblenoreja Strutojošs deguna gļotādas katars
- encefalosepse Strutojošs galvas smadzeņu iekaisums
- sikoze Strutojošs matu maisiņu iekaisums
- pionefrīts Strutojošs nieres iekaisums
- piooforīts Strutojošs olnīcas iekaisums
- piosalpingīts Strutojošs olvada iekaisums
- pioperikardīts Strutojošs sirds apvalka iekaisums
- aizpilt Strutojot piepampt; aizmilzt
- aizčūlāt Strutojot sadzīt
- supuracija Strutošana
- pūļāt Strutot
- strutāt Strutot
- strutēt Strutot
- tuļot Strutot
- apčūlot Strutot, pūžņot
- apsūlāt Strutot, pūžņot
- struvēt Strutot, pūžņot
- posāt Strutot, pūžņot (par acīm)
- appūt Strutot, pūžņot (par iekaisušu ķermeni, tā daļu)
- pioptīze Strutu atkrēpošana
- piekhīze Strutu izdalīšanās
- pioreja Strutu izdalīšanās
- piūrija Strutu izdalīšanās ar urīnu
- piotoreja Strutu izdalīšanās pa ārējo auss eju
- pioterapija Strutu lietošana terapijā
- piofāgija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā
- piofāģija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā
- hipopions Strutu sakrāšanās acs priekšējā kamerā
- piocīts Strutu šūna (neitrofilais leikocīts)
- otopioreja Strutu tecēšana no auss
- dakriopioreja Strutu un asaru atdalīšanās
- blefaropioreja Strutu un gļotu izdalīšanās no acs spraugas
- piometra Strutu uzkrāšanās dzemdes dobumā
- empiēma Strutu uzkrāšanās kādā ķermeņa dobumā vai dobā orgānā
- piokolposs Strutu uzkrāšanās makstī atrēzijas gadījumā
- pionefroze Strutu uzkrāšanās nieres bļodiņā un piltuvēs
- piocēle Strutu uzkrāšanās sēklinieka maksts apvalkā
- maturācija Strutu veidošanās
- pioģenēze Strutu veidošanās
- Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
- stubere Stuba
- stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
- stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
- phytoecia Stublājgrauži
- ditylenchus Stublājnematodes
- stobrs Stublājs
- stuburs Stublājs
- stulbuks Stublājs
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem)
- tubis Stublājs vai stumbrs bez lapām vai zariem
- stāvstublājs Stublājs, kas aug taisnā virzienā uz augšu
- tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām
- stupure Stuburs, rugājs
- stuburot Stuburus ierakt
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko)
- studiņš Studenis
- studentene Studenta apliecība
- deķelis Studenta korporācijas biedru galvassega, cepure
- studentniecība Studentija
- augstskolnieks Students
- študente Students
- stūķis Students
- komāngarants Students, kas devis solījumu pildīt zināmu komānu
- undergraduate Students, kas vēl nav ieguvis nevienu zinātnisko grādu
- SAK Studentu arodkomiteja (spec.)
- SCV Studentu celtnieku vienība
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem
- mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem
- SIF Studentu iniciatīvas fonds (LU)
- SIV Studentu internacionālā vienība (spec.)
- studentnieks Studentu klubs
- SKB Studentu konstruktoru birojs
- studentija Studentu kopums; studējošā jaunatne
- beveroņi Studentu korporācijas "Beveronija" locekļi
- selonis Studentu korporācijas "Selonija" loceklis
- buršs Studentu korporācijas biedrs
- C!Q! Studentu korporācijas konventa nams (dzīvoklis), vieta kur norisinās korporācijas ikdiena un daļā korporāciju ir iespējams arī dzīvot tās biedriem (izcelsme no latīņu un franču vārdu hibrīda "Conventsquartier")
- seniors Studentu korporācijas vadītājs, galvenā konventa amatpersona, kas atbild par konventu kopumā (tostarp vada konventus, reprezentē korporāciju ārpusē)
- komāns Studentu korporāciju locekļu iekšējās un ārējās sadzīves noteikumu kopojums
- konvents Studentu korporāciju saieta nams un sapulce; studentu korporācijas locekļu kopa
- SLV Studentu lauksaimnieku vienība
- SMV Studentu mediķu vienība
- konkordija Studentu organizācija
- korporācija Studentu organizācija
- SP Studentu padome
- SPV Studentu pavadoņu vienība
- SPO Studentu pūtēju orķestris
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
- SJCB Studentu un jauniešu ceļojumu birojs
- pedelis Studentu uzraugs pirmsrevolūcijas Krievijas, kā arī Vācijas universitātēs
- šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!)
- SV Studentu vienība (spec.)
- SZB Studentu zinātniskā biedrība
- SZTB Studentu zinātniski tehniskā biedrība
- studēties Studēt
- študierēt Studēt
- pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu)
- pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti)
- videostudija Studija, kas sagatavo un demonstrē videoieraksta materiālus
- filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis
- komilitonis Studiju biedrs
- studijveidīgs Studijveida
- studiti Studiona mūki, kā arī citi mūki, kas dzīvo pēc Studionu klostera regulas
- Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas"
- Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
- stauķis Stūķis 1(5)
- plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti
- plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti
- bubais Stulbais
- Stulbes ezers Stulbais ezers Zentenes pagastā
- Stulbis Stulbais ezers Zentenes pagastā
- atsaldenis Stulbenis
- atsaldētais Stulbenis
- globis Stulbenis
- stulbene Stulbenis
- stulbiķis Stulbenis
- stulbulis Stulbenis
- priduraks Stulbenis, idiots, muļķis
- stulboņa Stulbenis; stulbene
- Stulbais ezers Stulbezers, ezers Ances pagastā
- Stulbais ezers Stulbezers, ezers Sēmes pagastā
- plumpi Stulbi
- stulbums Stulbība (2)
- stulbīši Stulbiņi
- Stulbu ezers Stulbis, ezers Plāņu pagastā
- atsaldēts Stulbs
- dirsts Stulbs
- štulbs Stulbs
- ulbs Stulbs
- stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks
- afoņa Stulbs cilvēks
- sturbs Stulbs, dulns
- biezs Stulbs, dumjš
- dulbs Stulbs, dumjš
- stumbrs Stulbs, dumjš
- debils Stulbs, muļķīgs (bieži tiek lietots kā epitets kopā ar iesauku vai personvārdu ekspresijas pastiprināšanai)
- dulbausis Stulbs, muļķis
- dulbis Stulbs, muļķis
- tupisms Stulbums
- tupums Stulbums
- ablepsija Stulbums, prāta vājums
- kaļavaiņi Stulma zābaki
- stulpenieks Stulma zābaks
- stulpnieks Stulma zābaks
- stilbains Stulmains; tāds, kam ir stulmi (par zābakiem)
- šokte Stulms
- stilbs Stulms
- stulps Stulms
- šektaiņi Stulmu zābaki
- šohteņi Stulmu zābaki
- šokti Stulmu zābaki
- stilbzābaki Stulmu zābaki
- stulpaiņi Stulmu zābaki
- šekte Stulmzābaki
- šektenes Stulmzābaki
- šekteņi Stulmzābaki
- šektiņi Stulmzābaki
- šektzābaki Stulmzābaki
- šohtiņi Stulmzābaki
- šoktaiņi Stulmzābaki
- šokte Stulmzābaki
- stulmaiņi Stulmzābaki
- stulmeņi Stulmzābaki
- šoktiņi Stulmzābaki; šektiņi
- stulmenis Stulmzābaks
- stulbaiņi Stulpaiņi
- stulpe Stulps
- Stulves ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
- Stulvju ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
- Štulvja ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
- Štulvju ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
- Štulves ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
- stumbēns Stumbenis
- tulpsis Stumbenis
- stembēns Stumbenis (1)
- stumbens Stumbenis (1)
- stumbins Stumbens
- onychophora Stumbeņkāji
- aizciršana Stumbra ieciršana koka resgalī, lai to nogāztu vēlamā virzienā un novērstu resgaļa plīsumu
- climacteris Stumbrložņas
- climacteridae Stumbrložņu dzimta
- stempe Stumbrs
- stempis Stumbrs
- stimbēns Stumbrs
- stūbens Stumbrs
- stumbēns Stumbrs
- stumblis Stumbrs
- stumpis Stumbrs
- stumburis Stumbrs (2)
- stumburs Stumbrs (2)
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas
- stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas
- stublis Stumbrs (parasti nepārkoksnējies)
- stubls Stumbrs (parasti nepārkoksnējies)
- vasa Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem)
- augums Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem)
- stuldzums Stumbrs, stumbenis
- stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu
- stimbins Stumbrs; arī koku vai zāļu stublājs
- studzulms Stumbrs; stumbenis
- stumpuris Stumburs
- stumpurs Stumburs
- stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks
- saudīt Stumdīt
- stumkāt Stumdīt
- buhņīt Stumdīt (cilvēku); dunkāt
- nostumdīt Stumdīt un pabeigt stumdīt
- stumdīties Stumdīt vienam otru, citam citu
- drūkstīt Stumdīt, bīdīt, grūstīt
- stundīties Stumdīties
- iestumdīt Stumdot ievirzīt (kur iekšā)
- izstumdīt Stumdot izvietot
- izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- nostumdīt Stumdot novirzīt nost
- pārstumdīt Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot
- piestumdīt Stumdot, grūstot piepildīt
- piestumt Stumdot, grūstot piepildīt
- uzdukņīties Stumdoties kādam uzgrūsties
- stūmekls Stūmeklis
- stūmeklis Stumjamais koks (laivas vadīšanai seklā ūdenī)
- bīkstēglis Stumjamais stienis
- vedenis Stumjami ratņi, ķerra
- vējlogs Stumjams logs; kaplogs
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- apstumt Stumjot apvirzīties; apbīdīt apkārt
- aizstumt Stumjot attālināt
- atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp; stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā)
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko)
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka)
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
- iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties
- pārstumt Stumjot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas
- nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka)
- aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.)
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli)
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko)
- izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli)
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā)
- pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas
- stunkāt Stumpāt
- šībēt Stumt
- nostumt Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt
- bidīt Stumt laivu ar dzenamo koku
- atstumt Stumt nost (sānis, atpakaļ)
- aizstumt Stumt prom; aizbīdīt
- atstumt Stumt šurp
- šlepēt Stumt vai vilkt trosē kādu citu peldlīdzekli
- grūst Stumt, bīdīt (noteiktā virzienā, piemēram, transportlīdzekļus)
- zoņķēt Stumt, grūst, iedzīt
- stuidīt Stumt, grūstīt
- perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt
- stumstīt Stumt, stumdīt
- stumulks Stumulgs
- stumda Stunda
- stumds Stunda
- stunds Stunda
- kortelis Stundas ceturtdaļa
- minūta Stundas vai ģeogrāfiskā un apļa grādu sešdesmitā dala
- stundenieks Stundenis
- stundinieks Stundenis
- Stundas ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
- Stundu ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
- Lodes ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
- stundenieks Stundu pasniedzējs
- stundinieks Stundu pasniedzējs
- Stūrīšu ezers Stūnīšu ezers Olaines pagastā
- Stupāna ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
- Stupankas ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
- Stupanku ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
- stups Stupe
- Stemiķu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
- Stupeņu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
- Stemiķis Stupēnu ezers Taurenes pagastā
- narkoma Stuporozs stāvoklis narkotiskas vielas ietekmē
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali; šādas celtnes stūris
- komers Stūra sitiens (futbolā)
- korķis Stūra sitiens (futbolā)
- stūrītis Stūra sitiens (futbolā)
- korners Stūra sitiens futbolā
- kaste Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku)
- stūraiņš Stūrains
- kantūksnis Stūrains gabals; gabals
- kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals
- ass Stūrains, nenoapaļots (par locekļiem, ķermeņa daļām)
- ass Stūrains, nenoapaļots (parasti par līnijām, vaibstiem, kustībām)
- dandars Stūrains, neveikls cilvēks
- kokains Stūrains, stīvs, arī neatraisīts (par kustībām)
- šķauderains Stūrains, šķautnains
- stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem
- irkls Stūre
- rīdiņš Stūre
- stūris Stūre
- odere Stūre (laivai, ragavām, u. tml.)
- kulcieres Stūre laivā
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt
- apstūrēt Stūrējot apkļūt apkārt
- atstūrēt Stūrējot atvirzīties
- iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli)
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko)
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli)
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko)
- viņķelis Stūrenis
- mērstūrenis Stūrenis - instruments, ko lieto detaļu virsmu savstarpējas perpendikularitātes pārbaudei (un aizzīmēšanai)
- šmigiski Stūreniski
- kantaniski Stūreniski; balstot uz šķautni
- kantiski Stūreniski; balstot uz šķautni; kantaniski
- kanteniski Stūreniski; šķautnes veidā
- stūrisks Stūrenisks
- aksiometrs Stūres mehānisma ierīce, kas rāda stūres leņķi pret kuģa diametrālo plakni
- skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā
- stūresrats Stūres rats
- kulturis Stūres rokturis
- kulturs Stūres rokturis
- tjagas Stūres stieņi (automašīnai)
- stūrspalva Stūresspalva
- grumties Stūrēt
- kumbrāt Stūrēt (kādu pārvietošanās līdzekli)
- nostūrēt Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt
- aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- lielgalvība Stūrgalvība
- cietgalvība Stūrgalvība, neattapība
- tiepšelība Stūrgalvība, tiepība
- tiepulība Stūrgalvība, tiepība
- spraune Stūrgalvīga govs
- špidilka Stūrgalvīga, apkārt klaiņojoša aita
- iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa
- ērps Stūrgalvīgs
- lielgalvīgs Stūrgalvīgs
- pretivīgs Stūrgalvīgs
- stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks
- stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks
- šķērsisks Stūrgalvīgs, ietiepīgs
- nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks
- iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
- cietgalvīgs Stūrgalvīgs, neattapīgs
- obstināts Stūrgalvīgs, nesatricināms
- čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs
- atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
- tiepšīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
- tiepulīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
- stūrs Stūrgalvīgs; arī aprobežots
- biezgalvnieks Stūrgalvis
- buļļapiere Stūrgalvis
- cietgalvnieks Stūrgalvis
- dižgalvis Stūrgalvis
- galvainis Stūrgalvis
- grozgalvis Stūrgalvis
- ietiepša Stūrgalvis
- kramgalvnieks Stūrgalvis
- krampakausis Stūrgalvis
- lielgalvnieks Stūrgalvis
- mūlis Stūrgalvis
- pietapiere Stūrgalvis
- punagalva Stūrgalvis
- stira Stūrgalvis
- stīvkakls Stūrgalvis
- stūrgalvnieks Stūrgalvis
- stūris Stūrgalvis
- tiepoņa Stūrgalvis
- varapakausis Stūrgalvis
- lielgalvis Stūrgalvis, tiepša
- polis Stūrgalvis, tiepša
- savgals Stūrgalvis, tiepša
- tiepulis Stūrgalvis, tiepša
- tiepumdesa Stūrgalvis, tiepša
- tiepumnieks Stūrgalvis, tiepša
- lepakule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
- lepukule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
- Sturmezers Stūriņezers Valdgales pagastā
- Stūrīšu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
- Stūriņu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
- šņibis Stūris (piem., lakatam)
- kakts Stūris (priekšmeta iekšienē)
- leņķe Stūris, kakts
- šņucis Stūris, kakts, mala
- spārns Stūris, malas izvirzījums (apģērbam, tā detaļai)
- viņķelis Stūris; leņķis; līkums
- stūrītis Stūrīši
- stūrīši Stūrītis
- stūrētājs Stūrmanis
- šturmēt Sturmēt
- Stūru dīķis Stūrmuižas dīķis Blīdenes pagastā
- palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu; ķīļrāmis
- Stūrezers Stūršens - ezers Zviedrijā
- Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
- strēve Stute, balsts
- stuce Stute, balsts
- štūtīte Stutīte
- balstmalka Stutmalka
- štencele Stutmalka
- stūrieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh")
- Stūponi Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants
- Stūpuoni Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski
- Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
- Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem
- spulgaiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
- spulģiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
- spulģīši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
- spulģītis Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
- Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km
- stemonīta šīs dzimtas ģints ("Stemonitis"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- stereokaulons šīs dzimtas ģints ("Stereocaulon"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- sīkpiepe šīs dzimtas ģints ("Stereum")
- zvīņbeka šīs dzimtas ģints ("Strobilomyces")
- virpainīte šīs dzimtas ģints ("Stropharia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- strazds šīs dzimtas ģints ("Sturnus")
- sarkanpieres saraste šīs ģints suga ("Stipiturus malachurus")
- austrumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella magna")
- sarkankrūšu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella militaris")
- rietumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella neglecta")
- Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā
- Stamnaria equiseti šīs ģints sugas "Stamnaria personii" nosaukuma sinonīms
- stilbella šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu
- staškevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Satskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
- staskevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Staskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
- Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants
- stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
- stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
- Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski
- Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam
- Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark")
- Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada
- stendenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji
- stendnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji
- Stūriņi Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
- strīķciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Strīķciems" iedzīvotāji
- stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
- stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
- mazstrazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
- mazstrazdnieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
- strazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
- Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums
- Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
- klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- raibkājkode tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos
- nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- abāzi tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
- ANO diena tiek svinēta katru gadu 24. novembrī, atzīmējot ANO Statūtu pieņemšanu 1945. gadā
- Stongas Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
- Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks
- Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
- Edža sala trešā lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā, atrodas tā dienvidaustrumu daļā, starp Olgas šaurumu un Stūrfjordu
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
- Mazupe Trumpe, Stendes pieteka
- Strumpe Trumpe, Stendes pieteka
- Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira
- gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
- parastā ūbele ūbeļu suga ("Streptopelia turtur")
- Stūrmuižas dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 3 ha; Stūru dīķis
- Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Staburaga pagastā
- Kaķu dīķis ūdenskrātuve Straupes pagastā, platība — <1 ha
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
- Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
- Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
- Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
- Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka
- Stūnīšu ezers ūdenstilpe Olaines novada Olaines pagastā, platība — 16,7 ha; Stūrīšu ezers
- Strūžānu ūdenskrātuve ūdenstilpe Rēzeknes novada Strūžānu pagastā, platība — 5 ha
- Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
- Brisbena upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī
- Šteire upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka
- Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
- Struma upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Tundža upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna
- Kamčija upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā
- Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Osema upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā
- Strimona upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Angita upe Grieķijas ziemeļaustrumu daļā (_Angitis_), Strimonas kreisā krasta pieteka
- Giļuja upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē
- Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
- Boļšojzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Gračovka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas kreisā krasta pieteka
- Aigurka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas labā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā
- Kalausa upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē
- Zeja upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā
- Timptona upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni
- Jegorlika upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde
- Aldas valks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Strantes ciema
- Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
- Stora upe Lielbritānijā (_Stour_), Anglijā, izteka Kembridžšīras grāfistes austrumos, lielākajā daļā tecējuma ir Sfolkas un Eksesas grāfistes robežupe, ietek Ziemeļjūrā
- Cālīšupe upe Madonas novada Sausnējas pagastā, tek no Zosina ezera uz Stirnezeru
- Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
- Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
- Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
- Lielupe upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km
- Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
- Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
- Ikva upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka
- Irbe upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe
- Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
- Stefans Urāna pavadonis ("Stephano"), vidējais attālums no planētas - 8004000 km, izmēri - 32 km
- tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs
- Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
- Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
- Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
- Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē)
- stalīdzānieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
- Staleidzāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukuma variants
- Stībreņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukuma variants
- Stībreni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukums latgaliski
- stupinieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" iedzīvotāji
- Stūpeņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
- Stūpeni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles
- gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
- Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
- Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā
- neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella")
- Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā
- stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji
- lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija
- Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
- Jaunzēlande valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. _New Zealand_, maoru val. _Aotearoa_), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu
- Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
- Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem
- stirnieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" iedzīvotāji
- Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums
- Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums
- Stirniena Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" bijušais nosaukums
- Igluma ezers Vardulis, ezers Straupes pagastā
- stradišķieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Stardišķi" iedzīvotāji
- stradieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- stabulniecieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
- stabulnieki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
- Stabulnieki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabuļnīki" nosaukuma variants
- Stiurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukuma variants
- Styurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukums latgaliski
- Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte
- Vārnkalns Vārnas kalns Straupes pagastā
- Vārnkalni Vārnskalns, apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers
- Vecinas ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā
- Veciņu ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā
- stroķenieki Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Stroķi" iedzīvotāji
- norieši Vecumnieku novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
- Stoķis veikals _Stockmann_
- Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis
- Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze
- stiklenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
- stiklnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
- Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums
- Standzesciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" nosaukuma variants
- stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji
- stirbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stirbes" iedzīvotāji
- stubkrodzenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stubkrogs" iedzīvotāji
- stubkrodznieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stubkrogs" iedzīvotāji
- staldzenieki Ventspils novada Ventspils pilsētas apdzīvotās vietas "Staldzene" iedzīvotāji
- VSRC Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs
- Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā
- Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā
- Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- asociācija VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
- VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā
- Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
- Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers
- Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
- Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe
- Stachys lanata villainās sārmenes "Stachys byzantina" nosaukuma sinonīms
- Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
- strūplieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Strūpļi" iedzīvotāji
- Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
- Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā
- stūrīšnieki Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- puslodes virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Protostropharia semiglobata", syn. "Stropharia semiglobata")
- zilzazļā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia aeruginosa")
- spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens")
- vainaga virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia coronilla")
- Hornemana virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia hornemannii")
- krokgredzena virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia rugosoannulata")
- BAM smaile virsotne Krievijā, Stanovoja kalnienē, uz Irkutskas apgabala un Aizbaikāla novada robežas, augstums - 3072 m
- Stepanbugors virsotne Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā, augstums 135 m
- dūkstu virza virzu suga ("Stellaria alsine", arī "Stellaria uliginosa")
- biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama
- šaurlapainā virza virzu suga ("Stellaria graminea")
- cietā virza virzu suga ("Stellaria holostea")
- skrajā virza virzu suga ("Stellaria longifolia")
- parastā virza virzu suga ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
- birztalu virza virzu suga ("Stellaria nemorum")
- puronvirza Virzu suga ("Stellaria palustris", arī "Stellaria glauca")
- valoda SGML vispārinātā marķēšanas standartvaloda (angļu "Standard Generalized Markup Language")
- Stradiški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Strodiški" nosaukuma variants
- staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos
- starks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Lucioperca sandra")
- stārks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Perca lucioperca")
- Spietiņi Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrāni" otrs nosaukums
- līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem
- Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu
- Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru
- jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
- Stomeri Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums vietējā izloksnē
- strongiloze Zirgu invāzijas slimība, ko ierosina "Strongylus equinus" kāpuri, kas lokalizējas aizkuņģa dziedzerī, ierosina tā iekaisumu un sekretoriskās darbības traucējumus
- melnvēdera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna acuticauda")
- mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta")
- Indijas upju zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna aurantia")
- lielais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna caspia")
- sārtais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna dougallii")
- Forstera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna forsteri")
- Dienvidamerikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundinacea")
- upes zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundo")
- garastzīriņš Zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna macroura")
- jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna paradisaea")
- Sarkanās jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna repressa")
- baltkrūšu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna striata")
- Sumatras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sumatrana")
- baltgalvas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna trudeaui")
- Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata")
- Antarktikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna vittata")
- nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
- Stokholma Zviedrijas Karalistes galvaspilsēta (zviedru valodā "Stockholm"), atrodas Nūrdstremas starptekas (savieno Mēlerena ezeru ar Baltijas jūru) krastos un salās, 910000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
- melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
Citās vārdnīcās nav šķirkļa St..