zemstraume
Lietojuma biežums :
zemstraume sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zemstraume | zemstraumes |
| Ģen. | zemstraumes | zemstraumju |
| Dat. | zemstraumei | zemstraumēm |
| Akuz. | zemstraumi | zemstraumes |
| Lok. | zemstraumē | zemstraumēs |
Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāņa balss plūst kā upe, kuru zem gludās virskārtas dzen uz priekšu spēcīga zemstraume.
- Šis dīvainais spriegums arī bija iemesls, kādēļ nevarēja aizvērt dīvānu — tā virspuse atspiedās pret meitenes galvu un viegli šūpojās, it kā patiesi būtu kuģa priekšgals, kuru mētā neredzamas, spēcīgas zemstraumes.
- Iespējams, kādam šķita, ka neiederīgais teikums ir pēdējais, par Zentu Mauriņu, taču, rūpīgāk ieskatoties, atklājas, ka tā tomēr nav; tas atklāj kādu satura zemstraumi šim vēstījumam, kādu jaunu līniju, bez kura teksts nebūtu pilnīgs; pilnīgi atkarājusies peripetija.
- Marija dzēra un raudāja, iztrenca no sevis visus palu ūdeņus, vižņu sanesumus, krasta praulus un smagus, ar mitrumu piezīdušos ieža gabalus, izgāja no krastiem kā pavasara upe, kuras zemstraumju spēku apturēt nespēja ne smilšu maisu krāvumi, ne cītīgi būvēti aizsprosti, – spēcīgā, melnā lielūdens straume neapturami brāzās uz priekšu, uz jūru.
- Laivai esot šķērsām straumei , tiek definēta virsstraumes puse un zemstraumes puse