sīpa
sīpa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīpa | sīpas |
| Ģen. | sīpas | sīpu |
| Dat. | sīpai | sīpām |
| Akuz. | sīpu | sīpas |
| Lok. | sīpā | sīpās |
1.Brāzma.
2.Stipra vētra.
3.Vēja tūces uz jūras.
Avoti: LLVV, LE, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - viņa kliedza Pāvilam, tūlīt pat nobīdāmās, cik maza un trausla izklausās viņas balss šai ledus vējā — tūlīt to apraka sniega sīpas; viņa vilkās Pāvilam nopakaļ.
- Saucam mēs , svaidīti sīvas sīpas
- Kā sīpa, vētra, silu laužot, grauj!
- Sīvas sīpas gaidot,
- Starp aukstā lietus sīpām ik pa brīdim tiek uzpūsts silts gaiss - gluži tā, it kā būtu atrautas kādas lielas pirts durvis.