līksts2
līksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līksts | līksti |
| Ģen. | līksta | līkstu |
| Dat. | līkstam | līkstiem |
| Akuz. | līkstu | līkstus |
| Lok. | līkstā | līkstos |
Stops bultu šaušanai.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lejā no pļavas varēja dzirdēt griezi kā šūpuļa līksti iečīkstamies.
- Prievu aužamā līksts
- Viņiem pietrūka ko runāt, tāpat kā naktij, kurā visi putni aizmiguši, tikai šūpuļa līksts pie upes vēl čīkstēja.
- Skrandainos kajakos, kuru karkasi bija no īves koka līkstīm un apvilkti ar roņu ādām, siroja primitīvie Belaši no tālajiem Ziemeļiem.
- Jā, bet kur tad lai atrod gana daudzinātu personu no, teiksim, artistiskām aprindām, kam šūpuļa līksts čīkstējusi Pļavniekos vai Ziepniekkalnā?