ģeņģerēt
ģeņģerēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ģeņģerēju | ģeņģerējam | ģeņģerēju | ģeņģerējām | ģeņģerēšu | ģeņģerēsim |
| 2. pers. | ģeņģerē | ģeņģerējat | ģeņģerēji | ģeņģerējāt | ģeņģerēsi | ģeņģerēsiet, ģeņģerēsit |
| 3. pers. | ģeņģerē | ģeņģerēja | ģeņģerēs | |||
Pavēles izteiksme: ģeņģerē (vsk. 2. pers.), ģeņģerējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ģeņģerējot (tag.), ģeņģerēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ģeņģerētu
Vajadzības izteiksme: jāģeņģerē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Purva Mītējs aicināja rūķus sekot un ģeņģerēja tieši purvā iekšā, Farbīti viņš nesa platajās plaukstās.